Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Mazā ģilde

Indekss Mazā ģilde

Rīgas Mazās ģildes nams Staro Rīga festivāla laikā (2011). Mazās ģildes karogs (1896). Vidū Mazās ģildes patrons Sv. Jānis ar grāmatu rokā. Ar otru roku viņš norāda uz Dieva jēru pie savām kājām. Pa labi Jaunava Marija ar bērnu, pa kreisi - Jānis Kristītājs. Apkārt izvietoti 36 ģildes amatu ģerboņi. Rīgas Mazā ģilde jeb Svētā Jāņa ģilde (vācu: Die Kleine Gilde zu Riga, Sankt-Johannis-Gilde) bija Rīgas amatnieku meistaru brālība, kas pastāvēja no 1352.

22 attiecības: Brālība, Cēsis, Cunfte, Gosvins fon Hērike, Grobiņa, Jānis Kristītājs, Jelgava, Johans Daniels Felsko, Kalendāra nemieri Rīgā, Krievijas Impērija, Kuldīga, Latvija, Lielā ģilde, Liepāja, Livonijas karš, Livonijas Konfederācija, Livonijas ordeņa mestri, Rīgas dome, Rīgas loža "Jāņuguns", Vācbaltieši, Vācu valoda, Ventspils.

Brālība

Jēdziens brālība parasti apzīmē dažādas sabiedriskas vai sociālas organizācijas, kā, piemēram, Brīvmūrniecība, Rotari, Rožkrustieši u.c. Pie brālībām var pieskaitīt arī studentu korporācijas.

Jaunums!!: Mazā ģilde un Brālība · Redzēt vairāk »

Cēsis

Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.

Jaunums!!: Mazā ģilde un Cēsis · Redzēt vairāk »

Cunfte

Cunftes (senvācu: zumft - "apvienība") bija amatnieku biedrības, kas radās viduslaiku Eiropā kā aroda biedrības ar reliģisku brālību raksturu un vēlāk pārtapa amatnieku korporācijās.

Jaunums!!: Mazā ģilde un Cunfte · Redzēt vairāk »

Gosvins fon Hērike

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Gosvins fon Hērike jeb Gosvīns Erks (miris 1359. gadā) bija Livonijas ordeņa mestrs no 1345.

Jaunums!!: Mazā ģilde un Gosvins fon Hērike · Redzēt vairāk »

Grobiņa

Grobiņa ir sena pilsēta Kurzemes rietumos Ālandes upes krastos, Grobiņas novada centrs.

Jaunums!!: Mazā ģilde un Grobiņa · Redzēt vairāk »

Jānis Kristītājs

Svētais Jānis Kristītājs (dzimis laika posmā no 6. līdz 2. gadam p.m.ē., miris ap 30. gadu) bija sludinātājs un askēts, kurš, pēc evaņģēlija datiem, kristīja Jēzu Kristu.

Jaunums!!: Mazā ģilde un Jānis Kristītājs · Redzēt vairāk »

Jelgava

Jelgava ir pilsēta Latvijas centrālajā daļā, Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.

Jaunums!!: Mazā ģilde un Jelgava · Redzēt vairāk »

Johans Daniels Felsko

Johans Daniels Felsko (1813—1902) bija pirmais Rīgas pilsētas arhitekts (1844—1879).

Jaunums!!: Mazā ģilde un Johans Daniels Felsko · Redzēt vairāk »

Kalendāra nemieri Rīgā

Kalendāra nemieri Rīgā bija Rīgas pilsētnieku sacelšanās 1584.-1589.

Jaunums!!: Mazā ģilde un Kalendāra nemieri Rīgā · Redzēt vairāk »

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija Eirāzijas lielvalsts no 1721.

Jaunums!!: Mazā ģilde un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »

Kuldīga

Kuldīga ir Latvijas pilsēta Kurzemē pie Ventas rumbas, Kuldīgas novada administratīvais centrs, 155 km no Rīgas.

Jaunums!!: Mazā ģilde un Kuldīga · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Mazā ģilde un Latvija · Redzēt vairāk »

Lielā ģilde

Lielās ģildes brāļu grāmatas vāks. Lielās ģildes baroka fasāde pirms pārbūves (pirms 1854). Rīgas Lielā ģilde jeb Svētās Marijas ģilde (vācu: Die Große Gilde zu Riga, St. Marien-Gilde) bija Rīgas tirgotāju brālība, kas pastāvēja no 1354.

Jaunums!!: Mazā ģilde un Lielā ģilde · Redzēt vairāk »

Liepāja

Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no deviņām republikas nozīmes pilsētām valstī.

Jaunums!!: Mazā ģilde un Liepāja · Redzēt vairāk »

Livonijas karš

Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija, vēlāk, Polijas-Lietuvas kopvalsts (1561—1575) un Dānijas un Zviedrijas karalistes (1561—1583).

Jaunums!!: Mazā ģilde un Livonijas karš · Redzēt vairāk »

Livonijas Konfederācija

Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku atsevišķu valstu savienība Livonijā, tagadējā Latvijas un Igaunijas teritorijā no 1243.

Jaunums!!: Mazā ģilde un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »

Livonijas ordeņa mestri

Vācu ordeņa virsmestrs un ordeņa brālis (Michala Elviro Andrioli zīmējums, 1895). Livonijas ordeņa mestru tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar dzeltenu kontūru. Livonijas ordeņa mestri bija Livonijas Ordeņa virspavēlnieki, līdz 1526.

Jaunums!!: Mazā ģilde un Livonijas ordeņa mestri · Redzēt vairāk »

Rīgas dome

Rīgas domes ēka (no 2003. gada) Rīgas dome ir Rīgas pilsētas pašpārvaldes augstākā iestāde.

Jaunums!!: Mazā ģilde un Rīgas dome · Redzēt vairāk »

Rīgas loža "Jāņuguns"

Ložas "Jāņuguns" atrašanās vieta - Lielās Ģildes nams pirms pārbūves 20. gs. sākumā Rīgas loža "Jāņuguns" bija vienīgā brīvmūrnieku loža, kas Rīgā darbojās pēc Pirmā Pasaules kara.

Jaunums!!: Mazā ģilde un Rīgas loža "Jāņuguns" · Redzēt vairāk »

Vācbaltieši

Baltijas landesvēra karogs (1918—1920). Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten), ir Latvijas un Igaunijas teritorijā ieceļojušo vāciešu, zviedru, skotu, poļu, franču, itāļu, portugāļu u.c. Eiropas tautu pārstāvju, kā arī pārvācoto līvu, latviešu un igauņu pēcteči, kas kā vācu kultūras telpai piederīga autonoma etniska grupa sāka veidoties jau pirms Baltijas iekļaušanas Krievijas impērijā, un 20.

Jaunums!!: Mazā ģilde un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »

Vācu valoda

Vācu valoda (Deutsch) ir viena no pasaules visizplatītākajām valodām.

Jaunums!!: Mazā ģilde un Vācu valoda · Redzēt vairāk »

Ventspils

Ventspils ir pilsēta Latvijā, viena no lielākajām ostas pilsētām valstī, atrodas Baltijas jūras krastā.

Jaunums!!: Mazā ģilde un Ventspils · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Mazās ģildes nams, Rīgas Mazā ģilde.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »