Ātrāk nekā pārlūku!
17 attiecības: Ķelne, Ādolfs Andersens, Berlīne, Berlīnes plejāde, Deutsche Schachzeitung, Hamburga, Kārlis Janišs, Kārlis Maiets, Korespondencšahs, Latviešu gambīts, Magdeburga, Matemātika, Pauls Rūdolfs fon Bilguers, Poznaņa, Vācija, Vilhelms Hanšteins, Vroclava.
Ķelne
Ķelne ir pilsēta Vācijas rietumos, Reinas krastos.
Jaunums!!: Ludvigs Bledovs un Ķelne · Redzēt vairāk »
Ādolfs Andersens
Karls Ernsts Ādolfs Andersens (dzimis Breslavā, miris turpat) bija vācu šahists, 19. gadsimta piecdesmitajos un sešdesmitajos gados bija viens no spēcīgākajiem pasaules šahistiem, uzskatīts par neoficiālo pasaules čempionu.
Jaunums!!: Ludvigs Bledovs un Ādolfs Andersens · Redzēt vairāk »
Berlīne
Berlīne (izrunā) ir Vācijas galvaspilsēta, kā arī atsevišķa federālā zeme.
Jaunums!!: Ludvigs Bledovs un Berlīne · Redzēt vairāk »
Berlīnes plejāde
Berlīnes plejāde (arī "Berlīnes skola") bija 19.
Jaunums!!: Ludvigs Bledovs un Berlīnes plejāde · Redzēt vairāk »
Deutsche Schachzeitung
Deutsche Schachzeitung bija pirmais pilnībā tikai šaham veltīts vācu preses izdevums (žurnāls).
Jaunums!!: Ludvigs Bledovs un Deutsche Schachzeitung · Redzēt vairāk »
Hamburga
Hamburga ir ostas pilsēta un federālā zeme Vācijas ziemeļos, Elbas upes grīvā, netālu no tās ietekas Ziemeļjūrā.
Jaunums!!: Ludvigs Bledovs un Hamburga · Redzēt vairāk »
Kārlis Janišs
Kārlis Ferdinands fon Janišs (Viborga — Sanktpēterburga) bija somu izcelsmes Krievijas meistars šahā un matemātikas profesors.
Jaunums!!: Ludvigs Bledovs un Kārlis Janišs · Redzēt vairāk »
Kārlis Maiets
Kārlis Maiets (Berlīne —, Štetina) bija Vācijas šahists un advokāts.
Jaunums!!: Ludvigs Bledovs un Kārlis Maiets · Redzēt vairāk »
Korespondencšahs
Korespondencšahs ir šaha sacensību veids, kurā tās dalībnieki atrodas dažādās vietās, bet šaha gājienu nodošana notiek, izmantojot pastu, telegrāfu, telefonu, radio, internetu vai citus tālsakaru līdzekļus.
Jaunums!!: Ludvigs Bledovs un Korespondencšahs · Redzēt vairāk »
Latviešu gambīts
Latviešu gambīts ir šaha atklātne (gambīts), kas sākas ar gājieniem: 1.
Jaunums!!: Ludvigs Bledovs un Latviešu gambīts · Redzēt vairāk »
Magdeburga
Magdeburga ir pilsēta Vācijas centrālajā daļā pie Elbas upes, Saksija-Anhaltes federālās zemes galvaspilsēta.
Jaunums!!: Ludvigs Bledovs un Magdeburga · Redzēt vairāk »
Matemātika
Rafaēla glezna) Matemātika (— ‘mācība’, ‘zinība’) ir zinātne par reālās pasaules skaitliskajām attiecībām un telpiskajām formām.
Jaunums!!: Ludvigs Bledovs un Matemātika · Redzēt vairāk »
Pauls Rūdolfs fon Bilguers
Pauls Rūdolfs fon Bilguers (Ludvigsluste -, Berlīne) bija Vācijas šahists un virsnieks.
Jaunums!!: Ludvigs Bledovs un Pauls Rūdolfs fon Bilguers · Redzēt vairāk »
Poznaņa
Poznaņa, senāk lietotais nosaukums Pozene, ir pilsēta Polijas rietumos, Lielpolijas vojevodistes centrs Vartas upes krastos.
Jaunums!!: Ludvigs Bledovs un Poznaņa · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Ludvigs Bledovs un Vācija · Redzēt vairāk »
Vilhelms Hanšteins
Vilhelms Hanšteins (Berlīne —, Magdeburga) bija Vācijas šahists un advokāts.
Jaunums!!: Ludvigs Bledovs un Vilhelms Hanšteins · Redzēt vairāk »
Vroclava
Vroclava, agrāk Breslava, ir pilsēta Polijas dienvidrietumos, Lejassilēzijas vojevodistes centrs Odras upes krastos.
Jaunums!!: Ludvigs Bledovs un Vroclava · Redzēt vairāk »
