77 attiecības: Alfrēds Birznieks, Aprīļa pučs, Apvienotā Karaliste, Šveice, Beļģija, Berne, Brisele, Cīrihe, Demokrātiskais bloks, Dzelzceļš, Eduards Traubergs, Emīls Skubiķis, Ernests Rolavs, Februāra revolūcija, Francija, Georgs Bisenieks, Grobiņas apriņķis, Guberņa, Jaunā strāva, Jaunliepāja, Jānis Lazdiņš, Jānis Tepfers, Jūlijs Feldmanis, Karaļauči, Kārlis Ulmanis, Krievijas Impērija, Kurzemes guberņa, Latvieši, Latviešu sociāldemokrātu savienība, Latviešu zemnieku savienība, Latvijas Pagaidu valdība, Latvijas Republikas iekšlietu ministru uzskaitījums, Latvijas Sargs, Latvijas Universitāte, Latvijas valsts pasludināšana, Latvijas vēstnieks Beļģijā, Latvijas vēstnieks Francijā, Latvijas vēstnieks Itālijā, Latvijas vēstnieks Polijā, Latvijas Zemnieku savienība, Liepāja, Liepājas reālskola, Liepājas Svētās Annas baznīca, Londona, Ludvigs Ēķis, Marksisms, Nica, Oļģerds Grosvalds, Osta, Padomju Savienība, ..., Palanga, Parīze, Parīzes Universitāte, Rīga, Roma, Sociālisms, Sociālistu revolucionāru partija, Tautas padome, Tautu Savienība, Triju Zvaigžņu ordenis, Varšava, Vācijas Impērija, Vidzemes Pagaidu Zemes padome, Vilhelms Munters, Vilis Šūmanis, Vinstons Čērčils, Zigfrīds Anna Meierovics, 1905. gada revolūcija, 1918. gads, 1919. gads, 1921. gads, 1924. gads, 1926. gads, 1934. gads, 1937. gads, 1938. gads, 1968. gads. Izvērst indekss (27 vairāk) »
Alfrēds Birznieks
Alfrēds Birznieks (dzimis, miris) bija latviešu zvērināts advokāts, politiķis un sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: Miķelis Valters un Alfrēds Birznieks · Redzēt vairāk »
Aprīļa pučs
Pirmā Latvijas Pagaidu valdība uz "Saratova" klāja 1919. gada jūnijā. Aprīļa pučs bija Baltijas landesvēra vācu kareivju veidotās Trieciengrupas un no Vācijas atbraukušā Pfefera brīvkorpusa kareivju īstenots apvērsums Liepājā Latvijas brīvības cīņu laikā, 1919.
Jaunums!!: Miķelis Valters un Aprīļa pučs · Redzēt vairāk »
Apvienotā Karaliste
Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.
Jaunums!!: Miķelis Valters un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »
Šveice
Šveice, oficiāli Šveices Konfederācija (saīsinājumā CH), ir federāla valsts Rietumeiropā, kuru veido 26 kantoni.
Jaunums!!: Miķelis Valters un Šveice · Redzēt vairāk »
Beļģija
Beļģija ((izruna), (izruna)), oficiāli Beļģijas Karaliste (Koninkrijk België, Royaume de Belgique, Königreich Belgien), ir valsts Eiropas ziemeļrietumos.
Jaunums!!: Miķelis Valters un Beļģija · Redzēt vairāk »
Berne
Berne ir Šveices federālā pilsēta (de facto Šveices galvaspilsēta) un Bernes kantona administratīvais centrs.
Jaunums!!: Miķelis Valters un Berne · Redzēt vairāk »
Brisele
Brisele (vai Ville de Bruxelles) ir pilsēta Beļģijas centrālajā daļā.
Jaunums!!: Miķelis Valters un Brisele · Redzēt vairāk »
Cīrihe
Cīrihe ir pilsēta Šveices ziemeļos, valsts vācvalodīgajā daļā, Cīrihes ezera krastā.
Jaunums!!: Miķelis Valters un Cīrihe · Redzēt vairāk »
Demokrātiskais bloks
Demokrātiskais bloks vai Rīgas Demokrātiskais bloks bija Vācijas Impērijas karaspēka okupētajā Rīgā dibināta nelegāla latviešu partiju politiska apvienība.
Jaunums!!: Miķelis Valters un Demokrātiskais bloks · Redzēt vairāk »
Dzelzceļš
Ventspils stacijas sliežu ceļu izvērsums Pieostas parka virzienā Daugavpils Šķirošanas parks Dzelzceļš ir infrastrukūra, kas vajadzīga, lai nodrošinātu dzelzceļu transportu, tas ir, dzelzceļa sliežu ceļi, signalizācijas ierīces, dzelceļa stacijas un tamlīdzīgi.
Jaunums!!: Miķelis Valters un Dzelzceļš · Redzēt vairāk »
Eduards Traubergs
Eduards Traubergs (1883—1967) bija latviešu jurists un uzņēmējs.
Jaunums!!: Miķelis Valters un Eduards Traubergs · Redzēt vairāk »
Emīls Skubiķis
Emīls Eduards Skubiķis (1875—1943) bija latviešu inženieris un politiķis.
Jaunums!!: Miķelis Valters un Emīls Skubiķis · Redzēt vairāk »
Ernests Rolavs
Ernests Rolavs (1874—1907) bija latviešu publicists un sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: Miķelis Valters un Ernests Rolavs · Redzēt vairāk »
Februāra revolūcija
Nekārtības Petrogradas ielās Revolucionāru mītiņš Februāra revolūcija bija pavērsiena punkts Krievijas Impērijas un pasaules vēsturē, tā aizsāka 1917. gada Krievijas revolūciju, kuras rezultātā sabruka Krievijas Impērija un etnisko minoritāšu nomaļu reģioni, tai skaitā Latvija, ieguva neatkarību.
Jaunums!!: Miķelis Valters un Februāra revolūcija · Redzēt vairāk »
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Jaunums!!: Miķelis Valters un Francija · Redzēt vairāk »
Georgs Bisenieks
Georgs Bisenieks (vecajā ortogrāfijā: Bisseneek, 1885—1941) bija latviešu politiķis un diplomāts.
Jaunums!!: Miķelis Valters un Georgs Bisenieks · Redzēt vairāk »
Grobiņas apriņķis
Grobiņas apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem un draudžu novadu robežām (1859). Aizputes apriņķa (līdz 1819. gadam Grobiņas pilskunga tiesas) karte ar vāciskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820). Grobiņas apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918), līdztekus Latvijas Republikas (1918—1920) sastāvā.
Jaunums!!: Miķelis Valters un Grobiņas apriņķis · Redzēt vairāk »
Guberņa
Krievijas impērijas administratīvais iedalījums 1914. gadā Guberņa (no --> sengrieķu: κυβερνήτης) bija administratīvā iedalījuma vienība Krievijā no 1708.
Jaunums!!: Miķelis Valters un Guberņa · Redzēt vairāk »
Jaunā strāva
Jaunā strāva bija latviešu inteliģences kustība 19.
Jaunums!!: Miķelis Valters un Jaunā strāva · Redzēt vairāk »
Jaunliepāja
Vecliepāja, Dienvidu priekšpilsēta (tagad Dienvidrietumu rajons un Ezerkrasts) Jaunliepāja ir Liepājas apkaime, kas atrodas uz ziemeļiem no Tirdzniecības kanāla.
Jaunums!!: Miķelis Valters un Jaunliepāja · Redzēt vairāk »
Jānis Lazdiņš
Jānis Lazdiņš sūtņa tērpā Jānis Mārtiņš Lazdiņš (arī Jan Lasdin, 1875-1953) bija latviešu mūziķis un diplomāts.
Jaunums!!: Miķelis Valters un Jānis Lazdiņš · Redzēt vairāk »
Jānis Tepfers
Jānis Tepfers (1898-1994) bija latviešu diplomāts, Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas ģenerālsekretārs (1937—1938), Latvijas vēstnieks Somijā (1938—1940).
Jaunums!!: Miķelis Valters un Jānis Tepfers · Redzēt vairāk »
Jūlijs Feldmanis
Jūlijs Feldmanis (1889—1953) bija latviešu diplomāts.
Jaunums!!: Miķelis Valters un Jūlijs Feldmanis · Redzēt vairāk »
Karaļauči
Karaļauči jeb Kēnigsberga (prūšu: Kunnegsgarbs — ‘ķēniņkalns’), Krievijas avotos — Kaļiņingrada, ir Krievijas Federācijā ietilpstoša pilsēta valsts galējos rietumos, neaizsalstoša Baltijas jūras osta un eksklāva Kaļiņingradas apgabala centrs.
Jaunums!!: Miķelis Valters un Karaļauči · Redzēt vairāk »
Kārlis Ulmanis
Kārlis Augusts Vilhelms Ulmanis (dzimis, miris) politiķis, viens no Latvijas valsts izveidotājiem, pirmais Latvijas Pagaidu valdības vadītājs un vairākkārtējs Latvijas Ministru prezidents.
Jaunums!!: Miķelis Valters un Kārlis Ulmanis · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Miķelis Valters un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Kurzemes guberņa
Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.
Jaunums!!: Miķelis Valters un Kurzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Jaunums!!: Miķelis Valters un Latvieši · Redzēt vairāk »
Latviešu sociāldemokrātu savienība
Latviešu sociāldemokrātu savienība (LSS) bija skaitliski neliela, radikāli noskaņota demokrātiska kreisa politiska partija Krievijas impērijā laikā no 1903.
Jaunums!!: Miķelis Valters un Latviešu sociāldemokrātu savienība · Redzēt vairāk »
Latviešu zemnieku savienība
Latviešu zemnieku savienības vēlēšanu plakāts 1931. gada Saeimas vēlēšanās (autors Rihards Zariņš). Latviešu zemnieku savienība (LZS) bija viena no Latvijas parlamentārā perioda (1920—1934) politiskajām partijām.
Jaunums!!: Miķelis Valters un Latviešu zemnieku savienība · Redzēt vairāk »
Latvijas Pagaidu valdība
Pirmā Latvijas Republikas Pagaidu valdība (Liepāja, 1919. gada aprīlis). Pirmajā rindā no kreisās: Spricis Paegle, Miķelis Valters, Kārlis Ulmanis, Teodors Hermanovskis, Kārlis Kasparsons. Otrajā rindā no kreisās: Jānis Blumbergs, Eduards Strautnieks (tieslietu ministrs), Dāvids Rudzītis (valsts kancelejas direktors), Jānis Zālītis, Kārlis Puriņš Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!" Latvijas Pagaidu valdība bija oficiālais nosaukums Latvijas Republikas pirmajām valdībām no 1918.
Jaunums!!: Miķelis Valters un Latvijas Pagaidu valdība · Redzēt vairāk »
Latvijas Republikas iekšlietu ministru uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas iekšlietu ministri, kas ir Latvijas Republikas Ministru kabineta locekļi.
Jaunums!!: Miķelis Valters un Latvijas Republikas iekšlietu ministru uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Latvijas Sargs
"Latvijas Sargs" bija sabiedriski politisks un literārs Latvijas dienas laikraksts, kas iznāca no 1919.
Jaunums!!: Miķelis Valters un Latvijas Sargs · Redzēt vairāk »
Latvijas Universitāte
Latvijas Universitāte (LU) ir Latvijas Republikas akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kurā kopš 1919.
Jaunums!!: Miķelis Valters un Latvijas Universitāte · Redzēt vairāk »
Latvijas valsts pasludināšana
V. Rīdzenieka foto: Latvijas Republikas proklamēšana 1918. gada 18. novembrī. Ar cipariem apzīmēti Tautas Padomes locekļi. Rīgas pilsētas II teātra ēka (tagad Latvijas Nacionālais teātris), kurā 1918. gada 18. novembrī pasludināja Latvijas valsts neatkarība. Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!" "Pagaidu Valdības Vēstneša" 1. numurs par Latvijas valsts izsludināšanu 1918. gada 18. novembrī. Latvijas valsts pasludināšana 1918.
Jaunums!!: Miķelis Valters un Latvijas valsts pasludināšana · Redzēt vairāk »
Latvijas vēstnieks Beļģijā
Latvijas Republikas vēstnieks Beļģijas Karalistē ir Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, kurš pilda oficiālā pārstāvja amatu Beļģijā.
Jaunums!!: Miķelis Valters un Latvijas vēstnieks Beļģijā · Redzēt vairāk »
Latvijas vēstnieks Francijā
Saida iela Parīzē, kurā pašlaik atrodas Latvijas vēstniecība Francijā. Montmartras bulvāris Parīzē, kurā pēc 1992. gada atradās Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vēstniecības. Pronī iela 8 Parīzē, kurā līdz 1940. gadam atradās Latvijas sūtniecība (tagad Krievijas Federācijas pārstāvniecība UNESCO). Latvijas Republikas vēstnieks Francijas Republikā ir Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, kurš pilda oficiālā pārstāvja amatu Francijā.
Jaunums!!: Miķelis Valters un Latvijas vēstnieks Francijā · Redzēt vairāk »
Latvijas vēstnieks Itālijā
Latvijas Republikas vēstnieks Itālijas Republikā ir Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, kurš pilda oficiālā pārstāvja amatu Itālijā, kā arī nerezidējošā vēstnieka funkcijas Maltā, Albānijā un Sanmarīno.
Jaunums!!: Miķelis Valters un Latvijas vēstnieks Itālijā · Redzēt vairāk »
Latvijas vēstnieks Polijā
Polijas kampaņas sagrautā Latvijas sūtniecības ēka Školna ielā (''ulica Szkolna'') 6 Varšavā (1939). Latvijas Republikas vēstnieks Polijas Republikā ir Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, kurš pilda oficiālā pārstāvja amatu Polijas Republikā kā arī nerezidējošais vēstnieka amatu Bulgārijas Republikā un Rumānijā.
Jaunums!!: Miķelis Valters un Latvijas vēstnieks Polijā · Redzēt vairāk »
Latvijas Zemnieku savienība
Latvijas Zemnieku savienība ir centriska politiska partija Latvijas Republikā, dibināta 1991.
Jaunums!!: Miķelis Valters un Latvijas Zemnieku savienība · Redzēt vairāk »
Liepāja
Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no desmit valstspilsētām.
Jaunums!!: Miķelis Valters un Liepāja · Redzēt vairāk »
Liepājas reālskola
Liepājas reālskola bija pilsētas reālskola, kas darbojās no 1884.
Jaunums!!: Miķelis Valters un Liepājas reālskola · Redzēt vairāk »
Liepājas Svētās Annas baznīca
Liepājas Svētās Annas Evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams Eduarda Veidenbauma ielā 1, Liepājā.
Jaunums!!: Miķelis Valters un Liepājas Svētās Annas baznīca · Redzēt vairāk »
Londona
Londona ir Apvienotās Karalistes galvaspilsēta pie Temzas upes Anglijas dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Miķelis Valters un Londona · Redzēt vairāk »
Ludvigs Ēķis
Ludvigs Ēķis (—) bija Latvijas sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: Miķelis Valters un Ludvigs Ēķis · Redzēt vairāk »
Marksisms
Markss un Engelss Marksisms ir filozofiska, ekonomiska, sabiedriska un politiska teorija par kapitālistiskā sabiedrībā valdošu šķiru konfliktu, kas neizbēgami noved pie sociāla apvērsuma un ekonomiskās sistēmas maiņas.
Jaunums!!: Miķelis Valters un Marksisms · Redzēt vairāk »
Nica
Nica ir pilsēta Francijas dienvidos Vidusjūras krastā, netālu no Itālijas robežas uz rietumiem no Monako.
Jaunums!!: Miķelis Valters un Nica · Redzēt vairāk »
Oļģerds Grosvalds
Oļģerds Grosvalds (1884. gada 25. aprīlis — 1962. gada 12. septembris) bija latviešu žurnālists, mākslas kritiķis, politiķis un diplomāts, būdams Latvijas ārlietu dienestā 43 gadus (1919—1962).
Jaunums!!: Miķelis Valters un Oļģerds Grosvalds · Redzēt vairāk »
Osta
Klada Lorēna glezna, 1638. gads Osta ir ar robežām noteikta teritorija, ieskaitot akvatoriju, kas iekārtota ar moliem, piestātnēm, sauszemes infrastruktūru un ūdensceļiem kravu, transporta un ekspedīciju operāciju veikšanai, kuģu un pasažieru apkalpošanai, kā arī dažādu citu ar kuģošanu saistītu palīgoperāciju veikšanai.
Jaunums!!: Miķelis Valters un Osta · Redzēt vairāk »
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Jaunums!!: Miķelis Valters un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »
Palanga
Palanga (žemaišu: Palonga) ir pilsēta un pašvaldība Lietuvā pie Baltijas jūras, 25 km uz ziemeļiem no Klaipēdas.
Jaunums!!: Miķelis Valters un Palanga · Redzēt vairāk »
Parīze
Parīze (IPA) ir Francijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta valstī, kā arī Ildefransas reģiona administratīvais centrs un viens no valsts departamentiem.
Jaunums!!: Miķelis Valters un Parīze · Redzēt vairāk »
Parīzes Universitāte
Parīzes Universitāte, pazīstama arī kā Sorbonna (Sorbonne, la Sorbonne), bija universitāte Parīzē, Francijā.
Jaunums!!: Miķelis Valters un Parīzes Universitāte · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Miķelis Valters un Rīga · Redzēt vairāk »
Roma
Roma ir vēsturiska pilsēta, Itālijas valsts galvaspilsēta, kā arī Lacio reģiona un Romas provinces administratīvais centrs.
Jaunums!!: Miķelis Valters un Roma · Redzēt vairāk »
Sociālisms
Spānijā. Sarkanais karogs ir viens no sociālisma simboliem. Sociālisms (no — 'dalīties') ir plašs sociālo un ekonomisko iekārtu kopums, kuru mērķis ir ekonomika, kas kalpo sabiedrībai, demokrātiska ražošanas līdzekļu pārvalde un vienmērīga (atbilstoši ieguldījumam) labumu sadale.
Jaunums!!: Miķelis Valters un Sociālisms · Redzēt vairāk »
Sociālistu revolucionāru partija
Sociālistu revolucionāru partijas priekšvēlēšanu plakāts 1917. gadā. Sociālistu revolucionāru partija (saīsināti eseri) bija radikāla politiskā partija Krievijas impērijā (1902—1917), Krievijas Republikā (1917) un vēlāk Krievijas PFSR (1917— 1923), kas izveidojās apvienojoties narodņiku pulciņiem.
Jaunums!!: Miķelis Valters un Sociālistu revolucionāru partija · Redzēt vairāk »
Tautas padome
Latvijas Tautas Padomes prezidijs 1918. gadā. No kreisās: priekšsēža otrs biedrs Gustavs Zemgals, sekretārs Erasts Bite, sekretārs Emīls Skubiķis, priekšsēdis Jānis Čakste, sekretārs Staņislavs Kambala, priekšsēža pirmais biedrs Marģers Skujenieks Latvijas Tautas padome bija pagaidu likumdevēja iestāde, kas aizstāja Latviešu Pagaidu Nacionālo Padomi un pastāvēja līdz pirmajām demokrātiskām parlamenta vēlēšanām (kuras 1918. un 1919. gadā nebija iespējams realizēt vācu okupācijas un vēlāk lielinieciskās aktīvas karadarbības apstākļos).
Jaunums!!: Miķelis Valters un Tautas padome · Redzēt vairāk »
Tautu Savienība
Ženēvā Tautu Savienība jeb Nāciju Līga bija globāla starpvaldību organizācija, kura dibināta no 1919.
Jaunums!!: Miķelis Valters un Tautu Savienība · Redzēt vairāk »
Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordenis ar ķēdi Pēterim Sniķeram pasniegtais Triju Zvaigžņu ordeņa komandiera diploms (1926). Triju Zvaigžņu ordenis ir visaugstākais Latvijas valsts apbalvojums, ko piešķir par sevišķiem nopelniem Tēvijas labā.
Jaunums!!: Miķelis Valters un Triju Zvaigžņu ordenis · Redzēt vairāk »
Varšava
Varšava ir Polijas galvaspilsēta no 1596.
Jaunums!!: Miķelis Valters un Varšava · Redzēt vairāk »
Vācijas Impērija
Vācijas Impērija (vācu: Deutsches Reich) jeb Vācijas Ķeizarvalsts (vācu: Deutsches Kaiserreich) tika nodibināta 1871.
Jaunums!!: Miķelis Valters un Vācijas Impērija · Redzēt vairāk »
Vidzemes Pagaidu Zemes padome
Vidzemes Pagaidu Zemes padomes Valde (1917). Pirmais no kreisās puses Zigfrīds Anna Meierovics. Valmieras Latviešu (Saviesīgās) biedrības nams. Valmieras rātslaukums ar padomju sarkanajiem un Latvijas sarkanbaltsarkanajiem karogiem 1917. gada 1. maijā (Vidzemes bezzemnieku 1. kongresa laikā). Vidzemes Zemes padome vai Vidzemes Pagaidu zemes padome bija 1917.
Jaunums!!: Miķelis Valters un Vidzemes Pagaidu Zemes padome · Redzēt vairāk »
Vilhelms Munters
Gothards Vilhelms Nikolajs Munters (dzimis Rīgā, miris Rīgā) bija Latvijas diplomāts, ārlietu ministrs (1936—1940).
Jaunums!!: Miķelis Valters un Vilhelms Munters · Redzēt vairāk »
Vilis Šūmanis
Vilis Roberts Šūmanis (1887—1948) bija latviešu diplomāts, kas kopš 1924.
Jaunums!!: Miķelis Valters un Vilis Šūmanis · Redzēt vairāk »
Vinstons Čērčils
Sers Vinstons Leonards Spensers-Čērčils (dzimis, miris) bija Apvienotās Karalistes politiķis, pazīstams kā Apvienotās Karalistes līderis Otrā pasaules kara laikā.
Jaunums!!: Miķelis Valters un Vinstons Čērčils · Redzēt vairāk »
Zigfrīds Anna Meierovics
Zigfrīds Anna Meierovics ( —) bija Latvijas sabiedriskais un politiskais darbinieks.
Jaunums!!: Miķelis Valters un Zigfrīds Anna Meierovics · Redzēt vairāk »
1905. gada revolūcija
1905. gada 17. oktobra manifesta atbalsta demonstrācija (Iļja Repins, 1911). 1905.
Jaunums!!: Miķelis Valters un 1905. gada revolūcija · Redzēt vairāk »
1918. gads
1918.
Jaunums!!: Miķelis Valters un 1918. gads · Redzēt vairāk »
1919. gads
1919.
Jaunums!!: Miķelis Valters un 1919. gads · Redzēt vairāk »
1921. gads
1921.
Jaunums!!: Miķelis Valters un 1921. gads · Redzēt vairāk »
1924. gads
1924.
Jaunums!!: Miķelis Valters un 1924. gads · Redzēt vairāk »
1926. gads
1926.
Jaunums!!: Miķelis Valters un 1926. gads · Redzēt vairāk »
1934. gads
1934.
Jaunums!!: Miķelis Valters un 1934. gads · Redzēt vairāk »
1937. gads
1937.
Jaunums!!: Miķelis Valters un 1937. gads · Redzēt vairāk »
1938. gads
1938.
Jaunums!!: Miķelis Valters un 1938. gads · Redzēt vairāk »
1968. gads
1968.
Jaunums!!: Miķelis Valters un 1968. gads · Redzēt vairāk »