Ātrāk nekā pārlūku!
36 attiecības: Aizcietējums, Antibiotikas, Antikoagulants, Artērija, Asinis, Asinsvadi, Caureja, Drudzis, Fizioloģija, Hipoksija, Iekaisums, Ievainojums, Infarkts, Infekcija, Jons, Laktātdehidrogenāze, Medicīniskā diagnostika, Meteorisms, Miokarda infarkts, Nelabums, Pankreatīts, Patoloģija, Pienskābe, Priekškambaru mirdzēšana, Rūdolfs Virhovs, Sāpes, Sirds mazspēja, Stenoze, Tahikardija, Tievā zarna, Trombs, Vācija, Vēdera dobums, Vēnas, Vemšana, Zarnu nosprostojums.
Aizcietējums
Rentgenuzņēmums, kurā redzams aizcietējums mazam bērnam Aizcietējums ir apgrūtināta izkārnīšanās, kad izkārnījumi zarnās nosprūst daļēji vai pilnībā.
Jaunums!!: Mezenteriālā išēmija un Aizcietējums · Redzēt vairāk »
Antibiotikas
mutes dobuma vietējai ārstēšanai Antibiotikas (anti- — ‘pret’,, biōtikós — ‘saistībā ar dzīvību’) ir ķīmisko vielu vai to maisījumu grupa, kas nogalina baktērijas un citus mikroorganismus vai kavē to vairošanos.
Jaunums!!: Mezenteriālā išēmija un Antibiotikas · Redzēt vairāk »
Antikoagulants
Antikoagulanti, ko parasti sauc par asins šķidrinātājiem, ir ķīmiskas vielas, kas novērš vai samazina asins koagulāciju, pagarinot recēšanas laiku.
Jaunums!!: Mezenteriālā išēmija un Antikoagulants · Redzēt vairāk »
Artērija
Artērijas šķērsgriezums Artērija (no, artēria — 'traheja, artērija') ir asinsvads, kas asinis no sirds aiznes vienā vai vairākās ķermeņa daļās (audos, plaušās, smadzenēs, utt.). Lielākā daļa artēriju pārnēsā skābekli saturošas asinis; Divi izņēmumi ir plaušu un nabas artērijas, kas pārnes bez-skābekļa asinis uz orgāniem, kur tās pavairo ar skābekli (attiecīgi plaušās un placentā).
Jaunums!!: Mezenteriālā išēmija un Artērija · Redzēt vairāk »
Asinis
Cilvēka asinis Asinis ir šķidrie saistaudi, kuru galvenā masa nemitīgi kustas.
Jaunums!!: Mezenteriālā išēmija un Asinis · Redzēt vairāk »
Asinsvadi
Cilvēka svarīgākie asinsvadi Asinsvadi ir cauruļveida asinsrites orgānu sistēmas daļa, kas transportē asinis pa visu ķermeni.
Jaunums!!: Mezenteriālā išēmija un Asinsvadi · Redzēt vairāk »
Caureja
Caureja jeb diareja ((diarrhoia) — 'tecēšana cauri') ir stāvoklis, kad no organisma bieži tiek aizvadīti izkārnījumi šķidrā veidā.
Jaunums!!: Mezenteriālā išēmija un Caureja · Redzēt vairāk »
Drudzis
Drudzis ir organisma reakcija, kas izpaužas kā paaugstināta ķermeņa temperatūra, tādēļ tautā to bieži tā arī dēvē, tas ir, par paaugstinātu temperatūru.
Jaunums!!: Mezenteriālā išēmija un Drudzis · Redzēt vairāk »
Fizioloģija
Leonardo da Vinči "Vitrūvijas cilvēks" bija nozīmīgs solis fizioloģijas pētījumos Cilvēka fizioloģija (no grieķu: φυσις — 'daba' un λόγος — 'mācība') ir medicīnas apakšnozare, kas pēta šūnu, audu, orgānu un visa organisma funkcijas un to regulācijas mehānismus.
Jaunums!!: Mezenteriālā išēmija un Fizioloģija · Redzēt vairāk »
Hipoksija
Hipoksija (no — 'zem', 'apakš', un — 'skābeklis') ir stāvoklis, kas attīstās, kad organisma audi tiek pārāk maz apgādāti ar skābekli un/vai tajos ir skābekļa apguves traucējumi bioloģiskās oksidācijas laikā.
Jaunums!!: Mezenteriālā išēmija un Hipoksija · Redzēt vairāk »
Iekaisums
Akūts mandeļu iekaisums — angīna jeb tonsilīts Iekaisums ir patoloģisks process — atbildes reakcija uz organisma audu bojājumu vai patogēna kairinātāja (ķīmiska, bioloģiska vai cita rakstura) iedarbību.
Jaunums!!: Mezenteriālā išēmija un Iekaisums · Redzēt vairāk »
Ievainojums
Kaķa skrāpējumi uz rokas Ievainojums jeb fiziska trauma, ir bojājumi organismā, ko izraisa ārējie spēki.
Jaunums!!: Mezenteriālā išēmija un Ievainojums · Redzēt vairāk »
Infarkts
Infarkts (— 'piebāzts') ir audu atmirums kādā orgānā vai orgāna daļā asins pieplūdes pārtraukuma dēļ.
Jaunums!!: Mezenteriālā išēmija un Infarkts · Redzēt vairāk »
Infekcija
Infekcija (— ‘aplipšana’) ir slimību izraisošu mikroorganismu, parazītu vai sēņu iekļūšana organismā.
Jaunums!!: Mezenteriālā išēmija un Infekcija · Redzēt vairāk »
Jons
Joni ir elektriski lādētas daļiņas, kas rodas, ja vielas atomi vai atomu grupas zaudē vai pievieno vienu vai vairākus elektronus.
Jaunums!!: Mezenteriālā išēmija un Jons · Redzēt vairāk »
Laktātdehidrogenāze
Laktātdehidrogenāze (LDH vai LD) ir enzīms, kas atrodams gandrīz visās dzīvās šūnās.
Jaunums!!: Mezenteriālā išēmija un Laktātdehidrogenāze · Redzēt vairāk »
Medicīniskā diagnostika
Radioloģija ir svarīgs līdzeklis medicīniskajā diagnostikā.Diagnostika ir dažādu metožu izmantošana, lai identificētu veselības problēmas.
Jaunums!!: Mezenteriālā išēmija un Medicīniskā diagnostika · Redzēt vairāk »
Meteorisms
Zīdainis ar uzpūtušos vēderu Meteorisms (— ‘pacelšanās’, ‘piepūšanās’) jeb gāzu uzkrāšanās ir pastiprināta gāzu veidošanās kuņģī un zarnās.
Jaunums!!: Mezenteriālā išēmija un Meteorisms · Redzēt vairāk »
Miokarda infarkts
Miokarda infarkta shematisks attēlojums: RCA un LCA — labā un kreisā vainagartērijas; 1 — artērijas nosprostojuma vieta; 2 — infarkta zona. Miokarda infarkts jeb sirdstrieka ir viens no išēmiskās sirds slimības veidiem, kam raksturīga miokarda daļas išēmiskā nekroze sirds asinspiegādes traucējumu dēļ.
Jaunums!!: Mezenteriālā išēmija un Miokarda infarkts · Redzēt vairāk »
Nelabums
1681. gada glezna, kurā attēlota vemšana Nelabums jeb slikta dūša ir diskomforts vēdera apvidū ar sajūtām, ka sāksies vemšana.
Jaunums!!: Mezenteriālā išēmija un Nelabums · Redzēt vairāk »
Pankreatīts
Pankreatīts ir aizkuņģa dziedzera iekaisums.
Jaunums!!: Mezenteriālā išēmija un Pankreatīts · Redzēt vairāk »
Patoloģija
Patologs laboratorijā Patoloģija (no (páthos) — 'ciešanas') ir medicīnas nozare par slimību norisi un organisma stāvokli slimību laikā.
Jaunums!!: Mezenteriālā išēmija un Patoloģija · Redzēt vairāk »
Pienskābe
Pienskābe (α-hidroksipropionskābe, 2-hidroksipropānskābe, CH3CHOHCOOH) pieder pie hidroksikarbonskābēm.
Jaunums!!: Mezenteriālā išēmija un Pienskābe · Redzēt vairāk »
Priekškambaru mirdzēšana
Priekškambaru mirdzēšana, mirdzaritmija jeb ātriju fibrilācija (AF vai A-fib) ir patoloģisks sirds ritms (aritmija), ko raksturo ātra un neregulāra sirds priekškambaru saraušanās.
Jaunums!!: Mezenteriālā išēmija un Priekškambaru mirdzēšana · Redzēt vairāk »
Rūdolfs Virhovs
Rūdolfs Ludvigs Kārlis Virhovs (dzimis, miris) bija vācu ārsts, antropologs, patologs, vēstures pētnieks un politiķis.
Jaunums!!: Mezenteriālā išēmija un Rūdolfs Virhovs · Redzēt vairāk »
Sāpes
Sāpes ir fiziskas un dvēseliskas ciešanas, nepatīkamas izjūtas, mocības.
Jaunums!!: Mezenteriālā išēmija un Sāpes · Redzēt vairāk »
Sirds mazspēja
Sirds mazspēja ir dažādu izpausmju kopums, kurus izraisa nepietiekama sirds funkcionēšana, kā rezultātā netiek nodrošināta pilnvērtīga asins cirkulācija pa ķermeni.
Jaunums!!: Mezenteriālā išēmija un Sirds mazspēja · Redzēt vairāk »
Stenoze
Stenoze (stenosis) medicīnas terminoloģijā nozīmē anatomisko izmaiņu, kas izpaužas kā ķermeņa struktūras (doba orgāna vai tā atveres, kanāla) tilpuma samazinājums, dimensiju samazinājums.
Jaunums!!: Mezenteriālā išēmija un Stenoze · Redzēt vairāk »
Tahikardija
Tahikardija, saukta arī par tahiaritmiju, ir sirdsdarbības ātrums, kas pārsniedz normālo sirdsdarbības ātrumu miera stāvoklī.
Jaunums!!: Mezenteriālā išēmija un Tahikardija · Redzēt vairāk »
Tievā zarna
Diagramma, kurā tievā zarna ir apzīmēta ar anglisko nosaukumu ''small intestine''. Tievā zarna sīkāk iedalās divpadsmitpirkstu zarnā (''duodenum''), tukšajā zarnā (''jejunum'') un līkumainajā zarnā (''ileum''). Tievā zarna ir gremošanas orgānu sistēmas daļa starp kuņģi un resno zarnu.
Jaunums!!: Mezenteriālā išēmija un Tievā zarna · Redzēt vairāk »
Trombs
Trombs (daudzskaitlī trombi), ko sarunvalodā sauc par asins recekli, ir asins koagulācijas posma gala produkts hemostāzē.
Jaunums!!: Mezenteriālā išēmija un Trombs · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Mezenteriālā išēmija un Vācija · Redzēt vairāk »
Vēdera dobums
Cilvēka ķermeņa dobumi. Vēdera dobums shēmā apzīmēts kā ''abdominal cavity''. Vēdera dobums (lat. cavitas abdominis) ir dobums, kas atrodas ķermeņa apakšējā daļā zem diafragmas un ir pilnībā aizpildīts ar vēdera orgāniem.
Jaunums!!: Mezenteriālā išēmija un Vēdera dobums · Redzēt vairāk »
Vēnas
Vēnas ir asinsvadi, pa kuriem asinis plūst uz sirdi.
Jaunums!!: Mezenteriālā išēmija un Vēnas · Redzēt vairāk »
Vemšana
Vemšana ir sarežģīts kuņģa un zarnu motorikas akts, kurā tiek iztukšots kuņģis un daļēji arī divpadsmitpirkstu zarna.
Jaunums!!: Mezenteriālā išēmija un Vemšana · Redzēt vairāk »
Zarnu nosprostojums
Zarnu nosprostojums, aizsprostojums jeb ileuss ir viens no nopietnākajiem patoloģiskajiem stāvokļiem vēdera dobuma ķirurģijā.
Jaunums!!: Mezenteriālā išēmija un Zarnu nosprostojums · Redzēt vairāk »
