Ātrāk nekā pārlūku!
12 attiecības: Agrārā reforma Latvijā, Bolderāja, Bolderājas muiža, Daugava, Daugavgrīvas draudzes novads, Dālderi, Gothards Ketlers, Kārlis fon Bukshēvdens, Kurzemes un Zemgales hercogi, Muiža, Zahārijs Stopijs, Zviedru Vidzeme.
Agrārā reforma Latvijā
Agrārreforma Latvijā 1920.
Jaunums!!: Lofelta muiža un Agrārā reforma Latvijā · Redzēt vairāk »
Bolderāja
Bolderāja ir Rīgas pilsētas Kurzemes rajona apkaime Pārdaugavā.
Jaunums!!: Lofelta muiža un Bolderāja · Redzēt vairāk »
Bolderājas muiža
Bolderājas ciems (''sloboda'') Baltijas rusifikācijas periodā (ap 1900). Bolderājas muiža bija muiža tagadējā Bolderājas apkaimē Buļļupes dienvidu krastā.
Jaunums!!: Lofelta muiža un Bolderājas muiža · Redzēt vairāk »
Daugava
Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.
Jaunums!!: Lofelta muiža un Daugava · Redzēt vairāk »
Daugavgrīvas draudzes novads
Daugavgrīvas draudzes novads 1791. gada kartē. Bolderājas un Mangaļu pagastos sadalītā novada teritorija ar pārkrievotajiem vietvārdiem Baltijas rusifikācijas periodā (ap 1900). Daugavgrīvas draudzes novads bija viens no 25 Rīgas apriņķa draudzes novadiem abās pusēs Daugavas ietekai Baltijas jūrā.
Jaunums!!: Lofelta muiža un Daugavgrīvas draudzes novads · Redzēt vairāk »
Dālderi
Dālderi var būt.
Jaunums!!: Lofelta muiža un Dālderi · Redzēt vairāk »
Gothards Ketlers
Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.
Jaunums!!: Lofelta muiža un Gothards Ketlers · Redzēt vairāk »
Kārlis fon Bukshēvdens
Kārlis fon Bukshēvdens jeb Karloss fon Bukshēvdens (Carlos Matthias Ludwig Konstantin Otto von Buxhoeveden, 1856-1935) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas Impērijas diplomāts.
Jaunums!!: Lofelta muiža un Kārlis fon Bukshēvdens · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogi
Nosacīts Ketleru dzimtas ģerbonis (katra dzimtas locekļa lietotais ģerbonis atšķīrās pēc dzimtai kopīgo objektu vai krāsu izvietojuma) Bīronu dzimtas ģerbonis Kurzemes un Zemgales hercogi, oficiāli Kurzemes un Zemgales hercogi Livonijā ( — Ar Dieva žēlastību Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogs), īsāk Kurzemes hercogi, bija valdnieki Kurzemes un Zemgales hercogistē (1562—1795).
Jaunums!!: Lofelta muiža un Kurzemes un Zemgales hercogi · Redzēt vairāk »
Muiža
Stāmerienas (''Stomersee'') muižas kungu māja ap 1910. gadu Muiža bija feodāls zemes īpašumu veids, kad īpašnieks zemi neapstrādāja personīgi, bet guva no tās ienākumus.
Jaunums!!: Lofelta muiža un Muiža · Redzēt vairāk »
Zahārijs Stopijs
Piemineklis ar Z. Stopija ģerboni Stopiņu pagastā Stopija rakstu kalendārs 1565. gadam (''Schreibcalender M.D. LXV.'') Zahārijs Stopijs (dzimis ap 1535. gadu, miris 1593. vai 1594. gadā) bija Rīgas brīvpilsētas ārsts (1560—1577), astronoms un astrologs Livonijas kara laikā.
Jaunums!!: Lofelta muiža un Zahārijs Stopijs · Redzēt vairāk »
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Jaunums!!: Lofelta muiža un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »
