Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Makrofīti

Indekss Makrofīti

Upmalas veronika ''Veronica anagallis – aquatica'' Makrofīti jeb augstākie ūdensaugi ir vaskulārie augi, sporaugi, makroskopiskās aļģes un ūdens sūnaugi, kas pilnīgi vai daļēji piemērojušies dzīvei ūdenī un saskatāmi ar neapbruņotu aci.

36 attiecības: Ģeoloģija, Ēna, Baktērijas, Barības ķēde, Bezmugurkaulnieki, Dūņas, Dzeltenā lēpe, Eitrofikācija, Erozija, Fotosintēze, Gaisma, Herbicīdi, Invazīva suga, Mēslojums, Organiskās vielas, Parastā kalme, Peldošā glīvene, PH, Piesārņojums, Pirmsvasas augi, Radioaktivitāte, Sapropelis, Sasalšana, Saule, Sēkla, Sēnes, Sedimentācija, Skābais lietus, Skābeklis, Smiltis, Sporaugi, Stumbrs, Upmalas veronika, Zaļaļģes, Zilaļģes, Zivis.

Ģeoloģija

Ģeoloģija (no — ‘zeme’ un λόγος (logos) — ‘runa’, burtiski — ‘runa par zemi’) ir zinātne par Zemes uzbūvi un tās attīstības vēsturi.

Jaunums!!: Makrofīti un Ģeoloģija · Redzēt vairāk »

Ēna

Cilvēka ēna Ēna ir optiska parādība, kas rodas, ja gaismas staru ceļā atrodas kāds šķērslis, kas aizsedz gaismu.

Jaunums!!: Makrofīti un Ēna · Redzēt vairāk »

Baktērijas

Baktērijas (Bacteria) ir dzīvo organismu grupa.

Jaunums!!: Makrofīti un Baktērijas · Redzēt vairāk »

Barības ķēde

vīķēm, bet tās ēd saldūdens garneles Barības ķēde, arī barošanās ķēde, ir lineārs attēlojums, kurā redzama dažādu dzīvo organismu barošanās attiecība.

Jaunums!!: Makrofīti un Barības ķēde · Redzēt vairāk »

Bezmugurkaulnieki

Bezmugurkaulnieki (Invertebrata) ir dzīvnieki, kuriem nav mugurkaula.

Jaunums!!: Makrofīti un Bezmugurkaulnieki · Redzēt vairāk »

Dūņas

Dūņas ūdenstilpes krastā. Dūņas ir smalkgraudains, mīksts, organogēns drupiezis, kas sastāv no minerālo un organisko vielu maisījuma, kas nogulsnējas ūdenstilpju dibenā.

Jaunums!!: Makrofīti un Dūņas · Redzēt vairāk »

Dzeltenā lēpe

Dzeltenā lēpe ir daudzgadīgs ūdensrožu dzimtas ūdensaugs.

Jaunums!!: Makrofīti un Dzeltenā lēpe · Redzēt vairāk »

Eitrofikācija

zilaļģu eitrofikācija Potomakas upē. Eitrofikācija ir ķīmisku uzturvielu, parasti slāpekļa un fosfora savienojumu, palielināšanās ekosistēmā izraisīta paaugstināta augu augšanas un atmiršanas intensitāte.

Jaunums!!: Makrofīti un Eitrofikācija · Redzēt vairāk »

Erozija

Erozijas rezultātā dabiski izveidojusies arka Jordānijā Erozija (— ‘izskalošana’, ‘sairšana’) ir augsnes un iežu noārdīšanās un pārvietošana dabisku procesu rezultātā, piemēram, vēja vai ūdens iedarbībā.

Jaunums!!: Makrofīti un Erozija · Redzēt vairāk »

Fotosintēze

Lapa ir augu orgāns, kura uzbūve vislabāk atbilst efektīvai fotosintēzes norisei Fotosintēze (no (fōto-) — 'gaisma' un σύνθεσις (súnthesis) — 'aizstāšana') ir organisku vielu sintēze no neorganiskiem savienojumiem (oglekļa dioksīda un ūdens), izmantojot gaismas enerģiju.

Jaunums!!: Makrofīti un Fotosintēze · Redzēt vairāk »

Gaisma

ASV Gaisma parasti ir elektromagnētisks starojums, ko spēj uztvert cilvēka acs.

Jaunums!!: Makrofīti un Gaisma · Redzēt vairāk »

Herbicīdi

Herbicīdi (— ‘zālaugs’, ‘nezāle’, -cida — ‘galinātājs’) ir ķīmiskās vielas, kuras izmanto nevēlamu augu, nezāļu apkarošanai, iznīcināšanai.

Jaunums!!: Makrofīti un Herbicīdi · Redzēt vairāk »

Invazīva suga

Latvijā biežāk sastopamajām invazīvajām augu sugām ir Sosnovska latvānis (''Heracleum sosnowskyi'') Invazīva suga ir tāda sveša suga, kas, nonākusi svešā (jaunā) biotopā, tur kļuvusi dominanta vai agresīva un izspiež citas (vietējās) sugas, kā arī pārveido dabiskos biotopus.

Jaunums!!: Makrofīti un Invazīva suga · Redzēt vairāk »

Mēslojums

Mēslojumu pakas Mēslojums ir dabiskas vai sintētiskas izcelsmes organisku vai neorganisku materiālu kopums, kas tiek pievienots augsnei, lai pievienotu vai papildinātu tajā esošās dzīvībai svarīgās barības vielas.

Jaunums!!: Makrofīti un Mēslojums · Redzēt vairāk »

Organiskās vielas

Metāns — viena no uzbūves ziņā vienkāršākajām un izplatītākajām organiskajām vielām Organiskās vielas ir oglekli saturoša vielu grupa, daudzas no kurām sastopamas dzīvajā dabā.

Jaunums!!: Makrofīti un Organiskās vielas · Redzēt vairāk »

Parastā kalme

Parastā kalme jeb smaržīgā kalme (Acorus calamus) ir garš (60-120 cm), pārmitrā zemē augošs viendīgļlapju ārumu dzimtas augs.

Jaunums!!: Makrofīti un Parastā kalme · Redzēt vairāk »

Peldošā glīvene

Peldošā glīvene ir mainīga izskata glīveņu dzimtas suga.

Jaunums!!: Makrofīti un Peldošā glīvene · Redzēt vairāk »

PH

pH indikatoru iekrāsoti šķīdumi ar dažādu ūdeņraža jonu koncentrāciju (no pH.

Jaunums!!: Makrofīti un PH · Redzēt vairāk »

Piesārņojums

Piesārņojums Gajānas piekrastē Vides piesārņojums ir jebkādas vielas (cietvielas, šķidruma vai gāzes) vai enerģijas formas (piemēram, karstuma, skaņas vai radioaktivitātes) kaitējums videi, apdraudot tajā esošo organismu veselību un dzīvību.

Jaunums!!: Makrofīti un Piesārņojums · Redzēt vairāk »

Pirmsvasas augi

Pirmsvasas augi jeb sūnaugi (sensu lato) ir primitīvāko augu apakšvalsts (bieži tiek uzskatīts par nodalījumu).

Jaunums!!: Makrofīti un Pirmsvasas augi · Redzēt vairāk »

Radioaktivitāte

Radioaktivitāte (no — 'izstarot' un activus — 'aktīvs, darbīgs') — dažu atomu kodolu spēja pašiem no sevis sabrukt, veidojot jaunus, atšķirīgus kodolus (vai arī mainās kodola iekšējā enerģija).

Jaunums!!: Makrofīti un Radioaktivitāte · Redzēt vairāk »

Sapropelis

Sapropelis (no (sapros) — 'satrūdējis, sapuvis' un (pēlos) — 'māls, dubļi')Svešvārdu vārdnīca.

Jaunums!!: Makrofīti un Sapropelis · Redzēt vairāk »

Sasalšana

Sasalšana ir fāžu pāreja, kad matērija maina savu agregātstāvokli no šķidras uz cietu, ja tās temperatūra pazeminās zem sasalšanas punkta.

Jaunums!!: Makrofīti un Sasalšana · Redzēt vairāk »

Saule

Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.

Jaunums!!: Makrofīti un Saule · Redzēt vairāk »

Sēkla

linu sēklas. Sēkla ir sēklaugu vairošanās un izplatīšanas orgāns.

Jaunums!!: Makrofīti un Sēkla · Redzēt vairāk »

Sēnes

Sēnes (fungi, mycota) ir atsevišķa organismu grupa jeb valsts.

Jaunums!!: Makrofīti un Sēnes · Redzēt vairāk »

Sedimentācija

Klusajā okeānā pie Kalifornijas krastiem. Sedimentācija (no  — 'nogulsnes') jeb nogulsnēšanās ir visu veidu nogulumu veidošanās dabiskos apstākļos nogulumu materiālam pārejot no kustīga vai suspendēta stāvokļa ūdens vai gaisa vidē nekustīgos nogulumos.

Jaunums!!: Makrofīti un Sedimentācija · Redzēt vairāk »

Skābais lietus

No skābā lietus cietusi skulptūra. Skābais lietus jeb skābie nokrišņi ir jebkurš nokrišņu veids, kas piesārņots ar skābajiem oksīdiem un tam ir zems pH līmenis.

Jaunums!!: Makrofīti un Skābais lietus · Redzēt vairāk »

Skābeklis

Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.

Jaunums!!: Makrofīti un Skābeklis · Redzēt vairāk »

Smiltis

Namiba tuksnesī Smiltis ir nogulumiezis, kā arī mākslīgs materiāls, ko veido irdens mazu iežu graudiņu maisījums, kuru izmērs var būt no 0,063 līdz 2 mm.

Jaunums!!: Makrofīti un Smiltis · Redzēt vairāk »

Sporaugi

Augstākie sporaugi jeb vienkārši sporaugi ir viena no trim augu (Plantae) apakšvalstīm.

Jaunums!!: Makrofīti un Sporaugi · Redzēt vairāk »

Stumbrs

Kaktusa stumbrs Stumbrs, arī stublājs, ir auga daļa, kas pilda auga ass un balsta, transporta un jaunu audu veidošanas funkcijas.

Jaunums!!: Makrofīti un Stumbrs · Redzēt vairāk »

Upmalas veronika

Upmalas veronika (Veronica anagallis-aquatica) ir augu suga ceļteku dzimtas veroniku ģintī.

Jaunums!!: Makrofīti un Upmalas veronika · Redzēt vairāk »

Zaļaļģes

Zaļaļģes (Chlorophyta) pieder Chlorophyta nodalījumam, ko veido no 9000 līdz 12 000 sugas.

Jaunums!!: Makrofīti un Zaļaļģes · Redzēt vairāk »

Zilaļģes

Zilaļģes jeb cianobaktērijas ir baktēriju tips, kas iegūst enerģiju ar fotosintēzes palīdzību.

Jaunums!!: Makrofīti un Zilaļģes · Redzēt vairāk »

Zivis

Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.

Jaunums!!: Makrofīti un Zivis · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »