Ātrāk nekā pārlūku!
50 attiecības: Acs, Austrālija, Ģints (bioloģija), Āfrika, Bezastainie abinieki, Centimetrs, Circeņi, Dzimumorgāni, Gaisma, Galva, Grauzēji, Hameleoni, Hidrolokators, Imago, Koks, Kukaiņēdāji, Kukaiņi, Lakstaugs, Lapas, Lapsenes, Mātīte, Mērenā josla, Melnā krāsa, Mugura, Mute, Nepilnas pārvērtības kukaiņi, Nimfa, Ola, Orhideju dzimta, Prusaki, Putni, Redze, Rudens, Sienāži, Sikspārņi, Skorpioni, Skudru dzimta, Spārneņi, Spārns, Sperma, Suga, Tēviņš, Termīti, Tropi, Vēders, Zaļā krāsa, Zeme, Zieds, Ziema, Zivis.
Acs
Acis ir orgāni, kuri uztver gaismu un pēc tam pa optisko nervu nosūta uz smadzenēm.
Jaunums!!: Dievlūdzēji un Acs · Redzēt vairāk »
Austrālija
Austrālija, oficiāli Austrālijas Savienība (Commonwealth of Australia), ir valsts Zemes dienvidu puslodē.
Jaunums!!: Dievlūdzēji un Austrālija · Redzēt vairāk »
Ģints (bioloģija)
Ģints ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.
Jaunums!!: Dievlūdzēji un Ģints (bioloģija) · Redzēt vairāk »
Āfrika
Āfrika ir otrs lielākais kontinents pasaulē aiz Eirāzijas gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita.
Jaunums!!: Dievlūdzēji un Āfrika · Redzēt vairāk »
Bezastainie abinieki
Bezastainie abinieki (Anura) ir lielākā un plašākā abinieku klases (Amphibia) kārta, kas apvieno apmēram 88% no visiem abiniekiem, vairāk kā 5000 mūsdienās dzīvojošas varžu un krupju sugas.
Jaunums!!: Dievlūdzēji un Bezastainie abinieki · Redzēt vairāk »
Centimetrs
Galdnieka mērs ar centimetru iedaļām Centimetrs (cm) ir SI garuma mērvienība — viena simtdaļa no metra.
Jaunums!!: Dievlūdzēji un Centimetrs · Redzēt vairāk »
Circeņi
Circeņi, circeņu dzimta (Gryllidae) ir taisnspārņu kārtas (Orthoptera) dzimta.
Jaunums!!: Dievlūdzēji un Circeņi · Redzēt vairāk »
Dzimumorgāni
Zaļaļģu ģints ''Chara'' dzimumorgāni. Vīrišķie dzimumorgāni ir sarkanā krāsā, bet sievišķie — brūnā krāsā Dzimumorgāni, arī ģenitālijas, ir reproduktīvās sistēmas orgāni, kas nosaka indivīda dzimumu un veic apaugļošanas funkcijas.
Jaunums!!: Dievlūdzēji un Dzimumorgāni · Redzēt vairāk »
Gaisma
ASV Gaisma parasti ir elektromagnētisks starojums, ko spēj uztvert cilvēka acs.
Jaunums!!: Dievlūdzēji un Gaisma · Redzēt vairāk »
Galva
200px Galva ir cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa, kurā atrodas mute, smadzenes, redzes, garšas, ožas un dzirdes orgāni.
Jaunums!!: Dievlūdzēji un Galva · Redzēt vairāk »
Grauzēji
Grauzēji (Rodentia) ir zīdītāju klases (Mammalia) dzīvnieku kārta.
Jaunums!!: Dievlūdzēji un Grauzēji · Redzēt vairāk »
Hameleoni
Hameleonu dzimta (Chamaeleonidae) ir zvīņrāpuļu kārtas (Squamata) dzimta.
Jaunums!!: Dievlūdzēji un Hameleoni · Redzēt vairāk »
Hidrolokators
Latvijas Jūras spēku kuģa "Virsaitis" hidrolokatoru uzņemts kuģa vraks Igaunijas ūdeņos Hidrolokators (húdōr — ‘ūdens’; — ‘novietojums’) jeb sonors (— ‘skanīgs’) ir ierīce, kura zem ūdens ar hidrolokācijas metodi — ar akustiskajiem viļņiem un ultraskaņu — var atrast priekšmetus un to noteikt to atrašanās vietu, mērot laiku, kas paiet, kamēr no objekta atstarotā skaņa nonāk atpakaļ līdz ierīcei.
Jaunums!!: Dievlūdzēji un Hidrolokators · Redzēt vairāk »
Imago
Cikādes pārvēršanās par spārnotu imago Imago ir pieaugušā (noslēdzošā) kukaiņu un dažu citu posmkāju individuālās attīstības stadija.
Jaunums!!: Dievlūdzēji un Imago · Redzēt vairāk »
Koks
Vecs ozols Koki ir daudzgadīgi augi ar vienu galveno stumbru.
Jaunums!!: Dievlūdzēji un Koks · Redzēt vairāk »
Kukaiņēdāji
Brūnkrūtainais ezis (''Erinaceus europaeus'') Dienvidu īsastes cirslis (''Blarina carolinensis'') Kukaiņēdāji (Eulipotyphla) ir Laurāzijas placentāļu (Laurasiatheria) kārta, kuru mūsdienu sistemātikā vairs nelieto kā taksonomisku vienību.
Jaunums!!: Dievlūdzēji un Kukaiņēdāji · Redzēt vairāk »
Kukaiņi
Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.
Jaunums!!: Dievlūdzēji un Kukaiņi · Redzēt vairāk »
Lakstaugs
Lakstaugs Lakstaugs vai zālaugs ir viens no galvenajām un izplatītākajām augu formām, kura virszemes daļas (stumbrs, lapas) veģetatīvā perioda beigās atmirst.
Jaunums!!: Dievlūdzēji un Lakstaugs · Redzēt vairāk »
Lapas
Lapa Lapas ir augstāko augu orgāni, vasas veidojumi, kuros notiek fotosintēze, transpirācija un augu elpošana.
Jaunums!!: Dievlūdzēji un Lapas · Redzēt vairāk »
Lapsenes
Par lapsenēm sauc lielāko daļu plēvspārņu kārtas (Hymenoptera) kukaiņu.
Jaunums!!: Dievlūdzēji un Lapsenes · Redzēt vairāk »
Mātīte
Veneras simbols, kas tiek izmantots, lai apzīmētu sievišķo dzimumu Mātīte jeb sievišķais dzimums (♀) ir termins, kuru izmanto, lai apzīmētu organisma dzimumu, kura dzimumorgāni ražo sievišķās dzimumšūnas olšūnas.
Jaunums!!: Dievlūdzēji un Mātīte · Redzēt vairāk »
Mērenā josla
Mēreno joslu atrašanās vietas uz Zemes Mērenajā joslā cauru gadu valda mēreno platumu gaisa masas.
Jaunums!!: Dievlūdzēji un Mērenā josla · Redzēt vairāk »
Melnā krāsa
Melnā krāsa. Melnā krāsa jeb vienkārši melns ir ķermeņu krāsa, kura neatstaro gaismu.
Jaunums!!: Dievlūdzēji un Melnā krāsa · Redzēt vairāk »
Mugura
Cilvēka muguras ilustrācija Mugura ir ķermeņa daļa, kas atrodas rumpja aizmugurējā daļā starp sēžamvietu un kaklu un pleciem.
Jaunums!!: Dievlūdzēji un Mugura · Redzēt vairāk »
Mute
Cilvēka mute Mute ir ķermeņa atvere, caur kuru tiek uzņemta barība, daudzos gadījumos notiek arī elpošana.
Jaunums!!: Dievlūdzēji un Mute · Redzēt vairāk »
Nepilnas pārvērtības kukaiņi
Nepilnas pārvērtības kukaiņi jeb nepilnas pārvērtības kukaiņu virskārta (Exopterygota) ir jaunspārņu infraklases (Neoptera) kukaiņu virskārta, kas apvieno kukaiņu sugas, kuru nimfas (nepieaugušie īpatņi) ārēji atgādina imago (pieaugušos kukaiņus).
Jaunums!!: Dievlūdzēji un Nepilnas pārvērtības kukaiņi · Redzēt vairāk »
Nimfa
Nimfas 1896. gada gleznā Nimfa (nymphē) sengrieķu mitoloģijā ir dabas dievība, parasti tiek attēlota kā jauna, skaista sieviete.
Jaunums!!: Dievlūdzēji un Nimfa · Redzēt vairāk »
Ola
Dažādu putnu un citu dzīvnieku olas Ola ir no organisma ārējā vidē izvadīta olšūna ar apvalkiem.
Jaunums!!: Dievlūdzēji un Ola · Redzēt vairāk »
Orhideju dzimta
Orhideju dzimta (Orchidaceae) ir plaša viendīgļlapju augu dzimta, sastopama gandrīz visā pasaulē.
Jaunums!!: Dievlūdzēji un Orhideju dzimta · Redzēt vairāk »
Prusaki
Prusaki (Blattaria jeb Blattodea) ir kukaiņu klases (Insecta) viena no jaunspārņu (Neoptera) kārtām.
Jaunums!!: Dievlūdzēji un Prusaki · Redzēt vairāk »
Putni
Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.
Jaunums!!: Dievlūdzēji un Putni · Redzēt vairāk »
Redze
Redze jeb vizuālā uztvere ir viens no maņu veidiem.
Jaunums!!: Dievlūdzēji un Redze · Redzēt vairāk »
Rudens
Rudens ainava. Rudens ir viens no gadalaikiem mērenajā joslā.
Jaunums!!: Dievlūdzēji un Rudens · Redzēt vairāk »
Sienāži
Sienāži, sienāžu dzimta (Tettigoniidae) ir taisnspārņu kārtas (Orthoptera) dzimta.
Jaunums!!: Dievlūdzēji un Sienāži · Redzēt vairāk »
Sikspārņi
Sikspārņi (Chiroptera) ir zīdītāju klases (Mammalia) kārta.
Jaunums!!: Dievlūdzēji un Sikspārņi · Redzēt vairāk »
Skorpioni
Skorpioni (Scorpiones) ir zirnekļveidīgo kārta.
Jaunums!!: Dievlūdzēji un Skorpioni · Redzēt vairāk »
Skudru dzimta
Skudras, skudru dzimta (Formicidae) ir viena no visvieglāk atpazīstamākajām un izplatītākajām kukaiņu dzimtām.
Jaunums!!: Dievlūdzēji un Skudru dzimta · Redzēt vairāk »
Spārneņi
Spārneņi (Pterygota) ir kukaiņu (Insecta) apakšklase, kurā apkopotas visas spārnaino kukaiņu sugas, ieskaitot arī tos kukaiņus, kuri evolūcijas gaitā lidošanas spēju ir zaudējuši (piemēram, blusas un utis).
Jaunums!!: Dievlūdzēji un Spārneņi · Redzēt vairāk »
Spārns
Spārns ir dzīvnieku, lielākoties, putnu un kukaiņu, augšējais brīvais loceklis.
Jaunums!!: Dievlūdzēji un Spārns · Redzēt vairāk »
Sperma
Vīrieša sperma. Sperma (— "sēkla") ir viskozs, duļķains, opalescējošs šķidrums, kas ejakulācijas laikā izdalās caur dzimumlocekli.
Jaunums!!: Dievlūdzēji un Sperma · Redzēt vairāk »
Suga
Suga: mājas zirgs Suga (no — 'radinieks, radniecība, veids' vai — 'dzimums, cilts') ir taksonomijas vienība, kurā apvieno visus dzīvnieku, putnu, augu, sēņu, ķērpju u.c. īpatņus ar vienādām pazīmēm.
Jaunums!!: Dievlūdzēji un Suga · Redzēt vairāk »
Tēviņš
Marsa simbols, kas tiek izmantots, lai apzīmētu vīrišķo dzimumu Tēviņš jeb vīrišķais dzimums (♂) ir termins, kuru izmanto, lai apzīmētu organisma dzimumu, kura dzimumorgāni ražo vīrišķās dzimumšūnas gametas, kas atrodas spermatozoīdos.
Jaunums!!: Dievlūdzēji un Tēviņš · Redzēt vairāk »
Termīti
Termīti (Termitoidae) ir sociālu kukaiņu grupa, kas vēl nesenā pagātnē tika sistematizēta kā termītu kārta (Isoptera), bet mūsdienās saskaņā ar jaunākajiem atklājumiem tā tiek sistematizēta prusaku kārtā (Blattaria) kā termītu virsdzimta.
Jaunums!!: Dievlūdzēji un Termīti · Redzēt vairāk »
Tropi
Tropu atrašanās vieta. To ierobežo ziemeļu tropu loks un dienvidu tropu loks Tropi jeb tropiskie reģioni ir reģions ap ekvatoru, teritorija uz dienvidiem no ziemeļu tropu loka un uz ziemeļiem no dienvidu tropu loka.
Jaunums!!: Dievlūdzēji un Tropi · Redzēt vairāk »
Vēders
Sievietes vēders Vēders mugurkaulniekiem ir ķermeņa daļa, kas atrodas ķermeņa priekšpusē zem krūškurvja un virs iegurņa, savukārt posmkājiem vēders ir noslēdzošā ķermeņa daļa pēc krūtīm.
Jaunums!!: Dievlūdzēji un Vēders · Redzēt vairāk »
Zaļā krāsa
Zaļā krāsa jeb vienkārši zaļš ir krāsa, kura ir redzamās gaismas daļa un tās viļņa garums ir aptuveni no 520 līdz 570 nm.
Jaunums!!: Dievlūdzēji un Zaļā krāsa · Redzēt vairāk »
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Jaunums!!: Dievlūdzēji un Zeme · Redzēt vairāk »
Zieds
ārumu dz.) Zieds ir segsēkļu dzimumvairošanās orgāns, kura funkcija ir pēc apputeksnēšanās ražot sēklas.
Jaunums!!: Dievlūdzēji un Zieds · Redzēt vairāk »
Ziema
Vācijā. Ziema ir aukstākā gada sezona polārajā un mērenajā klimatā, starp rudeni un pavasari.
Jaunums!!: Dievlūdzēji un Ziema · Redzēt vairāk »
Zivis
Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.
Jaunums!!: Dievlūdzēji un Zivis · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Dievlūdzējs, Dievlūdzēju kārta, Mantodea.
