Ātrāk nekā pārlūku!
159 attiecības: Alesandro Volta, Amerikas Savienotās Valstis, Amonjaks, Andrē Marī Ampērs, Angļi, Anglikānisms, Anods, Antarktīda, Apbalvojums, Apvienotā Karaliste, Arhitekts, Asteroīds, Ģeofizika, Īzaks Ņūtons, Ķīmija, Ķīmiskie ieroči, Žans Batists Bio, Žozefs Luijs Gē-Lisaks, Ātrums, Bāka, Bārenis, Bērns, Benzols, Berze, Bio—Savāra—Laplasa likums, Butēni, Džeimss Maksvels, Džozefs Henrijs, Dielektriķis, Draudzība, Dzīvnieki, Dzelzs, Edinburgas Universitāte, Eiropa, Eksperiments, Elektrība, Elektriskais lādiņš, Elektriskais vadītājs, Elektriskā kapacitāte, Elektriskā strāva, Elektroķīmija, Elektrodinamika, Elektrodzinējs, Elektrolīts, Elektrolīze, Elektromagnētiskais lauks, Elektromagnētiskais starojums, Elektromagnētiskās indukcijas likums, Elektromagnētisms, Elektromagnēts, ..., Elektrons, Elektrostatika, Emigrācija, Enerģija, Etilēns, Faradeja efekts, Farads, Filozofija, Fiziķis, Fizika, Fizikāls ķermenis, Franči, Francija, Gaisma, Gāze, Hamfrijs Deivijs, Hanss Kristians Ersteds, Heinrihs Rudolfs Hercs, Hemptonkortas pils, Hipotēze, Hlors, Inženierija, Jaunzēlande, Jons, Kaļķakmens, Kalējs, Kanāda, Kapsēta, Karaliskā biedrība, Katalīze, Katods, Koloīds, Kondensators, Korozija, Krievijas Impērijas armija, Krimas karš, Kuģis, Kvantu mehānika, Laboratorija, Lauks (fizika), Lesteršīra, Lielā izstāde, Lielbritānijas Karaliste, Lokizlāde, Londona, Magnētiskais lauks, Magnētisms, Magnēts, Maksvela vienādojumi, Matērija, Matemātiskā formula, Māja, Mūziķis, Mēness, Metalurģija, Metāli, Nacionālā galerija (Apvienotā Karaliste), Nerūsošais tērauds, Niķelis, Oglekļa dioksīds, Okultisms, Optika, Pašindukcija, Pamatizglītība, Pētniecība, Pensija, Pjērs Simons Laplass, Plaģiāts, Plakne, Polarizācija, Polārstacija, Portrets, Premjerministrs, Prezidents, Priekšpilsēta, Profesors, Protestantisms, Sabiedrība, Sakausējums, Sērūdeņradis, Siltums, Simeons Deni Puasons, Sintēze, Skotija, Slāpekļa dioksīds, Statiskā elektrība, Sterliņu mārciņa, Stikls, Students, Tērauds, Teorija, Terminoloģija, Toskāna, Transformators, Triecienkrāteris, Ukraina, Universitāte, Varš, Vācija, Vēstule, Velsa, Vernadska, Vestminsteras abatija, Viktorija (karaliene), Viljams Volastons, Voltas stabs, Zelts, Zinātne, Zinātnieks. Izvērst indekss (109 vairāk) »
Alesandro Volta
Alesandro Džuzepe Antonio Anastazio Volta (dzimis, miris) bija itāļu fiziķis, kas kļuva slavens ar to, ka 1800.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Alesandro Volta · Redzēt vairāk »
Amerikas Savienotās Valstis
Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »
Amonjaks
Amonjaks ir slāpekļa un ūdeņraža ķīmiskais savienojums, kura ķīmiskā formula ir NH3.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Amonjaks · Redzēt vairāk »
Andrē Marī Ampērs
Andrē Marī Ampērs (André-Marie Ampère, dzimis, miris) bija franču fiziķis, matemātiķis un ķīmiķis.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Andrē Marī Ampērs · Redzēt vairāk »
Angļi
Angļi ir tauta Apvienotajā Karalistē, Anglijas pamatiedzīvotāji.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Angļi · Redzēt vairāk »
Anglikānisms
Anglikānisms (no latīņu anglicanus) ir reformācijā radies protestantisma novirziens.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Anglikānisms · Redzēt vairāk »
Anods
Anods (no, anodos — ‘augšupceļš’) ir dažādu elektrisku ierīču pozitīvais pols vai arī elektriskās strāvas vai sprieguma avota pols ar pozitīvu potenciālu attiecībā pret katodu - otru polu.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Anods · Redzēt vairāk »
Antarktīda
Antarktīda (no, antarktikos — ‘pretējs Arktikai’) ir kontinents, kas ieskauj Zemes Dienvidpolu, un atrodas Antarktikā.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Antarktīda · Redzēt vairāk »
Apbalvojums
Kara krusts un citi apbalvojumi (Lielbritānija) Apbalvojums ir kaut kas, ko pasniedz kā pateicību par nopelniem vai izcilību.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Apbalvojums · Redzēt vairāk »
Apvienotā Karaliste
Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »
Arhitekts
Arhitekts pie rasējamā dēļa. 1893. gada kokgriezums Arhitekts (no grieķu valodas αρχι; arhi — «galvenais» un τέκτονασ; tektonas — «būvnieks») ir persona, kas profesionāli strādā ar arhitektūru saistītās jomās.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Arhitekts · Redzēt vairāk »
Asteroīds
Asteroīds 243 Ida Asteroīds (astēr — "zvaigzne"; εἶδος, eides — "veids") jeb mazā planēta ir planētveidīgs Saules sistēmas objekts, kura izmēri, salīdzinot ar pārējo planētu un pundurplanētu izmēriem, ir mazi.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Asteroīds · Redzēt vairāk »
Ģeofizika
Ģeofizika ir zinātnes nozare, kas pēta Zemes fizikālos parametrus un procesus.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Ģeofizika · Redzēt vairāk »
Īzaks Ņūtons
Sers Īzaks Ņūtons (dzimis, miris) bija angļu fiziķis, matemātiķis, astronoms, dabas filozofs, alķīmiķis un teologs, kā arī viens no visu laiku ietekmīgākajiem cilvēkiem vēsturē.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Īzaks Ņūtons · Redzēt vairāk »
Ķīmija
Ķīmija ir zinātne, kas pēta vielu sastāvu, īpašības, struktūru utt. Ķīmija (— ‘metālu sakausēšanas māka’) ir zinātnes nozare, kas pēta vielu sastāvu, īpašības, pārvērtības un parādības, kas saistītas ar šīm pārvērtībām, izstrādā racionālas vielu iegūšanas un pārstrādes metodes.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Ķīmija · Redzēt vairāk »
Ķīmiskie ieroči
iprītu Ķīmiskie ieroči ir ieroči, kas izgatavoti, pielietojot ķīmijas tehnoloģiju, lai ierosinātu nāvi vai kaitējumu cilvēkiem.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Ķīmiskie ieroči · Redzēt vairāk »
Žans Batists Bio
Žans Batists Bio (—) bija franču fiziķis, matemātiķis, ģeodēzists, astronoms, kā arī rakstnieks.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Žans Batists Bio · Redzēt vairāk »
Žozefs Luijs Gē-Lisaks
Žozefs Luijs Gē-Lisaks (arī Luijs Žozefs Gē-Lisaks; dzimis, miris) bija franču ķīmiķis un fiziķis.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Žozefs Luijs Gē-Lisaks · Redzēt vairāk »
Ātrums
Momentāno ātrumu var aprēķināt, atvasinot pārvietojumu (Δr) pēc laika (Δt) Ātrums, zinātnē arī momentānais ātrums, ir vektoriāls fizikāls lielums, kas raksturo pārvietojuma izmaiņu pret noteiktu atskaites sistēmu pēc iespējas mazākā laika vienībā.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Ātrums · Redzēt vairāk »
Bāka
Vesterheversandas bāka Vācijā Ušvajā, Argentīnā Bāka ir celtne, parasti kā tornis, jūras krastā vai jūrā, ko izmanto jūras navigācijā, norādot jūrniekiem viņu atrašanās vietu, iezīmējot kuģu ceļus un brīdinot par potenciālajām briesmām.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Bāka · Redzēt vairāk »
Bārenis
Tomasa Keningtona glezna ''Bāreņi'' (1885. gads) Bārenis ir bērns, kura vecāki ir miruši vai ir atzīti par mirušiem.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Bārenis · Redzēt vairāk »
Bērns
sniegavīriem Bērns ir dzīvas būtnes pēcnācējs.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Bērns · Redzēt vairāk »
Benzols
Benzols (fenilūdeņradis, C6H6) parastos apstākļos ir bezkrāsains degtspējīgs šķidrums ar saldenu smaržu.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Benzols · Redzēt vairāk »
Berze
Berzes spēks ir vienāds ar reakcijas spēka reizinājumu ar berzes koeficientu. Berze ir parādības, kas saistītas ar berzes spēku darbību, tie darbojas pretēji kustības virzienam situācijā, kad viens ķermenis tiek vilkts gar otru.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Berze · Redzēt vairāk »
Bio—Savāra—Laplasa likums
Bio—Savāra—Laplasa likums (arī Bio—Savāra likums) ir fizikas likums, pēc kura aprēķina līdzstrāvas radītā magnētiskā lauka indukciju.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Bio—Savāra—Laplasa likums · Redzēt vairāk »
Butēni
Butēni (butilēni, H2C.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Butēni · Redzēt vairāk »
Džeimss Maksvels
Džeimss Klārks Maksvels (dzimis, miris) bija skotu fiziķis un matemātiķis.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Džeimss Maksvels · Redzēt vairāk »
Džozefs Henrijs
Džozefs Henrijs (miris) bija amerikāņu fiziķis, Smitsona institūta pirmais vadītājs no 1846.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Džozefs Henrijs · Redzēt vairāk »
Dielektriķis
Dielektriķis ir viela, kurā ir maz brīvo lādiņnesēju, tādējādi dielektriķis ir viela, kura ļoti slikti vada elektrisko strāvu.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Dielektriķis · Redzēt vairāk »
Draudzība
Itāļu mākslinieka Pontormo glezna "Divu draugu portrets" Draudzība ir attiecības starp diviem vai vairākiem cilvēkiem, kuru pamatā ir savstarpēja pieķeršanās.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Draudzība · Redzēt vairāk »
Dzīvnieki
Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Dzīvnieki · Redzēt vairāk »
Dzelzs
Dzelzs ir ķīmiskais elements ar simbolu Fe un atomskaitli 26.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Dzelzs · Redzēt vairāk »
Edinburgas Universitāte
Edinburgas Universitāte, dibināta 1583.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Edinburgas Universitāte · Redzēt vairāk »
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Eiropa · Redzēt vairāk »
Eksperiments
Eksperiments ( — ‘mēģinājums’) ir pētījuma metode (darbību un novērojumu kopums), ar kuras palīdzību pierāda cēloņsakarības starp parādībām.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Eksperiments · Redzēt vairāk »
Elektrība
Zibens ir viens no visiespaidīgākajiem elektrības izpausmes veidiem Elektrība ir procesu kopums, kura pamatā ir elektrisko lādiņu vai elektrizētu ķermeņu kustība un mijiedarbība.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Elektrība · Redzēt vairāk »
Elektriskais lādiņš
Elektriskais lādiņš ir fizikāls lielums, kas nosaka elektromagnētisko mijiedarbību intensitāti, fizikā to apzīmē ar q \ un tā mērvienība ir kulons (C).
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Elektriskais lādiņš · Redzēt vairāk »
Elektriskais vadītājs
Elektriskais vadītājs ir materiāls, kurā ir kustīgi elektriskie lādiņi.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Elektriskais vadītājs · Redzēt vairāk »
Elektriskā kapacitāte
Elektriskā kapacitāte ( — 'ietilpība') ir materiālu ķermeņu (strāvas vadītāju) vai to sistēmu spēja uzkrāt elektrisko lādiņu.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Elektriskā kapacitāte · Redzēt vairāk »
Elektriskā strāva
Augstsprieguma strāvas transformatori Elektriskā strāva ir elektrisko lādiņu (lādiņnesēju) orientēta plūsma.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Elektriskā strāva · Redzēt vairāk »
Elektroķīmija
Džons Frederiks Denjelss un angļu fiziķis Maikls Faradejs tiek uzskatīti par elektroķīmijas pamatlicējiem Elektroķīmija ir fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī elektrisko un ķīmisko procesu savstarpējās sakarības.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Elektroķīmija · Redzēt vairāk »
Elektrodinamika
Elektrodinamika ir fizikas nozare, kas pēta elektromagnētisko lauku un elektromagnētisko mijiedarbību.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Elektrodinamika · Redzēt vairāk »
Elektrodzinējs
Dažādu lielumu elektrodzinēji Elektrodzinējs jeb elektromotors ir viens no elektrisko mašīnu veidiem, dzinējs, kuru darbina elektrība.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Elektrodzinējs · Redzēt vairāk »
Elektrolīts
Elektrolīts ir viela, kas satur brīvus jonus.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Elektrolīts · Redzēt vairāk »
Elektrolīze
Skolas laboratorijas elektrolīzes aparāta ilustrācija. Elektrolīze ir ķīmisks process, kas norisinās pie elektrodiem — anoda un katoda, ja caur elektrolīta šķīdumu vai kausējumu plūst strāva, kā rezultātā vielas tiek sadalītas atsevišķos ķīmiskajos elementos un citos savienojumos.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Elektrolīze · Redzēt vairāk »
Elektromagnētiskais lauks
Elektromagnētiskais lauks ir lauks, kurā realizējas elektrisko lādiņu mijiedarbība.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Elektromagnētiskais lauks · Redzēt vairāk »
Elektromagnētiskais starojums
magnētiskās indukcijas maiņa elektromagnētiskā starojuma izplatīšanās virzienā Elektromagnētiskais starojums ir starojums, kas rodas elektromagnētisma rezultātā.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Elektromagnētiskais starojums · Redzēt vairāk »
Elektromagnētiskās indukcijas likums
Elektromagnētiskās indukcijas likums ir.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Elektromagnētiskās indukcijas likums · Redzēt vairāk »
Elektromagnētisms
Elektromagnētisms ir parādību kopums, kurās izpaužas vielas elektrisko un magnētisko īpašību sakars.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Elektromagnētisms · Redzēt vairāk »
Elektromagnēts
Vienkāršs elektromagnēts — izolēta stieple, kas uztīta uz dzelzs stienīša. Magnētiskā lauka stiprums, kas šādi iegūts, ir proporcionāls strāvas stiprumam. Elektromagnēts ir tāda veida magnēts, kura magnētisko lauku rada tam pieslēgta līdzstrāva.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Elektromagnēts · Redzēt vairāk »
Elektrons
Kruksa lampu pirmo reizi tika nodemonstrēta elektronu daļiņu daba Elektrons (ēlektron — ‘dzintars’) ir vieglākā no zināmajām stabilajām elementārdaļiņām (neskaitot neitrīno, kam arī ir ļoti niecīga miera masa).
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Elektrons · Redzēt vairāk »
Elektrostatika
CD piesaistītas papīra strēmeles Elektrostatika ir fizikas nozare, kas pēta mierā esošu elektrisko lādiņu mijiedarbību, kas notiek ar elektriskā lauka starpniecību.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Elektrostatika · Redzēt vairāk »
Emigrācija
Emigrācija (— ‘izceļošana’) ir piespiedu vai brīvprātīga izceļošana no savas valsts.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Emigrācija · Redzēt vairāk »
Enerģija
Enerģijas veidu pārvērtības Enerģija fizikā tiek definēta kā matērijas dažādo kustības formu vispārīgais mērs, ar kuru kvantitatīvi raksturo fizikālos procesus un mijiedarbības.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Enerģija · Redzēt vairāk »
Etilēns
Etilēns (etēns, H2C.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Etilēns · Redzēt vairāk »
Faradeja efekts
optiskajā izolatorā Faradeja efekts jeb magnētiski optiskā aktivitāte ir gaismas polarizācijas plaknes griešana, lineāri polarizētai gaismai ejot cauri optiski neaktīvai vielai, kas atrodas magnētiskajā laukā.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Faradeja efekts · Redzēt vairāk »
Farads
Farads (par godu angļu fiziķim Maiklam Faradejam) - elektriskās kapacitātes mērvienība SI sistēmā.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Farads · Redzēt vairāk »
Filozofija
"Atēnu skola". Šo fresku 16. gadsimtā uzgleznoja itāliešu mākslinieks Rafaēls. Šeit redzami dažādu laiku domātāji Mūžīgajā Akadēmijā. Freskas centrā redzami Platons un Aristotelis, aizrāvušies diskusijā Filozofija (philosophía) ir zinātne par dabas, sabiedrības un domāšanas vispārējiem likumiem.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Filozofija · Redzēt vairāk »
Fiziķis
Viens no atpazīstamākajiem fiziķiem pasaulē — Alberts Einšteins Fiziķis ir zinātnieks, kas apmācīts izprast matērijas un enerģijas mijiedarbības, kuram ir zināšanas, iemaņas un prasmes pētījumu veikšanai fizikā.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Fiziķis · Redzēt vairāk »
Fizika
supravadītāja Eksperiments, kurā tiek izmantots lāzers Fizika (physis — ‘daba’) ir dabaszinātne, kurā tiek pētītas matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbība laikā un telpā.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Fizika · Redzēt vairāk »
Fizikāls ķermenis
Fizikāls ķermenis jeb vienkārši ķermenis ir termins fizikā.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Fizikāls ķermenis · Redzēt vairāk »
Franči
Franči Franči, vienskaitlī francūzis vai francūziete, ir Francijas iedzīvotāji un pilsoņi, kā arī tie pilsoņi, kuri dzīvo ārpus Francijas teritorijas.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Franči · Redzēt vairāk »
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Francija · Redzēt vairāk »
Gaisma
ASV Gaisma parasti ir elektromagnētisks starojums, ko spēj uztvert cilvēka acs.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Gaisma · Redzēt vairāk »
Gāze
Metāla baloni gāzu uzglabāšanai paaugstinātā spiedienā. Gāze ir vielas agregātstāvoklis, kam raksturīga molekulu haotiska kustība.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Gāze · Redzēt vairāk »
Hamfrijs Deivijs
Hamfrijs Deivijs (dzimis, miris) bija angļu ķīmiķis un izgudrotājs.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Hamfrijs Deivijs · Redzēt vairāk »
Hanss Kristians Ersteds
Hanss Kristians Ersteds (izrunā:, dzimis, miris) bija dāņu fiziķis un ķīmiķis, kas atklāja, ka elektriskā strāva rada magnētisko lauku (precīzāk runājot, to vispirms ievēroja kāds students Ersteda lekcijā).
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Hanss Kristians Ersteds · Redzēt vairāk »
Heinrihs Rudolfs Hercs
Heinrihs Rudolfs Hercs (Heinrich Rudolf Hertz; dzimis, miris) bija vācu fiziķis.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Heinrihs Rudolfs Hercs · Redzēt vairāk »
Hemptonkortas pils
Hemptonkortas pils ir 16.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Hemptonkortas pils · Redzēt vairāk »
Hipotēze
Hipotēze (— 'pamats, pieņēmums') ir pieņēmums, kurā uz vairāku faktu pamata secināta kāda objekta, sakarības vai parādības cēloņa esamība, turklāt šis secinājums nav uzskatāms par neapstrīdamu.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Hipotēze · Redzēt vairāk »
Hlors
Hlors ir ķīmiskais elements ar simbolu Cl un atomskaitli 17.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Hlors · Redzēt vairāk »
Inženierija
Zobratu darbības animācija Inženierija piemēro zinātniskās un tehniskās zināšanas dažādu tehnisku problēmu risināšanai.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Inženierija · Redzēt vairāk »
Jaunzēlande
Jaunzēlande ir valsts Okeānijas dienvidrietumos un Klusā okeāna dienvidrietumu daļā.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Jaunzēlande · Redzēt vairāk »
Jons
Joni ir elektriski lādētas daļiņas, kas rodas, ja vielas atomi vai atomu grupas zaudē vai pievieno vienu vai vairākus elektronus.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Jons · Redzēt vairāk »
Kaļķakmens
Kaļķakmens Kaļķakmens ir karbonātiezis, kas sastāv galvenokārt no kalcīta.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Kaļķakmens · Redzēt vairāk »
Kalējs
Kalējs kaļ metālu Kalējs jeb kalvis ir cilvēks, kas kalvē, izmantojot āmuru un laktu, kaļ un apstrādā metālu.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Kalējs · Redzēt vairāk »
Kanāda
Kanāda ir valsts, kas aizņem lielāko daļu no Ziemeļamerikas ziemeļiem.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Kanāda · Redzēt vairāk »
Kapsēta
Rīgas Lielie kapi. Kapsēta ir īpaša teritorija ārpus apdzīvotas vietas vai tās nomalē, kas ierādīta mirušo apbedīšanai.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Kapsēta · Redzēt vairāk »
Karaliskā biedrība
Londonas Karaliskā biedrība dabaszinību attīstīšanai, biežāk saukta par Karalisko biedrību (The Royal Society), ir zinātņu biedrība, funkcionē kā Apvienotās Karalistes zinātņu akadēmija.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Karaliskā biedrība · Redzēt vairāk »
Katalīze
cukura gabaliņš (kreisajā pusē) un cukura autokatalīze, kur degšanā radušies pelni darbojas kā katalizators (labajā pusē) Katalīze (katálusis — ‘sagraušana’) ir process, kas paātrina vai palēnina kādu ķīmisku reakciju katalizatora ietekmē.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Katalīze · Redzēt vairāk »
Katods
Katods (— 'lejupceļš, atgriešanās') ir dažādu elektrisku ierīču negatīvais pols vai arī elektriskās strāvas vai sprieguma avota pols ar negatīvu potenciālu attiecībā pret anodu — otru polu.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Katods · Redzēt vairāk »
Koloīds
Koloīds ir maisījums, kurā viena viela, kas sastāv no mikroskopiski disperģētām nešķīstošām daļiņām, ir suspendēta citā vielā.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Koloīds · Redzēt vairāk »
Kondensators
Kondensatora attēlojums elektriskajās shēmās. No kreisās puses uz labo: kondensators ar nemainīgu kapacitāti, polarizēts kondensators, maiņkondensators Kondensators (no — 'sablīvēt') jeb, precīzāk, elektriskais kondensators ir ierīce elektriskā lauka enerģijas uzkrāšanai — pasīvais elektronikas komponents (radiodetaļa) ar noteiktu elektriskās kapacitātes vērtību un lielu reaktīvo pretestību.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Kondensators · Redzēt vairāk »
Korozija
Rūsa — vispazīstamākais korozijas piemērs. Korozija (no — 'sabrukšana') ir metālu, to sakausējumu un dažādu izstrādājumu sabrukšana apkārtējās vides ķīmiskā vai elektroķīmiskā iedarbībā.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Korozija · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērijas armija
Krievijas armijas kareivji, 1917 Krievijas Impērijas armija, Krievijas Impērijas sauszemes bruņotie spēki no 1721.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Krievijas Impērijas armija · Redzēt vairāk »
Krimas karš
Krimas karš (1853—1856) risinājās starp Krievijas Impēriju un sabiedrotajiem: Franciju, Lielbritāniju, Sardīniju un Osmaņu impēriju.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Krimas karš · Redzēt vairāk »
Kuģis
ostā 1976. gadā Kuģis ir samērā liels ūdens transportlīdzeklis — peldoša inženiertehniska būve, kas var būt paredzēta kā transporta, tā arī citām (rūpnieciskām, militārām, zinātniskām, sporta) vajadzībām.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Kuģis · Redzēt vairāk »
Kvantu mehānika
Skanējošā tuneļmikroskopa attēls, kas balstīts uz kvantu efektiem Kvantu mehānika, zināma arī kā kvantu fizika un kvantu teorija, ir teorētiskās fizikas nozare, kas papildina un izlabo klasisko mehāniku, īpaši atomu un subatomāru daļiņu līmenī.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Kvantu mehānika · Redzēt vairāk »
Laboratorija
Biomedicīniska laboratorija Laboratorija (no laborare — ‘strādāt’) ir īpaši aprīkota telpa, kas paredzēta ķīmisko analīžu veikšanai, dažādiem zinātniskiem pētījumiem vai eksperimentiem.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Laboratorija · Redzēt vairāk »
Lauks (fizika)
Elektriskā lauka līnijas ap pozitīvu (sarkans) un negatīvu (zils) lādiņu. Fizikā lauks ir funkcija, kas laiktelpas punktiem piekārto kādu fizikālu lielumu.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Lauks (fizika) · Redzēt vairāk »
Lesteršīra
Lesteršīra (angļu: Leicestershire) ir grāfiste Anglijas Austrummidlendā.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Lesteršīra · Redzēt vairāk »
Lielā izstāde
Visu tautu rūpniecības sasniegumu lielā izstāde, pazīstama arī kā vienkārši Lielā izstāde (The Great Exhibition), bija starptautiska izstāde Haidparkā, Londonā, Apvienotajā Karalistē, kas notika no 1851.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Lielā izstāde · Redzēt vairāk »
Lielbritānijas Karaliste
Karalistes karogs Lielbritānijas karaliste jeb Apvienotā Lielbritānijas karaliste tika izveidota, apvienojoties ūnijā Anglijas Karalistei un Skotijas karalistei 1707.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Lielbritānijas Karaliste · Redzēt vairāk »
Lokizlāde
Lokizlāde starp divām naglām Lokizlāde ir viens no elektriskās izlādes veidiem gāzēs.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Lokizlāde · Redzēt vairāk »
Londona
Londona ir Apvienotās Karalistes galvaspilsēta pie Temzas upes Anglijas dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Londona · Redzēt vairāk »
Magnētiskais lauks
Fizikā magnētiskais lauks ir lauks, ko ap sevi rada jebkurš patstāvīgais magnēts, elektromagnēts, kā arī kustībā esošas lādētas daļiņas.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Magnētiskais lauks · Redzēt vairāk »
Magnētisms
Magnētisms Magnētisms ir fizikāla parādība, kas izpaužas kā mijiedarbība starp elektriskām strāvām, elektrisko strāvu un magnētu vai arī starp magnētiem.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Magnētisms · Redzēt vairāk »
Magnēts
Pakavveida magnēts Magnēts ir ķermenis, kas spēj radīt ap sevi magnētisko lauku.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Magnēts · Redzēt vairāk »
Maksvela vienādojumi
Fizikā Maksvela vienādojumi ir četru diferenciālvienādojumu sistēma, kas apraksta elektromagnētisko lauku vakuumā.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Maksvela vienādojumi · Redzēt vairāk »
Matērija
Matērija (no — 'viela') ir viss, kas aizņem telpu, tādējādi matērija ir viela un lauks (gravitācijas, magnētiskais utt.). Parasti, runājot par matēriju, runā par elementārdaļiņām fermioniem.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Matērija · Redzēt vairāk »
Matemātiskā formula
Matemātiskā formula ir kodolīgs veids, kā ar simboliem atainot informāciju par divu izteiksmju vienādību vai arī nevienādību.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Matemātiskā formula · Redzēt vairāk »
Māja
Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā Māja jeb nams ir celtne, kas paredzēta dzīvošanai un citai sabiedriskām un saimnieciskām darbībām.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Māja · Redzēt vairāk »
Mūziķis
stabulētāja tēlu, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs. Mūziķis ir persona, kuras darbība saistīta ar mūziku.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Mūziķis · Redzēt vairāk »
Mēness
Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness astronomiskais simbols ir ☾. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas kontrastu, atmosfēras kontrastu un ēnas kontrastu. Mēness virsma no Zemes ir labi saskatāma, bet, nokļūstot uz Mēness, Zemes virsma ir saskatāma sliktāk, jo traucē atmosfēra un mākoņi. Tiesa, no Zemes var saskatīt tikai vienu Mēness pusi (librāciju dēļ ilgstošākā laika periodā var redzēt vairāk kā 50% Mēness virsmas), otra puse ir vienmēr vērsta projām no Zemes, un to var apskatīt tikai ar kosmisko aparātu starpniecību. Dažreiz Mēness neredzamo pusi dēvē par Mēness tumšo pusi — tas ir pilnīgi nepareizi, jo Saule, Mēnesim rotējot, apspīd visu tā virsmu. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Mēness · Redzēt vairāk »
Metalurģija
Tēraudlietuve Metalurģija (métallon — 'raktuve, šahta, metāls' un, érgon — 'darbs') ir materiālzinātnes un tehnoloģijas nozare, kas pēta metālu iegūšanu (no rūdām vai otrreizējās pārstrādes izejvielām) un pirmējo apstrādi, kā arī lieto šīs zināšanas praksē — no rūdas iegūšanai līdz gataviem metāla izstrādājumiem.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Metalurģija · Redzēt vairāk »
Metāli
Nokaitēts metāls Metāli ((métallon) — ‘raktuves’) ir tādu elementu veidotās vienkāršās vielas vai to sakausējumi, kam piemīt metāliskas īpašības (salīdzinoši laba siltumvadītspēja un elektrovadītspēja, metālisks spīdums, plastiskums u.c.). Metāliem raksturīgs īpaša veida kristālrežģis, kurā liela daļa vērtības elektronu ir visiem atomiem kopīgi un var brīvi pārvietoties.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Metāli · Redzēt vairāk »
Nacionālā galerija (Apvienotā Karaliste)
Nacionālā galerija ir mākslas muzejs Trafalgaras laukumā, Londonā, Apvienotajā Karalistē.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Nacionālā galerija (Apvienotā Karaliste) · Redzēt vairāk »
Nerūsošais tērauds
No martensīta nerūsošā tērauda izgatavots Šveices armijas nazis. Nerūsošais tērauds ir tērauds, kas ir korozijizturīgs dažādās vidēs, piemēram, gaisā, ūdenī, kā arī dažādās agresīvās vidēs.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Nerūsošais tērauds · Redzēt vairāk »
Niķelis
Niķelis ir ķīmiskais elements ar simbolu Ni un atomskaitli 28.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Niķelis · Redzēt vairāk »
Oglekļa dioksīds
Ogļskābā gāze jeb oglekļa dioksīds (CO2) ir smaga, bezkrāsaina gāze ar nedaudz skābenu smaržu un garšu.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Oglekļa dioksīds · Redzēt vairāk »
Okultisms
Okultisms (latīņu occultus, slepens, apslēpts) ir mācība par pārdabisku spēku esamību, kurus var uztvert ar vairumam nezināmiem paņēmieniem, un vēlāk šos spēkus izmantot, lai izzinātu un ietekmētu pasaules kārtību.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Okultisms · Redzēt vairāk »
Optika
Optikas tabula, 1728. gads Optika (— ‘redze’) ir fizikas nozare, kas apraksta gaismas uzvedību un īpašības, kā arī gaismas mijiedarbību ar vielu.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Optika · Redzēt vairāk »
Pašindukcija
Pašindukcija ir elektrodzinējspēka (EDS) rašanās vadītāja kontūrā, mainoties kontūra izmēriem vai vides magnētiskajai caurlaidībai, bet visbiežāk — caur šo kontūru plūstošās strāvas stiprumam.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Pašindukcija · Redzēt vairāk »
Pamatizglītība
Salacgrīvas vidusskolas 9.klašu skolēni Ministru kabineta preses konferenču telpā Pamatizglītība ir izglītības pakāpe (pēc pirmsskolas izglītības), kurā galvenokārt apgūst katram cilvēkam nepieciešamās vispārīgās pamatzināšanas un pamatprasmes, kas ir tālākās izglītības apguves pamats.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Pamatizglītība · Redzēt vairāk »
Pētniecība
laboratorijās Pētniecība jeb pētīšana ir abstrakts jēdziens, kuru var definēt kā zināšanu meklēšanu vai jebkādu sistemātisku izmeklēšanu, izmantojot zinātniskas metodes, lai konstatētu jaunus faktus, atrisinātu kādu problēmu, pierādītu jaunas idejas vai attīstītu jaunas teorijas.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Pētniecība · Redzēt vairāk »
Pensija
Pensija (— ‘izmaksa’) ir finansiāls nodrošinājums situācijai, kad indivīda darba spējas zudušas (vecums, invaliditāte), saglabājot līdzšinējam dzīves līmenim tuvu komforta līmeni.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Pensija · Redzēt vairāk »
Pjērs Simons Laplass
Pjērs Simons Laplass (dzimis, miris) bija franču astronoms, matemātiķis un fiziķis.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Pjērs Simons Laplass · Redzēt vairāk »
Plaģiāts
Plaģiāts jeb plaģiātisms ir apzināta vai neapzināta sveša darba vai idejas pilnīga vai daļēja piesavināšanās, uzdodot to par savu un nenorādot patieso autoru.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Plaģiāts · Redzēt vairāk »
Plakne
Divas šķeļošas plaknes trīsdimensionālā telpā Plakne ir virsma, kas satur katru taisni, kura savieno jebkurus divus tās punktus.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Plakne · Redzēt vairāk »
Polarizācija
Polarizācija, arī polarizēšanās (no franču polarisation, no latīņu polus, no sengrieķu πόλος — 'ass') var būt.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Polarizācija · Redzēt vairāk »
Polārstacija
Mariocukelli stacija Rosa jūras piekrastē. Polārstacija ir zinātniski pētniecisks komplekss Arktikā vai Antarktikā, kas veic sistemātiskus meteoroloģiskus, aeroloģiskus, ģeomagnētiskus, glacioloģiskus, bioloģiskus, medicīniskus un citus novērojumus un paredzēts autonomas darbības nodrošināšanai zināmā laika periodā.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Polārstacija · Redzēt vairāk »
Portrets
Pjēro della Frančeska, "Urbīno hercoga un hercogienes dubultportrets" (1472), dubultportrets, diptihs, tempera, koks, 47 x 33 cm, Florence, Ufici galerija eļļa, koks, 77 x 53 cm, Parīze, Luvra. Portrets (no — "precīzi zīmēt") jeb ģīmetne ir viens no tēlotājas mākslas žanriem vai arī atsevišķs mākslas darbs, kurā tiek atveidota individualizēta konkrēta persona vai personu grupa.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Portrets · Redzēt vairāk »
Premjerministrs
Evika Siliņa Pirmais Latvijas Republikas premjerministrs — Kārlis Ulmanis Premjerministrs jeb valdības vadītājs ir valsts izpildvaras valdības vadītājs.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Premjerministrs · Redzēt vairāk »
Prezidents
Latvijas pirmais valsts prezidents Jānis Čakste Prezidents ir daudzu organizāciju, uzņēmumu, universitāšu un valstu līdera tituls.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Prezidents · Redzēt vairāk »
Priekšpilsēta
Sanhosē priekšpilsēta Priekšpilsēta ir pilsētas ārējā daļa, tālākā daļa no pilsētas centra.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Priekšpilsēta · Redzēt vairāk »
Profesors
Profesors lasa lekciju (1350. gads) Profesors (— 'skolotājs, pasniedzējs') ir augstākais augstskolas akadēmiskā personāla zinātniskā darbinieka nosaukums un amats.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Profesors · Redzēt vairāk »
Protestantisms
Protestantisms ir 16. gadsimta reformācijā radušās kristīgās baznīcas konfesijas.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Protestantisms · Redzēt vairāk »
Sabiedrība
ķīniešu sabiedrība Sabiedrība ir individuāla cilvēku grupa, kurai ir kopīgas sociāli politiskas saites — kultūra, radniecība, teritorija, valstiska forma vai kopīgas ekonomiskas intereses (uzņēmējdarbībā).
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Sabiedrība · Redzēt vairāk »
Sakausējums
Dzelzs un silīcija sakausējums — ferosilīcijs Sakausējums ir augstā temperatūrā iegūts makroskopiski viendabīgs divu vai vairāku izkausētu ķīmisku elementu maisījums.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Sakausējums · Redzēt vairāk »
Sērūdeņradis
Sērūdeņradis (H2S) ir sēra un ūdeņraža binārais savienojums.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Sērūdeņradis · Redzēt vairāk »
Siltums
Siltums fizikā ir termiskās enerģijas pāreja starp diviem ķermeņiem, kas ir dažādās temperatūrās.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Siltums · Redzēt vairāk »
Simeons Deni Puasons
Simeons Deni Puasons ( —) bija franču matemātiķis, mehāniķis un fiziķis.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Simeons Deni Puasons · Redzēt vairāk »
Sintēze
Sintēze ir kādu sastāvdaļu apvienošanu, lai radītu ko jaunu.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Sintēze · Redzēt vairāk »
Skotija
Skotija ir viena no Apvienotās Karalistes četrām daļām (pārējās ir Anglija, Velsa un Ziemeļīrija).
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Skotija · Redzēt vairāk »
Slāpekļa dioksīds
Slāpekļa dioksīds jeb slāpekļa(IV) oksīds (NO2) ir slāpekļa un skābekļa binārais savienojums.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Slāpekļa dioksīds · Redzēt vairāk »
Statiskā elektrība
Putuplasta gabaliņi pielipuši pie kaķa vilnas statiskās elektrības ietekmē Statiskā elektrība ir nelīdzsvarots elektriskais lādiņš materiāla virsmā vai uz tās.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Statiskā elektrība · Redzēt vairāk »
Sterliņu mārciņa
Sterliņu mārciņa, plaši zināma vienkārši kā mārciņa (pound), ir Apvienotās Karalistes un tās Kroņa īpašumu (Džērsijas, Gērnsijas, Menas Salas) oficiālā valūta.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Sterliņu mārciņa · Redzēt vairāk »
Stikls
meteorīta trieciena rezultātā Stikls ir vienveidīgs amorfs ciets materiāls, kas rodas, ja izkausētu materiālu strauji atdzesē, tam nepagūstot izveidot kristāla struktūru.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Stikls · Redzēt vairāk »
Students
Studenti lekcijas laikā (Somija) Students (— tāds, kas cenšas pēc kaut kā) ir cilvēks, kurš studē augstskolā bakalaura vai maģistra līmeņa studiju programmā.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Students · Redzēt vairāk »
Tērauds
250px Tērauds ir dzelzs sakausējums ar labām tehnoloģiskām īpašībām un pietiekošu plastiskumu, kas ļauj izgatavot jebkuras formas un izmēru konstrukcijas, kā arī pielietot dažādas tehnoloģiskās apstrādes metodes: liešanu, velmēšanu, kalšanu, metināšanu, griešanu u.tml.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Tērauds · Redzēt vairāk »
Teorija
Teorija ir zinātnisku atziņu paveids, kas dod vienotu, sistemātisku priekšstatu par esamības likumsakarībām.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Teorija · Redzēt vairāk »
Terminoloģija
Terminoloģija ir mācība par terminiem un to lietošanu.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Terminoloģija · Redzēt vairāk »
Toskāna
Toskāna ir reģions Itālijas centrālajā daļā.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Toskāna · Redzēt vairāk »
Transformators
Transformators Transformators (- pārveidot) - maiņstrāvas ierīce, kas paredzēta strāvas un sprieguma amplitūdas izmainīšanai bez būtiskiem zudumiem.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Transformators · Redzēt vairāk »
Triecienkrāteris
Arizonas triecienkrāteris. Triecienkrāteris (arī meteorīta krāteris) ir kosmiska ķermeņa virsmas padziļinājums, kas izveidojies, mazākam ķermenim (piemēram, meteorītam) ietriecoties virsmā.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Triecienkrāteris · Redzēt vairāk »
Ukraina
Ukraina ir valsts Eiropas austrumos.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Ukraina · Redzēt vairāk »
Universitāte
Viena no Oksfordas Universitātes pilsētiņas ēkām Universitāte (no, kas no — 'kopība') ir autonoma augstākās izglītības (bakalaura, maģistra un doktora studiju programmas) un zinātnes institūcija ar pašpārvaldes tiesībām.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Universitāte · Redzēt vairāk »
Varš
Varš jeb kapars ir ķīmiskais elements ar simbolu Cu un atomskaitli 29.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Varš · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Vācija · Redzēt vairāk »
Vēstule
Vēstule un aploksne Vēstule ir rakstisks ziņojums, kas satur informāciju, kuru vēstules rakstītājs nosūta adresātam.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Vēstule · Redzēt vairāk »
Velsa
Velsa ir zeme, kas ir Apvienotās Karalistes sastāvdaļa.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Velsa · Redzēt vairāk »
Vernadska
Vernadska ir vienīgā Ukrainas polārstacija Antarktīdā.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Vernadska · Redzēt vairāk »
Vestminsteras abatija
Vestminsteras abatija atrodas Lielbritānijas galvaspilsētā Londonā.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Vestminsteras abatija · Redzēt vairāk »
Viktorija (karaliene)
Viktorija jeb Aleksandrīna Viktorija (dzimusi, mirusi) bija Lielbritānijas un Īrijas Apvienotās Karalistes karaliene no līdz, kad nomira.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Viktorija (karaliene) · Redzēt vairāk »
Viljams Volastons
Viljams Volestons. Autors — Džons Džeksons Viljams Haids Volestons (William Hyde Wollaston, dzimis, Īstderemā, miris, Londonā) bija angļu ķīmiķis.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Viljams Volastons · Redzēt vairāk »
Voltas stabs
Voltas stabs Voltas stabs bija pirmais praktiski pielietojamais elektroķīmiskais strāvas avots.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Voltas stabs · Redzēt vairāk »
Zelts
Zelts ir ķīmiskais elements ar simbolu Au un atomskaitli 79.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Zelts · Redzēt vairāk »
Zinātne
supravadītāja Zinātne ir cilvēka darbības nozare, kuras mērķis ir iegūt zināšanas.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Zinātne · Redzēt vairāk »
Zinātnieks
Zinātnieks (dažreiz saukts arī par pētnieku) ir cilvēks, kurš ir akadēmiski izglītots lietpratējs kādā no zinātnes nozarēm.
Jaunums!!: Maikls Faradejs un Zinātnieks · Redzēt vairāk »
