Ātrāk nekā pārlūku!
24 attiecības: Aizpute, Ģintermuiža, Baltijas provinces, Bendera, Besarābija, Hersona, Jelgava, Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija, Jelgavas Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca, Kandava, Liepāja, Priekule, Sabile, Talsi, Tartu Universitāte, Tukums, Vācbaltieši, Vācija, Ventspils, 1880. gads, 1882. gads, 1905. gads, 1909. gads, 1910. gads.
Aizpute
Aizpute ir sena Dienvidkurzemes novada pilsēta Latvijā.
Jaunums!!: Ludvigs Katerfelds un Aizpute · Redzēt vairāk »
Ģintermuiža
Ģintermuižas slimnīcas vēsturiskā apbūve 2016. gadā 19. gadsimta beigās Ģintermuiža ir bijusī muiža Jelgavā, kur 1887.
Jaunums!!: Ludvigs Katerfelds un Ģintermuiža · Redzēt vairāk »
Baltijas provinces
Baltijas provinču saliktais ģerbonis (1884) Baltijas provinces Zviedrijas pakļautībā (17. gadsimts) Baltijas provinces ir vēsturisks apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincēm jeb domīnijām, Igaunijai un Vidzemei.
Jaunums!!: Ludvigs Katerfelds un Baltijas provinces · Redzēt vairāk »
Bendera
Bendera (moldāvu: Бендер), neoficiāli saukta arī Tigina, ir pilsēta Moldovas austrumos Dņestras upes kreisajā krastā.
Jaunums!!: Ludvigs Katerfelds un Bendera · Redzēt vairāk »
Besarābija
Besarābijas teritorija Eiropā (iekrāsota sarkanā krāsa). Besarābijas teritorija gadsimtu gaitā Besarābija bija vēsturisks reģions starp Melno jūru un Donavas, Prutas, Dņestras upēm.
Jaunums!!: Ludvigs Katerfelds un Besarābija · Redzēt vairāk »
Hersona
Hersona ir pilsēta Ukrainas dienvidos, Hersonas apgabala un Hersonas rajona pārvaldes centrs.
Jaunums!!: Ludvigs Katerfelds un Hersona · Redzēt vairāk »
Jelgava
Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.
Jaunums!!: Ludvigs Katerfelds un Jelgava · Redzēt vairāk »
Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija
Jelgavas mākslas un novadpētniecības muzeja ēka) Severīna Jensena projektētā ģimnāzijas ēka Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija jeb Academia Petrina (no latīņu valodas — 'Pētera akadēmija', no 1795. gada Jelgavas akadēmija) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas augstākā mācību iestāde jeb akadēmija, kas darbojās no 1775.
Jaunums!!: Ludvigs Katerfelds un Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija · Redzēt vairāk »
Jelgavas Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca
Jelgavas Sv. Jāņa luterāņu baznīca 20. gadsimta sākumā Jelgavas Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca ir viena no jaunākajām Jelgavas baznīcām, kas celta 1845.
Jaunums!!: Ludvigs Katerfelds un Jelgavas Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca · Redzēt vairāk »
Kandava
Kandava ir pilsēta Kurzemes austrumos, Abavas senlejas austrumu galā, Tukuma novadā.
Jaunums!!: Ludvigs Katerfelds un Kandava · Redzēt vairāk »
Liepāja
Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no desmit valstspilsētām.
Jaunums!!: Ludvigs Katerfelds un Liepāja · Redzēt vairāk »
Priekule
Priekule ir pilsēta Kurzemes dienvidrietumos, Dienvidkurzemes novadā.
Jaunums!!: Ludvigs Katerfelds un Priekule · Redzēt vairāk »
Sabile
Sabile ir pilsēta Kurzemē, Talsu novada dienvidu daļā, Abavas krastos Ziemeļkursas augstienes dienviddaļā,Latvijas ģeogrāfijas atlants.
Jaunums!!: Ludvigs Katerfelds un Sabile · Redzēt vairāk »
Talsi
Talsi ir pilsēta Kurzemes ziemeļu daļā, Talsu novada centrs.
Jaunums!!: Ludvigs Katerfelds un Talsi · Redzēt vairāk »
Tartu Universitāte
Tartu Universitāte 2021 Tartu Universitāte (agrāk latviski: Tērbatas Universitāte, Jurjevas Universitāte) ir Igaunijas lielākā un prestižākā universitāte un viena no vecākajām universitātēm Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Ludvigs Katerfelds un Tartu Universitāte · Redzēt vairāk »
Tukums
Tukums ir pilsēta Kurzemē, Tukuma novada centrs.
Jaunums!!: Ludvigs Katerfelds un Tukums · Redzēt vairāk »
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Jaunums!!: Ludvigs Katerfelds un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Ludvigs Katerfelds un Vācija · Redzēt vairāk »
Ventspils
Ventspils ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām, liela Baltijas jūras ostas pilsēta.
Jaunums!!: Ludvigs Katerfelds un Ventspils · Redzēt vairāk »
1880. gads
1880.
Jaunums!!: Ludvigs Katerfelds un 1880. gads · Redzēt vairāk »
1882. gads
1882.
Jaunums!!: Ludvigs Katerfelds un 1882. gads · Redzēt vairāk »
1905. gads
1905.
Jaunums!!: Ludvigs Katerfelds un 1905. gads · Redzēt vairāk »
1909. gads
1909.
Jaunums!!: Ludvigs Katerfelds un 1909. gads · Redzēt vairāk »
1910. gads
1910.
Jaunums!!: Ludvigs Katerfelds un 1910. gads · Redzēt vairāk »
