Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Meinards

Indekss Meinards

Meinards no Zēgebergas (vidusaugšvācu: Meynhart,; dzimis ap 1130/1140, miris), pazīstams arī kā Meinhards, no 1993.

37 attiecības: Anno, Augustīniešu ordenis, Baltijas jūra, Baltijas valstis, Bertolds, Brēmene, Brēmenes arhibīskapi, Celestīns III, Daugavas līvi, Gotlande, Holšteina, Igaunija, Ikšķile, Ikšķiles viduslaiku pils, Jānis Pujats, Johans IV fon Zintens, Klements III, Latviešu konversācijas vārdnīca, Līvu zemes, Livonijas bīskapija, Mārtiņsala, Pleskava, Polockas kņazi, Rīgas arhibīskapi, Rīgas Doms, Romas Katoļu baznīca, Salaspils, Slāvi, Teoderihs no Turaidas, Turaida (zeme), Vācija, Vicelīns, Visbija, Zemgaļi, Zviedrijas—Novgorodas kari, 1186. gads, 1196. gads.

Anno

Anno bija Turaidas novada līvu valdnieks.

Jaunums!!: Meinards un Anno · Redzēt vairāk »

Augustīniešu ordenis

Augustīnieši - neoficiāls, taču sarunvalodā vispārpieņemts apzīmējums vairākiem katoļu mūku ordeņiem un kongregācijām, kuru dzīvesveidu regulē t.s. "Sv.

Jaunums!!: Meinards un Augustīniešu ordenis · Redzēt vairāk »

Baltijas jūra

Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.

Jaunums!!: Meinards un Baltijas jūra · Redzēt vairāk »

Baltijas valstis

Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu Baltijas valstis (arī Baltija) ir trīs Eiropas Savienības valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē — Latvija, Lietuva un Igaunija.

Jaunums!!: Meinards un Baltijas valstis · Redzēt vairāk »

Bertolds

Bertolds jeb Bertolds Skulte (vidusaugšvācu: Bertolt,,,; miris) bija katoļu garīdznieks Vācijā, otrais Ikšķiles bīskaps (1196 - 1198), Livonijas krusta karu uzsācējs.

Jaunums!!: Meinards un Bertolds · Redzēt vairāk »

Brēmene

Brēmene (izrunā) ir sena ostas pilsēta Vācijā Vēzeres upes grīvā, netālu no tās ietekas Ziemeļjūrā.

Jaunums!!: Meinards un Brēmene · Redzēt vairāk »

Brēmenes arhibīskapi

Brēmenes Doma katedrāle. Brēmenes arhibīskapi bija garīgie un laicīgie valdnieki Hamburgas-Brēmenes arhibīskapijas (848-1072), vēlāk Brēmenes arhibīskapijas (Erzbistum Bremen, 1072—1645) teritorijā, kas sākotnēji aptvēra tagadējās Ziemeļvācijas teritoriju, Ziemeļvalstis un Baltijas zemes.

Jaunums!!: Meinards un Brēmenes arhibīskapi · Redzēt vairāk »

Celestīns III

Pāvests Celestīns III, īstajā vārdā Džačinto Bobone (dzimis aptuveni 1106. gadā, miris) bija Romas pāvests no 1191.

Jaunums!!: Meinards un Celestīns III · Redzēt vairāk »

Daugavas līvi

Daugavas Līvu zemes (novada) teritorijas variācijas pēc dažādām vēstures kartēm. Daugavas Līvu zeme bija viena no Senlatvijas zemēm Daugavas lejtecē no Aizkraukles līdz Daugavas ietekai jūrā.

Jaunums!!: Meinards un Daugavas līvi · Redzēt vairāk »

Gotlande

Gotlandes mūsdienu ģerbonis Gotlandes sala Gotlande ir Zviedrijai piederoša sala Baltijas jūrā, aptuveni 200 km no Kurzemes rietumu krasta.

Jaunums!!: Meinards un Gotlande · Redzēt vairāk »

Holšteina

Holšteinas ģerbonis. Šlēsvigas-Holšteinas federālās zemes kartē. Holšteina ir vēsturiska zeme mūsdienu Vācijas ziemeļdaļā, daļa no Šlēsvigas-Holšteinas federālās zemes uz dienvidiem no Eideres upes.

Jaunums!!: Meinards un Holšteina · Redzēt vairāk »

Igaunija

Igaunija, oficiāli Igaunijas Republika (Eesti Vabariik), ir viena no trim Baltijas valstīm, kas atrodas Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Meinards un Igaunija · Redzēt vairāk »

Ikšķile

Ikšķile ir pilsēta un novada centrs Vidzemes dienvidrietumu daļā pie Daugavas.

Jaunums!!: Meinards un Ikšķile · Redzēt vairāk »

Ikšķiles viduslaiku pils

Ikšķiles pils un baznīcas komplekss 16. gadsimtā (stilizēts 17. gs. zīmējums no Broces kolekcijas). Ikšķiles baznīca un pilsdrupas 18. gadsimtā (Broce, 1792). Ikšķiles baznīcas un pilsdrupu plāns (Kārlis fon Lēviss of Menārs, 1910). Ikšķiles viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas pils Ikšķilē, kas sākotnēji piederēja Rīgas arhibīskapu vasaļiem.

Jaunums!!: Meinards un Ikšķiles viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Jānis Pujats

Jānis Pujats (dzimis Pujatos) ir Romas katoļu baznīcas kardināls (in pectore kopš 1998. gada, izsludināts 2001. gadā).

Jaunums!!: Meinards un Jānis Pujats · Redzēt vairāk »

Johans IV fon Zintens

Johans IV fon Zintens (vācu: Johannes Walteri von Sinten, vai Johannes von Sinten jeb Zinten, latīņu: Iohannes a Sinten; miris 1397. gadā), literatūrā arī Jānis no Cintenes vai Jānis Sintenis, bija astotais Rīgas virsbīskaps no 1374.

Jaunums!!: Meinards un Johans IV fon Zintens · Redzēt vairāk »

Klements III

Pāvests Klements III, īstajā vārdā Paolo Skolari (dzimis aptuveni 1130. gadā, miris) bija Romas pāvests no 1187.

Jaunums!!: Meinards un Klements III · Redzēt vairāk »

Latviešu konversācijas vārdnīca

Latviešu konversācijas vārdnīcas pirmie 20 sējumi Latviešu konversācijas vārdnīca (LKV) ir 21 sējuma liels Anša Gulbja apgāda izdots vispusīgs enciklopēdisks izdevums latviešu valodā, ko pavisam veido 43 008 šķirkļi 168 burtnīcās un kas aptver visas tajā laikā aktuālās zinību nozares.

Jaunums!!: Meinards un Latviešu konversācijas vārdnīca · Redzēt vairāk »

Līvu zemes

Līvu zemes vai Līvzeme bija atsevišķas līvu pilsnovadu apvienības viduslaikos, kas pirmo reizi pieminētas 11.

Jaunums!!: Meinards un Līvu zemes · Redzēt vairāk »

Livonijas bīskapija

Livonijas bīskapija jeb Līvzemes bīskapija bija pirmā Romas Katoļu baznīcvalsts mūsdienu Latvijas sastāvā, kas līdz 1214.

Jaunums!!: Meinards un Livonijas bīskapija · Redzēt vairāk »

Mārtiņsala

Mārtiņsala, senāk Baznīcas sala jeb Holma ir bijusī sala Daugavas lejtecē, senās ārējās deltas rajonā, augšpus Doles salai, kur sazarojās Ceļa Daugava un Sausā Daugava.

Jaunums!!: Meinards un Mārtiņsala · Redzēt vairāk »

Pleskava

Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas rietumu daļā, Pleskavas apgabala administratīvais centrs ar 206 tūkstošiem iedzīvotāju (2013).

Jaunums!!: Meinards un Pleskava · Redzēt vairāk »

Polockas kņazi

Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Polockas kņazu laika "Borisa vai Daugavas akmens" ar izkaltu krustu Daugavas kreisajā krastā pie Drujas pilsētas. Polockas kņazs bija valdnieka tituls Polockas kņazistē.

Jaunums!!: Meinards un Polockas kņazi · Redzēt vairāk »

Rīgas arhibīskapi

Rīgas arhibīskapu ģerbonis (J. Siebmacher, 1605) Rīgas arhibīskapi bija augstākie laicīgie valdnieki Rīgas arhibīskapijas teritorijā, ko viņi pārvaldīja no 1255.

Jaunums!!: Meinards un Rīgas arhibīskapi · Redzēt vairāk »

Rīgas Doms

Rīgas Doms (tiek dēvēts arī par Doma baznīcu) ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams, arhibīskapa katedrāle Rīgā, Herdera laukumā 6, kurā pastāvīgi darbojas Rīgas Doma evaņģēliski luteriskā draudze.

Jaunums!!: Meinards un Rīgas Doms · Redzēt vairāk »

Romas Katoļu baznīca

Katoļticīgo īpatsvars pasaules valstīs Romas Katoļu baznīca, zināma arī kā Katoļu baznīca, ir lielākā Kristīgā baznīca pasaulē.

Jaunums!!: Meinards un Romas Katoļu baznīca · Redzēt vairāk »

Salaspils

Salaspils ir pilsēta Latvijā, Salaspils novada administratīvais centrs.

Jaunums!!: Meinards un Salaspils · Redzēt vairāk »

Slāvi

Slāvu etniskā izplatība Slāvi ir etnolingvistiska, indoeiropiešiem piederoša tautu grupa, kas mūsdienās galvenokārt apdzīvo Austrumeiropu, Dienvidaustrmeiropu, kā arī Āzijas ziemeļus un centrālo daļu un runā kādā no slāvu valodām.

Jaunums!!: Meinards un Slāvi · Redzēt vairāk »

Teoderihs no Turaidas

Artūrs Baumanis. Likteņa zirgs (1887). Turaidas Teoderihs kā Igaunijas bīskaps (kreisajā pusē). Zem viņa attēla bīnumainā izglābšanās no nāves ar pagāniskā „likteņzirga” palīdzību. Romas pāvestam dāvātā albuma "Terra Mariana" lapa. Teoderihs no Turaidas (ap 1150. - 1219. gada 15. jūnijā) bija Romas katoļu baznīcas misionārs Līvzemē un Igaunijas ziemeļu daļā, bīskapa Meinarda līdzgaitnieks evaņģēlija sludināšanā, cisterciešu ordeņa brālis, Daugavgrīvas klostera abats (1202 - 1211), Igaunijas bīskaps (1211 - 1219).

Jaunums!!: Meinards un Teoderihs no Turaidas · Redzēt vairāk »

Turaida (zeme)

Turaida (līvu: Taara aed nozīmē "Dieva Tora dārzs") bija Gaujas līvu zeme Gaujas lejtecē.

Jaunums!!: Meinards un Turaida (zeme) · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G8 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē trešā lielākā ekonomika2007. gada informācija. Salīdzinot ar citām valstīm: ASV: 13 807,550 Japāna: 4 381,576Vācija: 3 320,913Ķīna: 3 280,224 pēc IKP un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Meinards un Vācija · Redzēt vairāk »

Vicelīns

Svētais Vicelīns (dzimis, miris) bija katoļu misionārs obodrītu zemēs 12.

Jaunums!!: Meinards un Vicelīns · Redzēt vairāk »

Visbija

Visbija ir pilsēta Zviedrijā, Gotlandes lēnes centrs.

Jaunums!!: Meinards un Visbija · Redzēt vairāk »

Zemgaļi

Baltu cilšu apdzīvotās teritorijas aptuveni 12.-13. gs. mijā. Robežas ir aptuvenas Zemgaļi (vai Žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.

Jaunums!!: Meinards un Zemgaļi · Redzēt vairāk »

Zviedrijas—Novgorodas kari

Zviedrijas-Novgorodas kari bija vairāki militāri konflikti starp viduslaiku Zviedriju un Novgorodas republiku 12.

Jaunums!!: Meinards un Zviedrijas—Novgorodas kari · Redzēt vairāk »

1186. gads

1186.

Jaunums!!: Meinards un 1186. gads · Redzēt vairāk »

1196. gads

1196.

Jaunums!!: Meinards un 1196. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Bīskaps Meinhards, Meinards fon Zēgebergs, Meinards no Zēgebergas, Meinhard von Segeberg, Meinhards, Svētais Meinards.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »