Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Marss (planēta)

Indekss Marss (planēta)

Marss ir Saules sistēmas ceturtā planēta, kuru nereti dēvē arī par "Sarkano planētu".

67 attiecības: Aisbergs, Apsīda, Argons, Astronomiskā vienība, Atmosfēra, Atmosfēras spiediens, Attēls, Augi, Bioloģija, Celsija grāds, Cilvēku misija uz Marsu, Deimoss (pavadonis), Diametrs, Diennakts, Dienvidu puslode, Ekvators, Erozija, Foboss (pavadonis), Formaldehīds, Gadalaiks, Gads, Habla kosmiskais teleskops, Hipotēze, Kelvins, Kilometrs, Krauja, Kriptons, Ksenons, Ledājs, Marsa izpēte, Marsa pavadoņi, Marss (mitoloģija), Maunakea, Mēness, Metāns, Miljons, Neons, Oglekļa dioksīds, Oglekļa monoksīds, Ogleklis, Olimpa kalns (Marss), Orbītas ekscentricitāte, Ozons, Pangeja, Paskāls, Paugurs, Pavasaris, Planēta, Plātņu tektonika, Plutons (pundurplanēta), ..., Reljefs, Saule, Saules sistēma, Skābeklis, Slāpekļa oksīdi, Slāpeklis, Smiltis, Starpplanētu zonde, Temperatūra, Vasara, Vējš, Venera (planēta), Vulkāns, Zeme, Zemes grupas planētas, Ziemeļu Ledus okeāns, Ziemeļu puslode. Izvērst indekss (17 vairāk) »

Aisbergs

Aisbergs pie Grenlandes Aisbergs (— 'ledus kalns') jeb leduskalns ir Pasaules okeānā dreifējošs, no ledājiem (parasti šelfa ledājiem) atdalījies vai ledus gabals ar ļoti lielu masu.

Jaunums!!: Marss (planēta) un Aisbergs · Redzēt vairāk »

Apsīda

Astronomijā apsīda ir astronomiskā objekta orbītas vistālākais vai vistuvākais punkts, attiecībā pret centrālo ķermeni.

Jaunums!!: Marss (planēta) un Apsīda · Redzēt vairāk »

Argons

Argons ir ķīmiskais elements ar simbolu Ar (līdz 1957. gadam tā simbols bija A) un atomskaitli 18.

Jaunums!!: Marss (planēta) un Argons · Redzēt vairāk »

Astronomiskā vienība

Astronomiskā vienība (au jeb AU, arī ua), pilnā nosaukumā astronomiskā garuma vienība ir garuma mērvienība, kas vienāda ar 149 597 870 700 metriem un atbilst aptuveni vidējam attālumam no Zemes līdz Saulei (un vienāda ar Zemes orbītas lielo pusasi).

Jaunums!!: Marss (planēta) un Astronomiskā vienība · Redzēt vairāk »

Atmosfēra

Jupitera aktīvo atmosfēru. Atmosfēra (atmós — 'tvaiks' un, sphaîra — 'lode') ir gāzveida apvalks, ko debess ķermeņi savas gravitācijas dēļ notur ap sevi.

Jaunums!!: Marss (planēta) un Atmosfēra · Redzēt vairāk »

Atmosfēras spiediens

15 gadu vidējais atmosfēras spiediens jūras līmenī (augšā vasaras, apakšā ziemas atmosfēras spiediens) Atmosfēras spiediens ir Zemes atmosfēras hidrostatiskais spiediens, kas rodas, Zemes gravitācijas dēļ gaisam pievelkoties pie Zemes virsmas.

Jaunums!!: Marss (planēta) un Atmosfēras spiediens · Redzēt vairāk »

Attēls

Augšējā attēlā parādīta fotogrāfija, savukārt apakšējā attēlā šī paša situācija ir attēlota zīmējumā Attēls vai zīmējums ir materiālās kultūras elements, kas parasti ir divdimensionāls un satur vizuāli uztveramu informāciju.

Jaunums!!: Marss (planēta) un Attēls · Redzēt vairāk »

Augi

Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.

Jaunums!!: Marss (planēta) un Augi · Redzēt vairāk »

Bioloģija

Viena no bioloģijas nozarēm ir zooloģija, kur tiek pētīti dzīvnieki. Bioloģija (bios - ‘dzīvība’; λόγος, logos - ‘jēdziens, zinātne’) ir dabas zinātne par dzīvību visās tās izpausmēs un par dzīvās matērijas organizāciju molekulārā, šūnu, audu, orgānu, organismu un organismu kopu līmenī.

Jaunums!!: Marss (planēta) un Bioloģija · Redzēt vairāk »

Celsija grāds

Celsija grāds (°C) ir temperatūras mērvienība.

Jaunums!!: Marss (planēta) un Celsija grāds · Redzēt vairāk »

Cilvēku misija uz Marsu

Mūsdienu atveidojums kā varētu izskatīties pirmo cilvēku misija uz Marsa. Cilvēku misija uz Marsu ir aktuāls temats mūsdienu zinātnes un zinātniskās fantastikas darbos ar galveno ieceri nogādāt pirmos astronautus uz Marsa virsmas.

Jaunums!!: Marss (planēta) un Cilvēku misija uz Marsu · Redzēt vairāk »

Deimoss (pavadonis)

Deimoss ir mazākais un ārējais no diviem Marsa pavadoņiem.

Jaunums!!: Marss (planēta) un Deimoss (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Diametrs

200px Diametrs ir lielākais attālums starp diviem kādas figūras punktiem vai arī nogrieznis, kas tos savieno ar riņķa līnijas centru un ar kādu no tās punktiem.

Jaunums!!: Marss (planēta) un Diametrs · Redzēt vairāk »

Diennakts

Diennakts ir laika mērīšanas vienība jeb laika periods, kurā Zeme vienreiz apgriežas ap savu asi.

Jaunums!!: Marss (planēta) un Diennakts · Redzēt vairāk »

Dienvidu puslode

Dienvidu puslode Dienvidu puslode ir puse no jebkura debesu ķermeņa virsmas, kas atrodas dienvidos no ekvatora.

Jaunums!!: Marss (planēta) un Dienvidu puslode · Redzēt vairāk »

Ekvators

Pasaules karte ar ekvatoru kā sarkanu līniju. Ekvators ir iedomāta līnija apkārt Zemeslodei, kas atrodas vienādā attālumā no Ziemeļpola un Dienvidpola.

Jaunums!!: Marss (planēta) un Ekvators · Redzēt vairāk »

Erozija

Erozijas rezultātā dabiski izveidojusies arka Jordānijā Erozija (— ‘izskalošana’, ‘sairšana’) ir augsnes un iežu noārdīšanās un pārvietošana dabisku procesu rezultātā, piemēram, vēja vai ūdens iedarbībā.

Jaunums!!: Marss (planēta) un Erozija · Redzēt vairāk »

Foboss (pavadonis)

Planētas Marss pavadonis — Foboss Foboss ir lielākais un tuvākais no diviem Marsa dabiskajiem pavadoņiem.

Jaunums!!: Marss (planēta) un Foboss (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Formaldehīds

Formaldehīds (metanāls, HCOH) ir gāze ar izteiktu, asu smaku.

Jaunums!!: Marss (planēta) un Formaldehīds · Redzēt vairāk »

Gadalaiks

Zeme vienā un tai pašā diennakts laikā dažādos gadalaikos Gadalaiks ir gada daļa, kurai raksturīgi noteikti laikapstākļi un parādības dabā.

Jaunums!!: Marss (planēta) un Gadalaiks · Redzēt vairāk »

Gads

Gads ir laika mērvienība.

Jaunums!!: Marss (planēta) un Gads · Redzēt vairāk »

Habla kosmiskais teleskops

''Space Shuttle Discovery'' otrās apkopes misijas STS-82 laikā Habla kosmiskais teleskops (Hubble Space Telescope) jeb HST ir orbitālā observatorija, kas nosaukta Edvīna Habla vārdā.

Jaunums!!: Marss (planēta) un Habla kosmiskais teleskops · Redzēt vairāk »

Hipotēze

Hipotēze (no gr.ὑπόθεσις - "pamats, pieņēmums") - pieņēmums, kurā uz vairāku faktu pamata secināta kāda objekta, sakarības vai parādības cēloņa esamība, turklāt šis secinājums nav uzskatāms par neapstrīdamu.

Jaunums!!: Marss (planēta) un Hipotēze · Redzēt vairāk »

Kelvins

Kelvins (simbols: K) ir temperatūras mērvienība, tā ir viena no septiņām SI pamatmērvienībām.

Jaunums!!: Marss (planēta) un Kelvins · Redzēt vairāk »

Kilometrs

Kilometrs (saīsinājumā km) ir SI sistēmas garuma atvasinātā mērvienība.

Jaunums!!: Marss (planēta) un Kilometrs · Redzēt vairāk »

Krauja

Krauja var būt.

Jaunums!!: Marss (planēta) un Krauja · Redzēt vairāk »

Kriptons

Kriptons ir ķīmiskais elements ar simbolu Kr un atomskaitli 36.

Jaunums!!: Marss (planēta) un Kriptons · Redzēt vairāk »

Ksenons

Ksenons ir ķīmiskais elements ar simbolu Xe un atomskaitli 54.

Jaunums!!: Marss (planēta) un Ksenons · Redzēt vairāk »

Ledājs

Argentīnā Alpos — lielākais un garākais šļūdonis Alpos Ledājs ir ledus masa, kura radusies galvenokārt atmosfēras ietekmē, un kura lēni tek lejup sava smaguma spēka dēļ.

Jaunums!!: Marss (planēta) un Ledājs · Redzēt vairāk »

Marsa izpēte

Viens no pašgājējiem, kas ir nosēdies uz Marsa virsmas. Marsa izpēte ir svarīga Visuma izpētes daļa, kuras uzdevums ir izpētīt Marsu un tajā aktīvi ir iesaistījušās Krievija (agrāk Padomju Savienība), ASV, Eiropa un Japāna.

Jaunums!!: Marss (planēta) un Marsa izpēte · Redzēt vairāk »

Marsa pavadoņi

Foboss (augšā) un Deimoss (lejā). Marsa pavadoņi ir Foboss un Deimoss.

Jaunums!!: Marss (planēta) un Marsa pavadoņi · Redzēt vairāk »

Marss (mitoloģija)

Romiešu dieva Marsa statuja Marss romiešu mitoloģijā ir kara dievs.

Jaunums!!: Marss (planēta) un Marss (mitoloģija) · Redzēt vairāk »

Maunakea

Maunakea (Mauna Kea) ir vulkāns Havaju salās, ASV.

Jaunums!!: Marss (planēta) un Maunakea · Redzēt vairāk »

Mēness

Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Mēness kā sugas vārds apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk, nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas, atmosfēras un ēnas kontrasti. Nokļūstot uz Mēness, no tā uz Zemes praktiski nekas nav saskatāms, jo Zemes virsmu vienmēr klāj biezs mākoņu slānis, kuram cauri nevar redzēt. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.

Jaunums!!: Marss (planēta) un Mēness · Redzēt vairāk »

Metāns

Metāns ir ķīmiskais savienojums, kura ķīmiskā formula ir CH4.

Jaunums!!: Marss (planēta) un Metāns · Redzēt vairāk »

Miljons

Miljona pieraksts normālformā. Miljona vizualizācijas piemērs. Miljons jeb 1000000 ir naturāls skaitlis, kas seko aiz 999999.

Jaunums!!: Marss (planēta) un Miljons · Redzēt vairāk »

Neons

Neons ir ķīmiskais elements — cēlgāze, kura simbols ir Ne un atomskaitlis ir 10.

Jaunums!!: Marss (planēta) un Neons · Redzēt vairāk »

Oglekļa dioksīds

Oglekļa dioksīds (CO2) ir smaga, bezkrāsaina gāze ar nedaudz skābenu smaržu un garšu.

Jaunums!!: Marss (planēta) un Oglekļa dioksīds · Redzēt vairāk »

Oglekļa monoksīds

Oglekļa monoksīds (tvana gāze, tvans, CO) ir bezkrāsaina indīga, degtspējīga gāze bez garšas un smaržas, nedaudz vieglāka par gaisu.

Jaunums!!: Marss (planēta) un Oglekļa monoksīds · Redzēt vairāk »

Ogleklis

Ogleklis ir ķīmiskais elements ar simbolu C un atomskaitli 6.

Jaunums!!: Marss (planēta) un Ogleklis · Redzēt vairāk »

Olimpa kalns (Marss)

Olimpa kalns ir liels vairogvulkāns uz Marsa.

Jaunums!!: Marss (planēta) un Olimpa kalns (Marss) · Redzēt vairāk »

Orbītas ekscentricitāte

Orbītu piemēri ar dažādām ekscentricitātēm Orbītas ekscentricitāte ir orbītas formu raksturojošs parametrs.

Jaunums!!: Marss (planēta) un Orbītas ekscentricitāte · Redzēt vairāk »

Ozons

Ozona molekulas modelis Ozons (— ‘tāds, kam ir smaka’) ir zilgana gāze ar īpatnēju, spēcīgu smaržu (lielākā koncentrācijā — indīgs).

Jaunums!!: Marss (planēta) un Ozons · Redzēt vairāk »

Pangeja

Mūsdienu kontinentu izvietojums Pangejā Pangeja (no pan "viss" un Γαῖα Gaia "Zeme", latinizēta kā Gæa) bija superkontinents, kas izveidojās paleozojā un sadalījās mezozoja ērā.

Jaunums!!: Marss (planēta) un Pangeja · Redzēt vairāk »

Paskāls

Paskāls (simbols: Pa) ir SI spiediena mērvienība.

Jaunums!!: Marss (planēta) un Paskāls · Redzēt vairāk »

Paugurs

Pauguraina ainava Paugurs, arī pakalns ir reljefa forma, kam raksturīgs relatīvi neliels, tomēr izteikts zemes virsas paaugstinājums (relatīvi līdz 200 m) virs apkārtējiem pazeminājumiem, salīdzinoši lēzenas nogāzes un virsotne.

Jaunums!!: Marss (planēta) un Paugurs · Redzēt vairāk »

Pavasaris

dārza puķes. Pavasaris jeb ziedonis ir pārejas gadalaiks no ziemas uz vasaru.

Jaunums!!: Marss (planēta) un Pavasaris · Redzēt vairāk »

Planēta

Planēta (planētes — "klejojošā zvaigzne") pēc Starptautiskās Astronomijas savienības (IAU) definīcijas ir debess ķermenis, kurš atrodas orbītā ap zvaigzni vai zvaigžņu miglāju, tajā nenotiek kodolreakcijas, kā arī planētas masas izraisītās gravitācijas dēļ tā ir ieguvusi lodveida (gandrīz apaļu) hidrostatiski līdzsvarotu formu un tās orbītas tuvumā nav citu planētām līdzīgu debess ķermeņu.

Jaunums!!: Marss (planēta) un Planēta · Redzēt vairāk »

Plātņu tektonika

Zemes garozas plātņu kustība Plātņu tektonika ir mūsdienu ģeoloģiska teorija par litosfēras kustību.

Jaunums!!: Marss (planēta) un Plātņu tektonika · Redzēt vairāk »

Plutons (pundurplanēta)

Plutons jeb 134340 Pluto ir pundurplanēta Saules sistēmā.

Jaunums!!: Marss (planēta) un Plutons (pundurplanēta) · Redzēt vairāk »

Reljefs

Pasaules reljefa karte Reljefs ir sauszemes, jūru un okeānu dibenu virsmas nelīdzenumu kopums, kuri ir dažādi pēc izmēra, izcelsmes, vecuma un attīstības vēstures.

Jaunums!!: Marss (planēta) un Reljefs · Redzēt vairāk »

Saule

Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.

Jaunums!!: Marss (planēta) un Saule · Redzēt vairāk »

Saules sistēma

Saules sistēma ir Saule un ap to riņķojošo debess ķermeņu kopums — astoņas planētas, kas veido planētu sistēmas, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, pundurplanētas un Saules sistēmas mazie ķermeņi, piemēram, komētas un asteroīdi.

Jaunums!!: Marss (planēta) un Saules sistēma · Redzēt vairāk »

Skābeklis

Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.

Jaunums!!: Marss (planēta) un Skābeklis · Redzēt vairāk »

Slāpekļa oksīdi

Slāpekļa oksīdi ir slāpekļa un skābekļa binārie savienojumi.

Jaunums!!: Marss (planēta) un Slāpekļa oksīdi · Redzēt vairāk »

Slāpeklis

Slāpeklis ir ķīmiskais elements, kuru apzīmē ar simbolu N un tā atomskaitlis ir 7.

Jaunums!!: Marss (planēta) un Slāpeklis · Redzēt vairāk »

Smiltis

Namiba tuksnesī Smiltis ir nogulumiezis, kā arī mākslīgs materiāls, ko veido irdens mazu iežu graudiņu maisījums, kuru izmērs var būt no 0,063 līdz 2 mm.

Jaunums!!: Marss (planēta) un Smiltis · Redzēt vairāk »

Starpplanētu zonde

Starpplanētu zonde Voyager Starpplanētu zonde, automātiskā starpplanētu stacija jeb kosmiskā zonde — automātisks kosmiskais aparāts, kas paredzēts lidojumam starpplanētu telpā, visbiežāk - uz citas planētas apkaimi, bet mērķis tam var būt arī Mēness, asteroīds vai komēta.

Jaunums!!: Marss (planēta) un Starpplanētu zonde · Redzēt vairāk »

Temperatūra

Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.

Jaunums!!: Marss (planēta) un Temperatūra · Redzēt vairāk »

Vasara

Lauks vasarā Vasara ir gadalaiks mērenajā joslā starp pavasari un rudeni.

Jaunums!!: Marss (planēta) un Vasara · Redzēt vairāk »

Vējš

Pasaules lokālo vēju sistēma Vējš ir liela mēroga Zemes atmosfēras gāzu kustība jeb plūsma.

Jaunums!!: Marss (planēta) un Vējš · Redzēt vairāk »

Venera (planēta)

Venera Saules sistēmā ir otrā planēta no Saules.

Jaunums!!: Marss (planēta) un Venera (planēta) · Redzēt vairāk »

Vulkāns

Stromboli vulkāna izvirdums (Itālija) ASV) Vulkāns ir ģeoloģisks veidojums — vieta, no kuras caur atveri zemes virsmā izplūst karsti, šķidri ieži — lava, pelni un gāzes.

Jaunums!!: Marss (planēta) un Vulkāns · Redzēt vairāk »

Zeme

Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.

Jaunums!!: Marss (planēta) un Zeme · Redzēt vairāk »

Zemes grupas planētas

Zemes grupas planētas: Merkurs, Venera, Zeme un Marss. Planētu izmēri ir proporcionāli. Zemes grupas planētas ir Saules sistēmas četras planētas, kuras atrodas vistuvāk Saulei.

Jaunums!!: Marss (planēta) un Zemes grupas planētas · Redzēt vairāk »

Ziemeļu Ledus okeāns

Ziemeļu Ledus okeāns ir mazākais un seklākais no pasaules pieciem okeāniem, lielākā daļa okeāna atrodas aiz arktiskā polārā loka.

Jaunums!!: Marss (planēta) un Ziemeļu Ledus okeāns · Redzēt vairāk »

Ziemeļu puslode

Ziemeļu puslode Ziemeļu puslode ir puse no jebkura debesu ķermeņa virsmas, kas atrodas ziemeļos no ekvatora.

Jaunums!!: Marss (planēta) un Ziemeļu puslode · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Marsietis, Sarkanā planēta.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »