Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Inflantijas vaivadija

Indekss Inflantijas vaivadija

Inflantijas vaivadija vai Livonijas vaivadija, pazīstama arī kā Poļu Livonija, bija tā Pārdaugavas Livonijas hercogistes daļa, kas pēc Polijas—Zviedrijas kara beigām 1629.

91 attiecības: Aglonas bazilika, Aizpūre, Andrusovas pamiers, Šadurski, Šķaune, Šļahta, Borhi, Brigi, Brodaiža, Bujņicki, Cēsu vaivadija, Cibla, Dagda, Daugavas province, Daugavpils, Daugavpils trakts, Dēnhofi, Dominikāņu ordenis, Felkerzāmi, Gothards Ketlers, Grodņas ūnija (1566), Grothusi, Hilzeni, Inflantijas seimiks, Inflantijas vaivadi, Istra (Istras pagasts), Jans Andžejs Plāters, Jānis Hodkevičs, Jezuīti, Konecpole, Korfi, Krievijas Impērija, Krustpils, Krustpils pils, Kurzemes bīskapija, Kurzemes guberņa, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Latgale, Latgales vēsture, Līveni, Lielais Ziemeļu karš, Lietuvas lielkņaziste, Livonija, Livonijas ordenis, Livonijas un Lietuvas reālūnija, Livonijas vietvalži, Ludza, Ludzas pils, Ludzas trakts, Manteifeļi, ..., Marienhauzenas pils, Mihaēls Rots, Moli, Nirza, Otrais Ziemeļu karš, Pareizticība, Pasiene, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Pilda, Plāteri, Pleskavas guberņa, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Pokumina, Polijas—Lietuvas ūnija, Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas, Raipole, Rēmeri, Rēzekne, Rēzeknes pilskalns, Rēzeknes trakts, Rekes, Rundēni, Sāmsalas-Vīkas bīskapija, Sigismunds II Augusts, Tīzenhauzeni, Ungerni-Šternbergi, Upsālas Universitāte, Viļaka, Viļakas trakts, Viļņas ūnija, Vidzemes guberņa, Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi, Vitebskas guberņa, Zībergi, Zviedru Vidzeme, 1561. gads, 1621. gads, 1629. gads, 1721. gads, 1772. gads, 1795. gads. Izvērst indekss (41 vairāk) »

Aglonas bazilika

Aglonas Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu bazilika ir nozīmīgs Latvijas katoļu reliģisks centrs.

Jaunums!!: Inflantijas vaivadija un Aglonas bazilika · Redzēt vairāk »

Aizpūre

Aizpūre var būt.

Jaunums!!: Inflantijas vaivadija un Aizpūre · Redzēt vairāk »

Andrusovas pamiers

Polijas teritoriālās izmaiņas pēc 1667. gada līguma. Andrusovas pamiers, dažkārt minēts arī kā Andrusovas miera līgums, bija viens no starptautiskajiem līgumiem, kas izbeidza krievu-poļu (1654-1667) karu.

Jaunums!!: Inflantijas vaivadija un Andrusovas pamiers · Redzēt vairāk »

Šadurski

Šadursku dzimtas ģerbonis Šadurski ir poļu dzimta, kas ieceļojusi Inflantijas vaivadijā 17.

Jaunums!!: Inflantijas vaivadija un Šadurski · Redzēt vairāk »

Šķaune

Šķaune (agrāk Landskorona, Poļeščina) ir apdzīvota vieta Krāslavas novada Šķaunes pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Inflantijas vaivadija un Šķaune · Redzēt vairāk »

Šļahta

Poļu šļahtičs tradicionālajā sarmatu tērpā (17. gs.). Šļahta bija kopējs apzīmējums Polijas-Lietuvas kopvalsts dižciltīgo ģimeņu piederīgajiem.

Jaunums!!: Inflantijas vaivadija un Šļahta · Redzēt vairāk »

Borhi

Borhu dzimtas ģerbonis Grāfu Borhu dzimtas ģerbonis Varakļānu muižas kungu māja (1789) Preiļu muižas kapela (1817) ar Borhu dzimtas kapenēm zem tās Preiļu muižas kungu māja pirms atjaunošanas (2007) Borhi ir vācbaltiešu dzimta, kuras priekšteči Livonijā izsekojami līdz 15.

Jaunums!!: Inflantijas vaivadija un Borhi · Redzēt vairāk »

Brigi

Brigi (agrāk Briģi) ir apdzīvota vieta Ludzas novada Brigu pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Inflantijas vaivadija un Brigi · Redzēt vairāk »

Brodaiža

Brodaiža (arī Brodaiži, Bradaiža) ir ciems Ludzas novada Pildas pagastā.

Jaunums!!: Inflantijas vaivadija un Brodaiža · Redzēt vairāk »

Bujņicki

Bujņicki (Bujniccy, Bujnicki) jeb Buiņicki ir sena lietuviešu cilmes poļu dzimta, kas 18.

Jaunums!!: Inflantijas vaivadija un Bujņicki · Redzēt vairāk »

Cēsu vaivadija

Cēsu vaivadija (Województwo wendeńskie) bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes administratīva vienība, kas izveidota pēc 1598.

Jaunums!!: Inflantijas vaivadija un Cēsu vaivadija · Redzēt vairāk »

Cibla

Cibla ir apdzīvota vieta Ludzas novada Ciblas pagastā Ludzas upes krastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Inflantijas vaivadija un Cibla · Redzēt vairāk »

Dagda

Dagda ir pilsēta Krāslavas novadā Latgalē.

Jaunums!!: Inflantijas vaivadija un Dagda · Redzēt vairāk »

Daugavas province

Daugavas province bija viena no piecām Pleskavas guberņas provincēm, ko 1772.

Jaunums!!: Inflantijas vaivadija un Daugavas province · Redzēt vairāk »

Daugavpils

Marka Rotko centrs Daugavpils cietoksnī Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca Stropu ezera piekraste Daugavpils ir valstspilsēta Latvijā.

Jaunums!!: Inflantijas vaivadija un Daugavpils · Redzēt vairāk »

Daugavpils trakts

Daugavpils (''Düneburgh'') kā Inflantijas vaivadijas galvaspilsētas karte (1655). Daugavpils trakts jeb Daugavpils stārastija bija administratīva vienība Inflantijas vaivadijas (1629-1772) sastāvā ar centru Daugavpils (tolaik Dineburgas) pilsētā.

Jaunums!!: Inflantijas vaivadija un Daugavpils trakts · Redzēt vairāk »

Dēnhofi

Grāfu Dēnhofu dzimtas ģerbonis. Dēnhofi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas 15.

Jaunums!!: Inflantijas vaivadija un Dēnhofi · Redzēt vairāk »

Dominikāņu ordenis

Sv. Dominiks Sprediķotāju ordenis, arī Brāļu Dominikāņu (Sprediķotāju) ordenis (pēc 15. gadsimta vairāk pazīstami kā Dominikāņu ordenis jeb Dominikāņi, saīsinājums: OP), bija sv. Dominika dibināts garīgais ordenis.

Jaunums!!: Inflantijas vaivadija un Dominikāņu ordenis · Redzēt vairāk »

Felkerzāmi

Felkerzāmu dzimtas ģerbonis (1882). Felkerzāmi vai Felkezambi ir vācbaltiešu dzimta, kuras priekšteči 15.

Jaunums!!: Inflantijas vaivadija un Felkerzāmi · Redzēt vairāk »

Gothards Ketlers

Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.

Jaunums!!: Inflantijas vaivadija un Gothards Ketlers · Redzēt vairāk »

Grodņas ūnija (1566)

Livonijas karte ar cietokšņu nosaukumiem 16. gadsimtā. Livonijas hercogiste nosaukta par "Dienvidu Livoniju" (''Livonia australis'') iepretī Zviedrijas ieņemtajai Ziemeļu Livonijai (Zviedru Igaunijai). Grodņas ūnija bija 1566.

Jaunums!!: Inflantijas vaivadija un Grodņas ūnija (1566) · Redzēt vairāk »

Grothusi

Grothusu dzimtas ģerbonis Grothusi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā 15.

Jaunums!!: Inflantijas vaivadija un Grothusi · Redzēt vairāk »

Hilzeni

Hilzenu dzimtas ģerbonis Smoļenskas katoļu bīskaps Juris Nikolajs Hilzens (1692-1775) Hilzenu dzimtas celtā Dagdas katoļu baznīca (1741) Hilzeni ir vācbaltiešu dzimta, kuras priekšteči izsekojami līdz 14.

Jaunums!!: Inflantijas vaivadija un Hilzeni · Redzēt vairāk »

Inflantijas seimiks

Inflantijas seimiks jeb Daugavpils seimiks (1677-1772) bija Vidzemes landtāga tiešs turpinājums Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldītajā Inflantijas vaivadijas daļā.

Jaunums!!: Inflantijas vaivadija un Inflantijas seimiks · Redzēt vairāk »

Inflantijas vaivadi

Vaivadijas ģerbonis Inflantijas vaivadi bija Polijas-Lietuvas ūnijas Inflantijas vaivadijas pārvaldes vadītāji.

Jaunums!!: Inflantijas vaivadija un Inflantijas vaivadi · Redzēt vairāk »

Istra (Istras pagasts)

Istra ir ciems Istras pagastā, Ludzas novadā.

Jaunums!!: Inflantijas vaivadija un Istra (Istras pagasts) · Redzēt vairāk »

Jans Andžejs Plāters

Jans Andžejs Plāters (dzimis 1626. gadā, miris) bija grāfs, Žečpospolitas valsts darbinieks, Inflantijas vaivads no 1695.

Jaunums!!: Inflantijas vaivadija un Jans Andžejs Plāters · Redzēt vairāk »

Jānis Hodkevičs

Hodkeviču dzimtas ģerbonis Jānis Hodkevičs jeb Jānis Kotkievičs, arī Jans Heronimovičs Hadkevičs (1537–1579) bija Lietuvas dižkunigaitijas karavadonis un valstsvīrs.

Jaunums!!: Inflantijas vaivadija un Jānis Hodkevičs · Redzēt vairāk »

Jezuīti

right Jēzus Sadraudzība, arī Jēzus biedrība (saīsinājums SJ), jeb Jezuītu ordenis ir Romas Katoļu Baznīcas regulārklēriķu ordenis, kas izveidojās 1534.

Jaunums!!: Inflantijas vaivadija un Jezuīti · Redzēt vairāk »

Konecpole

Konecpole ir ciems Istras pagastā, Ludzas novadā.

Jaunums!!: Inflantijas vaivadija un Konecpole · Redzēt vairāk »

Korfi

Korfu dzimtas ģerbonis (1882) Korfi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā 15.

Jaunums!!: Inflantijas vaivadija un Korfi · Redzēt vairāk »

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.

Jaunums!!: Inflantijas vaivadija un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »

Krustpils

Krustpils ir Jēkabpils pilsētas daļa Daugavas labajā krastā, kas no 1920.

Jaunums!!: Inflantijas vaivadija un Krustpils · Redzēt vairāk »

Krustpils pils

Krustpils pils jeb Krusta pils ir viduslaiku pils Daugavas ielejas labajā krastā Jēkabpilī.

Jaunums!!: Inflantijas vaivadija un Krustpils pils · Redzēt vairāk »

Kurzemes bīskapija

Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.

Jaunums!!: Inflantijas vaivadija un Kurzemes bīskapija · Redzēt vairāk »

Kurzemes guberņa

Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.

Jaunums!!: Inflantijas vaivadija un Kurzemes guberņa · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogiste

Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.

Jaunums!!: Inflantijas vaivadija un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Latgale

Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Jaunums!!: Inflantijas vaivadija un Latgale · Redzēt vairāk »

Latgales vēsture

guaša glezna „Latgale senatnē” Latgales vēsture ir Latvijas vēstures daļa, kas vēstī par vēsturiskajiem notikumiem Latgales teritorijā.

Jaunums!!: Inflantijas vaivadija un Latgales vēsture · Redzēt vairāk »

Līveni

Līvenu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'', 1882). Līveni, līdz 17.

Jaunums!!: Inflantijas vaivadija un Līveni · Redzēt vairāk »

Lielais Ziemeļu karš

Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Inflantijas vaivadija un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »

Lietuvas lielkņaziste

Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.

Jaunums!!: Inflantijas vaivadija un Lietuvas lielkņaziste · Redzēt vairāk »

Livonija

Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.

Jaunums!!: Inflantijas vaivadija un Livonija · Redzēt vairāk »

Livonijas ordenis

Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.

Jaunums!!: Inflantijas vaivadija un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »

Livonijas un Lietuvas reālūnija

Livonijas un Lietuvas reālūnija (gaiši zaļā krāsā) pēc 1566. gada Grodņas ūnijas noslēgšanas (Tērbatas bīskapija atradās Krievijas okupācijā, Rīgas brīvpilsēta saglabāja patstāvību, Kurzemes un Zemgales hercogiste bija Lietuvas vasaļvalsts). Livonijas un Lietuvas reālūnija bija Livonijas hercogistes un Lietuvas dižkunigaitijas kopvalsts ar Lietuvas lielkņazu kā kopējo valdnieku (reālūnija), kas izveidojās 1566.

Jaunums!!: Inflantijas vaivadija un Livonijas un Lietuvas reālūnija · Redzēt vairāk »

Livonijas vietvalži

1566. gadā Livonijas hercogistei piešķirtais ģerbonis ar Sigismunda II Augusta iniciāļiem, kas kļuva par pamatu Livonijas administratora J. Hodkeviča dzimtas ģerbonim. Livonijas vietvalži jeb Livonijas administratori, oficiāli "Viņa majestātes Polijas karaļa vietvaldis un gubernators Livonijā" bija Livonijas hercogistes pārvaldnieki pēc Viļņas ūnijas parakstīšanas 1562.

Jaunums!!: Inflantijas vaivadija un Livonijas vietvalži · Redzēt vairāk »

Ludza

Ludza ir sena Latgales pilsēta un Ludzas novada centrs gleznainā apvidū Lielā Ludzas ezera krastā.

Jaunums!!: Inflantijas vaivadija un Ludza · Redzēt vairāk »

Ludzas pils

Ludzas pilsdrupas 2007. gadā. Ludzas pils ir gotikas stilā celta viduslaiku cietokšņa drupas Ludzas centrā.

Jaunums!!: Inflantijas vaivadija un Ludzas pils · Redzēt vairāk »

Ludzas trakts

Ludzas trakta ziemeļu daļa (Ludzas apkārtne, 1798). Ludzas pils drupas pēc sagraušanas 1654. gadā. Ludzas trakts jeb Ludzas stārastija bija administratīva vienība Inflantijas vaivadijas (1629-1772) sastāvā ar centru Ludzā.

Jaunums!!: Inflantijas vaivadija un Ludzas trakts · Redzēt vairāk »

Manteifeļi

Manteifeļu dzimtas ģerbonis 13. gadsimtā Manteifeļu-Cēgu dzimtas ģerbonis (1882) Manteifeļiem-Cēgēm piederējusī Kazdangas pils 2008. gadā Manteifeļi un Manteifeļi-Cēges ir dažādu dzimtu atzari, kuras priekšteči Pomerānijā izsekojami līdz 13.

Jaunums!!: Inflantijas vaivadija un Manteifeļi · Redzēt vairāk »

Marienhauzenas pils

Pilsdrupas uz Viļakas ezera salas. Marienhauzenas pils jeb Viļakas viduslaiku pils --> bija viduslaiku mūra pils Viļakas ezera salā, kur kādreiz atradusies latgaļu koka ezerpils.

Jaunums!!: Inflantijas vaivadija un Marienhauzenas pils · Redzēt vairāk »

Mihaēls Rots

Mihaēls Rots (arī Miķelis Rots; dzimis, miris) bija latgaliešu rakstnieks, tulkotājs, katoļu garīdznieks, misionārs.

Jaunums!!: Inflantijas vaivadija un Mihaēls Rots · Redzēt vairāk »

Moli

Molu dzimtas ģerbonis Moli ir vācbaltiešu dzimta, kuras priekšteči Piltenes apgabalā izsekojami līdz 16.

Jaunums!!: Inflantijas vaivadija un Moli · Redzēt vairāk »

Nirza

Nirza ir apdzīvota vieta Ludzas novada Nirzas pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Inflantijas vaivadija un Nirza · Redzēt vairāk »

Otrais Ziemeļu karš

Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.

Jaunums!!: Inflantijas vaivadija un Otrais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »

Pareizticība

Pareizticības izplatība pasaulē Pareizticība (baznīcslāvu: Правосла́виѥ, no, orthodoxía) jeb Ortodoksā baznīca, ir termins Austrumu Pareizticīgās baznīcas apzīmēšanai.

Jaunums!!: Inflantijas vaivadija un Pareizticība · Redzēt vairāk »

Pasiene

Pasiene (arī Pasīne, Posīne) ir apdzīvota vieta Ludzas novada Pasienes pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Inflantijas vaivadija un Pasiene · Redzēt vairāk »

Pārdaugavas Livonijas hercogiste

Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.

Jaunums!!: Inflantijas vaivadija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »

Pilda

Pilda ir ciems Ludzas novada Pildas pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Inflantijas vaivadija un Pilda · Redzēt vairāk »

Plāteri

Plāteru-Zībergu dzimtas ģerbonis Plāteri jeb par Plāteriem saukti dzimtkungi no Brēles, pēc 1803.

Jaunums!!: Inflantijas vaivadija un Plāteri · Redzēt vairāk »

Pleskavas guberņa

Pleskavas guberņa, arī Pleskavas vietniecība (Псковское наместничество 1777-1796) bija Krievijas impērijas guberņa (1772-1927), kurā neilgu laiku līdz 1776.

Jaunums!!: Inflantijas vaivadija un Pleskavas guberņa · Redzēt vairāk »

Poļu—zviedru karš (1600—1629)

Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.

Jaunums!!: Inflantijas vaivadija un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Redzēt vairāk »

Pokumina

Pokumina ir ciems Cirmas pagastā, Ludzas novadā.

Jaunums!!: Inflantijas vaivadija un Pokumina · Redzēt vairāk »

Polijas—Lietuvas ūnija

Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.

Jaunums!!: Inflantijas vaivadija un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »

Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas

Polijas-Lietuvas teritorijas trīs dalīšanas (1772-1795). Polijas dalīšanas jeb Polijas-Lietuvas dalīšanas bija – teritorijas sadalīšana starp Prūsiju, Krieviju un Austriju 18. gadsimta 2.

Jaunums!!: Inflantijas vaivadija un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas · Redzēt vairāk »

Raipole

Raipole var būt.

Jaunums!!: Inflantijas vaivadija un Raipole · Redzēt vairāk »

Rēmeri

Rēmeru dzimtas Baltijas atzara ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'', 1882). Rēmeri ir vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Livonijā 16.

Jaunums!!: Inflantijas vaivadija un Rēmeri · Redzēt vairāk »

Rēzekne

Rēzekne ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām Rēzeknes upes ielejā Latgales vidienē.

Jaunums!!: Inflantijas vaivadija un Rēzekne · Redzēt vairāk »

Rēzeknes pilskalns

Rēzeknes pilsdrupas ir Livonijas ordeņa pils paliekas Rēzeknes pilsētas centrā.

Jaunums!!: Inflantijas vaivadija un Rēzeknes pilskalns · Redzēt vairāk »

Rēzeknes trakts

Rēzeknes trakta ziemeļdaļa pēc iekļaušanas Polockas guberņas sastāvā (1798). Rēzeknes pils drupas 1797. gadā (no J.K.Broces kolekcijas). Rēzeknes trakts jeb Rēzeknes stārastija bija administratīva vienība Inflantijas vaivadijas (1629-1772) sastāvā ar centru Rēzeknes pilsētā.

Jaunums!!: Inflantijas vaivadija un Rēzeknes trakts · Redzēt vairāk »

Rekes

Fon der Rekes dzimtas ģerbonis. Dobeles komturs Matīss fon der Reke. Rekes ir sena vācu dzimta, kas 15.

Jaunums!!: Inflantijas vaivadija un Rekes · Redzēt vairāk »

Rundēni

Rundēni (arī Rundāni) ir ciems Ludzas novada Rundēnu pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Inflantijas vaivadija un Rundēni · Redzēt vairāk »

Sāmsalas-Vīkas bīskapija

Sāmsalas un Vīkas bīskapija. Sāmsalas-Vīkas bīskapija (lejasvācu: Bisdom Ösel-Wiek) bija autonoma bīskapija Livonijas konfederācijā no 1228.

Jaunums!!: Inflantijas vaivadija un Sāmsalas-Vīkas bīskapija · Redzēt vairāk »

Sigismunds II Augusts

Sigismunds II Augusts (dzimis, miris) no 1548.

Jaunums!!: Inflantijas vaivadija un Sigismunds II Augusts · Redzēt vairāk »

Tīzenhauzeni

Tīzenhauzenu dzimtas ģerbonis Tīzenhauzenu dzimtas ģerbonis no Rēršeita albuma (''Hieronymus Rörscheidt '', 1600). Tīzenhauzeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 13.

Jaunums!!: Inflantijas vaivadija un Tīzenhauzeni · Redzēt vairāk »

Ungerni-Šternbergi

Ungernu-Šternbergu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'') Grāfu Ungernu-Šternbergu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'') Baronu Ungernu-Šternbergu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'') Ungerni-Šternbergi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 13.

Jaunums!!: Inflantijas vaivadija un Ungerni-Šternbergi · Redzēt vairāk »

Upsālas Universitāte

Upsālas Universitāte ir 1477.

Jaunums!!: Inflantijas vaivadija un Upsālas Universitāte · Redzēt vairāk »

Viļaka

Viļaka ir pilsēta Latvijas ziemeļaustrumos, Latgales ziemeļos, Balvu novadā.

Jaunums!!: Inflantijas vaivadija un Viļaka · Redzēt vairāk »

Viļakas trakts

Viļakas trakts pēc pievienošanas Ludzas traktam un iekļaušanas Polockas guberņas sastāvā (1798). Marienhauzenas pils drupas pēc sagraušanas 18. gs. sākumā. Viļakas trakts jeb Viļakas stārastija bija administratīva vienība Inflantijas vaivadijas (1629-1772) sastāvā ar centru Marienhauzenas pilī.

Jaunums!!: Inflantijas vaivadija un Viļakas trakts · Redzēt vairāk »

Viļņas ūnija

Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (Maurycy Gottlieb, 1856-1879) zīmējums Radvilu arhīva). 1561. gada ''Pacta subiectionis'' vāciskais tulkojums, kas sākas ar ''Sigismundus Augustus von Gottes Gnaden König in Polen...'' Viļņas ūnija ir 1561.

Jaunums!!: Inflantijas vaivadija un Viļņas ūnija · Redzēt vairāk »

Vidzemes guberņa

Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.

Jaunums!!: Inflantijas vaivadija un Vidzemes guberņa · Redzēt vairāk »

Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi

Cēsu katoļu bīskapu baznīca (1583.-1621.), tagad Cēsu luterāņu baznīca. Latgales bīskaps Teodors Volfs fon Ludinghauzens (pa kreisi). Augšējā daļā bīskapa baznīca Daugavpilī, augšā pa labi - bīskapa ģerbonis. No pāvestam 1903. gadā dāvātā albuma "Terra Mariana". Cēsu, Livonijas un Piltenes bīskapi bija 1583.

Jaunums!!: Inflantijas vaivadija un Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi · Redzēt vairāk »

Vitebskas guberņa

Vitebskas guberņa bija Krievijas Impērijas guberņa (1802—1924), kurā citu teritoriju starpā ietilpa trīs bijušās Inflantijas vaivadijas apriņķi ar latviešiem kā lielāko etnisko grupu.

Jaunums!!: Inflantijas vaivadija un Vitebskas guberņa · Redzēt vairāk »

Zībergi

Zībergu dzimtas ģerbonis. Plāteru-Zībergu dzimtas ģerbonis Zībergi (arī Sieberg, Sieberger, Syburg), pēc 1803.

Jaunums!!: Inflantijas vaivadija un Zībergi · Redzēt vairāk »

Zviedru Vidzeme

Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.

Jaunums!!: Inflantijas vaivadija un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »

1561. gads

1561.

Jaunums!!: Inflantijas vaivadija un 1561. gads · Redzēt vairāk »

1621. gads

1621.

Jaunums!!: Inflantijas vaivadija un 1621. gads · Redzēt vairāk »

1629. gads

1629.

Jaunums!!: Inflantijas vaivadija un 1629. gads · Redzēt vairāk »

1721. gads

1721.

Jaunums!!: Inflantijas vaivadija un 1721. gads · Redzēt vairāk »

1772. gads

1772.

Jaunums!!: Inflantijas vaivadija un 1772. gads · Redzēt vairāk »

1795. gads

1795.

Jaunums!!: Inflantijas vaivadija un 1795. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Inflantija, Inflantijas vaivads, Inflantijas vojevodiste, Livonijas vaivadija, Poļu Inflantija, Poļu Livonija, Poļu Vidzeme.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »