Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Metalurģija

Indekss Metalurģija

Tēraudlietuve Metalurģija (— 'raktuve, šahta' + ergon — 'darbs') ir zinātnes un tehnoloģijas nozare, kas pēta metālu iegūšanu (no rūdām vai otrreizējās pārstrādes izejvielām) un pirmējo apstrādi, kā arī lietot šīs zināšanas praksē — no rūdas iegūšanai līdz gataviem metāla izstrādājumiem.

30 attiecības: Akmens, Alumīnijs, Alva, Antimons, Bismuts, Bronzas laikmets, Cinks, Civilizācija, Darbarīks, Dzīvsudrabs, Dzelzs, Dzelzs laikmets, Kauls, Koksne, Mangāns, Metāli, Niķelis, Oksīdi, Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas, Rūda, Sakausējums, Sudrabs, Svins, Tehnoloģija, Varš, Zelts, Zinātne, 18. gadsimts, 19. gadsimts, 20. gadsimts.

Akmens

Latvijā lielākais laukakmens — Nīcgales Lielais akmens Pludmales oļi Akmens ir ciets, ūdenī nešķīstošs nemetālisks iezis vai tā gabals.

Jaunums!!: Metalurģija un Akmens · Redzēt vairāk »

Alumīnijs

Alumīnijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Al un atomskaitli 13.

Jaunums!!: Metalurģija un Alumīnijs · Redzēt vairāk »

Alva

Alva ir ķīmiskais elements ar simbolu Sn un atomskaitli 50.

Jaunums!!: Metalurģija un Alva · Redzēt vairāk »

Antimons

Antimons ir ķīmiskais elements ar simbolu Sb un atomskaitli 51.

Jaunums!!: Metalurģija un Antimons · Redzēt vairāk »

Bismuts

Bismuts ir ķīmiskais elements ar simbolu Bi un atomskaitli 83.

Jaunums!!: Metalurģija un Bismuts · Redzēt vairāk »

Bronzas laikmets

indoeiropiešu valodu grupu izplatība bronzas laikmetā (ap 500. gadu p.m.ē.). Baltu valodu areāls iezīmēts gaiši brūnā krāsā, indoirāņu valodas - sarkanā, ģermāņu valodas - violetā, ķeltu valodas - zaļā, latīņu valodas - zilā, grieķu valodas - dzeltenā, pārējās - brūnā krāsā. Bronzas laikmets ir civilizācijas attīstības periods ap 1500.-6.

Jaunums!!: Metalurģija un Bronzas laikmets · Redzēt vairāk »

Cinks

Cinks ir ķīmiskais elements ar simbolu Zn un atomskaitli 30.

Jaunums!!: Metalurģija un Cinks · Redzēt vairāk »

Civilizācija

Zinātniskā un populārā literatūrā civilizācijas jēdziens tiek lietots dažādos kontekstos.

Jaunums!!: Metalurģija un Civilizācija · Redzēt vairāk »

Darbarīks

Darbarīks ir ierīce kāda noteikta darba veikšanai.

Jaunums!!: Metalurģija un Darbarīks · Redzēt vairāk »

Dzīvsudrabs

Dzīvsudrabs ir ķīmiskais elements ar simbolu Hg un atomskaitli 80.

Jaunums!!: Metalurģija un Dzīvsudrabs · Redzēt vairāk »

Dzelzs

Dzelzs ir ķīmiskais elements ar simbolu Fe un atomskaitli 26.

Jaunums!!: Metalurģija un Dzelzs · Redzēt vairāk »

Dzelzs laikmets

Arheoloģijā par dzelzs laikmetu sauc cilvēces attīstības stadiju, kad cilvēki iemācījās apstrādāt dzelzi un izgatavot no tās ieročus un darbarīkus.

Jaunums!!: Metalurģija un Dzelzs laikmets · Redzēt vairāk »

Kauls

''Humerus'' — augšdelma kauls (labās rokas) Kauli ir izturīgi, pietiekoši elastīgi saistaudi, kas pilda balsta funkcijas.

Jaunums!!: Metalurģija un Kauls · Redzēt vairāk »

Koksne

Dižskābarža baļķis Koksne ir daudzu augstāko augu (kokaugu) stumbru un zaru daļa, kas atrodas zem mizas.

Jaunums!!: Metalurģija un Koksne · Redzēt vairāk »

Mangāns

Mangāns ir ķīmiskais elements ar simbolu Mn un atomskaitli 25.

Jaunums!!: Metalurģija un Mangāns · Redzēt vairāk »

Metāli

Nokaitēts metāls Metāli ((métallon) — ‘raktuves’) ir tādu elementu veidotās vienkāršās vielas vai to sakausējumi, kam piemīt metāliskas īpašības (salīdzinoši laba siltumvadītspēja un elektrovadītspēja, metālisks spīdums, plastiskums u.c.). Metāliem raksturīgs īpaša veida kristālrežģis, kurā liela daļa vērtības elektronu ir visiem atomiem kopīgi un var brīvi pārvietoties.

Jaunums!!: Metalurģija un Metāli · Redzēt vairāk »

Niķelis

Niķelis ir ķīmiskais elements ar simbolu Ni un atomskaitli 28.

Jaunums!!: Metalurģija un Niķelis · Redzēt vairāk »

Oksīdi

Silīcija dioksīds (SiO2) — viens no izplatītākajiem oksīdiem uz Zemes Oksīdi ir elementu binārie savienojumi ar skābekli.

Jaunums!!: Metalurģija un Oksīdi · Redzēt vairāk »

Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas

molekulu Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas jeb redoksreakcijas ir tādas ķīmiskas reakcijas, kuru gaitā izmainās reaģējošo vielu sastāvā ietilpstošo ķīmisko elementu oksidēšanas pakāpes, jo elementu atomi viens otram atdod un pievieno elektronus.

Jaunums!!: Metalurģija un Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas · Redzēt vairāk »

Rūda

Mangāna rūda Svina rūda Zelta rūda Rūda ir derīgā izrakteņa veids, dabisks minerāls, kas satur saimniecībā noderīgu materiālu izejvielas (piemēram, metālus) tādā koncentrācijā, kas padara šo izejvielu ieguvi ekonomiski pamatotu.

Jaunums!!: Metalurģija un Rūda · Redzēt vairāk »

Sakausējums

Dzelzs un silīcija sakausējums — ferosilīcijs Sakausējums ir augstā temperatūrā iegūts makroskopiski viendabīgs divu vai vairāku izkausētu ķīmisku elementu maisījums.

Jaunums!!: Metalurģija un Sakausējums · Redzēt vairāk »

Sudrabs

Sudrabs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ag un atomskaitli 47.

Jaunums!!: Metalurģija un Sudrabs · Redzēt vairāk »

Svins

Svins ir ķīmiskais elements ar simbolu Pb un atomskaitli 82.

Jaunums!!: Metalurģija un Svins · Redzēt vairāk »

Tehnoloģija

Koka ritenis tika izgudrots ap 4000. gadu p. m. ē. Ar tehnoloģiju plašā nozīmē saprot materiālas lietas — instrumentus, mašīnas, iekārtas, aparātus, dažādas konstrukcijas —, kā arī to lietošanas iemaņas, paņēmienus un metodes sadzīves, saimniecisku, militāru vai citu mērķu sasniegšanai.

Jaunums!!: Metalurģija un Tehnoloģija · Redzēt vairāk »

Varš

Varš ir ķīmiskais elements ar simbolu Cu un atomskaitli 29.

Jaunums!!: Metalurģija un Varš · Redzēt vairāk »

Zelts

Zelts ir ķīmiskais elements ar simbolu Au un atomskaitli 79.

Jaunums!!: Metalurģija un Zelts · Redzēt vairāk »

Zinātne

supravadītāja. Zinātne ir cilvēka darbības nozare, kuras mērķis ir iegūt zināšanas.

Jaunums!!: Metalurģija un Zinātne · Redzēt vairāk »

18. gadsimts

18.

Jaunums!!: Metalurģija un 18. gadsimts · Redzēt vairāk »

19. gadsimts

19.

Jaunums!!: Metalurģija un 19. gadsimts · Redzēt vairāk »

20. gadsimts

20.

Jaunums!!: Metalurģija un 20. gadsimts · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »