78 attiecības: Acs, Alnis, Amerika, Amerikas cauna, Amerikas pamatiedzīvotāji, Amerikas Savienotās Valstis, Apakšžoklis, Aprīlis, Augšžokļa kauls, Auss, Āzija, Baltā krāsa, Brūnā krāsa, Caunas, Centimetrs, Diena, Dienvidi, Dzīvnieki, Eiropa, Embrijs, Februāris, Fosilijas, Franču valoda, Gaļa, Galva, Grauzēji, Holande, Kaķis, Kanāda, Kauls, Kāja, Kilograms, Koks, Kontinents, Krāsa, Kuņģis, Kukaiņi, Maita, Marts, Mājas vista, Mēnesis, Meža sesks, Medus, Melnā krāsa, Milimetrs, Nags, Nīderlandiešu valoda, Nedēļa, Oga, Pasuga, ..., Piens, Pirksts, Plēsēji, Pleistocēns, Pliocēns, Populācija, Putni, Rieksts, Riests, Sermuļi, Sermuļu dzimta, Sniegs, Staltbriedis, Suns, Vasara, Visēdāji, Zaķi, Zeme, Ziema, Ziemeļamerika, Zinātnieks, Zivis, 1765. gads, 1771. gads, 19. gadsimts, 1935. gads, 1959. gads, 1979. gads. Izvērst indekss (28 vairāk) »
Acs
Acis ir orgāni, kuri uztver gaismu un pēc tam pa optisko nervu nosūta uz smadzenēm.
Jaunums!!: Zivju cauna un Acs · Redzēt vairāk »
Alnis
Alnis (Alces alces) ir liela auguma dzīvnieks, kas pieder pārnadžu kārtas (Ruminantia) briežu dzimtai (Cervidae).
Jaunums!!: Zivju cauna un Alnis · Redzēt vairāk »
Amerika
Pasaules karte, zaļā krāsā — Amerika Amerika ir pasaules daļa, kas apvieno divus kontinentus — Dienvidameriku un Ziemeļameriku — kopā ar tām tuvumā esošajām salām.
Jaunums!!: Zivju cauna un Amerika · Redzēt vairāk »
Amerikas cauna
Amerikas cauna (Martes americana) ir neliela auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder caunu ģintij (Martes).
Jaunums!!: Zivju cauna un Amerikas cauna · Redzēt vairāk »
Amerikas pamatiedzīvotāji
Hupa cilts indiānis Amerikas pamatiedzīvotāju īpatsvars dažādās valstīs. Amerikas pamatiedzīvotāji ir tie Amerikas iedzīvotāji, kas apdzīvoja Ameriku līdz eiropiešu ienākšanai un viņu pēcteči, kā arī citas etniskas grupas, kas sevi saista ar Amerikas pamatiedzīvotājiem.
Jaunums!!: Zivju cauna un Amerikas pamatiedzīvotāji · Redzēt vairāk »
Amerikas Savienotās Valstis
Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.
Jaunums!!: Zivju cauna un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »
Apakšžoklis
Apakšžoklis (mandibula) ir nepāra, cilvēka galvaskausa sejas daļas kauls, tas ir vienīgais kustīgais kaulu savienojums galvaskausā.
Jaunums!!: Zivju cauna un Apakšžoklis · Redzēt vairāk »
Aprīlis
Aprīlis pēc Gregora kalendāra ir gada ceturtais mēnesis.
Jaunums!!: Zivju cauna un Aprīlis · Redzēt vairāk »
Augšžokļa kauls
Augšžokļa kauls ir pāra, gaisu saturošs cilvēka galvaskausa sejas daļas kauls.
Jaunums!!: Zivju cauna un Augšžokļa kauls · Redzēt vairāk »
Auss
Auss ir dzirdes un līdzsvara pāra orgāns, kas uztver skaņu un ķermeņa stāvokļa izmaiņas.
Jaunums!!: Zivju cauna un Auss · Redzēt vairāk »
Āzija
Āzija ir pasaules lielākā kontinenta Eirāzijas austrumu daļa.
Jaunums!!: Zivju cauna un Āzija · Redzēt vairāk »
Baltā krāsa
Baltā krāsa jeb vienkārši balts ir ahromatiskā krāsa līdzās melnajai un pelēkajai.
Jaunums!!: Zivju cauna un Baltā krāsa · Redzēt vairāk »
Brūnā krāsa
Brūnā krāsa jeb brūns ir krāsa, kas netiek īpaši izdalīta spektrā.
Jaunums!!: Zivju cauna un Brūnā krāsa · Redzēt vairāk »
Caunas
Caunas (Martes) ir neliela auguma plēsīgi dzīvnieki, kas veido vienu no sermuļu dzimtas (Mustelidae) ģintīm.
Jaunums!!: Zivju cauna un Caunas · Redzēt vairāk »
Centimetrs
Galdnieka mērs ar centimetru iedaļām Centimetrs (cm) ir SI garuma mērvienība — viena simtdaļa no metra.
Jaunums!!: Zivju cauna un Centimetrs · Redzēt vairāk »
Diena
terminatoru. Ziemeļu piepolārā zona ir vienmēr apspīdēta (polārā diena), bet dienvidu polārā zona vienmēr aptumšota (polārā nakts) Diena ir diennakts gaišais periods, t.i. laika posms no saullēkta līdz saulrietam.
Jaunums!!: Zivju cauna un Diena · Redzēt vairāk »
Dienvidi
200px Dienvidi ir viena no četrām debespusēm.
Jaunums!!: Zivju cauna un Dienvidi · Redzēt vairāk »
Dzīvnieki
Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem.
Jaunums!!: Zivju cauna un Dzīvnieki · Redzēt vairāk »
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Jaunums!!: Zivju cauna un Eiropa · Redzēt vairāk »
Embrijs
Mēnesi vecs cilvēka embrijs ārpusdzemdes grūtniecības laikā Embrijs ( — ‘dīglis’) ir dzīva organisma attīstības stadija, sākot ar zigotu un beidzot ar piedzimšanu vai izšķilšanos no olas (ziedaugiem — izdīgšanu no sēklas).
Jaunums!!: Zivju cauna un Embrijs · Redzēt vairāk »
Februāris
Februāris (no — tīrīt, par godu seno romiešu attīrīšanās rituālam Februa) ir gada otrais mēnesis.
Jaunums!!: Zivju cauna un Februāris · Redzēt vairāk »
Fosilijas
cm diametrā Fosilijas (— 'izrakts no zemes') jeb pārakmeņojumi ir dzīvnieku, augu vai citu organismu pārakmeņojušās paliekas, kā arī to darbības nospiedumi, piemēram, pēdu nospiedumi.
Jaunums!!: Zivju cauna un Fosilijas · Redzēt vairāk »
Franču valoda
Franču valoda (français) ir romāņu valoda, kura ir dzimtā valoda 90 miljoniem cilvēku.
Jaunums!!: Zivju cauna un Franču valoda · Redzēt vairāk »
Gaļa
Gaļas produkti Klusā daba'', Klods Monē (1864). Gaļa ir dzīvnieku (parasti siltasiņu) muskuļaudi un taukaudi, ko izmanto pārtikā.
Jaunums!!: Zivju cauna un Gaļa · Redzēt vairāk »
Galva
200px Galva ir cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa, kurā atrodas mute, smadzenes, redzes, garšas, ožas un dzirdes orgāni.
Jaunums!!: Zivju cauna un Galva · Redzēt vairāk »
Grauzēji
Grauzēji (Rodentia) ir zīdītāju klases (Mammalia) dzīvnieku kārta.
Jaunums!!: Zivju cauna un Grauzēji · Redzēt vairāk »
Holande
Ziemeļholandes un Dienvidholandes provinces Nīderlandes kartē Holande ir ģeogrāfisks reģions Nīderlandes rietumos.
Jaunums!!: Zivju cauna un Holande · Redzēt vairāk »
Kaķis
Mājas kaķis jeb kaķis (Felis silvestris catus), arī domesticētais kaķis ir mazs, plēsīgs kaķu dzimtas zīdītājs, kas pieradināts pirms vairāk nekā 9500 gadiem.
Jaunums!!: Zivju cauna un Kaķis · Redzēt vairāk »
Kanāda
Kanāda ir valsts, kas aizņem lielāko daļu no Ziemeļamerikas ziemeļiem.
Jaunums!!: Zivju cauna un Kanāda · Redzēt vairāk »
Kauls
''Humerus'' — augšdelma kauls (labās rokas) Kauli ir izturīgi, pietiekoši elastīgi saistaudi, kas pilda balsta funkcijas.
Jaunums!!: Zivju cauna un Kauls · Redzēt vairāk »
Kāja
Kukaiņa kājas diagramma. Kājas ir dzīvnieku un cilvēka ķermeņa daļas, kas nodrošina pārvietošanos.
Jaunums!!: Zivju cauna un Kāja · Redzēt vairāk »
Kilograms
collās) Kilograms (simbols: kg) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) masas pamatmērvienība, kas ir vienāds ar cilindrisku etalonu, kas izgatavots no irīdija-platīna sakausējuma, un atrodas Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā (Bureau international des poids et mesures).
Jaunums!!: Zivju cauna un Kilograms · Redzēt vairāk »
Koks
Vecs ozols Koki ir daudzgadīgi augi ar vienu galveno stumbru.
Jaunums!!: Zivju cauna un Koks · Redzēt vairāk »
Kontinents
Āzijā. Kontinents (tulkojumā "kopā turēta zeme") ir liels sauszemes masīvs, ko no visām pusēm apskalo jūras un/vai okeāns.
Jaunums!!: Zivju cauna un Kontinents · Redzēt vairāk »
Krāsa
Krāsa ir svarīga daļa no cilvēku izteiksmes Krāsa ir gaismas frekvences (viļņa garuma) uztveršana; to var pielīdzināt skaņas tonim, kas ir skaņas frekvences (viļņa garuma) uztveršana.
Jaunums!!: Zivju cauna un Krāsa · Redzēt vairāk »
Kuņģis
Kuņģis ir gremošanas orgānu sistēmas maisveida paplašinājums starp barības vadu un tievo zarnu.
Jaunums!!: Zivju cauna un Kuņģis · Redzēt vairāk »
Kukaiņi
Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.
Jaunums!!: Zivju cauna un Kukaiņi · Redzēt vairāk »
Maita
Ērglis barojas ar ķengura maitu Maita ir miruša dzīvnieka atliekas.
Jaunums!!: Zivju cauna un Maita · Redzēt vairāk »
Marts
Marts (par godu Senās Romas kara dievam Marsam) ir gada trešais mēnesis.
Jaunums!!: Zivju cauna un Marts · Redzēt vairāk »
Mājas vista
Mājas vista jeb vienkārši vista (Gallus gallus domesticus) ir fazānu dzimtas (Phasianidae) sarkanās savvaļas vistas (Gallus gallus) viena no pasugām.
Jaunums!!: Zivju cauna un Mājas vista · Redzēt vairāk »
Mēnesis
Mēnesis ir laika vienība, kuru lieto kalendāros, un vēsturiski ir veidojies, kā laika posms, kurā nomainās visas četras mēness fāzes (29,53 dienas).
Jaunums!!: Zivju cauna un Mēnesis · Redzēt vairāk »
Meža sesks
Meža sesks (Mustela putorius) jeb vienkārši sesks, arī Eiropas sesks, ir sermuļu dzimtas plēsējs.
Jaunums!!: Zivju cauna un Meža sesks · Redzēt vairāk »
Medus
Burciņa medus un medus karotīte Medus ir lipīga un viskoza saldviela, ko gatavo bites no ziedu nektāra, ko nektāraugi izdala ziedēšanas laikā.
Jaunums!!: Zivju cauna un Medus · Redzēt vairāk »
Melnā krāsa
Melnā krāsa. Melnā krāsa jeb vienkārši melns ir ķermeņu krāsa, kura neatstaro gaismu.
Jaunums!!: Zivju cauna un Melnā krāsa · Redzēt vairāk »
Milimetrs
Milimetrs (mm) ir SI garuma mērvienība, kas ir vienāda ar vienu tūkstošo daļu no metra.
Jaunums!!: Zivju cauna un Milimetrs · Redzēt vairāk »
Nags
Rokas pirksta nags Nags ir ragvielas plāksnīte uz locekļu pirkstu galiem, epidermas derivāti.
Jaunums!!: Zivju cauna un Nags · Redzēt vairāk »
Nīderlandiešu valoda
Nīderlandiešu valoda, saukta arī par holandiešu valodu (Nīderlandē) un flāmu valodu (Beļģijā), ir ģermāņu saimes valoda, kas ir dzimtā valoda ap 23 miljoniem cilvēku Nīderlandē, Beļģijā, Surinamā, Arubā un Nīderlandes Antiļās.
Jaunums!!: Zivju cauna un Nīderlandiešu valoda · Redzēt vairāk »
Nedēļa
Nedēļa ir noteikts laika periods, kurā ietilpst septiņas diennaktis, lai gan atsevišķām kultūrām var būt atšķirīgs dienu skaits nedēļā.
Jaunums!!: Zivju cauna un Nedēļa · Redzēt vairāk »
Oga
Četras ogas: ērkšķogas, hurma, jāņogas un vīnogas Oga ir daudzsēklu auglis ar sulīgu augļapvalka vidējo (mezokarpu) un iekšējo kārtu (endokarpu).
Jaunums!!: Zivju cauna un Oga · Redzēt vairāk »
Pasuga
Pasuga (vispārpieņemtā abreviatūra subsp. vai ssp.) bioloģiskajā sistemātikā ir vai nu par sugu zemāks taksonomiskais rangs, vai arī taksonomiskā grupa šādā rangā.
Jaunums!!: Zivju cauna un Pasuga · Redzēt vairāk »
Piens
Glāze piena Piens ir zīdītāju piena dziedzeru sekrēcijas produkts.
Jaunums!!: Zivju cauna un Piens · Redzēt vairāk »
Pirksts
Cilvēka pēdas pirksti Pirksts (dsk.: digiti) ir iegarena, kustīga plaukstas vai pēdas daļa.
Jaunums!!: Zivju cauna un Pirksts · Redzēt vairāk »
Plēsēji
Plēsēji (Carnivora, no carn — 'gaļa' un vorāre — 'rīt, ātri ēst') ir zīdītāju kārta, kuras lielākā pārstāvju daļa ir gaļēdāji.
Jaunums!!: Zivju cauna un Plēsēji · Redzēt vairāk »
Pleistocēns
Pleistocēns bija kainozoja ēras kvartāra perioda epoha, kas ilga no 2,588 miljona līdz aptuveni 12 000 gadiem pirms mūsdienām un ietvēra Zemes pēdējo periodu ar vairākiem glaciāliem (apledojumiem).
Jaunums!!: Zivju cauna un Pleistocēns · Redzēt vairāk »
Pliocēns
Panamas zemesšaurumam, migrēja no ziemeļiem uz dienvidiem attēlotas zilā krāsā, bet sugas, kas migrēja no dienvidiem uz ziemeļiem - olīvzaļā Pliocēns ir kainozoja ēras neogēna perioda jaunākā epoha, kas ietver laika periodu no 5,332 līdz 2,588 miljoniem gadu pirms mūsu ēras.
Jaunums!!: Zivju cauna un Pliocēns · Redzēt vairāk »
Populācija
Populācija ir vienas sugas īpatņu kopa, kam piemīt kopējas to raksturojošas pazīmes un kas ilgstoši apdzīvo noteiktu teritoriju.
Jaunums!!: Zivju cauna un Populācija · Redzēt vairāk »
Putni
Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.
Jaunums!!: Zivju cauna un Putni · Redzēt vairāk »
Rieksts
Lazdu rieksti Kastaņi Rieksts ir dažādu augu (galvenokārt koku) auglis, kas morfoloģiski ir neveronis un pieder pie sausajiem augļiem.
Jaunums!!: Zivju cauna un Rieksts · Redzēt vairāk »
Riests
Svītrainā zālsžubīte (''Amytornis striatus'') riesta laikā Riests ir rāpuļu, putnu, zīdītāju dzimumuzbudinājuma izpausme, kas saistīta ar pārošanos.
Jaunums!!: Zivju cauna un Riests · Redzēt vairāk »
Sermuļi
Sermuļi jeb zebiekstes (Mustela) ir lielākā sermuļu dzimtas (Mustelidae) ģints, kas apvieno 17 sugas. Sermuļu ģints apvieno dažādas zebiekstu sugas, no kurām tikai vienu sauc vienkārši zebiekste (Mustela nivalis). Ģintī ir viena ūdeļu suga Eiropas ūdele (Mustela lutreola), viena sermuļa suga sermulis (Mustela erminea), viena kolonoku suga Sibīrijas kolonoks (Mustela sibirica) un trīs sesku sugas: meža sesks (Mustela putorius), melnkāju sesks (Mustela nigripes) un stepes sesks (Mustela eversmannii).
Jaunums!!: Zivju cauna un Sermuļi · Redzēt vairāk »
Sermuļu dzimta
Sermuļu dzimtas jeb caunu dzimtas (Mustelidae) dzīvnieki pieder pie plēsēju kārtas suņveidīgo apakškārtas (Caniformia).
Jaunums!!: Zivju cauna un Sermuļu dzimta · Redzēt vairāk »
Sniegs
Sniegs mežā Bulgārijā Sniega sega mežā Sniega sega Sniegs ir cieto atmosfēras nokrišņu veids, kas veidojas, mikroskopiskiem ūdens pilieniem zemā gaisa temperatūrā kristalizējoties un augot simetriskās, starainu zvaigznīšu formās.
Jaunums!!: Zivju cauna un Sniegs · Redzēt vairāk »
Staltbriedis
Staltbriedis (Cervus elaphus) ir liela auguma briežu dzimtas (Cervidae) pārnadzis (Artiodactyla), kas pieder briežu ģintij (Cervus).
Jaunums!!: Zivju cauna un Staltbriedis · Redzēt vairāk »
Suns
Suns jeb mājas suns (Canis lupus familiaris) ir suņu dzimtas (Canidae) plēsējs, kas ir viena no pelēkā vilka (Canis lupus) pasugām.
Jaunums!!: Zivju cauna un Suns · Redzēt vairāk »
Vasara
Lauks vasarā Vasara ir gadalaiks mērenajā joslā starp pavasari un rudeni.
Jaunums!!: Zivju cauna un Vasara · Redzēt vairāk »
Visēdāji
Kraukļi ir visēdāji. Visēdāji ir sugas, kas ikdienā pārtiek no augiem un dzīvniekiem.
Jaunums!!: Zivju cauna un Visēdāji · Redzēt vairāk »
Zaķi
Zaķi (Lepus) ir zaķu dzimtas (Leporidae) ģints, kas apvieno 32 sugas.
Jaunums!!: Zivju cauna un Zaķi · Redzēt vairāk »
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Jaunums!!: Zivju cauna un Zeme · Redzēt vairāk »
Ziema
Vācijā. Ziema ir aukstākā gada sezona polārajā un mērenajā klimatā, starp rudeni un pavasari.
Jaunums!!: Zivju cauna un Ziema · Redzēt vairāk »
Ziemeļamerika
Ziemeļamerika ir trešais lielākais kontinents pēc platības un ceturtais lielākais — pēc iedzīvotāju skaita.
Jaunums!!: Zivju cauna un Ziemeļamerika · Redzēt vairāk »
Zinātnieks
Zinātnieks (dažreiz saukts arī par pētnieku) ir cilvēks, kurš ir akadēmiski izglītots lietpratējs kādā no zinātnes nozarēm.
Jaunums!!: Zivju cauna un Zinātnieks · Redzēt vairāk »
Zivis
Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.
Jaunums!!: Zivju cauna un Zivis · Redzēt vairāk »
1765. gads
1765.
Jaunums!!: Zivju cauna un 1765. gads · Redzēt vairāk »
1771. gads
1771.
Jaunums!!: Zivju cauna un 1771. gads · Redzēt vairāk »
19. gadsimts
19.
Jaunums!!: Zivju cauna un 19. gadsimts · Redzēt vairāk »
1935. gads
1935.
Jaunums!!: Zivju cauna un 1935. gads · Redzēt vairāk »
1959. gads
1959.
Jaunums!!: Zivju cauna un 1959. gads · Redzēt vairāk »
1979. gads
1979.
Jaunums!!: Zivju cauna un 1979. gads · Redzēt vairāk »