Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Molekula

Indekss Molekula

3D attēli (pa kreisi un vidū) un 2D attēls (pa labi) parāda molekulu uzbūvi no dažādiem atomiem. Molekula ir mazākā vielas daļiņa, kuras nosaka vielas ķīmisko sastāvu un visas fizikālās īpašības.

50 attiecības: Acs, Anglija, Atoms, Attālums, Cēlgāzes, Centimetrs, Džons Daltons, Dimetilēteris, Elektriskais lauks, Elektronmikroskops, Elektrons, Etanols, Fizikāls ķermenis, Grams, Hēlijs, Izomērija, Jons, Jonu mikroskops, Kilograms, Kovalentā saite, Kubikcentimetrs, Kubikmetrs, Leņķis, Litrs, Masa, Mēness, Metāli, Metrs, Mikroskops, Milimetrs, Molekula, Nanometrs, Ogleklis, Organiskā viela, Paskāls, Plaušas, Rādiuss, Sekstiljons, Sfēra, Skābeklis, Spiediens, Spriegums, Televizors, Tilpums, Trajektorija, Viela, Volframs, Volts, Zeme, Zemes atmosfēra.

Acs

Acis ir orgāni, kuri uztver gaismu un pēc tam pa optisko nervu nosūta uz smadzenēm.

Jaunums!!: Molekula un Acs · Redzēt vairāk »

Anglija

Anglija ir zeme, kas ir Apvienotās Karalistes sastāvdaļa.

Jaunums!!: Molekula un Anglija · Redzēt vairāk »

Atoms

Hēlija atoma uzbūve un izmēri Atoms (atomos — ‘nedalāms’) ir vielas pamatvienība, kuru pamatā veido atoma kodols, un tam savukārt apkārt riņķo negatīvi uzlādēts elektronu mākonis.

Jaunums!!: Molekula un Atoms · Redzēt vairāk »

Attālums

Personas, kas atrodas dažādos attālumos viens no otra Attālums jeb distance ir iedomātas vai reālas līnijas garums, kas parasti ir starp diviem punktiem.

Jaunums!!: Molekula un Attālums · Redzēt vairāk »

Cēlgāzes

Cēlgāzes ir periodiskās tabulas VIIIA grupas elementi.

Jaunums!!: Molekula un Cēlgāzes · Redzēt vairāk »

Centimetrs

Galdnieka mērs ar centimetru iedaļām Centimetrs (cm) ir SI garuma mērvienība - viena simtdaļa no metra.

Jaunums!!: Molekula un Centimetrs · Redzēt vairāk »

Džons Daltons

Džons Daltons (izrunā, dzimis, miris) bija angļu ķīmiķis, fiziķis un meteorologs, kā arī tiek uzskatīts par mūsdienu atomu teorijas "tēvu".

Jaunums!!: Molekula un Džons Daltons · Redzēt vairāk »

Dimetilēteris

Dimetilēteris (metoksimetāns, koka ēteris, CH3−O−CH3) ir visvienkāršākais ēteris.

Jaunums!!: Molekula un Dimetilēteris · Redzēt vairāk »

Elektriskais lauks

Elektriskais lauks ir lauks, kas pastāv ap jebkuru elektriski lādētu ķermeni vai lādiņu, un Kulona likumu var interpretēt šādi: viens no lādiņiem, piemēram q_2.

Jaunums!!: Molekula un Elektriskais lauks · Redzēt vairāk »

Elektronmikroskops

Viens no veco modeļu elektronmikroskopiem. Elektronmikroskops ir mikroskopa veids, kurā tiek izmantoti elektroni, lai apgaismotu paraugu un izveidotu tā palielinātu attēlu.

Jaunums!!: Molekula un Elektronmikroskops · Redzēt vairāk »

Elektrons

Kruksa lampu pirmo reizi tika nodemonstrēta elektronu daļiņu daba Elektrons (élektron — ‘dzintars’) ir vieglākā no zināmajām stabilajām elementārdaļiņām (neskaitot neitrīno, kam arī ir ļoti niecīga miera masa).

Jaunums!!: Molekula un Elektrons · Redzēt vairāk »

Etanols

Etanols (etilspirts, metilkarbinols, CH3CH2OH, EtOH) ir plašāk pazīstamais spirts.

Jaunums!!: Molekula un Etanols · Redzēt vairāk »

Fizikāls ķermenis

Fizikāls ķermenis jeb vienkārši ķermenis ir termins fizikā.

Jaunums!!: Molekula un Fizikāls ķermenis · Redzēt vairāk »

Grams

Grams ir masas mērvienība, kas pielīdzināma kilograma 1/1000 daļai.

Jaunums!!: Molekula un Grams · Redzēt vairāk »

Hēlijs

Hēlijs (— 'Saule'; apzīmē ar He) ir ķīmiski visinertākais elements, kas tikpat kā neveido ķīmiskus savienojumus.

Jaunums!!: Molekula un Hēlijs · Redzēt vairāk »

Izomērija

Izomērija ir parādība, ka pastāv vielas, kurām ir vienāda molekulmasa un ķīmiskais sastāvs, bet dažāda struktūra (dažāda atomu un saišu starp tiem kārtība molekulā vai arī dažāds atomu vai to grupu telpiskais izvietojums).

Jaunums!!: Molekula un Izomērija · Redzēt vairāk »

Jons

Joni ir elektriski lādētas daļiņas, kas rodas, ja vielas atomi vai atomu grupas zaudē vai pievieno vienu vai vairākus elektronus.

Jaunums!!: Molekula un Jons · Redzēt vairāk »

Jonu mikroskops

thumb Jonu mikroskops (jeb jonu projektors) sastāv no sfēriska trauka, kuras rādiuss ir aptuveni 0,1 m (10 cm), un volframa adatas, kuras smaile novietota trauka centrā (sk. zīmējumu).

Jaunums!!: Molekula un Jonu mikroskops · Redzēt vairāk »

Kilograms

collās) Kilograms (simbols: kg) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) masas pamatmērvienība, kas ir vienāds ar cilindrisku etalonu, kas izgatavots no irīdija-platīna sakausējuma, un atrodas Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā (Bureau international des poids et mesures).

Jaunums!!: Molekula un Kilograms · Redzēt vairāk »

Kovalentā saite

hibridizācijas dēļ) Kovalentā saite (— 'kopīgs', valens — 'stiprs'), saukta arī par homeopolāro saiti ir ķīmiskās saites veids, kura rodas, apvienojoties reaģējošo atomu diviem valences elektronu mākoņiem.

Jaunums!!: Molekula un Kovalentā saite · Redzēt vairāk »

Kubikcentimetrs

Kubikcentimetrs ir viena no tilpuma mērvienībām.

Jaunums!!: Molekula un Kubikcentimetrs · Redzēt vairāk »

Kubikmetrs

Kubikmetrs ir viena no SI tilpuma mērvienībām.

Jaunums!!: Molekula un Kubikmetrs · Redzēt vairāk »

Leņķis

Leņķis ir plaknes daļa, ko ierobežo divi stari, kam ir kopīgs sākumpunkts.

Jaunums!!: Molekula un Leņķis · Redzēt vairāk »

Litrs

Kuba ar 10 cm garu malu tilpums ir 1 litrs Litrs ir tilpuma mērvienība, ko apzīmē ar "L" vai "l".

Jaunums!!: Molekula un Litrs · Redzēt vairāk »

Masa

Masas pamatmērvienība ir kilograms. Attēlā redzams kilograma etalona datormodelis (blakus novietotais lineāls graduēts collās) Masa ir matērijas daudzums, ko satur ķermenis, vai matērijas īpašība, kas vienāda ar priekšmeta pretestību izmaiņām tā kustības ātrumā vai virzienā (pretestība paātrinājumam jeb inerce).

Jaunums!!: Molekula un Masa · Redzēt vairāk »

Mēness

Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Mēness kā sugas vārds apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk, nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas, atmosfēras un ēnas kontrasti. Nokļūstot uz Mēness, no tā uz Zemes praktiski nekas nav saskatāms, jo Zemes virsmu vienmēr klāj biezs mākoņu slānis, kuram cauri nevar redzēt. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.

Jaunums!!: Molekula un Mēness · Redzēt vairāk »

Metāli

Nokaitēts metāls Metāli ((métallon) — ‘raktuves’) ir tādu elementu veidotās vienkāršās vielas vai to sakausējumi, kam piemīt metāliskas īpašības (salīdzinoši laba siltumvadītspēja un elektrovadītspēja, metālisks spīdums, plastiskums u.c.). Metāliem raksturīgs īpaša veida kristālrežģis, kurā liela daļa vērtības elektronu ir visiem atomiem kopīgi un var brīvi pārvietoties.

Jaunums!!: Molekula un Metāli · Redzēt vairāk »

Metrs

No 1889. līdz 1960. gada metrs bija vienāds ar stieņa garumu, kas bija izgatavots no platīna un irīdija sakausējuma, un atradās Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā Metrs (simbols: m) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) garuma pamatmērvienība, kas ir vienāda ar attālumu, ko gaisma veic vakuumā sekundēs.

Jaunums!!: Molekula un Metrs · Redzēt vairāk »

Mikroskops

Mikroskops Carl Zeiss (1879) Mikroskops ir instruments, kuru lieto lai aplūkotu objektus, kas ir pārāk mazi, lai tos varētu saskatīt ar neapbruņotu aci.

Jaunums!!: Molekula un Mikroskops · Redzēt vairāk »

Milimetrs

Milimetrs (mm) ir SI garuma mērvienība, kas ir vienāda ar vienu tūkstošo daļu no metra.

Jaunums!!: Molekula un Milimetrs · Redzēt vairāk »

Molekula

3D attēli (pa kreisi un vidū) un 2D attēls (pa labi) parāda molekulu uzbūvi no dažādiem atomiem. Molekula ir mazākā vielas daļiņa, kuras nosaka vielas ķīmisko sastāvu un visas fizikālās īpašības.

Jaunums!!: Molekula un Molekula · Redzēt vairāk »

Nanometrs

Nanometrs (nm) ir metra miljardā daļa.

Jaunums!!: Molekula un Nanometrs · Redzēt vairāk »

Ogleklis

Ogleklis ir ķīmiskais elements ar simbolu C un atomskaitli 6.

Jaunums!!: Molekula un Ogleklis · Redzēt vairāk »

Organiskā viela

Metāns — viena no uzbūves ziņā vienkāršākajām un izplatītākajām organiskajām vielām Organiskās vielas ir oglekli saturoša vielu grupa, daudzas no kurām sastopamas dzīvajā dabā.

Jaunums!!: Molekula un Organiskā viela · Redzēt vairāk »

Paskāls

Paskāls (simbols: Pa) ir SI spiediena mērvienība.

Jaunums!!: Molekula un Paskāls · Redzēt vairāk »

Plaušas

1. Traheja; 2. Artērija; 3. Vēna; Alveolārā eja; 5. Alveolas; 6. Sirds ierobs; 7. Bronhiolas; 8. Daiviņu bronhi; 9. Segmentu bronhi; 10. Galvenais bronhs; 11. Balsene Plaušas ir ļoti nozīmīgs elpošanas orgāns zīdītājiem, rāpuļiem, putniem, vairākām zivīm un gliemežiem.

Jaunums!!: Molekula un Plaušas · Redzēt vairāk »

Rādiuss

Rādiuss ''r'', kas savieno riņķa līnijas centru ''O'' ar punktu ''P''. Par riņķa līnijas rādiusu sauc jebkuru nogriezni, kas savieno riņķa līnijas centru ar kādu no tās punktiem.

Jaunums!!: Molekula un Rādiuss · Redzēt vairāk »

Sekstiljons

1 000 000 000 000 000 000 000 jeb sekstiljons ir naturāls skaitlis starp skaitļiem 999 999 999 999 999 999 999 un 1 000 000 000 000 000 000 001.

Jaunums!!: Molekula un Sekstiljons · Redzēt vairāk »

Sfēra

Sfēra Sfēra ir visu to telpas punktu kopa, kuri atrodas vienā un tajā pašā attālumā no kāda fiksēta punkta.

Jaunums!!: Molekula un Sfēra · Redzēt vairāk »

Skābeklis

Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.

Jaunums!!: Molekula un Skābeklis · Redzēt vairāk »

Spiediens

Spiediens ir perpendikulārais spēks, kas iedarbojas uz virsmas laukuma vienību.

Jaunums!!: Molekula un Spiediens · Redzēt vairāk »

Spriegums

Starptautiska zīme, kura norāda uz augstu spriegumu. Spriegums, jeb, precīzāk, elektriskais spriegums ir potenciālu starpība starp diviem elektriskās vai elektroniskās shēmas punktiem.

Jaunums!!: Molekula un Spriegums · Redzēt vairāk »

Televizors

Televizors (— 'tālu' + — 'skatītājs') jeb tālrādis ir elektroniska ierīce, kas paredzēta televīzijas pārraižu uztveršanai un demonstrēšanai, kā arī attēla un skaņas attēlošanai no dažādiem videosignāla avotiem (videomagnetofoniem, DVD atskaņotājiem).

Jaunums!!: Molekula un Televizors · Redzēt vairāk »

Tilpums

Tilpums ir kāda ģeometriska ķermeņa lielums, cik daudz trīsdimensiju telpas tas aizņem jeb telpas daļa, kas norobežota ar vismaz vienu noslēgtu virsmu.

Jaunums!!: Molekula un Tilpums · Redzēt vairāk »

Trajektorija

Trajektorija pēc būtības var būt pēdas sniegā, kas paliek pēc slēpotāja. Trajektorija ir līnija plaknē vai telpā, pa kuru pārvietojas fizikāls ķermenis, precīzāk, materiāls punkts.

Jaunums!!: Molekula un Trajektorija · Redzēt vairāk »

Viela

Viela ir matērijas veids, kura sastāv no atomiem.

Jaunums!!: Molekula un Viela · Redzēt vairāk »

Volframs

Volframs ir ķīmiskais elements ar simbolu W un atomskaitli 74.

Jaunums!!: Molekula un Volframs · Redzēt vairāk »

Volts

Volts (V) ir elektriskā sprieguma SI mērvienība, tā nosaukta par godu itāļu fiziķim Alesandro Voltam (1745—1827).

Jaunums!!: Molekula un Volts · Redzēt vairāk »

Zeme

Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.

Jaunums!!: Molekula un Zeme · Redzēt vairāk »

Zemes atmosfēra

Atmosfēras slāņi - neatbilst mērogam Zemes atmosfēra ir ap Zemi esošais gāzu apvalks, ko Zemes tuvumā notur gravitācijas spēks.

Jaunums!!: Molekula un Zemes atmosfēra · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Molekulas.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »