Ātrāk nekā pārlūku!
46 attiecības: Akmens, Alumīnijs, Alva, Antimons, Baltijas valstis, Bismuts, Bronzas laikmets, Celtniecība, Cinks, Civilizācija, Darbarīks, Dzīvsudrabs, Dzelzs, Dzelzs laikmets, Elektriskā strāva, Elektrolīze, Jelgava, Kauls, Koksne, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Liepāja, Liepājas Metalurgs, Mašīnbūve, Mangāns, Manufaktūra, Materiālzinātne, Melnie metāli, Metāla izstrādājumi, Metāli, Niķelis, Oksīdi, Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas, Rūda, Rūpniecība, Saimniecība, Sakausējums, Senie laiki, Sudrabs, Svins, Tērauds, Tehnoloģija, Varš, Zelts, 18. gadsimts, 19. gadsimts, 20. gadsimts.
Akmens
Latvijā lielākais laukakmens — Nīcgales Lielais akmens Pludmales oļi Akmens ir ciets, ūdenī nešķīstošs nemetālisks iezis vai tā gabals.
Jaunums!!: Metalurģija un Akmens · Redzēt vairāk »
Alumīnijs
Alumīnijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Al un atomskaitli 13.
Jaunums!!: Metalurģija un Alumīnijs · Redzēt vairāk »
Alva
Alva ir ķīmiskais elements ar simbolu Sn un atomskaitli 50.
Jaunums!!: Metalurģija un Alva · Redzēt vairāk »
Antimons
Antimons ir ķīmiskais elements ar simbolu Sb un atomskaitli 51.
Jaunums!!: Metalurģija un Antimons · Redzēt vairāk »
Baltijas valstis
Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu Baltijas valstis (arī Baltija) ir trīs Eiropas Savienības valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē — Latvija, Lietuva un Igaunija.
Jaunums!!: Metalurģija un Baltijas valstis · Redzēt vairāk »
Bismuts
Bismuts ir ķīmiskais elements ar simbolu Bi un atomskaitli 83.
Jaunums!!: Metalurģija un Bismuts · Redzēt vairāk »
Bronzas laikmets
indoeiropiešu valodu grupu izplatība bronzas laikmetā (ap 500. gadu p.m.ē.). Baltu valodu areāls iezīmēts gaiši brūnā krāsā, indoirāņu valodas — sarkanā, ģermāņu valodas — violetā, ķeltu valodas — zaļā, latīņu valodas — zilā, grieķu valodas — dzeltenā, pārējās — brūnā krāsā. Bronzas laikmets ir civilizācijas attīstības periods ap 1500.—600.
Jaunums!!: Metalurģija un Bronzas laikmets · Redzēt vairāk »
Celtniecība
Ēkas celtniecība Bulgārijā Dienvidu tilta celtniecība Rīgā Celtniecība jeb būvniecība ir arhitektūras un inženierijas process, kas ietver būvju vai infrastruktūras projektēšanu, būvēšanu, paplašināšanu un atjaunošanu, lietojot būvizstrādājumus un būviekārtas.
Jaunums!!: Metalurģija un Celtniecība · Redzēt vairāk »
Cinks
Cinks ir ķīmiskais elements ar simbolu Zn un atomskaitli 30.
Jaunums!!: Metalurģija un Cinks · Redzēt vairāk »
Civilizācija
Senā Ēģipte, agrīna civilizācija. Zinātniskā un populārā literatūrā civilizācijas jēdziens tiek lietots dažādos kontekstos.
Jaunums!!: Metalurģija un Civilizācija · Redzēt vairāk »
Darbarīks
Darbarīks ir ierīce kāda noteikta darba veikšanai.
Jaunums!!: Metalurģija un Darbarīks · Redzēt vairāk »
Dzīvsudrabs
Dzīvsudrabs ir ķīmiskais elements ar simbolu Hg un atomskaitli 80.
Jaunums!!: Metalurģija un Dzīvsudrabs · Redzēt vairāk »
Dzelzs
Dzelzs ir ķīmiskais elements ar simbolu Fe un atomskaitli 26.
Jaunums!!: Metalurģija un Dzelzs · Redzēt vairāk »
Dzelzs laikmets
Arheoloģijā par dzelzs laikmetu sauc cilvēces attīstības stadiju, kad cilvēki iemācījās apstrādāt dzelzi un izgatavot no tās ieročus un darbarīkus.
Jaunums!!: Metalurģija un Dzelzs laikmets · Redzēt vairāk »
Elektriskā strāva
Augstsprieguma strāvas transformatori Elektriskā strāva ir elektrisko lādiņu (lādiņnesēju) orientēta plūsma.
Jaunums!!: Metalurģija un Elektriskā strāva · Redzēt vairāk »
Elektrolīze
Skolas laboratorijas elektrolīzes aparāta ilustrācija. Elektrolīze ir ķīmisks process, kas norisinās pie elektrodiem — anoda un katoda, ja caur elektrolīta šķīdumu vai kausējumu plūst strāva, kā rezultātā vielas tiek sadalītas atsevišķos ķīmiskajos elementos un citos savienojumos.
Jaunums!!: Metalurģija un Elektrolīze · Redzēt vairāk »
Jelgava
Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.
Jaunums!!: Metalurģija un Jelgava · Redzēt vairāk »
Kauls
''Humerus'' — augšdelma kauls (labās rokas) Kauli ir izturīgi, pietiekoši elastīgi saistaudi, kas pilda balsta funkcijas.
Jaunums!!: Metalurģija un Kauls · Redzēt vairāk »
Koksne
Dižskābarža baļķis Koksne ir daudzu augstāko augu (kokaugu) stumbru un zaru daļa, kas atrodas zem mizas.
Jaunums!!: Metalurģija un Koksne · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Jaunums!!: Metalurģija un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Liepāja
Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no desmit valstspilsētām.
Jaunums!!: Metalurģija un Liepāja · Redzēt vairāk »
Liepājas Metalurgs
AS Liepājas Metalurgs bija metalurģijas uzņēmums Brīvības ielā 93 Liepājā.
Jaunums!!: Metalurģija un Liepājas Metalurgs · Redzēt vairāk »
Mašīnbūve
Mašīnbūve ir vidējās un smagās rūpniecības nozaru komplekss, kas sevī ietver tautas saimniecības darba līdzekļu, patēriņa priekšmetu, kā arī apbruņojuma ražošanu.
Jaunums!!: Metalurģija un Mašīnbūve · Redzēt vairāk »
Mangāns
Mangāns ir ķīmiskais elements ar simbolu Mn un atomskaitli 25.
Jaunums!!: Metalurģija un Mangāns · Redzēt vairāk »
Manufaktūra
Manufaktūra (no manus — 'roka' un facere — 'izgatavošana') ir organizēta standartizētas produkcijas ražotne, kurā ražošanas procesa pamatā ir algotu amatnieku roku darbs un darba dalīšana, kas bija izplatīta pirms mašinizētās rūpniecības.
Jaunums!!: Metalurģija un Manufaktūra · Redzēt vairāk »
Materiālzinātne
Materiālzinātne ir starpdisciplināra zinātnes nozare, kas pēta sakarības starp materiālu struktūru atomu vai molekulu mērogos un to makroskopiskās īpašības.
Jaunums!!: Metalurģija un Materiālzinātne · Redzēt vairāk »
Melnie metāli
Čuguna panna. Melnie metāli ir dzelzs un tā sakausējumi (dažādi tērauda un čuguna veidi), kā arī citi ferosakausējumi — dzelzs sakausējumi ar citiem metāliem, galvenokārt mangānu un hromu.
Jaunums!!: Metalurģija un Melnie metāli · Redzēt vairāk »
Metāla izstrādājumi
Metāla izstrādājumi ir dažādi no metāla izgatavoti priekšmeti, tostarp.
Jaunums!!: Metalurģija un Metāla izstrādājumi · Redzēt vairāk »
Metāli
Nokaitēts metāls Metāli ((métallon) — ‘raktuves’) ir tādu elementu veidotās vienkāršās vielas vai to sakausējumi, kam piemīt metāliskas īpašības (salīdzinoši laba siltumvadītspēja un elektrovadītspēja, metālisks spīdums, plastiskums u.c.). Metāliem raksturīgs īpaša veida kristālrežģis, kurā liela daļa vērtības elektronu ir visiem atomiem kopīgi un var brīvi pārvietoties.
Jaunums!!: Metalurģija un Metāli · Redzēt vairāk »
Niķelis
Niķelis ir ķīmiskais elements ar simbolu Ni un atomskaitli 28.
Jaunums!!: Metalurģija un Niķelis · Redzēt vairāk »
Oksīdi
Silīcija dioksīds (SiO2) — viens no pasaulē izplatītākajiem oksīdiem Oksīdi ir elementu binārie savienojumi ar skābekli.
Jaunums!!: Metalurģija un Oksīdi · Redzēt vairāk »
Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas
molekulu kālija permanganātu (spēcīgu oksidētāju) Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas jeb redoksreakcijas ir tādas ķīmiskas reakcijas, kuru gaitā izmainās reaģējošo vielu sastāvā ietilpstošo ķīmisko elementu oksidēšanas pakāpes, jo elementu atomi viens otram atdod un pievieno elektronus.
Jaunums!!: Metalurģija un Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas · Redzēt vairāk »
Rūda
Mangāna rūda Svina rūda Zelta rūda Rūda ir derīgā izrakteņa veids, dabisks minerāls, kas satur saimniecībā noderīgu materiālu izejvielas (piemēram, metālus) tādā koncentrācijā, kas padara šo izejvielu ieguvi ekonomiski pamatotu.
Jaunums!!: Metalurģija un Rūda · Redzēt vairāk »
Rūpniecība
Tērauda lietuves rūpnīca Pensilvānijā, ASV Rūpniecība jeb industrija (— ‘rosība, darbība’) ir viena no svarīgākajām tautsaimniecības nozarēm, kura ietver dažādu preču ražošanu.
Jaunums!!: Metalurģija un Rūpniecība · Redzēt vairāk »
Saimniecība
Saimniecība, saimniekošana, arī ekonomika (no (oikonomía) — 'mājsaimniecība, mājturība'), ir ar preču un pakalpojumu ražošanu, sadali, apmaiņu un patērēšanu saistīta sabiedrības darbība.
Jaunums!!: Metalurģija un Saimniecība · Redzēt vairāk »
Sakausējums
Dzelzs un silīcija sakausējums — ferosilīcijs Sakausējums ir augstā temperatūrā iegūts makroskopiski viendabīgs divu vai vairāku izkausētu ķīmisku elementu maisījums.
Jaunums!!: Metalurģija un Sakausējums · Redzēt vairāk »
Senie laiki
Senās Grieķijas dzejnieks Homērs. Senie laiki ir laika posms cilvēces vēsturē starp aizvēsturi un viduslaiku sākumu Eiropā (ap 3000 gadu p.m.ē. līdz 500 gadam m.ē.). Citās pasaules daļās seno laiku posma laika robežas var atšķirties, piemēram, Ķīnas vēturē par seno laiku posma beigām dažreiz uzskata Cjiņu dinastijas sākumu, Indijas vēsturē Čolas dinastijas sākumu, bet Amerikā — Amerikas kolonizēšanas sākumu.
Jaunums!!: Metalurģija un Senie laiki · Redzēt vairāk »
Sudrabs
Sudrabs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ag un atomskaitli 47.
Jaunums!!: Metalurģija un Sudrabs · Redzēt vairāk »
Svins
Svins ir ķīmiskais elements ar simbolu Pb un atomskaitli 82.
Jaunums!!: Metalurģija un Svins · Redzēt vairāk »
Tērauds
250px Tērauds ir dzelzs sakausējums ar labām tehnoloģiskām īpašībām un pietiekošu plastiskumu, kas ļauj izgatavot jebkuras formas un izmēru konstrukcijas, kā arī pielietot dažādas tehnoloģiskās apstrādes metodes: liešanu, velmēšanu, kalšanu, metināšanu, griešanu u.tml.
Jaunums!!: Metalurģija un Tērauds · Redzēt vairāk »
Tehnoloģija
Koka ritenis tika izgudrots ap 4000. gadu p. m. ē. Ar tehnoloģiju plašā nozīmē saprot materiālas lietas — darbarīkus, mašīnas, iekārtas, aparātus, dažādas konstrukcijas —, kā arī to lietošanas iemaņas, paņēmienus un metodes sadzīves, saimniecisku, militāru vai citu mērķu sasniegšanai.
Jaunums!!: Metalurģija un Tehnoloģija · Redzēt vairāk »
Varš
Varš jeb kapars ir ķīmiskais elements ar simbolu Cu un atomskaitli 29.
Jaunums!!: Metalurģija un Varš · Redzēt vairāk »
Zelts
Zelts ir ķīmiskais elements ar simbolu Au un atomskaitli 79.
Jaunums!!: Metalurģija un Zelts · Redzēt vairāk »
18. gadsimts
18.
Jaunums!!: Metalurģija un 18. gadsimts · Redzēt vairāk »
19. gadsimts
19.
Jaunums!!: Metalurģija un 19. gadsimts · Redzēt vairāk »
20. gadsimts
20.
Jaunums!!: Metalurģija un 20. gadsimts · Redzēt vairāk »
