Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Magnijs

Indekss Magnijs

Magnijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Mg un atomskaitli 12.

26 attiecības: Atomskaitlis, Azbests, Blīvums, Dolomīts, Enzīmi, Gaiss, Hlorofils, Izotops, Kalcija karbonāts, Karbonāti, Magnija sulfāts, Magnijs, Nemetāli, Nervu sistēma, Oksīdi, Oksidēšanas pakāpe, Radioaktivitāte, Reducētājs, Sakausējums, Sārmzemju metāli, Silīcija dioksīds, Silīcijs, Silikāti, Siltuma daudzums, Talks, Zemes garoza.

Atomskaitlis

Atomskaitlis ir vienāds ar protonu skaitu atoma kodolā.

Jaunums!!: Magnijs un Atomskaitlis · Redzēt vairāk »

Azbests

Tremolīta azbesta šķiedras Azbests (asbestos — 'nepārtraukts', 'pastāvīgs') ir silikātu klases smalkšķiedrainu minerālu grupa.

Jaunums!!: Magnijs un Azbests · Redzēt vairāk »

Blīvums

Blīvums ir fizikāla ķermeņa masas attiecība pret tā tilpumu.

Jaunums!!: Magnijs un Blīvums · Redzēt vairāk »

Dolomīts

Dolomīts (arī plienakmens un radze) ir ļoti izplatīts nogulumiežu minerāls, kas pieder pie karbonātiem.

Jaunums!!: Magnijs un Dolomīts · Redzēt vairāk »

Enzīmi

Tipiska enzīma — cilvēka laktoilglutationa liāzes — uzbūves shēma Enzīmi (enzumon — 'iekšā' + 'ieraugs'), arī fermenti ( — 'ieraugs'), ir lielmolekulāri biokatalizatori, kas paātrina visas organismā notiekošās vielmaiņas reakcijas — uzturvielu noārdīšanu, jaunu vielu sintēzi, dažādu vielu un jonu transportu, ķermeņa temperatūras un pH regulēšanu un tā tālāk.

Jaunums!!: Magnijs un Enzīmi · Redzēt vairāk »

Gaiss

Gaiss ir dažādu gāzu maisījums, kas veido Zemes atmosfēru.

Jaunums!!: Magnijs un Gaiss · Redzēt vairāk »

Hlorofils

fotosintēzē Hlorofils (— "zaļš", φύλλον, phyllon — "lapa") ir zaļais pigments, kas atrodams gandrīz visos augos, aļģēs un cianobaktērijās.

Jaunums!!: Magnijs un Hlorofils · Redzēt vairāk »

Izotops

Ūdeņraža izotopu atomu uzbūve Izotopi (no grieķu ισος — vienāds, un τόπος — vieta) ir atomi, kuru kodolos ir vienāds skaits protonu, bet dažāds skaits neitronu.

Jaunums!!: Magnijs un Izotops · Redzēt vairāk »

Kalcija karbonāts

Kalcija karbonāts (CaCO3) ir balta, kristāliska viela.

Jaunums!!: Magnijs un Kalcija karbonāts · Redzēt vairāk »

Karbonāti

Karbonātjona modelis Karbonāti ir ogļskābes (H2CO3) sāļi.

Jaunums!!: Magnijs un Karbonāti · Redzēt vairāk »

Magnija sulfāts

Magnija sulfāts (MgSO4) ir sērskābes magnija sāls.

Jaunums!!: Magnijs un Magnija sulfāts · Redzēt vairāk »

Magnijs

Magnijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Mg un atomskaitli 12.

Jaunums!!: Magnijs un Magnijs · Redzēt vairāk »

Nemetāli

Nemetāli ir ķīmiskie elementi, kuriem vienkāršas vielas veidā nepiemīt metālu īpašības, vai arī piemīt tikai dažas no tām.

Jaunums!!: Magnijs un Nemetāli · Redzēt vairāk »

Nervu sistēma

Cilvēka nervu sistēma. Nervu sistēma ir dzīvnieku un cilvēka organisma struktūru kopums, kas apvieno un koordinē visu orgānu un sistēmu darbību; nodrošina organisma kā veselas vienības funkcionēšanu, realizē saistību ar ārējo vidi un pielāgošanos tās mainīgajai sistēmai.

Jaunums!!: Magnijs un Nervu sistēma · Redzēt vairāk »

Oksīdi

Silīcija dioksīds (SiO2) — viens no pasaulē izplatītākajiem oksīdiem Oksīdi ir elementu binārie savienojumi ar skābekli.

Jaunums!!: Magnijs un Oksīdi · Redzēt vairāk »

Oksidēšanas pakāpe

Oksidēšanas pakāpe ir ķīmiskā elementa atoma nosacīts elektriskais lādiņš molekulā (pieņemot, ka savienojums sastāv no joniem un elektronu pāreja no viena atoma pie otra ir pilnīga).

Jaunums!!: Magnijs un Oksidēšanas pakāpe · Redzēt vairāk »

Radioaktivitāte

Radioaktivitāte (no — 'izstarot' un activus — 'aktīvs, darbīgs') — dažu atomu kodolu spēja pašiem no sevis sabrukt, veidojot jaunus, atšķirīgus kodolus (vai arī mainās kodola iekšējā enerģija).

Jaunums!!: Magnijs un Radioaktivitāte · Redzēt vairāk »

Reducētājs

Reducētājs ir viela, kuras atomi oksidēšanās-reducēšanās reakcijas laikā atdod savus elektronus (darbojas kā elektronu donori).

Jaunums!!: Magnijs un Reducētājs · Redzēt vairāk »

Sakausējums

Dzelzs un silīcija sakausējums — ferosilīcijs Sakausējums ir augstā temperatūrā iegūts makroskopiski viendabīgs divu vai vairāku izkausētu ķīmisku elementu maisījums.

Jaunums!!: Magnijs un Sakausējums · Redzēt vairāk »

Sārmzemju metāli

Sārmzemju metāli ir periodiskās tabulas 2.

Jaunums!!: Magnijs un Sārmzemju metāli · Redzēt vairāk »

Silīcija dioksīds

Silīcija dioksīds (SiO2) normālos apstākļos ir cieta kristāliska viela.

Jaunums!!: Magnijs un Silīcija dioksīds · Redzēt vairāk »

Silīcijs

Silīcijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Si un atomskaitli 14.

Jaunums!!: Magnijs un Silīcijs · Redzēt vairāk »

Silikāti

Silikāti (— 'krams') ir silīcijskābes sāļi, kuru anjons ir SiO44−.

Jaunums!!: Magnijs un Silikāti · Redzēt vairāk »

Siltuma daudzums

Siltuma daudzums ir enerģija, kuru saņem ķermenis siltumapmaiņas procesā (par siltuma daudzumu tāpat sauc enerģiju, kuru ķermenis atdod siltumapmaiņas procesā).

Jaunums!!: Magnijs un Siltuma daudzums · Redzēt vairāk »

Talks

Talks (no persiešu valodas un arābu valodas "talku" — tīrs — jo talka pulveris ir koši balts) ir sekundārs minerāls, kas veidojas, dēdējot un pārveidojoties citiem magnija silikātu minerāliem (piroksēni, amfiboli, olivīns u.c.). Talka pulveris ir viena no baltākajām zināmajām dabiskajām vielām.

Jaunums!!: Magnijs un Talks · Redzēt vairāk »

Zemes garoza

kodola līdz eksosfērai. Ģeoloģijā garoza ir planētas ārējais slānis, daļa no tās litosfēras.

Jaunums!!: Magnijs un Zemes garoza · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Magnēzijs.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »