Ātrāk nekā pārlūku!
23 attiecības: Anatols Līvens (virsnieks), Bauskas novads, Berlīne, Džakomo Kvarengi, Doroteja fon Mēdema, Gerhards fon Jorke, Hercogs, Jēkabs Ketlers, Johans Frīdrihs fon Mēdems, Johans Georgs Ādams Berlics, Katrīna II Lielā, Klasicisms, Klēts, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795), Līveni, Mežotne, Mežotne (zeme), Mežotnes pagasts, Pāvils I Romanovs, Pilskalns, Sanktpēterburga, Stallis.
Anatols Līvens (virsnieks)
Anatols Leonīds Līvens (—) bija Mežotnes muižnieks, kņazs, Krievijas Impērijas armijas virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks.
Jaunums!!: Mežotnes muiža un Anatols Līvens (virsnieks) · Redzēt vairāk »
Bauskas novads
Bauskas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Mežotnes muiža un Bauskas novads · Redzēt vairāk »
Berlīne
Berlīne (izrunā) ir Vācijas galvaspilsēta, kā arī atsevišķa federālā zeme.
Jaunums!!: Mežotnes muiža un Berlīne · Redzēt vairāk »
Džakomo Kvarengi
Džakomo Antonio Domeniko Kvarengi (dzimis, miris) bija itāļu klasicisma arhitekts, kurš 1780.
Jaunums!!: Mežotnes muiža un Džakomo Kvarengi · Redzēt vairāk »
Doroteja fon Mēdema
Anna Šarlote Doroteja fon Mēdema (dzimusi, mirusi) bija hercoga Pētera fon Bīrona trešā sieva, viena no sava laika izcilākajām un savdabīgākajām personībām Eiropas politiskajā, sabiedriskajā un kultūras dzīvē.
Jaunums!!: Mežotnes muiža un Doroteja fon Mēdema · Redzēt vairāk »
Gerhards fon Jorke
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" — "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Gerhards fon Jorke jeb Jorks (York), jeb Konrāds Joks (latīņu: Conradus a Joke) bija Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs no 1309.
Jaunums!!: Mežotnes muiža un Gerhards fon Jorke · Redzēt vairāk »
Hercogs
Hercoga heraldiskais kronis Hercogs ir aristokrātisks tituls, ko lieto vai nu suverēns monarhs, hercogistes valdnieks vai arī karaļa/imperatora vasalis, rangā nākamais aiz karaļa.
Jaunums!!: Mežotnes muiža un Hercogs · Redzēt vairāk »
Jēkabs Ketlers
Jēkabs Ketlers (dzimis Kuldīgā (Goldingenā), miris Jelgavā (Mītavā)) bija Kurzemes un Zemgales hercogs.
Jaunums!!: Mežotnes muiža un Jēkabs Ketlers · Redzēt vairāk »
Johans Frīdrihs fon Mēdems
Johans Frīdrihs fon Mēdems (Johann Friedrich von Medem, 1722—1785) bija ievērojams Kurzemes un Zemgales hercogistes muižnieks un politiķis.
Jaunums!!: Mežotnes muiža un Johans Frīdrihs fon Mēdems · Redzēt vairāk »
Johans Georgs Ādams Berlics
Johans Georgs Ādams Berlics (Johann Georg Adam Berlitz, 1753—1837) bija vācu arhitekts, pēc kura projektiem uzceltas Mežotnes muižas, Kazdangas muižas, Elejas muižas, Durbes muižas un citu muižu kungu mājas jeb pilis.
Jaunums!!: Mežotnes muiža un Johans Georgs Ādams Berlics · Redzēt vairāk »
Katrīna II Lielā
Katrīna II (dzimusi Štetīnē, mirusi Sanktpēterburgā) bija Krievijas Impērijas ķeizariene.
Jaunums!!: Mežotnes muiža un Katrīna II Lielā · Redzēt vairāk »
Klasicisms
Latvijas Nacionālās operas un baleta ēka Rīgā (Ludvigs Bonštets, 1860-1863) Klasicisms ir mākslas stils un estētikas virziens, kas valdīja Eiropā no 17. līdz 19. gadsimtam gan literatūrā, gan teātra mākslā, gan tēlotāja mākslā, gan arhitektūrā un mūzikā, atdarinot Senās Grieķijas un Senās Romas mākslu un estētiku.
Jaunums!!: Mežotnes muiža un Klasicisms · Redzēt vairāk »
Klēts
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejā Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejā Klēts latviešu tradicionālajā viensētā ir savrupi celta ēka lielākoties pārtikas un ikdienā nelietojamā apģērba uzglabāšanai, tomēr klētī mēdza glabāt arī dažādas citas mantas.
Jaunums!!: Mežotnes muiža un Klēts · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Jaunums!!: Mežotnes muiža un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795)
Kurzemes bruņniecības manifests par atteikšanos no saistības ar Poliju (1. lapa). Piltenes apgabala valdības pakļaušanās akts Krievijas impērijas ķeizarienei (1795. gada 28. martā). Pirmā un pēdējā lapa ar Piltenes apgabala valdības parakstiem. Kurzemes guberņas (Jelgavas vietniecības) karte (1796). Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija 1795.
Jaunums!!: Mežotnes muiža un Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795) · Redzēt vairāk »
Līveni
Līvenu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'', 1882). Līveni, līdz 17.
Jaunums!!: Mežotnes muiža un Līveni · Redzēt vairāk »
Mežotne
Mežotne ir vidējciems Bauskas novada Mežotnes pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Mežotnes muiža un Mežotne · Redzēt vairāk »
Mežotne (zeme)
Mežotnes zeme jeb Mežotene (dažādos tekstos: Medzothen, Masoten, Mezoten) vai Mežote (Mesyote, Mesiothe, Mesiote, Mederothe, Medeiothe) bija seno zemgaļu Upmales zemes pilsnovads (latīņu: castrum Mezoten) uz sēļu apdzīvoto zemju robežas Zemgales austrumdaļā.
Jaunums!!: Mežotnes muiža un Mežotne (zeme) · Redzēt vairāk »
Mežotnes pagasts
Mežotnes pagasts ir viena no Bauskas novada administratīvajām teritorijām, Lielupes labajā krastā.
Jaunums!!: Mežotnes muiža un Mežotnes pagasts · Redzēt vairāk »
Pāvils I Romanovs
Pāvils I (dzimis, nogalināts) bija Krievijas Impērijas imperators no 1796.
Jaunums!!: Mežotnes muiža un Pāvils I Romanovs · Redzēt vairāk »
Pilskalns
Smiltenes pilskalna uzmērījumi 19. gadsimtā (J. von Sivers, 1872).Jegór von Sivers. Smilten. Ein Beitrag für die Entwickelungsgeschichte Livlands, etc. 1872 Pilskalns ir kalns vai pakalns, kurā senatnē atradušies nocietinājumi.
Jaunums!!: Mežotnes muiža un Pilskalns · Redzēt vairāk »
Sanktpēterburga
Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.
Jaunums!!: Mežotnes muiža un Sanktpēterburga · Redzēt vairāk »
Stallis
Staļļa iekštelpas Stallis ir zirgu mājvieta.
Jaunums!!: Mežotnes muiža un Stallis · Redzēt vairāk »
