Komunikācija

9 attiecības: Bosniešu valoda, Bosnija un Hercegovina, Dienvidslāvu valodas, Horvātu valoda, Kirilica, Latīņu raksts, Melnkalne, Melnkalniešu alfabēts, Slāvu valodas.

Bosniešu valoda

Bosniešu valoda (bosanski jezik) ir slāvu valodu saimes valoda, kurā runā bosnieši Balkānu reģiona valstīs.

Jaunums!!: Melnkalniešu valoda un Bosniešu valoda · Redzēt vairāk »

Bosnija un Hercegovina

Bosnijas un Hercegovinas Federācija, Serbu Republika un Brčko apriņķis Bosnija un Hercegovina ir valsts Balkānu pussalas centrālajā daļā.

Jaunums!!: Melnkalniešu valoda un Bosnija un Hercegovina · Redzēt vairāk »

Dienvidslāvu valodas

Dienvidslāvu valodas ir viens no slāvu valodu atzariem.

Jaunums!!: Melnkalniešu valoda un Dienvidslāvu valodas · Redzēt vairāk »

Horvātu valoda

Horvātu valoda (hrvatski) ir standartizēts serbhorvātu valodas paveids, ko pārsvarā lieto Horvātijā, Bosnijā un Hercegovinā un to kaimiņvalstīs dzīvojošie horvāti.

Jaunums!!: Melnkalniešu valoda un Horvātu valoda · Redzēt vairāk »

Kirilica

Kirilica (bulgāru un, krievu un) vai kiriliskais raksts ir alfabētiska rakstība, kas ir plaši lietota austrumslāvu un dienvidslāvu valodām, kā arī vairākām neslāvu valodām Krievijā un oficiāla rakstu sistēma arī Kazahstānā, Kirgizstānā, Tadžikistānā un Mongolijā.

Jaunums!!: Melnkalniešu valoda un Kirilica · Redzēt vairāk »

Latīņu raksts

Latīņu raksts ir fonogrāfiska vokāliski konsonantiska rakstība.

Jaunums!!: Melnkalniešu valoda un Latīņu raksts · Redzēt vairāk »

Melnkalne

Melnkalne (melnkalniešu: Црна Гора jeb Crna Gora) ir valsts Balkānu reģionā, Eiropā.

Jaunums!!: Melnkalniešu valoda un Melnkalne · Redzēt vairāk »

Melnkalniešu alfabēts

Melnkalniešu alfabēts ir kopējs nosaukums, kas dots melnkalniešu latīņu alfabētam Abeceda un melnkalniešu kirilicas alfabētam Азбука.

Jaunums!!: Melnkalniešu valoda un Melnkalniešu alfabēts · Redzēt vairāk »

Slāvu valodas

Slāvu valodas Slāvu valodas pieder pie indoeiropiešu valodu saimes un saskaņā ar Baltu-slāvu pirmvalodas hipotēzi ir cēlušās no pirmvalodas, no kuras veidojušās arī baltu valodas.

Jaunums!!: Melnkalniešu valoda un Slāvu valodas · Redzēt vairāk »

Ūnijapēdija ir jēdziens karti vai semantisko tīklu, kas organizētas kā enciklopēdija - vārdnīca. Tas dod īsu definīciju katras koncepcijas un tās attiecībām.

Tas ir milzu online garīgās karte, kas kalpo par pamatu koncepcijas diagrammas. Tas ir brīvi izmantot un katru rakstu vai dokumentu var lejupielādēt. Tas ir instruments, resursu vai atsauce uz studiju, pētniecības, izglītības, mācību vai mācību, ko var izmantot skolotāji, pedagogi, skolēni vai studenti; par akadēmiskajām aprindām: skolas, pamatskolas, vidusskolas, vidusskolas, vidus, tehniskā grāds, koledžas, universitātes, bakalaura, maģistra vai doktora grādu; iesniegt rakstus, ziņojumus, projektiem, idejām, dokumentāciju, aptaujas, kopsavilkumus, vai darbs. Šeit ir definīcija, skaidrojums, apraksts vai nozīmi katra nozīmīga, par kuriem jums ir nepieciešama informācija, un sarakstu ar to saistītajiem jēdzieniem kā vārdnīcu. Pieejams Latvijas, Angļu, Spāņu, Portugāļu, Japānas, Ķīnas, Franču, Vācu, Itālijas, Poļu, Holandiešu, Krievu, Arābu, Hindi, Zviedru, Ukrainas, Ungāru, Katalāņu, Čehu, Ebreju, Dānijas, Somijas, Indonēzijas, Norvēģijas, Rumāņu, Turku, Vjetnamiešu, Korejiešu, Thai, Grieķu, Bulgāru, Horvātu, Slovāku, Lietuvas, Filipīniešu, Igaunijas un Slovēņu Vairāk valodu drīz.

Visa informācija tika iegūta no Vikipēdija, un tas ir pieejams saskaņā ar licenci Creative Commons Attribution/Share-Alike licenci.

Ūnijapēdija nav apstiprinājis Wikimedia Foundation un nav ar to saistīts.

Google Play, Android un Google Play logotips ir Google Inc. preču zīmes.

Privātuma politika

IzejošaisIenākošā