Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Majori

Indekss Majori

Majori ir Jūrmalas centrālā daļa, 24 km no Rīgas.

20 attiecības: Agrārā reforma Latvijā, Bruņrupuči, Firksi, Gžegožs Fitelbergs, Gustavs V, Jūras iela (Jūrmala), Jūrmala, Karols Šimanovskis, Kurzemes un Zemgales hercogi, Lielupe, Lienes iela (Jūrmala), Livonijas ordenis, Majori (stacija), Vilhelms Bokslafs, Zviedrijas valdnieku uzskaitījums, 1. mikroautobusu maršruts (Jūrmala), 2008. gads, 3. autobusu maršruts (Jūrmala), 4. autobusu maršruts (Jūrmala), 5. autobusu maršruts (Jūrmala).

Agrārā reforma Latvijā

Agrārreforma Latvijā 1920.

Jaunums!!: Majori un Agrārā reforma Latvijā · Redzēt vairāk »

Bruņrupuči

Bruņrupuči jeb bruņurupuči (Testudines) ir rāpuļu (Reptilia) kārta, kas pieder anapsīdu apakšklasei (Anapsida).

Jaunums!!: Majori un Bruņrupuči · Redzēt vairāk »

Firksi

Baronu Firksu ģerbonis (1882)Carl Arvid von Klingspor, Baltisches Wappenbuch. Wappen sämmtlicher, den Ritterschaften von Livland, Estland, Kurland und Oesel zugehöriger Adelsgeschlechter, Stockholm 1882 Firksu dzimtai piederošās Nurmuižas kungu māja (2000) Zemītes muižas kungu māja Firksu Pedvāles muižas kungu māja Majoru muižas kungu māja (Valsts ierēdņu sanatorija, 1920) fon Firksi ir sena vācbaltu dzimta, kuras priekšteči Livonijas konfederācijā izsekojami līdz 15.

Jaunums!!: Majori un Firksi · Redzēt vairāk »

Gžegožs Fitelbergs

Gžegožs Fitelbergs (dzimis, miris) bija Daugavpilī (tolaik Dinaburgā) dzimis poļu diriģents, vijolnieks un komponists.

Jaunums!!: Majori un Gžegožs Fitelbergs · Redzēt vairāk »

Gustavs V

Gustavs V; dzimis, miris) bija Zviedrijas karalis no 1907. gada līdz nāvei 1950. gadā. Gustavs V bija pēdējais Zviedrijas karalis, kurš tieši iejaucās valsts politiskajos procesos, kad 1914. gada 6. februāra runā (t.s. Borggårdstalet) kritizēja valdību par nepietiekamu valsts militāro attīstību. Rezultātā krita liberāļu valdība un par premjeru Pirmā pasaules kara laikā tika iecelts Hjalmars Hammaršelds. Tomēr vēlāk liberāļi un sociāldemokrāti vēlēšanās ieguva vēl vairāk balsu un 1917. gadā premjeru kļuva Nilss Edēns. Edēna valdība de facto atcēla jebkādu iespēju karalim ietekmēt politiskos procesus. Otrā pasaules kara laikā Gustavs V uzturēja personiskus kontaktus ar Vācijas augstākajām amatpersonām, neformāli ietekmējot Zviedrijas lēmumu atļaut vācu karaspēka tranzītu no Norvēģijas uz Somiju 1941. gada jūnijā - jūlijā. 20. gadsimta 50. gados izcēlās t.s. Haijbī skandāls (Haijbyaffären), kurā parādījās ziņas par karaļa iespējamo homoseksuālismu. Gustavs V bija pazīstams tenisists un ar pseidonīmu Mr G piedalījās tenisa turnīros. No 1897. līdz 1907. gadam bija Zviedrijas Sporta asociācijas vadītājs un oficiāli atklāja 1912. gada Vasaras Olimpiskās spēles.

Jaunums!!: Majori un Gustavs V · Redzēt vairāk »

Jūras iela (Jūrmala)

Jūras iela ir iela Jūrmalā, Majoru apkaimē.

Jaunums!!: Majori un Jūras iela (Jūrmala) · Redzēt vairāk »

Jūrmala

Jūrmala ir Latvijas lielākā kūrortpilsēta, kura atrodas Vidzemē, apmēram 25 kilometrus uz rietumiem no Rīgas.

Jaunums!!: Majori un Jūrmala · Redzēt vairāk »

Karols Šimanovskis

Karols Macejs Šimanovskis (dzimis, miris) bija poļu komponists un pianists, kā arī rakstnieks.

Jaunums!!: Majori un Karols Šimanovskis · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogi

Kurzemes un Zemgales hercogi, īsāk Kurzemes hercogi, oficiāli Kurzemes un Zemgales hercogi Livonijā ( — ‘Ar Dieva žēlastību Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogs’) bija valdnieki Kurzemes un Zemgales hercogistē (1562-1795).

Jaunums!!: Majori un Kurzemes un Zemgales hercogi · Redzēt vairāk »

Lielupe

Lielupe sateces baseins Lielupe ir lielākā Zemgales upe, caurteces ziņā otra lielākā Latvijas upe (aiz Daugavas).

Jaunums!!: Majori un Lielupe · Redzēt vairāk »

Lienes iela (Jūrmala)

Lienes iela ir iela Jūrmalā, Majoru apkaimē.

Jaunums!!: Majori un Lienes iela (Jūrmala) · Redzēt vairāk »

Livonijas ordenis

Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa atzars Livonijā, kas izveidojās pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.

Jaunums!!: Majori un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »

Majori (stacija)

Majori ir dzelzceļa pieturas punkts Jūrmalā, līnijā Torņakalns—Tukums II.

Jaunums!!: Majori un Majori (stacija) · Redzēt vairāk »

Vilhelms Bokslafs

Vilhelms Ludvigs Nikolajs Bokslafs (—) bija Rīgā dzimis vācbaltiešu arhitekts, projektējis vairākas Latvijas piļu ēkas un sabiedriskās celtnes Rīgā un Jūrmalā (Dubultu baznīcu).

Jaunums!!: Majori un Vilhelms Bokslafs · Redzēt vairāk »

Zviedrijas valdnieku uzskaitījums

Mūsdienu Zviedrijas karaļu mazais ģerbonis. Šajā uzskaitījumā apkopoti kristītie Zviedrijas valdnieki, kopš aptuveni 970.

Jaunums!!: Majori un Zviedrijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »

1. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)

1.

Jaunums!!: Majori un 1. mikroautobusu maršruts (Jūrmala) · Redzēt vairāk »

2008. gads

2008.

Jaunums!!: Majori un 2008. gads · Redzēt vairāk »

3. autobusu maršruts (Jūrmala)

3.

Jaunums!!: Majori un 3. autobusu maršruts (Jūrmala) · Redzēt vairāk »

4. autobusu maršruts (Jūrmala)

4.

Jaunums!!: Majori un 4. autobusu maršruts (Jūrmala) · Redzēt vairāk »

5. autobusu maršruts (Jūrmala)

5.

Jaunums!!: Majori un 5. autobusu maršruts (Jūrmala) · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Majoru muiža.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »