Ātrāk nekā pārlūku!
23 attiecības: Aristotelis, Datorzinātne, Domāšana, Filozofija, Formālā loģika, Jēdziens, Matemātika, Noliegums, Patiesība, Pitagors, Platons, Prāts, Psiholoģija, Rietumu pasaule, Saiklis, Senā Grieķija, Sokrats, Spriedums, Teognīds, Tilde (zīme), Uztvere, Zēnons Elejietis, Zinātne.
Aristotelis
Aristotelis (Aristotelēs; dzimis 384. gadā p.m.ē., miris 322. gadā p.m.ē.) bija sengrieķu zinātnieks un filozofs.
Jaunums!!: Loģika un Aristotelis · Redzēt vairāk »
Datorzinātne
algoritmu ar lietojumu datorsistēmās Datorzinātne pēta informācijas un skaitļošanas teorētiskos pamatus, kā arī praktiskas metodes teorētisko pamatu ieviešanā un lietošanā datorsistēmās.
Jaunums!!: Loģika un Datorzinātne · Redzēt vairāk »
Domāšana
Rodēna skulptūra "Domātājs" attēlo domās iegrimušu cilvēku Par domāšanu mēdz saukt prāta norises, garīgās darbības, ar kuru palīdzību tiek modelēta pasaule.
Jaunums!!: Loģika un Domāšana · Redzēt vairāk »
Filozofija
"Atēnu skola". Šo fresku 16. gadsimtā uzgleznoja itāliešu mākslinieks Rafaēls. Šeit redzami dažādu laiku domātāji Mūžīgajā Akadēmijā. Freskas centrā redzami Platons un Aristotelis, aizrāvušies diskusijā Filozofija (philosophía) ir zinātne par dabas, sabiedrības un domāšanas vispārējiem likumiem.
Jaunums!!: Loģika un Filozofija · Redzēt vairāk »
Formālā loģika
Formālā loģika, loģikas zinātne — teorētiskās un lietišķās pētniecības nozare, kas analizē īstenības vispārīgo struktūru, pētī patiesuma likumsakarības un izstrādā loģikas kārtulas.
Jaunums!!: Loģika un Formālā loģika · Redzēt vairāk »
Jēdziens
Nosaucot dažādus kokus, uzreiz cilvēka apziņā rodas priekšstats par to vispārīgajām pazīmēm Jēdziens, arī priekšstats, ir cilvēka apziņā izveidots vispārinājums, kas atspoguļo priekšmetu vai parādību vispārīgās, būtiskās pazīmes.
Jaunums!!: Loģika un Jēdziens · Redzēt vairāk »
Matemātika
Rafaēla glezna) Matemātika (— ‘mācība’, ‘zinība’) ir zinātne par reālās pasaules skaitliskajām attiecībām un telpiskajām formām.
Jaunums!!: Loģika un Matemātika · Redzēt vairāk »
Noliegums
Noliegums (arī abnegācija) ir Freida aprakstīts aizsardzības mehānisms, kas izpaužas kā acīmredzama, nepatīkama fakta noliegums, lai gan pastāv pamatoti pierādījumi fakta eksistencei.
Jaunums!!: Loģika un Noliegums · Redzēt vairāk »
Patiesība
Patiesība ir visa tā informācija, kas atbilst īstenībai (realitātei) un faktiem, kā arī visi tie apgalvojumi, kas ir patiesi.
Jaunums!!: Loģika un Patiesība · Redzēt vairāk »
Pitagors
Pitagors no Samas jeb vienkārši Pitagors (ho Pūthagoras ho Samios, Pythagoras, dzimis ap 570. gadu p. m. ē., miris ap 495. gadu p. m. ē.) bija joniešu matemātiķis, filozofs, zinātnieks, ārsts, politiķis, priesteris, izgudrotājs, visplašāk pazīstams ar Pitagora teorēmu.
Jaunums!!: Loģika un Pitagors · Redzēt vairāk »
Platons
Platons (Plátōn; dzimis ap 427. gadu p.m.ē., miris ap 348. gadu p.m.ē.) bija klasiskās Senās Grieķijas filozofs un matemātiķis, Sokrata māceklis, Aristoteļa skolotājs, rakstnieks un Platona akadēmijas dibinātājs.
Jaunums!!: Loģika un Platons · Redzēt vairāk »
Prāts
Prāts ir ar psihi saistītu norišu un individualitātes īpašību kopa, kas veido iespēju ar mērķtiecīgu darbību panākt subjektīvu, ar jēdzieniem pastarpinātu īstenības attēlojumu, izzināt objektu un parādību visaptverošās un raksturīgās īpašības un darboties jaunā situācijā, izmantojot iepriekš uzkrāto informāciju.
Jaunums!!: Loģika un Prāts · Redzēt vairāk »
Psiholoģija
Grieķu burts psī bieži tiek izmantots, lai apzīmētu psiholoģiju. Psiholoģija (psychē — 'dvēsele' + λόγος, logos — 'jēdziens, mācība') ir mācība, kas pievēršas psihisko parādību pētīšanai un zināšanu izmantošanai, lai veicinātu cilvēku spēju attīstību un apmierinātību ar dzīvi.
Jaunums!!: Loģika un Psiholoģija · Redzēt vairāk »
Rietumu pasaule
Semjuela Hantingtona. Rietumu pasaule (arī Rietumi, Rietumu kultūra, Rietumvalstis, Rietumu civilizācija) ir termins, kuram ir dažādas no lietošanas konteksta (vēstures perioda, reģiona, sociālās situācijas un citiem aspektiem) atkarīgas nozīmes.
Jaunums!!: Loģika un Rietumu pasaule · Redzēt vairāk »
Saiklis
Saiklis jeb konjunkcija (— ‘savienojums, saiklis’) ir nelokāmu palīgvārdu vārdšķira.
Jaunums!!: Loģika un Saiklis · Redzēt vairāk »
Senā Grieķija
Tēbu hegemonijas laikā, 371–362 p.m.ē) Senā Grieķija jeb Hellada ((Hellás)) ir apzīmējums grieķvalodīgajai pasaulei senajos laikos — ne tikai pašreizējās Grieķijas teritorijai, bet arī teritorijām, kuras tad apdzīvoja grieķi: Kiprai, Mazāzijas Egejas jūras krastam (tolaik sauktam par Joniju), Sicīlijai, Dienviditālijai (tolaik sauktām par Lielo Grieķiju) un grieķu piekrastes apmetnēm tagadējā Albānijā, Bulgārijā, Turcijā, Ēģiptē, Francijā, Lībijā, Spānijā un Ukrainā.
Jaunums!!: Loģika un Senā Grieķija · Redzēt vairāk »
Sokrats
Sokrats ((Sōkrátēs); 469—399 p. m. ē.) bija Atēnu filozofs, Platona skolotājs.
Jaunums!!: Loģika un Sokrats · Redzēt vairāk »
Spriedums
Spriedums ir doma, atzinums, ko izsaka teikumā, apgalvojuma vai nolieguma formā.
Jaunums!!: Loģika un Spriedums · Redzēt vairāk »
Teognīds
Teognīds (Θέογνις, dzīvojis 6.gs. 2. pusē p.m.ē., dzimis Megarās) bija sengrieķu dzejnieks, rakstījis elēģijas un gnomas.
Jaunums!!: Loģika un Teognīds · Redzēt vairāk »
Tilde (zīme)
Tilde var būt vai nu tehniska rakstu zīme (~), vai arī diakritiska zīme (◌̃), ko izmanto vairākās valodās.
Jaunums!!: Loģika un Tilde (zīme) · Redzēt vairāk »
Uztvere
Uztvere ir procesu kopums, ar kuru palīdzību cilvēks atpazīst, organizē, kā arī piešķir jēgu reakcijām uz vides stimuliem.
Jaunums!!: Loģika un Uztvere · Redzēt vairāk »
Zēnons Elejietis
Zēnons Elejietis (ap 490 p. m.e. — ap 430 p. m.e.) bija natūrfilozofs Senajā Grieķijā, Parmenīda skolnieks.
Jaunums!!: Loģika un Zēnons Elejietis · Redzēt vairāk »
Zinātne
supravadītāja Zinātne ir cilvēka darbības nozare, kuras mērķis ir iegūt zināšanas.
Jaunums!!: Loģika un Zinātne · Redzēt vairāk »
