Ātrāk nekā pārlūku!
69 attiecības: Akrēcijas disks, Amerikas Savienotās Valstis, Argons, Asīrieši, Asteroīdu josla, Astronomiskā vienība, Atmosfēra, Džovanni Dzupi, Diametrs, Dienvidu puslode, Dzelzs, Eiropas Kosmosa aģentūra, Galileo Galilejs, Ganimēds (pavadonis), Habla kosmiskais teleskops, Hēlijs, Hēlijs-3, Horizonts, Ieži, Japāna, Jaunzēlande, Johanness Keplers, Jupiters (planēta), Karaliskā Griničas observatorija, Kālijs, Kelvins, Kriptons, Ksenons, Maiji, Mariner 10, Marss (planēta), Mēness, Merkurs (mitoloģija), MESSENGER, Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija, Nātrijs, Neons, Orbītas ekscentricitāte, Paātrinājums, Padomju Savienība, Planēta, Saturns (planēta), Saule, Saules aptumsums, Saules baterija, Saules sistēma, Saules vējš, Skābeklis, Slāpeklis, Starpplanētu zonde, ..., Stunda, Temperatūra, Titāns (pavadonis), Venera (planēta), Zeme, Zemes grupas planētas, Zemes mantija, Ziemeļu puslode, 1631. gads, 1639. gads, 17. gadsimts, 1880. gads, 19. gadsimts, 1962. gads, 1989. gads, 1996. gads, 2006. gads, 2007. gads, 2008. gads. Izvērst indekss (19 vairāk) »
Akrēcijas disks
Akrēcijas disks ir tora formas gāzes disks, no kura viela pakāpeniski pa spirālveida trajektoriju krīt uz zvaigzni vai melno caurumu.
Jaunums!!: Merkurs (planēta) un Akrēcijas disks · Redzēt vairāk »
Amerikas Savienotās Valstis
Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.
Jaunums!!: Merkurs (planēta) un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »
Argons
Argons ir ķīmiskais elements ar simbolu Ar (līdz 1957. gadam tā simbols bija A) un atomskaitli 18.
Jaunums!!: Merkurs (planēta) un Argons · Redzēt vairāk »
Asīrieši
Asīrieši ir tauta Tuvajos Austrumos, kuru izcelsme saistīta ar Asīriju, mūsdienu Irākas teritorijā.
Jaunums!!: Merkurs (planēta) un Asīrieši · Redzēt vairāk »
Asteroīdu josla
Asteroīdu josla starp Jupiteru un Marsu iekrāsota baltā krāsā (visi nosaukumi attēlā rakstīti angļu valodā). Asteroīdu josla jeb asteroīdu lauks ir reģions Saules sistēmā starp Jupitera un Marsa orbītām, kurā atrodas neskaitāms skaits neregulāras formas ķermeņi, kurus sauc par asteroīdiem vai pundurplanētām.
Jaunums!!: Merkurs (planēta) un Asteroīdu josla · Redzēt vairāk »
Astronomiskā vienība
Astronomiskā vienība (au jeb AU, arī ua), pilnā nosaukumā astronomiskā garuma vienība ir garuma mērvienība, kas vienāda ar 149 597 870 700 metriem un atbilst aptuveni vidējam attālumam no Zemes līdz Saulei (un vienāda ar Zemes orbītas lielo pusasi).
Jaunums!!: Merkurs (planēta) un Astronomiskā vienība · Redzēt vairāk »
Atmosfēra
Jupitera aktīvo atmosfēru. Atmosfēra (atmós — 'tvaiks' un, sphaîra — 'lode') ir gāzveida apvalks, ko debess ķermeņi savas gravitācijas dēļ notur ap sevi.
Jaunums!!: Merkurs (planēta) un Atmosfēra · Redzēt vairāk »
Džovanni Dzupi
Džovanni Batista Dzupi (arī Zupuss) (dzimis ap 1590. gadu, miris 1650. gadā, dzimis Katandzāro, Itālijā) bija itāļu astronoms, matemātiķis un jezuītu priesteris.
Jaunums!!: Merkurs (planēta) un Džovanni Dzupi · Redzēt vairāk »
Diametrs
200px Diametrs ir lielākais attālums starp diviem kādas figūras punktiem vai arī nogrieznis, kas tos savieno ar riņķa līnijas centru un ar kādu no tās punktiem.
Jaunums!!: Merkurs (planēta) un Diametrs · Redzēt vairāk »
Dienvidu puslode
Dienvidu puslode Dienvidu puslode ir puse no jebkura debesu ķermeņa virsmas, kas atrodas dienvidos no ekvatora.
Jaunums!!: Merkurs (planēta) un Dienvidu puslode · Redzēt vairāk »
Dzelzs
Dzelzs ir ķīmiskais elements ar simbolu Fe un atomskaitli 26.
Jaunums!!: Merkurs (planēta) un Dzelzs · Redzēt vairāk »
Eiropas Kosmosa aģentūra
Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA; — ESA, — ASE) ir 1975.
Jaunums!!: Merkurs (planēta) un Eiropas Kosmosa aģentūra · Redzēt vairāk »
Galileo Galilejs
Galileo Galilejs (dzimis, miris) bija Renesanses laika fiziķis, astronoms, matemātiķis, domātājs.
Jaunums!!: Merkurs (planēta) un Galileo Galilejs · Redzēt vairāk »
Ganimēds (pavadonis)
Ganimēds ir Jupitera pavadonis, viens no Galileja pavadoņiem.
Jaunums!!: Merkurs (planēta) un Ganimēds (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Habla kosmiskais teleskops
HST, uzņemts no ''Space Shuttle Discovery'' otrās apkopes misijas STS-82 laikā Habla kosmiskais teleskops (Hubble Space Telescope) jeb HST ir orbitālā observatorija, kas palaista un atrodas Zemā Zemes orbītā.
Jaunums!!: Merkurs (planēta) un Habla kosmiskais teleskops · Redzēt vairāk »
Hēlijs
Hēlijs (— 'Saule'; apzīmē ar He) ir ķīmiski visinertākais elements, kas tikpat kā neveido ķīmiskus savienojumus.
Jaunums!!: Merkurs (planēta) un Hēlijs · Redzēt vairāk »
Hēlijs-3
Hēlija-3 atoma shematiska uzbūve Hēlijs-3 ir vieglākais no hēlija stabilajiem izotopiem.
Jaunums!!: Merkurs (planēta) un Hēlijs-3 · Redzēt vairāk »
Horizonts
Saule noriet aiz horizonta (datorgrafika) Horizonts (orizon — ‘norobežojošs’) jeb apvārsnis ir vizuāli šķietama līnija, kur it kā debesis satiek Zemi.
Jaunums!!: Merkurs (planēta) un Horizonts · Redzēt vairāk »
Ieži
Ieži ir dabiskas izcelsmes minerālu sakopojumi, kas veido Zemes garozu (litosfēru un mantijas augšējo daļu).
Jaunums!!: Merkurs (planēta) un Ieži · Redzēt vairāk »
Japāna
Japāna (Nihon vai Nippon, oficiāli 日本国; Nihon/Nippon-koku) ir salu valsts Austrumāzijā, kas atrodas Klusā okeāna rietumos.
Jaunums!!: Merkurs (planēta) un Japāna · Redzēt vairāk »
Jaunzēlande
Jaunzēlande ir valsts Okeānijas dienvidrietumos un Klusā okeāna dienvidrietumu daļā.
Jaunums!!: Merkurs (planēta) un Jaunzēlande · Redzēt vairāk »
Johanness Keplers
Johanness Keplers (Johannes Kepler, Ioannes Keplerus; dzimis, miris) bija vācu astronoms, astrologs un matemātiķis, kā arī viena no centrālajām figūrām 17. gadsimta zinātniskajā revolūcijā.
Jaunums!!: Merkurs (planēta) un Johanness Keplers · Redzēt vairāk »
Jupiters (planēta)
Jupiters ir Saules sistēmas piektā, kā arī lielākā un masīvākā planēta un kopā ar Saturnu, Urānu un Neptūnu tiek klasificēts kā gāzu planēta, kas nozīmē, ka tā iekšējo sastāvu un atmosfēru galvenokārt veido ūdeņradis un hēlijs.
Jaunums!!: Merkurs (planēta) un Jupiters (planēta) · Redzēt vairāk »
Karaliskā Griničas observatorija
Karaliskā Griničas observatorija atrodas Griničā, Londonā, Apvienotajā Karalistē.
Jaunums!!: Merkurs (planēta) un Karaliskā Griničas observatorija · Redzēt vairāk »
Kālijs
Kālijs ir ķīmiskais elements ar simbolu K un atomskaitli 19.
Jaunums!!: Merkurs (planēta) un Kālijs · Redzēt vairāk »
Kelvins
Kelvins (simbols: K) ir temperatūras mērvienība, tā ir viena no septiņām SI pamatmērvienībām.
Jaunums!!: Merkurs (planēta) un Kelvins · Redzēt vairāk »
Kriptons
Kriptons ir ķīmiskais elements ar simbolu Kr un atomskaitli 36.
Jaunums!!: Merkurs (planēta) un Kriptons · Redzēt vairāk »
Ksenons
Ksenons ir ķīmiskais elements ar simbolu Xe un atomskaitli 54.
Jaunums!!: Merkurs (planēta) un Ksenons · Redzēt vairāk »
Maiji
Maiji ir etnolingvistiska Amerikas pamatiedzīvotāju grupa, kas pārsvarā dzīvo Vidusamerikā.
Jaunums!!: Merkurs (planēta) un Maiji · Redzēt vairāk »
Mariner 10
Mariner 10 bija 1973.
Jaunums!!: Merkurs (planēta) un Mariner 10 · Redzēt vairāk »
Marss (planēta)
Marss ir Saules sistēmas ceturtā planēta, kuru nereti dēvē arī par "Sarkano planētu".
Jaunums!!: Merkurs (planēta) un Marss (planēta) · Redzēt vairāk »
Mēness
Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness astronomiskais simbols ir ☾. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas kontrastu, atmosfēras kontrastu un ēnas kontrastu. Mēness virsma no Zemes ir labi saskatāma, bet, nokļūstot uz Mēness, Zemes virsma ir saskatāma sliktāk, jo traucē atmosfēra un mākoņi. Tiesa, no Zemes var saskatīt tikai vienu Mēness pusi (librāciju dēļ ilgstošākā laika periodā var redzēt vairāk kā 50% Mēness virsmas), otra puse ir vienmēr vērsta projām no Zemes, un to var apskatīt tikai ar kosmisko aparātu starpniecību. Dažreiz Mēness neredzamo pusi dēvē par Mēness tumšo pusi — tas ir pilnīgi nepareizi, jo Saule, Mēnesim rotējot, apspīd visu tā virsmu. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.
Jaunums!!: Merkurs (planēta) un Mēness · Redzēt vairāk »
Merkurs (mitoloģija)
Hendrika Golciusa glezna "Merkurs" Merkurs ir dievs romiešu mitoloģijā, tirgotāju, zagļu un ceļotāju aizbildnis.
Jaunums!!: Merkurs (planēta) un Merkurs (mitoloģija) · Redzēt vairāk »
MESSENGER
MESSENGER (no) bija NASA starpplanētu zonde, kas veica Merkura izpēti.
Jaunums!!: Merkurs (planēta) un MESSENGER · Redzēt vairāk »
Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija
Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija ir neatkarīga Amerikas Savienoto Valstu federālās valdības aģentūra, kas galvenokārt ir atbildīga par civilo kosmosa programmu, kā arī aeronautikas un kosmonautikas pētījumiem Zemes atmosfērā un ārpus tās.
Jaunums!!: Merkurs (planēta) un Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija · Redzēt vairāk »
Nātrijs
Nātrijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Na un atomskaitli 11.
Jaunums!!: Merkurs (planēta) un Nātrijs · Redzēt vairāk »
Neons
Neons ir ķīmiskais elements — cēlgāze, kura simbols ir Ne un atomskaitlis ir 10.
Jaunums!!: Merkurs (planēta) un Neons · Redzēt vairāk »
Orbītas ekscentricitāte
Orbītu piemēri ar dažādām ekscentricitātēm Orbītas ekscentricitāte ir orbītas formu raksturojošs parametrs.
Jaunums!!: Merkurs (planēta) un Orbītas ekscentricitāte · Redzēt vairāk »
Paātrinājums
Paātrinājums ir ķermeņa ātruma izmaiņa laika vienībā. Paātrinājums ir ķermeņa ātruma maiņas temps.
Jaunums!!: Merkurs (planēta) un Paātrinājums · Redzēt vairāk »
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Jaunums!!: Merkurs (planēta) un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »
Planēta
Planēta (planētes asteres — "klejojošā zvaigzne", arī πλανῆται, "klejotāji") pēc Starptautiskās Astronomijas savienības (IAU) definīcijas ir debess ķermenis, kurš atrodas orbītā ap zvaigzni vai zvaigžņu miglāju, tajā nenotiek kodolreakcijas, kā arī planētas masas izraisītās gravitācijas dēļ tā ir ieguvusi lodveida (gandrīz apaļu) hidrostatiski līdzsvarotu formu un tās orbītas tuvumā nav citu planētām līdzīgu debess ķermeņu.
Jaunums!!: Merkurs (planēta) un Planēta · Redzēt vairāk »
Saturns (planēta)
Saturns, viena no milzu planētām, ir Saules sistēmas sestā planēta no Saules.
Jaunums!!: Merkurs (planēta) un Saturns (planēta) · Redzēt vairāk »
Saule
Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.
Jaunums!!: Merkurs (planēta) un Saule · Redzēt vairāk »
Saules aptumsums
Pilns Saules aptumsums 1999. gada 11. augustā Saules aptumsums ir aptumsuma veids, kad Mēness nostājas starp Sauli un Zemi, tādā veidā pilnībā vai daļēji Mēness aizklāj Sauli un aptumšo Zemes virsmu.
Jaunums!!: Merkurs (planēta) un Saules aptumsums · Redzēt vairāk »
Saules baterija
Saules baterija uz Mangaļsalas mola automātiskās bākas silīcija plāksnes Saules baterija ir pusvadītāju fotoelektriskais ģenerators Saules starojuma enerģijas tiešai pārvēršanai elektriskajā enerģijā.
Jaunums!!: Merkurs (planēta) un Saules baterija · Redzēt vairāk »
Saules sistēma
Saules sistēma ir Saule un ap to riņķojošo debess ķermeņu kopums — astoņas planētas, kas veido planētu sistēmas, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, pundurplanētas un Saules sistēmas mazie ķermeņi, piemēram, komētas un asteroīdi.
Jaunums!!: Merkurs (planēta) un Saules sistēma · Redzēt vairāk »
Saules vējš
Zemes magnetosfēra pasargā Zemi no Saules vēja iedarbības. Saules vējš ir jonizētu daļiņu (pārsvarā hēlija — ūdeņraža plazmas) plūsma, kas izplūst no Saules vainaga apkārtējā kosmiskajā telpā ar ātrumu 300—1200 km/s.
Jaunums!!: Merkurs (planēta) un Saules vējš · Redzēt vairāk »
Skābeklis
Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.
Jaunums!!: Merkurs (planēta) un Skābeklis · Redzēt vairāk »
Slāpeklis
Slāpeklis ir ķīmiskais elements, kuru apzīmē ar simbolu N un tā atomskaitlis ir 7.
Jaunums!!: Merkurs (planēta) un Slāpeklis · Redzēt vairāk »
Starpplanētu zonde
Starpplanētu zonde Voyager Starpplanētu zonde, automātiskā starpplanētu stacija jeb kosmiskā zonde — automātisks kosmiskais aparāts, kas paredzēts lidojumam starpplanētu telpā, visbiežāk - uz citas planētas apkaimi, bet mērķis tam var būt arī Mēness, asteroīds vai komēta.
Jaunums!!: Merkurs (planēta) un Starpplanētu zonde · Redzēt vairāk »
Stunda
Stundas apritēšana (no pulksten divpadsmitiem līdz pulksten vieniem) analogajā pulkstenī Stunda ir laika mērvienība.
Jaunums!!: Merkurs (planēta) un Stunda · Redzēt vairāk »
Temperatūra
Lielākā temperatūrā molekulas svārstību amplitūda palielinās Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.
Jaunums!!: Merkurs (planēta) un Temperatūra · Redzēt vairāk »
Titāns (pavadonis)
Titāns ir Saturna pavadonis, otrs lielākais Saules sistēmas planētas pavadonis (aiz Ganimēda).
Jaunums!!: Merkurs (planēta) un Titāns (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Venera (planēta)
Venera jeb Venēra ir Saules sistēmas otrā planēta no Saules, kā arī karstākā un tuvākā planēta Zemei.
Jaunums!!: Merkurs (planēta) un Venera (planēta) · Redzēt vairāk »
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Jaunums!!: Merkurs (planēta) un Zeme · Redzēt vairāk »
Zemes grupas planētas
Zemes grupas planētas: Merkurs, Venera, Zeme un Marss. Planētu izmēri ir proporcionāli. Zemes grupas planētas, sauktas arī par cietzemes planētām, ir Saules sistēmas četras planētas, kuras atrodas vistuvāk Saulei.
Jaunums!!: Merkurs (planēta) un Zemes grupas planētas · Redzēt vairāk »
Zemes mantija
Zemes iekšējā uzbūve. 1. kontinenta Zemes garoza, 2. okeāniskā zemes garoza, 3. '''augšējā mantija''', 4. '''apakšējā mantija''', 5. ārējais kodols, 6. iekšējais kodols, A: '''zemes garozas — mantijas robeža''', B: '''kodola — mantijas robeža''', C: ārējā un iekšējā kodola robeža Zemes mantija ir viena no trijām galvenajām Zemes iekšējām ģeosfērām.
Jaunums!!: Merkurs (planēta) un Zemes mantija · Redzēt vairāk »
Ziemeļu puslode
Ziemeļu puslode Ziemeļu puslode ir puse no Zemes virsmas, kas atrodas ziemeļos no ekvatora.
Jaunums!!: Merkurs (planēta) un Ziemeļu puslode · Redzēt vairāk »
1631. gads
1631.
Jaunums!!: Merkurs (planēta) un 1631. gads · Redzēt vairāk »
1639. gads
1639.
Jaunums!!: Merkurs (planēta) un 1639. gads · Redzēt vairāk »
17. gadsimts
17.
Jaunums!!: Merkurs (planēta) un 17. gadsimts · Redzēt vairāk »
1880. gads
1880.
Jaunums!!: Merkurs (planēta) un 1880. gads · Redzēt vairāk »
19. gadsimts
19.
Jaunums!!: Merkurs (planēta) un 19. gadsimts · Redzēt vairāk »
1962. gads
1962.
Jaunums!!: Merkurs (planēta) un 1962. gads · Redzēt vairāk »
1989. gads
1989.
Jaunums!!: Merkurs (planēta) un 1989. gads · Redzēt vairāk »
1996. gads
1996.
Jaunums!!: Merkurs (planēta) un 1996. gads · Redzēt vairāk »
2006. gads
2006.
Jaunums!!: Merkurs (planēta) un 2006. gads · Redzēt vairāk »
2007. gads
2007.
Jaunums!!: Merkurs (planēta) un 2007. gads · Redzēt vairāk »
2008. gads
2008.
Jaunums!!: Merkurs (planēta) un 2008. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Merkura izpēte, Merkūrs, Merkūrs (planēta).
