Ātrāk nekā pārlūku!
40 attiecības: Akronīms, Aleksandrs Prohorovs, Amerikas Savienotās Valstis, Argons, Artūrs Šavlovs, Atoms, Čārlzs Taunss, Čikāgas Universitāte, Elektromagnētiskais starojums, Elektrons, Enerģija, Fāze, Fotons, Frekvence, Gaisma, Gaismas ātrums, Hologrāfija, Impulss, Infrasarkanais starojums, Jauda, Kalifornija, Kodolsintēze, Koherence, Kolumbijas Universitāte, Kvēlspuldze, Lāzerdiode, Mēness, Metroloģija, Mikroķirurģija, Monitors, Padomju Savienība, Patents, Polarizācija, Redzamā gaisma, Rubīns, Spektrs, Starojums, Ultravioletais starojums, Viļņa garums, Zeme.
Akronīms
Akronīms (akros — 'augšējs, ārmalā esošs' + όνυμος, onymos — 'vārds, nosaukums') ir saīsinājums (abreviatūra), kas veidots no vairāku vārdu grupas sākumburtiem.
Jaunums!!: Lāzers un Akronīms · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Prohorovs
Aleksandrs Mihailovičs Prohorovs (dzimis, miris) bija Padomju Savienības un Krievijas fiziķis.
Jaunums!!: Lāzers un Aleksandrs Prohorovs · Redzēt vairāk »
Amerikas Savienotās Valstis
Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.
Jaunums!!: Lāzers un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »
Argons
Argons ir ķīmiskais elements ar simbolu Ar (līdz 1957. gadam tā simbols bija A) un atomskaitli 18.
Jaunums!!: Lāzers un Argons · Redzēt vairāk »
Artūrs Šavlovs
Artūrs Leonards Šavlovs (dzimis, miris) bija amerikāņu fiziķis.
Jaunums!!: Lāzers un Artūrs Šavlovs · Redzēt vairāk »
Atoms
Hēlija atoma uzbūve un izmēri Atoms (atomos — ‘nedalāms’) ir vielas pamatvienība, kuru pamatā veido atoma kodols, un tam savukārt apkārt riņķo negatīvi uzlādēts elektronu mākonis.
Jaunums!!: Lāzers un Atoms · Redzēt vairāk »
Čārlzs Taunss
Čārlzs Hārds Taunss (dzimis, miris) bija amerikāņu fiziķis un pedagogs.
Jaunums!!: Lāzers un Čārlzs Taunss · Redzēt vairāk »
Čikāgas Universitāte
Čikāgas Universitāte ir privāta universitāte Čikāgā, ASV.
Jaunums!!: Lāzers un Čikāgas Universitāte · Redzēt vairāk »
Elektromagnētiskais starojums
magnētiskās indukcijas maiņa elektromagnētiskā starojuma izplatīšanās virzienā Elektromagnētiskais starojums ir starojums, kas rodas elektromagnētisma rezultātā.
Jaunums!!: Lāzers un Elektromagnētiskais starojums · Redzēt vairāk »
Elektrons
Kruksa lampu pirmo reizi tika nodemonstrēta elektronu daļiņu daba Elektrons (ēlektron — ‘dzintars’) ir vieglākā no zināmajām stabilajām elementārdaļiņām (neskaitot neitrīno, kam arī ir ļoti niecīga miera masa).
Jaunums!!: Lāzers un Elektrons · Redzēt vairāk »
Enerģija
Enerģijas veidu pārvērtības Enerģija fizikā tiek definēta kā matērijas dažādo kustības formu vispārīgais mērs, ar kuru kvantitatīvi raksturo fizikālos procesus un mijiedarbības.
Jaunums!!: Lāzers un Enerģija · Redzēt vairāk »
Fāze
Fāze ((fasis) — 'izpausme, stāvoklis') var būt.
Jaunums!!: Lāzers un Fāze · Redzēt vairāk »
Fotons
lāzera stari. Fotons (— ‘gaisma’) ir elementārdaļiņa, elektromagnētiskā lauka kvants, kā arī gaismas un visu citu elektromagnētiskā starojumu veidu pamatvienība.
Jaunums!!: Lāzers un Fotons · Redzēt vairāk »
Frekvence
Dažādas frekvences skaņas — apakšā attēlotajai skaņai ir visaugstākā frekvence, bet augšējai — viszemākā frekvence Frekvence jeb biežums ir svārstību skaits laika vienībā, piemēram, svārstību skaits sekundē.
Jaunums!!: Lāzers un Frekvence · Redzēt vairāk »
Gaisma
ASV Gaisma parasti ir elektromagnētisks starojums, ko spēj uztvert cilvēka acs.
Jaunums!!: Lāzers un Gaisma · Redzēt vairāk »
Gaismas ātrums
Saules gaisma līdz Zemei nonāk vidēji 8 minūtēs un 17 sekundēs Gaismas ātrums (parasti apzīmēts ar c, zināms arī kā Einšteina konstante) ir ātrums, ar kuru vakuumā pārvietojas elektromagnētiskais starojums — fotoni.
Jaunums!!: Lāzers un Gaismas ātrums · Redzēt vairāk »
Hologrāfija
Hologramma Hologrāfija (no (hòlòs) — ‘viss, vesels’; γραφή (grafè) — ‘rakstīšana’) ir zinātne par hologrammu izgatavošanu.
Jaunums!!: Lāzers un Hologrāfija · Redzēt vairāk »
Impulss
Fizikā impulss ir ķermeņa masas m un kustības ātruma v reizinājums p.
Jaunums!!: Lāzers un Impulss · Redzēt vairāk »
Infrasarkanais starojums
Divu cilvēku foto, daļējā infrasarkanajā (siltuma) starojumā Infrasarkanais jeb siltuma starojums ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu 1 000 000 nm līdz 760 mm (pēc citiem datiem 800 nm līdz 0,35 mm).
Jaunums!!: Lāzers un Infrasarkanais starojums · Redzēt vairāk »
Jauda
Jauda — fizikāls lielums, kas raksturo veikto darbu noteiktā laika periodā.
Jaunums!!: Lāzers un Jauda · Redzēt vairāk »
Kalifornija
Kalifornija ir viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem, kurš atrodas ASV rietumu piekrastē.
Jaunums!!: Lāzers un Kalifornija · Redzēt vairāk »
Kodolsintēze
tritija kodolsintēzes modelis. Kodolsintēze ir process, kura laikā pretēji kodolu dalīšanās procesam notiek kodolu saplūšana.
Jaunums!!: Lāzers un Kodolsintēze · Redzēt vairāk »
Koherence
Augšā attēloti koherenti viļņi ar nemainīgu fāžu starpību, apakšā — nekoherenti, kam fāžu starpība mainās laikā Koherence (- saķeršanās, sasaistīšanās) ir vairāku viļņu vai svārstību procesu saskaņotība laikā un/vai telpā.
Jaunums!!: Lāzers un Koherence · Redzēt vairāk »
Kolumbijas Universitāte
250px Kolumbijas Universitāte Ņujorkas pilsētā, biežāk pazīstama kā Kolumbijas Universitāte ir privāta universitāte ASV, Ņujorkā.
Jaunums!!: Lāzers un Kolumbijas Universitāte · Redzēt vairāk »
Kvēlspuldze
Kvēlspuldze Kvēlspuldze ir mākslīgais gaismas avots, kurā gaismu izstaro sakarsēts metāla kvēldiegs.
Jaunums!!: Lāzers un Kvēlspuldze · Redzēt vairāk »
Lāzerdiode
Lāzerdiode Lāzerdiode Lāzerdiode ir pusvadītāju diode, kas pārveido elektrisko enerģiju koherentā gaismas izstarojumā.
Jaunums!!: Lāzers un Lāzerdiode · Redzēt vairāk »
Mēness
Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness astronomiskais simbols ir ☾. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas kontrastu, atmosfēras kontrastu un ēnas kontrastu. Mēness virsma no Zemes ir labi saskatāma, bet, nokļūstot uz Mēness, Zemes virsma ir saskatāma sliktāk, jo traucē atmosfēra un mākoņi. Tiesa, no Zemes var saskatīt tikai vienu Mēness pusi (librāciju dēļ ilgstošākā laika periodā var redzēt vairāk kā 50% Mēness virsmas), otra puse ir vienmēr vērsta projām no Zemes, un to var apskatīt tikai ar kosmisko aparātu starpniecību. Dažreiz Mēness neredzamo pusi dēvē par Mēness tumšo pusi — tas ir pilnīgi nepareizi, jo Saule, Mēnesim rotējot, apspīd visu tā virsmu. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.
Jaunums!!: Lāzers un Mēness · Redzēt vairāk »
Metroloģija
Metroloģija (no sengrieķu μέτρον — "mērs" un λόγος — "vārds, mācība") ir zinātne par mērīšanu.
Jaunums!!: Lāzers un Metroloģija · Redzēt vairāk »
Mikroķirurģija
Mikroķirurģija ir ķirurģijas metode, kur operācijas laikā tiek izmantots mikroskops vai lupu palielinājums.
Jaunums!!: Lāzers un Mikroķirurģija · Redzēt vairāk »
Monitors
CRT monitors. Monitors (ekrāns) ir elektroniska ierīce, kas vizuāli attēlo datorā apstrādāto informāciju.
Jaunums!!: Lāzers un Monitors · Redzēt vairāk »
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Jaunums!!: Lāzers un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »
Patents
Amerikas Savienotajās Valstīs izdota patenta pirmā lapa Patents ir juridisks dokuments, kas apliecina izgudrotāja ekskluzīvās tiesības uz savu izgudrojumu.
Jaunums!!: Lāzers un Patents · Redzēt vairāk »
Polarizācija
Polarizācija, arī polarizēšanās (no franču polarisation, no latīņu polus, no sengrieķu πόλος — 'ass') var būt.
Jaunums!!: Lāzers un Polarizācija · Redzēt vairāk »
Redzamā gaisma
Redzamā gaisma Redzamā gaisma jeb optiskais spektrs ir elektromagnētiskā spektra daļa, ko var saskatīt cilvēka acs.
Jaunums!!: Lāzers un Redzamā gaisma · Redzēt vairāk »
Rubīns
Neapstrādāts, ap 2 cm garš rubīna kristāls Rubīns (no — 'sarkans') ir minerāla — korunda paveids — koši sarkani, caurspīdīgi korunda kristāli.
Jaunums!!: Lāzers un Rubīns · Redzēt vairāk »
Spektrs
Varavīksnes spektrs. Spektrs (‘skatīties’) ir nozīmju kopums un/vai to sadalījums pa jebkādu parametru, kuru var pieņemt novērojamais lielums.
Jaunums!!: Lāzers un Spektrs · Redzēt vairāk »
Starojums
Starojums, arī radiācija (no — ‘spīdēšana, starošana’), ir enerģijas starveida izplatīšanās, izstarošana telpā.
Jaunums!!: Lāzers un Starojums · Redzēt vairāk »
Ultravioletais starojums
Ultravioletais starojums ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu, kas ir mazāks nekā redzamajai gaismai, bet garāks nekā rentgenstariem.
Jaunums!!: Lāzers un Ultravioletais starojums · Redzēt vairāk »
Viļņa garums
Viļņa garums λ ir attālums starp diviem viļņa punktiem ar vienādu fāzi Viļņa garums ir attālums starp diviem līdzās esošiem viļņa punktiem, kuriem ir vienāda fāze.
Jaunums!!: Lāzers un Viļņa garums · Redzēt vairāk »
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Jaunums!!: Lāzers un Zeme · Redzēt vairāk »
