Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Cjinu dinastija

Indekss Cjinu dinastija

Ķīnas dienvidu iekarošana Impērijas izplešanās, 1820 Impērijas centrālās haņu provinces un ārējās provinces, 1912 Cjinu dinastija, pazīstama arī kā Mandžūru dinastija, bija pēdējā imperiālā Ķīnas dinastija, kas valdīja mūsdienu Ķīnas un Mongolijas teritorijās no 1644.

46 attiecības: Aizliegtā pilsēta, Amūra, Šamanisms, Ķīna, Ķīnas dinastijas, Ķīnas Republika, Ķīnas Republika (1912—1949), Ārējā Mongolija, Bokseru sacelšanās, Budisms, Centrālāzija, Cisji, Cjinhai, Dalailama, Daoisms, Džungārija, Dzjiņu dinastija (1115—1234), Fudzjaņa, Haņi, Hubei, Hunaņa, Japāna, Konfūcisms, Krievijas Impērija, Kukurūza, Lamaisms, Lhasa, Liaonina, Mandarīnu valoda, Mandžūri, Mandžūrija, Mandžūru valoda, Minu dinastija, Monarhs, Mongoļi, Mongoļu valoda, Mongolija, Pekina, Pirmais Ķīnas—Japānas karš, Pirmais Opija karš, Sičuaņa, Siņdzjana, Taipinu sacelšanās, Taivāna (sala), Tibeta, Tibetiešu valoda.

Aizliegtā pilsēta

Aizliegtā pilsēta ir Ķīnas imperatoru pils, kas kalpoja kā rezidence imperatoriem no Minu dinastijas līdz Cjinu dinastijai.

Jaunums!!: Cjinu dinastija un Aizliegtā pilsēta · Redzēt vairāk »

Amūra

Amūra vai Heilundzjana (Hēilóng Jiāng) ir upe Krievijas Federācijas Tālajos Austrumos.

Jaunums!!: Cjinu dinastija un Amūra · Redzēt vairāk »

Šamanisms

Altajā (1908). Šamanisms ir antropoloģisks termins, kas aptver ticējumus un rituālus sakariem ar garu pasauli.

Jaunums!!: Cjinu dinastija un Šamanisms · Redzēt vairāk »

Ķīna

Ķīnas Tautas Republika (ĶTR), vienkāršoti Ķīna, ir sociālistiska valsts Austrumāzijā.

Jaunums!!: Cjinu dinastija un Ķīna · Redzēt vairāk »

Ķīnas dinastijas

Ķīnas dinastijas bija valdnieku dinastijas, kuras vēstures gaitā valdījušas Ķīnas teritorijā.

Jaunums!!: Cjinu dinastija un Ķīnas dinastijas · Redzēt vairāk »

Ķīnas Republika

Suņs Jatsens (1866—1925) Čans Kaiši (1887—1975) Ķīnas Republika jeb Taivānā ir valsts Austrumāzijā, Dienvidķīnas jūrā, ietver Taivānas salu, Penhu salas, Dzjiņmeņas salas un Macu salas.

Jaunums!!: Cjinu dinastija un Ķīnas Republika · Redzēt vairāk »

Ķīnas Republika (1912—1949)

Karogs, 1912-1928 Karogs, 1928-1949 Suņs Jatseņs Čans Kaiši, 1940 Ķīnas Republika apzīmē haotisku posmu Ķīnas vēsturē no 1911.

Jaunums!!: Cjinu dinastija un Ķīnas Republika (1912—1949) · Redzēt vairāk »

Ārējā Mongolija

Cjinu impērija 1820. gadā Ārējā Mongolija (mongoļu: Ар Монгол) bija Cjinu impērijas reģions.

Jaunums!!: Cjinu dinastija un Ārējā Mongolija · Redzēt vairāk »

Bokseru sacelšanās

Bokseru sacelšanās bija sacelšanās Ķīnā pret ārzemju valstu iejaukšanos Ķīnas iekšējā dzīvē, kas notika no 1899.

Jaunums!!: Cjinu dinastija un Bokseru sacelšanās · Redzēt vairāk »

Budisms

Budisms ir reliģija un filozofija, kas izveidojās 5. gadsimtā p.m.ē. Indijā un ir balstīta uz Sidhārtas Gautamas (Budas) mācību.

Jaunums!!: Cjinu dinastija un Budisms · Redzēt vairāk »

Centrālāzija

Centrālāzijas atrašanās vieta pasaulē Centrālāzija ir liels sauszemes ieskauts reģions Āzijā.

Jaunums!!: Cjinu dinastija un Centrālāzija · Redzēt vairāk »

Cisji

Imperatore atraitne Cisji (dzimusi, mirusi) bija mandžūru imperatore Ķīnā no 1898.

Jaunums!!: Cjinu dinastija un Cisji · Redzēt vairāk »

Cjinhai

Cjinhai province ir viena no Ķīnas 22 provincēm.

Jaunums!!: Cjinu dinastija un Cjinhai · Redzēt vairāk »

Dalailama

Pirmais dalailama — Genduns Drups Dalailama ir lamaisma (Tibetas budisma) augstākais garīdznieks, agrāk arī bija laicīgais Tibetas valdnieks.

Jaunums!!: Cjinu dinastija un Dalailama · Redzēt vairāk »

Daoisms

Ķīniešu hieroglifs "dao" thumb Daoisms jeb taoisms ir reliģiski filozofiska uzskatu sistēma, kuras pamatā ir Laodzi darbs "Daodedzjin".

Jaunums!!: Cjinu dinastija un Daoisms · Redzēt vairāk »

Džungārija

Džungārija (Junghariyä) ir vēsturisks un ģeogrāfisks subreģions Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona ziemeļu daļā Ķīnas Tautas republikas rietumos.

Jaunums!!: Cjinu dinastija un Džungārija · Redzēt vairāk »

Dzjiņu dinastija (1115—1234)

Dziņ dinastijas valsts, 1142 Dzjiņ (pelēkā), Dienvidu Sun (oranžā), 1142. gadā Mongoļu invāzija Dzjiņu dinastija bija jurčenu klejotāju izveidota valsts, kas pastāvēja no 1115.

Jaunums!!: Cjinu dinastija un Dzjiņu dinastija (1115—1234) · Redzēt vairāk »

Fudzjaņa

Fudzjaņas province ir viena no Ķīnas 22 provincēm.

Jaunums!!: Cjinu dinastija un Fudzjaņa · Redzēt vairāk »

Haņi

Haņi ir tauta Āzijā.

Jaunums!!: Cjinu dinastija un Haņi · Redzēt vairāk »

Hubei

Hubei province ir viena no Ķīnas 22 provincēm.

Jaunums!!: Cjinu dinastija un Hubei · Redzēt vairāk »

Hunaņa

Hunaņas province ir viena no Ķīnas 22 provincēm.

Jaunums!!: Cjinu dinastija un Hunaņa · Redzēt vairāk »

Japāna

Japāna (Nihon vai Nippon, oficiāli 日本国; Nihon/Nippon-koku) ir salu valsts Austrumāzijā, kas atrodas Klusā okeāna rietumos.

Jaunums!!: Cjinu dinastija un Japāna · Redzēt vairāk »

Konfūcisms

Konfūcisms (儒學) ir ētiska un filozofiska uzskatu sistēma, kas cēlusies Ķīnā.

Jaunums!!: Cjinu dinastija un Konfūcisms · Redzēt vairāk »

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.

Jaunums!!: Cjinu dinastija un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »

Kukurūza

''Zea mays "fraise"'' ''Zea mays "Oaxacan Green"'' Parastā kukurūza (Zea mays) ir graudzāļu dzimtas kultūraugs.

Jaunums!!: Cjinu dinastija un Kukurūza · Redzēt vairāk »

Lamaisms

Lamaisms jeb Tibetas budisms ir budisma paveids, daļa no vadžrajānas.

Jaunums!!: Cjinu dinastija un Lamaisms · Redzēt vairāk »

Lhasa

Lhasa (vai) ir prefektūras līmeņa pilsēta Ķīnā, Tibetas autonomā reģiona administratīvais centrs, bijusī Tibetas neatkarīgās valsts galvaspilsēta.

Jaunums!!: Cjinu dinastija un Lhasa · Redzēt vairāk »

Liaonina

Liaoninas province ir viena no Ķīnas 22 provincēm.

Jaunums!!: Cjinu dinastija un Liaonina · Redzēt vairāk »

Mandarīnu valoda

Mandarīnu valoda (vienkāršotā ķīniešu: 官话; tradicionālajā ķīniešu: 官話; piņjiņs: Guānhuà) ir izplatītākā ķīniešu valodas dialektu grupa, kurā galvenokārt runā Ziemeļķīnā un Dienvidrietumķīnā.

Jaunums!!: Cjinu dinastija un Mandarīnu valoda · Redzēt vairāk »

Mandžūri

Mandžūri (manju) ir etniskā grupa, kas galvenokārt dzīvo Ķīnas ziemeļaustrumos, vēsturiskajā Mandžūrijā.

Jaunums!!: Cjinu dinastija un Mandžūri · Redzēt vairāk »

Mandžūrija

Mandžūrijas teritorija no 17. līdz 19. gadsimtam (ar tumši sarkanu apzīmēta pašlaik Ķīnai piederošā Mandžūrijas daļa) Mandžūrija 1892. gada kartē Mandžūrija ir vēsturiskais nosaukums teritorijai Ķīnas ziemeļaustrumos.

Jaunums!!: Cjinu dinastija un Mandžūrija · Redzēt vairāk »

Mandžūru valoda

Mandžūru valoda (10px, manju gisun) ir viena no tungusu valodām.

Jaunums!!: Cjinu dinastija un Mandžūru valoda · Redzēt vairāk »

Minu dinastija

Minu dinastija, arī Lielā Minu impērija (大明帝國), bija Ķīnas dinastija, kas valdīja 277 gadus, no Sarkano apsēju sacelšanās uzvaras 1368.

Jaunums!!: Cjinu dinastija un Minu dinastija · Redzēt vairāk »

Monarhs

Monarhs (no, monarhos jeb μόνος, monos — 'viens' un αρχος, arhos — 'valdnieks') ir valsts vienpersonisks vadītājs, kas visbiežāk savu amatu manto un ir valsts galva bez termiņa ierobežojuma.

Jaunums!!: Cjinu dinastija un Monarhs · Redzēt vairāk »

Mongoļi

Mongoļi (Mongolchuud) ir vairāku radniecīgu mongoloīdās rases tautu kopums, kas runā mongoļu valodās.

Jaunums!!: Cjinu dinastija un Mongoļi · Redzēt vairāk »

Mongoļu valoda

Mongoļu valoda (kirilicā: монгол хэл, mongol hel; mongoļu: 17px, mongɣul kele) ir zināmākā no mongoļu valodu saimes valodām.

Jaunums!!: Cjinu dinastija un Mongoļu valoda · Redzēt vairāk »

Mongolija

Mongolija, oficiāli Mongolijas Valsts (mongoļu: Монгол Улс), ir valsts centrālajā un Austrumāzijā, robežojas ar Krievijas Federāciju un Ķīnas Tautas Republiku.

Jaunums!!: Cjinu dinastija un Mongolija · Redzēt vairāk »

Pekina

Pekina jeb Beidzjina ((Běijīng Shì)) ir pilsēta Ķīnas ziemeļos.

Jaunums!!: Cjinu dinastija un Pekina · Redzēt vairāk »

Pirmais Ķīnas—Japānas karš

Pirmais Ķīnas—Japānas karš bija konflikts starp Cjinu dinastiju (Ķīnu) un Japānas Impēriju no līdz par ietekmi Korejas pussalā, jo šī pussala bija gan militāri stratēģiski, gan saimnieciski svarīga teritorija.

Jaunums!!: Cjinu dinastija un Pirmais Ķīnas—Japānas karš · Redzēt vairāk »

Pirmais Opija karš

Pirmais Opija karš, zināms arī kā Angļu—ķīniešu karš, bija viens no diviem Opija kariem starp Apvienoto Karalisti un Cjinu dinastijas Ķīnu par britu tirdzniecību Ķīnā un par Ķīnas suverenitāti.

Jaunums!!: Cjinu dinastija un Pirmais Opija karš · Redzēt vairāk »

Sičuaņa

Sičuaņas teritorija Ķīnā. Sičuaņa (piņjiņs: Sìchuān) ir Ķīnas province valsts centrālajā un dienvidu daļā.

Jaunums!!: Cjinu dinastija un Sičuaņa · Redzēt vairāk »

Siņdzjana

Siņdzjana (Xīnjiāng) vai Šindžana (Shinjang), pilns nosaukums — Siņdzjanas Uiguru autonomais reģions (Xīnjiāng Wéiwú'ěr Zìzhìqū;, Shinjang Uyghur Aptonom Rayoni), ir viena no Ķīnas Tautas Republikas piecām nacionālajām mazākumtautību pirmās pakāpes administratīvajām vienībām.

Jaunums!!: Cjinu dinastija un Siņdzjana · Redzēt vairāk »

Taipinu sacelšanās

Taipinu kontrolēta teritorija 1854. gadā - Aņhoi, Djansu, Džedzjanas un Hubei provinces (savādāk iezīmēta Guandžou province, kurā radās taipinu kustība) Taipinu sacelšanās bija pilsoņu karš Ķīnā (1850-1864), ko izraisīja taipinu (taipin - lielais taisnīgums) sektas sacelšanās un atsevišķas valsts izveidošana.

Jaunums!!: Cjinu dinastija un Taipinu sacelšanās · Redzēt vairāk »

Taivāna (sala)

Taivāna jeb Formoza ir lielākā Ķīnas Republikai piederošā sala Dienvidķīnas jūrā.

Jaunums!!: Cjinu dinastija un Taivāna (sala) · Redzēt vairāk »

Tibeta

Tibetas kultūrvēsturiskais reģions ar mūsdienu robežām. Tibeta ir kultūrvēsturisks reģions Centrālāzijā.

Jaunums!!: Cjinu dinastija un Tibeta · Redzēt vairāk »

Tibetiešu valoda

Tibetiešu valoda ir valodu un dialektu kopums, kurā runā galvenokārt tibetieši, kas apdzīvo plašu areālu Centrālāzijas austrumos, galvenokārt Ķīnā, Indijā, Nepālā un Pakistānā.

Jaunums!!: Cjinu dinastija un Tibetiešu valoda · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Cin dinastija, Cjin dinastija, Mandžūru dinastija, Ķīnas impērija.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »