Ātrāk nekā pārlūku!
36 attiecības: Austroungārija, Ļvivas Universitāte, Boļševiki, Februāra revolūcija, Helma, Kazaņa, Kijivas Krievzeme, Kijivas Universitāte, Kislovodska, Krievijas Impērija, Krievijas Pagaidu valdība, Maskava, Maskavas Valsts universitāte, Oktobra revolūcija, Pareizticība, Pavlo Skoropadskis, Pēterburgas Zinātņu akadēmija, Pirmais pasaules karš, Podolija, Polijas Karaliste (1815—1915), PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts, PSRS Zinātņu akadēmija, Sanktpēterburga, Sarkanā armija, Tbilisi, Uļjanovska, Ukraiņi, Ukrainas Centrālā Rada, Ukrainas hrivna, Ukrainas PSR, Ukrainas Tautas Republika, Ukrainizācija, Vīne, Vēsturnieks, Viskrievijas Satversmes sapulce, Vladimirs Vernadskis.
Austroungārija
Austroungārija, oficiālais nosaukums Impērijas padomē pārstāvētās karalistes un zemes un Sv.
Jaunums!!: Mihailo Hruševskis un Austroungārija · Redzēt vairāk »
Ļvivas Universitāte
Ivana Franko Ļvivas Nacionālā universitāte ir viena no vecākajām universitātēm Austrumeiropā un vecākā universitāte Ukrainā.
Jaunums!!: Mihailo Hruševskis un Ļvivas Universitāte · Redzēt vairāk »
Boļševiki
Borisa Kustodijeva 1920. gada glezna "Boļševiks" Boļševiki ( — ‘tādi, kas ir vairākumā’) jeb lielinieki bija Krievijas impērijā KSDSP radikālais spārns, kas 1912.
Jaunums!!: Mihailo Hruševskis un Boļševiki · Redzēt vairāk »
Februāra revolūcija
Nekārtības Petrogradas ielās Revolucionāru mītiņš Februāra revolūcija bija pavērsiena punkts Krievijas Impērijas un pasaules vēsturē, tā aizsāka 1917. gada Krievijas revolūciju, kuras rezultātā sabruka Krievijas Impērija un etnisko minoritāšu nomaļu reģioni, tai skaitā Latvija, ieguva neatkarību.
Jaunums!!: Mihailo Hruševskis un Februāra revolūcija · Redzēt vairāk »
Helma
Helma ir sena pilsēta Polijas austrumos, Ļubļinas vojevodistē, apmēram 20 km no Ukrainas robežas.
Jaunums!!: Mihailo Hruševskis un Helma · Redzēt vairāk »
Kazaņa
Kazaņa ir pilsēta Krievijas Federācijā, Volgas vidustecē, kreisajā krastā pie Kazansu upes ietekas.
Jaunums!!: Mihailo Hruševskis un Kazaņa · Redzēt vairāk »
Kijivas Krievzeme
Kijivas Krievzeme jeb Senā Krievzeme (senskandināvu: Garðaríki,, senaustrumslāvu: Рѹ́сь vai роусьскаѧ землѧ — 'rusu zeme') ir vēsturnieku dots apzīmējums pārslāvoto rusu kņazu (Rurikoviču) viduslaiku valstu savienībai Austrumeiropā ar galvaspilsētu Kijivā.
Jaunums!!: Mihailo Hruševskis un Kijivas Krievzeme · Redzēt vairāk »
Kijivas Universitāte
Kijivas Universitātes galvenā ēka Kijivas Tarasa Ševčenko Nacionālā universitāte ir lielākā un trešā vecākā Ukrainas universitāte pēc Ļvivas Universitātes (dibināta 1661) un Harkivas Universitātes (dibināta 1805).
Jaunums!!: Mihailo Hruševskis un Kijivas Universitāte · Redzēt vairāk »
Kislovodska
Kislovodska ir pilsēta Krievijā, Stavropoles novada dienvidos.
Jaunums!!: Mihailo Hruševskis un Kislovodska · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Mihailo Hruševskis un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Krievijas Pagaidu valdība
Pirmās Krievijas Pagaidu valdības locekļi (1917. gada marts). Krievijas Pagaidu valdība bija pirmā demokrātiskā valdība Krievijas Impērijas un Krievijas Republikas vēsturē, kas pastāvēja no 1917.
Jaunums!!: Mihailo Hruševskis un Krievijas Pagaidu valdība · Redzēt vairāk »
Maskava
Maskava ir Krievijas Federācijas galvaspilsēta un Krievijas federālā pilsēta, kas atrodas valsts rietumu daļā pie Maskavas upes, aptuveni 641 km uz dienvidaustrumiem no Sanktpēterburgas.
Jaunums!!: Mihailo Hruševskis un Maskava · Redzēt vairāk »
Maskavas Valsts universitāte
M.
Jaunums!!: Mihailo Hruševskis un Maskavas Valsts universitāte · Redzēt vairāk »
Oktobra revolūcija
Petrogradā 1917. gada oktobrī. Oktobra revolūcija ir pretrunīgi vērtēts notikums Krievijas vēsturē, daļa no 1917. gada Krievijas revolūcijas.
Jaunums!!: Mihailo Hruševskis un Oktobra revolūcija · Redzēt vairāk »
Pareizticība
Pareizticības izplatība pasaulē Pareizticība (baznīcslāvu: Правосла́виѥ, no, orthodoxía) jeb Ortodoksā baznīca, ir termins Austrumu Pareizticīgās baznīcas apzīmēšanai.
Jaunums!!: Mihailo Hruševskis un Pareizticība · Redzēt vairāk »
Pavlo Skoropadskis
Pavlo Skoropadskis (1873—1945) bija ukraiņu ģenerālleitnants un politiķis, Ukrainas Valsts hetmanis (1918).
Jaunums!!: Mihailo Hruševskis un Pavlo Skoropadskis · Redzēt vairāk »
Pēterburgas Zinātņu akadēmija
Pēterburgas Zinātņu akadēmija jeb Ķeizariskā Zinātņu akadēmija (Academia Scientiarum Imperialis, Императорская академия наук) bija Krievijas Impērijas augstākā zinātniskā iestāde no 1724.
Jaunums!!: Mihailo Hruševskis un Pēterburgas Zinātņu akadēmija · Redzēt vairāk »
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Jaunums!!: Mihailo Hruševskis un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Podolija
Podolijas ģerbonis. Podolija ir vēsturisks novads Austrumeiropā, kura kādreizējās teritorijās šobrīd atrodas Ukrainas Vinnicas apgabals, daļēji Hmeļnickas apgabals, Ternopiļas apgabals, Čerkasu apgabals un Odesas apgabals.
Jaunums!!: Mihailo Hruševskis un Podolija · Redzēt vairāk »
Polijas Karaliste (1815—1915)
Karalistes karogs līdz 1831. gadam Polijas teritoriju sadalīšana 19. gadsimta sākumā Karalistes administratīvais dalījums, 1830 Polijas karaliste, 1860 Polijas Karaliste (1815—1915) jeb Polijas cariste, bieži saukta arī par Kongresa Poliju, bija konstitucionālā monarhija, kas tika radīta 1815.
Jaunums!!: Mihailo Hruševskis un Polijas Karaliste (1815—1915) · Redzēt vairāk »
PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts
Iekšlietu Tautas komisariāts jeb NKVD bija Padomju Savienības drošības iestāde, kas īstenoja Padomju Savienības komunistiskās partijas varu.
Jaunums!!: Mihailo Hruševskis un PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts · Redzēt vairāk »
PSRS Zinātņu akadēmija
PSRS Zinātņu akadēmija (krievu: Академия наук СССР) bija Padomju Savienības augstākā zinātniskā iestāde no 1925.
Jaunums!!: Mihailo Hruševskis un PSRS Zinātņu akadēmija · Redzēt vairāk »
Sanktpēterburga
Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.
Jaunums!!: Mihailo Hruševskis un Sanktpēterburga · Redzēt vairāk »
Sarkanā armija
Sarkanās armijas karogs Sarkanā armija jeb Strādnieku un zemnieku Sarkanā armija bija viens no Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukumiem, ko oficiāli lietoja laikā no 1918.
Jaunums!!: Mihailo Hruševskis un Sarkanā armija · Redzēt vairāk »
Tbilisi
Tbilisi (izrunā), līdz 1936.
Jaunums!!: Mihailo Hruševskis un Tbilisi · Redzēt vairāk »
Uļjanovska
Uļjanovska ir pilsēta Krievijas Federācijas Eiropas daļā, Volgas labajā krastā pie Svijagas upes ietekas, uz dienvidiem no Kazaņas.
Jaunums!!: Mihailo Hruševskis un Uļjanovska · Redzēt vairāk »
Ukraiņi
Ukraiņi ir austrumslāvu tauta un Ukrainas pamatiedzīvotāji (vairāk nekā 75% valsts iedzīvotāju).
Jaunums!!: Mihailo Hruševskis un Ukraiņi · Redzēt vairāk »
Ukrainas Centrālā Rada
Centrālā rada (ukrainiski - Центральна Рада) bija pirmā Ukrainas pārvaldes institūcija (1917. gada 17. marts - 1918. gada 29. aprīlis).
Jaunums!!: Mihailo Hruševskis un Ukrainas Centrālā Rada · Redzēt vairāk »
Ukrainas hrivna
Ukrainas hrivna ir Ukrainas nacionālā valūta kopš.
Jaunums!!: Mihailo Hruševskis un Ukrainas hrivna · Redzēt vairāk »
Ukrainas PSR
Ukrainas PSR bija padomju republika no 1917.
Jaunums!!: Mihailo Hruševskis un Ukrainas PSR · Redzēt vairāk »
Ukrainas Tautas Republika
Bresta un Belgoroda. Parīzes miera konferencē (1919). 1920. gada sākumā plānotās Ukrainas teritorijas karte. Polijas armijas un tās sabiedroto līdz 1920. gada aprīlim ieņemtā Ukrainas, Baltkrievijas, Lietuvas, Latvijas un Austrumprūsijas teritorija punktēta. Ukrainas Tautas Republika (UTR) bija pirmā ukraiņu nacionālā valsts, kas radās 1918.
Jaunums!!: Mihailo Hruševskis un Ukrainas Tautas Republika · Redzēt vairāk »
Ukrainizācija
Ukrainiski runājošo iedzīvotāju īpatsvars Krievijas Impērijā 1897. gadā. Ukraiņi (brūnā krāsā) Austrumeiropā 1918. gada kartē. Ukrainizācija, pārukraiņošana jeb ukraiņošana ir politiski un/vai praktiski centieni palielināt ukraiņu valodas izmantošanu, veicināt tās attīstību un atbalstīt ukraiņu kultūras elementus dažādās sabiedrības dzīves jomās, piemēram, izglītībā, izdevējdarbībā, pārvaldē un reliģijā.
Jaunums!!: Mihailo Hruševskis un Ukrainizācija · Redzēt vairāk »
Vīne
Vīne (Wien) ir Austrijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Mihailo Hruševskis un Vīne · Redzēt vairāk »
Vēsturnieks
Sengrieķu vēsturnieks Hērodots tiek uzskatīts par “vēstures tēvu” Vēsturnieks ir vēstures speciālists, kas nodarbojas ar vēstures izpēti, kā arī ar tās mācīšanu citiem.
Jaunums!!: Mihailo Hruševskis un Vēsturnieks · Redzēt vairāk »
Viskrievijas Satversmes sapulce
Krievijas Satversmes sapulces vienīgā sēde 1918. gada 18. janvārī. Viskrievijas Satversmes sapulce bija Krievijas Republikas demokrātiski vēlētais parlaments, ko ievēlēja 1917.
Jaunums!!: Mihailo Hruševskis un Viskrievijas Satversmes sapulce · Redzēt vairāk »
Vladimirs Vernadskis
Vladimirs Vernadskis (krievu: Владимир Иванович Вернадский) jeb Volodimirs Vernadskis (ukraiņu: Володимир Іванович Вернадський); dzimis, miris) bija ukraiņu izcelsmes krievu un padomju zinātnieks, domātājs un sabiedrisks darbinieks. Vernadskis ir viens no bioģeoķīmijas pamatlicējiem. Izmantojot Eduarda Zisa ideju par biosfēru, izplatīja ideju par noosfēru. Vernadskis bija viens no Ukrainas Zinātņu akadēmijas organizētājiem un tās pirmais prezidents.
Jaunums!!: Mihailo Hruševskis un Vladimirs Vernadskis · Redzēt vairāk »
