Ātrāk nekā pārlūku!
93 attiecības: Adsorbcija, Alumīnija hlorīds, Alumīnijs, Alva, Amfotēriskums, Atoms, Šķīdums, Ķīmiskā saite, Blīvums, Cēlgāzes, Cērijs, Celsija grāds, Cinka hlorīds, Cinks, Deformācija, Dzīvsudrabs, Dzelzs, Elektriskais lauks, Elektriskā strāva, Elektrolīts, Elektrolīze, Elektrons, Elektrovadītspēja, Fosfors, Halogēni, Hidrīdi, Hidroksīdi, Hroms, Ieži, Itrijs, Jons, Jumava, Kalcija hidroksīds, Kalnrūpniecība, Karaļūdens, Kālijs, Kelvins, Kipa aparāts, Konstrukcija, Korozija, Kristālrežģis, Lantanīdi, Litija hidrīds, Litijs, Magnētisms, Mangāns, Melnie metāli, Metalurģija, Nātrija hlorīds, Nātrija peroksīds, ..., Nemetāli, Nerūsošais tērauds, Niķelis, Nostādināšana, Oglekļa monoksīds, Oksīdi, Oksidēšanas pakāpe, Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas, Oma likums, Osmijs, Peroksīdi, Rūda, Rūsa, Rēnijs, Reducētājs, Sakausējums, Sāļi, Sārmi, Sārmu metāli, Sārmzemju metāli, Sērs, Siltumvadītspēja, Skandijs, Skābeklis, Slāpeklis, Smagie metāli, Sudrabs, Svins, Tantals, Tērauds, Temperatūra, Tradīcija, Vakuums, Vanādijs, Vara(II) oksīds, Vara(II) sulfāts, Varš, Vērtības elektrons, Vieglie metāli, Viela, Vienkārša viela, Volframs, Zelts. Izvērst indekss (43 vairāk) »
Adsorbcija
Adsorbcija (no latīņu ad — pie, uz, sorbere — sūkt, saistīt) ir dažādu vielu piesaistīšanās pie cietu vai šķidru vielu jeb adsorbentu virsmas.
Jaunums!!: Metāli un Adsorbcija · Redzēt vairāk »
Alumīnija hlorīds
Alumīnija hlorīds (AlCl3) ir alumīnija un hlora binārais savienojums.
Jaunums!!: Metāli un Alumīnija hlorīds · Redzēt vairāk »
Alumīnijs
Alumīnijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Al un atomskaitli 13.
Jaunums!!: Metāli un Alumīnijs · Redzēt vairāk »
Alva
Alva ir ķīmiskais elements ar simbolu Sn un atomskaitli 50.
Jaunums!!: Metāli un Alva · Redzēt vairāk »
Amfotēriskums
Amfotēriskums jeb amfoteritāte (— 'abējāds") ir vielu spēja būt gan elektronu pāru donoriem, gan akceptoriem.
Jaunums!!: Metāli un Amfotēriskums · Redzēt vairāk »
Atoms
Hēlija atoma uzbūve un izmēri Atoms (atomos — ‘nedalāms’) ir vielas pamatvienība, kuru pamatā veido atoma kodols, un tam savukārt apkārt riņķo negatīvi uzlādēts elektronu mākonis.
Jaunums!!: Metāli un Atoms · Redzēt vairāk »
Šķīdums
Šķīdums ir stabila homogēna dispersa sistēma jeb vairākkomponenšu vienfāzes sistēma.
Jaunums!!: Metāli un Šķīdums · Redzēt vairāk »
Ķīmiskā saite
ūdeņradi (H) Ķīmiskā saite ir fizikālas mijiedarbības veids, kas notur atomus molekulā, jonus kristālrežģī, neitrālus atomus atomu režģī.
Jaunums!!: Metāli un Ķīmiskā saite · Redzēt vairāk »
Blīvums
Blīvums ir fizikāla ķermeņa masas attiecība pret tā tilpumu.
Jaunums!!: Metāli un Blīvums · Redzēt vairāk »
Cēlgāzes
Cēlgāzes ir periodiskās tabulas VIIIA grupas elementi.
Jaunums!!: Metāli un Cēlgāzes · Redzēt vairāk »
Cērijs
Cērijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ce un atomskaitli 58.
Jaunums!!: Metāli un Cērijs · Redzēt vairāk »
Celsija grāds
Celsija grāds (°C) ir temperatūras mērvienība.
Jaunums!!: Metāli un Celsija grāds · Redzēt vairāk »
Cinka hlorīds
Cinka hlorīds (ZnCl2) ir balta, kristāliska, ūdenī ļoti labi šķīstoša viela.
Jaunums!!: Metāli un Cinka hlorīds · Redzēt vairāk »
Cinks
Cinks ir ķīmiskais elements ar simbolu Zn un atomskaitli 30.
Jaunums!!: Metāli un Cinks · Redzēt vairāk »
Deformācija
Deformācija (no — izkropļošana) ir ķermeņa formas vai izmēru maiņa ārēju spēku iedarbībā.
Jaunums!!: Metāli un Deformācija · Redzēt vairāk »
Dzīvsudrabs
Dzīvsudrabs ir ķīmiskais elements ar simbolu Hg un atomskaitli 80.
Jaunums!!: Metāli un Dzīvsudrabs · Redzēt vairāk »
Dzelzs
Dzelzs ir ķīmiskais elements ar simbolu Fe un atomskaitli 26.
Jaunums!!: Metāli un Dzelzs · Redzēt vairāk »
Elektriskais lauks
Elektriskais lauks ir lauks, kas pastāv ap jebkuru elektriski lādētu ķermeni vai lādiņu, un Kulona likumu var interpretēt šādi: viens no lādiņiem, piemēram q_2.
Jaunums!!: Metāli un Elektriskais lauks · Redzēt vairāk »
Elektriskā strāva
Augstsprieguma strāvas transformatori Elektriskā strāva ir elektrisko lādiņu (lādiņnesēju) orientēta plūsma.
Jaunums!!: Metāli un Elektriskā strāva · Redzēt vairāk »
Elektrolīts
Elektrolīts ir viela, kas satur brīvus jonus.
Jaunums!!: Metāli un Elektrolīts · Redzēt vairāk »
Elektrolīze
Skolas laboratorijas elektrolīzes aparāta ilustrācija. Elektrolīze ir ķīmisks process, kas norisinās pie elektrodiem — anoda un katoda, ja caur elektrolīta šķīdumu vai kausējumu plūst strāva, kā rezultātā vielas tiek sadalītas atsevišķos ķīmiskajos elementos un citos savienojumos.
Jaunums!!: Metāli un Elektrolīze · Redzēt vairāk »
Elektrons
Kruksa lampu pirmo reizi tika nodemonstrēta elektronu daļiņu daba Elektrons (ēlektron — ‘dzintars’) ir vieglākā no zināmajām stabilajām elementārdaļiņām (neskaitot neitrīno, kam arī ir ļoti niecīga miera masa).
Jaunums!!: Metāli un Elektrons · Redzēt vairāk »
Elektrovadītspēja
Elektrovadītspēja ir fizikāls lielums, kas raksturo materiāla ķermeņa spēju vadīt elektrisko strāvu.
Jaunums!!: Metāli un Elektrovadītspēja · Redzēt vairāk »
Fosfors
Fosfors ir ķīmiskais elements ar simbolu P un atomskaitli 15.
Jaunums!!: Metāli un Fosfors · Redzēt vairāk »
Halogēni
agregātstāvoklī, broms ir šķidrs un jods ir cieta viela. Fluors tā lielās reaģētspējas dēļ attēlā nav iekļauts. Halogēni (no (alos) — 'sāls' un γένος (genos) — 'radīt'), agrāk arī sāļraži, ir periodiskās tabulas VIIA grupas elementi.
Jaunums!!: Metāli un Halogēni · Redzēt vairāk »
Hidrīdi
Litija borhidrīda paraugs Hidrīdi (- ūdens) ir ūdeņraža binārie savienojumi ar tādiem elementiem, kas ievērojami mazāk elektronegatīvi par to.
Jaunums!!: Metāli un Hidrīdi · Redzēt vairāk »
Hidroksīdi
cinka hidroksīdi Hidroksīdi ir neorganiskas vielas, kas satur hidroksilgrupu −OH.
Jaunums!!: Metāli un Hidroksīdi · Redzēt vairāk »
Hroms
Hroms ir ķīmiskais elements ar simbolu Cr un atomskaitli 24.
Jaunums!!: Metāli un Hroms · Redzēt vairāk »
Ieži
Ieži ir dabiskas izcelsmes minerālu sakopojumi, kas veido Zemes garozu (litosfēru un mantijas augšējo daļu).
Jaunums!!: Metāli un Ieži · Redzēt vairāk »
Itrijs
Itrijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Y un atomskaitli 39.
Jaunums!!: Metāli un Itrijs · Redzēt vairāk »
Jons
Joni ir elektriski lādētas daļiņas, kas rodas, ja vielas atomi vai atomu grupas zaudē vai pievieno vienu vai vairākus elektronus.
Jaunums!!: Metāli un Jons · Redzēt vairāk »
Jumava
"Apgāds Jumava" ir Latvijas grāmatu izdevniecība.
Jaunums!!: Metāli un Jumava · Redzēt vairāk »
Kalcija hidroksīds
Kalcija hidroksīds (Ca(OH)2, veldzētie kaļķi, dzēstie kaļķi) ir balta, cieta, kristāliska, sārmaina viela.
Jaunums!!: Metāli un Kalcija hidroksīds · Redzēt vairāk »
Kalnrūpniecība
vara raktuves Čīlē Kalnrūpniecība ir rūpniecības nozare, kurā nodarbojas ar derīgo izrakteņu ieguvi, kā arī ar to izpēti un bagātināšanu.
Jaunums!!: Metāli un Kalnrūpniecība · Redzēt vairāk »
Karaļūdens
Platīna stieples šķīšana karaļūdenī Karaļūdens ir koncentrētas slāpekļskābes un sālsskābes maisījums tilpuma attiecībās 1:3.
Jaunums!!: Metāli un Karaļūdens · Redzēt vairāk »
Kālijs
Kālijs ir ķīmiskais elements ar simbolu K un atomskaitli 19.
Jaunums!!: Metāli un Kālijs · Redzēt vairāk »
Kelvins
Kelvins (simbols: K) ir temperatūras mērvienība, tā ir viena no septiņām SI pamatmērvienībām.
Jaunums!!: Metāli un Kelvins · Redzēt vairāk »
Kipa aparāts
Kipa aparāta zīmējums:a - rezervuārs (apakšējā daļa),b - reaktors (vidējā daļa),c - piltuve (augšējā daļa),d - hidroaizvars,e - gāzes novadīšanas caurulīte,f - aizbāznis šķidruma noliešanai Kipa aparāts Kipa aparāts ir universāla ierīce gāzu iegūšanai laboratorijā, iedarbojoties ar šķidrumiem uz cietām vielām.
Jaunums!!: Metāli un Kipa aparāts · Redzēt vairāk »
Konstrukcija
Konstrukcija ( — 'uzbūve') var būt.
Jaunums!!: Metāli un Konstrukcija · Redzēt vairāk »
Korozija
Rūsa — vispazīstamākais korozijas piemērs. Korozija (no — 'sabrukšana') ir metālu, to sakausējumu un dažādu izstrādājumu sabrukšana apkārtējās vides ķīmiskā vai elektroķīmiskā iedarbībā.
Jaunums!!: Metāli un Korozija · Redzēt vairāk »
Kristālrežģis
Kristālrežģis ir cietās vielās visbiežāk sastopamais daļiņu izvietojuma veids.
Jaunums!!: Metāli un Kristālrežģis · Redzēt vairāk »
Lantanīdi
Lantanīdu oksīdi Lantanīdi jeb lantanoīdi ir četrpadsmit ķīmisko elementu saime, kuru atomskaitļi ir no 58 līdz 71 (no cērija līdz lutēcijam).
Jaunums!!: Metāli un Lantanīdi · Redzēt vairāk »
Litija hidrīds
Litija hidrīds (LiH) ir jonu tipa hidrīds — litija un ūdeņraža binārais savienojums.
Jaunums!!: Metāli un Litija hidrīds · Redzēt vairāk »
Litijs
Litijs ir vieglākais no ķīmiskajiem elementiem, kas brīvā veidā normālos apstākļos nav gāze.
Jaunums!!: Metāli un Litijs · Redzēt vairāk »
Magnētisms
Magnētisms Magnētisms ir fizikāla parādība, kas izpaužas kā mijiedarbība starp elektriskām strāvām, elektrisko strāvu un magnētu vai arī starp magnētiem.
Jaunums!!: Metāli un Magnētisms · Redzēt vairāk »
Mangāns
Mangāns ir ķīmiskais elements ar simbolu Mn un atomskaitli 25.
Jaunums!!: Metāli un Mangāns · Redzēt vairāk »
Melnie metāli
Čuguna panna. Melnie metāli ir dzelzs un tā sakausējumi (dažādi tērauda un čuguna veidi), kā arī citi ferosakausējumi — dzelzs sakausējumi ar citiem metāliem, galvenokārt mangānu un hromu.
Jaunums!!: Metāli un Melnie metāli · Redzēt vairāk »
Metalurģija
Tēraudlietuve Metalurģija (métallon — 'raktuve, šahta, metāls' un, érgon — 'darbs') ir materiālzinātnes un tehnoloģijas nozare, kas pēta metālu iegūšanu (no rūdām vai otrreizējās pārstrādes izejvielām) un pirmējo apstrādi, kā arī lieto šīs zināšanas praksē — no rūdas iegūšanai līdz gataviem metāla izstrādājumiem.
Jaunums!!: Metāli un Metalurģija · Redzēt vairāk »
Nātrija hlorīds
Nātrija hlorīds (NaCl, vārāmais sāls), pazīstams arī kā vienkārši sāls, ir balta kristāliska viela, kas šķīst ūdenī (pieaugot temperatūrai, šķīdība palielinās nedaudz).
Jaunums!!: Metāli un Nātrija hlorīds · Redzēt vairāk »
Nātrija peroksīds
Nātrija peroksīds (Na2O2) ir iedzeltena kristāliska viela — nātrija sadegšanas produkts.
Jaunums!!: Metāli un Nātrija peroksīds · Redzēt vairāk »
Nemetāli
Nemetāli ir ķīmiskie elementi, kuriem vienkāršas vielas veidā nepiemīt metālu īpašības, vai arī piemīt tikai dažas no tām.
Jaunums!!: Metāli un Nemetāli · Redzēt vairāk »
Nerūsošais tērauds
No martensīta nerūsošā tērauda izgatavots Šveices armijas nazis. Nerūsošais tērauds ir tērauds, kas ir korozijizturīgs dažādās vidēs, piemēram, gaisā, ūdenī, kā arī dažādās agresīvās vidēs.
Jaunums!!: Metāli un Nerūsošais tērauds · Redzēt vairāk »
Niķelis
Niķelis ir ķīmiskais elements ar simbolu Ni un atomskaitli 28.
Jaunums!!: Metāli un Niķelis · Redzēt vairāk »
Nostādināšana
Nostādināšana ir cietvielu daļiņu atdalīšana no šķidruma, ļaujot tām nogulsnēties gravitācijas iedarbībā.
Jaunums!!: Metāli un Nostādināšana · Redzēt vairāk »
Oglekļa monoksīds
Oglekļa monoksīds (tvana gāze, tvans, CO) ir bezkrāsaina indīga, degtspējīga gāze bez garšas un smaržas, nedaudz vieglāka par gaisu (1,25 kg/m³ pie 0°C, salīdzinot ar atmosfēras vidējo 1,2922 šajā pašā temperatūrā).
Jaunums!!: Metāli un Oglekļa monoksīds · Redzēt vairāk »
Oksīdi
Silīcija dioksīds (SiO2) — viens no pasaulē izplatītākajiem oksīdiem Oksīdi ir elementu binārie savienojumi ar skābekli.
Jaunums!!: Metāli un Oksīdi · Redzēt vairāk »
Oksidēšanas pakāpe
Oksidēšanas pakāpe ir ķīmiskā elementa atoma nosacīts elektriskais lādiņš molekulā (pieņemot, ka savienojums sastāv no joniem un elektronu pāreja no viena atoma pie otra ir pilnīga).
Jaunums!!: Metāli un Oksidēšanas pakāpe · Redzēt vairāk »
Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas
molekulu kālija permanganātu (spēcīgu oksidētāju) Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas jeb redoksreakcijas ir tādas ķīmiskas reakcijas, kuru gaitā izmainās reaģējošo vielu sastāvā ietilpstošo ķīmisko elementu oksidēšanas pakāpes, jo elementu atomi viens otram atdod un pievieno elektronus.
Jaunums!!: Metāli un Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas · Redzēt vairāk »
Oma likums
sprieguma virzieni (var lietot pretestības un sprieguma mērīšanai) Oma likums nosaka sakarību starp spriegumu un strāvu elektriskās ķēdes posmā.
Jaunums!!: Metāli un Oma likums · Redzēt vairāk »
Osmijs
Osmijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Os un atomskaitli 76.
Jaunums!!: Metāli un Osmijs · Redzēt vairāk »
Peroksīdi
No augšas uz leju: peroksīda jons, organiskais peroksīds, organiskais hidroperoksīds, organiskā peroksiskābe Peroksīdi ir ķīmisko vielu grupa, kas satur divus virknē savienotus skābekļa atomus.
Jaunums!!: Metāli un Peroksīdi · Redzēt vairāk »
Rūda
Mangāna rūda Svina rūda Zelta rūda Rūda ir derīgā izrakteņa veids, dabisks minerāls, kas satur saimniecībā noderīgu materiālu izejvielas (piemēram, metālus) tādā koncentrācijā, kas padara šo izejvielu ieguvi ekonomiski pamatotu.
Jaunums!!: Metāli un Rūda · Redzēt vairāk »
Rūsa
Rūsa Rūsa ir sarkanīgs dzelzs oksīds, kas veidojas dzelzs korozijas rezultātā, reakcijā starp dzelzi un gaisa skābekli ūdens vai gaisa mitruma klātbūtnē.
Jaunums!!: Metāli un Rūsa · Redzēt vairāk »
Rēnijs
Rēnijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Re un atomskaitli 75.
Jaunums!!: Metāli un Rēnijs · Redzēt vairāk »
Reducētājs
Reducētājs ir viela, kuras atomi oksidēšanās-reducēšanās reakcijas laikā atdod savus elektronus (darbojas kā elektronu donori).
Jaunums!!: Metāli un Reducētājs · Redzēt vairāk »
Sakausējums
Dzelzs un silīcija sakausējums — ferosilīcijs Sakausējums ir augstā temperatūrā iegūts makroskopiski viendabīgs divu vai vairāku izkausētu ķīmisku elementu maisījums.
Jaunums!!: Metāli un Sakausējums · Redzēt vairāk »
Sāļi
kristālhidrāta kristāls zilā krāsā Sāļi ir jonu savienojumi, kas sastāv no anjona un katjona, tie veidojas, reaģējot skābei ar bāzi, skābajam oksīdam ar bāzisko oksīdu, utt.
Jaunums!!: Metāli un Sāļi · Redzēt vairāk »
Sārmi
Sārmi ir šķīstošie hidroksīdi — sārmu metālu un sārmzemju metālu, kā arī amonija hidroksīdi.
Jaunums!!: Metāli un Sārmi · Redzēt vairāk »
Sārmu metāli
Sārmu metāli ir periodiskās tabulas IA grupas ķīmiskie elementi.
Jaunums!!: Metāli un Sārmu metāli · Redzēt vairāk »
Sārmzemju metāli
Sārmzemju metāli ir periodiskās tabulas 2.
Jaunums!!: Metāli un Sārmzemju metāli · Redzēt vairāk »
Sērs
Sērs ir ķīmiskais elements ar simbolu S un atomskaitli 16.
Jaunums!!: Metāli un Sērs · Redzēt vairāk »
Siltumvadītspēja
Siltumvadītspējas koeficients ir skaitliski vienāds ar enerģiju, kas laika vienībā izplūst caur šķērsgriezuma laukuma vienību no vienas vietas uz citu, ja temperatūru starpība tām ir 1 grāds.
Jaunums!!: Metāli un Siltumvadītspēja · Redzēt vairāk »
Skandijs
Skandijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Sc un atomskaitli 21.
Jaunums!!: Metāli un Skandijs · Redzēt vairāk »
Skābeklis
Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.
Jaunums!!: Metāli un Skābeklis · Redzēt vairāk »
Slāpeklis
Slāpeklis ir ķīmiskais elements, kuru apzīmē ar simbolu N un tā atomskaitlis ir 7.
Jaunums!!: Metāli un Slāpeklis · Redzēt vairāk »
Smagie metāli
Osmija, blīvākā elementa, kristāli Par smagajiem metāliem sauc metālus ar relatīvi augstu blīvumu, atommasu vai atomskaitli.
Jaunums!!: Metāli un Smagie metāli · Redzēt vairāk »
Sudrabs
Sudrabs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ag un atomskaitli 47.
Jaunums!!: Metāli un Sudrabs · Redzēt vairāk »
Svins
Svins ir ķīmiskais elements ar simbolu Pb un atomskaitli 82.
Jaunums!!: Metāli un Svins · Redzēt vairāk »
Tantals
Tantals, agrāk tantāls, ir ķīmiskais elements ar simbolu Ta un atomskaitli 73.
Jaunums!!: Metāli un Tantals · Redzēt vairāk »
Tērauds
250px Tērauds ir dzelzs sakausējums ar labām tehnoloģiskām īpašībām un pietiekošu plastiskumu, kas ļauj izgatavot jebkuras formas un izmēru konstrukcijas, kā arī pielietot dažādas tehnoloģiskās apstrādes metodes: liešanu, velmēšanu, kalšanu, metināšanu, griešanu u.tml.
Jaunums!!: Metāli un Tērauds · Redzēt vairāk »
Temperatūra
Lielākā temperatūrā molekulas svārstību amplitūda palielinās Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.
Jaunums!!: Metāli un Temperatūra · Redzēt vairāk »
Tradīcija
Daudzās rietumu pasaules kultūrās, kad satiekas divi vīrieši, viena no tradīcijām ir rokasspiediens Tradīcija ( — ‘nodošana tālāk’), arī paraža, ir noteiktā cilvēku kopienā izveidojies uzskatu, ieradumu un darbību kopums, kas tiek nodots tālāk no paaudzes paaudzē.
Jaunums!!: Metāli un Tradīcija · Redzēt vairāk »
Vakuums
Sūknis vakuuma demonstrēšanai Liela vakuuma kamera Vakuums (no — 'tukšs') ir telpa, kurā gandrīz nav vielu.
Jaunums!!: Metāli un Vakuums · Redzēt vairāk »
Vanādijs
Vanādijs ir ķīmiskais elements ar simbolu V un atomskaitli 23.
Jaunums!!: Metāli un Vanādijs · Redzēt vairāk »
Vara(II) oksīds
Vara(II) oksīds (CuO) ir divvērtīgā vara un skābekļa binārais savienojums, kurš pieder pie bāziskajiem oksīdiem.
Jaunums!!: Metāli un Vara(II) oksīds · Redzēt vairāk »
Vara(II) sulfāts
Vara(II) sulfāts ir neorganiska viela — vara un sērskābes sāls.
Jaunums!!: Metāli un Vara(II) sulfāts · Redzēt vairāk »
Varš
Varš jeb kapars ir ķīmiskais elements ar simbolu Cu un atomskaitli 29.
Jaunums!!: Metāli un Varš · Redzēt vairāk »
Vērtības elektrons
Vērtības jeb valences elektrons ir atoma elektronapvalka ārējā vai ārējā un priekšpēdējā (pārejas metāliem) enerģijas līmenī esošs elektrons, kas piedalās ķīmisko saišu veidošanā ar citiem atomiem.
Jaunums!!: Metāli un Vērtības elektrons · Redzēt vairāk »
Vieglie metāli
Litija gabals peld parafīna eļļā Par vieglajiem metāliem sauc metālus ar relatīvi maziem blīvumiem.
Jaunums!!: Metāli un Vieglie metāli · Redzēt vairāk »
Viela
Viela ir matērijas veids, kura sastāv no atomiem.
Jaunums!!: Metāli un Viela · Redzēt vairāk »
Vienkārša viela
fosfora alotropiskās modifikācijas Vienkārša viela ir ķīmiskā viela, kas sastāv no viena ķīmiskā elementa atomiem.
Jaunums!!: Metāli un Vienkārša viela · Redzēt vairāk »
Volframs
Volframs ir ķīmiskais elements ar simbolu W un atomskaitli 74.
Jaunums!!: Metāli un Volframs · Redzēt vairāk »
Zelts
Zelts ir ķīmiskais elements ar simbolu Au un atomskaitli 79.
Jaunums!!: Metāli un Zelts · Redzēt vairāk »
