Ātrāk nekā pārlūku!
22 attiecības: Augstais lāčpurns, Balkāni, Bisītes, Cepurīte (mikoloģija), Index Fungorum, Kātiņš (mikoloģija), Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs, Lāčpurni, Mikrometrs, MycoBank, Parastais lāčpurns, Saprotrofi, Sēņošana, Sēņu kulinārija, Sēnes, Smailais lāčpurns, Sporas, Svins, Turcija, Umami, Vācija, Ziemeļamerika.
Augstais lāčpurns
Augstais lāčpurns (Morchella elata) ir Latvijā reta lāčpurnu ģints sēne, kuras augļķermeņi pēc apstrādes ir ēdami.
Jaunums!!: Skaistais lāčpurns un Augstais lāčpurns · Redzēt vairāk »
Balkāni
Balkāni var būt.
Jaunums!!: Skaistais lāčpurns un Balkāni · Redzēt vairāk »
Bisītes
Bisītes jeb ķerveļi (Gyromitra) ir Latvijā vidēji bieži sastopamu asku sēņu ģints,Vimba E., Kundziņš M. "Sēnes" Izdevniecība Liesma, Rīgā, 1970.
Jaunums!!: Skaistais lāčpurns un Bisītes · Redzēt vairāk »
Cepurīte (mikoloģija)
Sarkanā mušmire Jaunu atmateņu cepurītes Pienaines ''Lactarius indigo'' cepurītes apakšdaļa ar lapiņu veida himenoforu Beku dzimtas cepurītes bieži ir t.s. spilvenveida. Sēnes cepurīte ir sēnes augļķermeņa augšējā daļa ar sporu veidojošo slāni — himēniju, kas bazīdijsēnēm atrodas cepurītes apakšdaļā, bet asku sēnēm somiņās apotēciju iekšpusē pie ārējās malas.
Jaunums!!: Skaistais lāčpurns un Cepurīte (mikoloģija) · Redzēt vairāk »
Index Fungorum
Index Fungorum, burtiskā tulkojumā — "sēņu saraksts", ir starptautiska tiešsaistes datu bāze, kas indeksē visus mikoloģiskos sēņu sugu nosaukumus un to kombinācijas.
Jaunums!!: Skaistais lāčpurns un Index Fungorum · Redzēt vairāk »
Kātiņš (mikoloģija)
Pieaugušai lauka atmatenei uz kātiņa ir gredzens no daļējā plīvura, bet nav maksts Sēnes kātiņš ir sēnes augļķermeņa stumbrveida daļa, kas paceļ sēnes cepurīti virs augsnes, lai no tās izbirstošās sporas varētu uztvert vējš.
Jaunums!!: Skaistais lāčpurns un Kātiņš (mikoloģija) · Redzēt vairāk »
Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs
Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs ir Latvijas Universitātes struktūrvienība.
Jaunums!!: Skaistais lāčpurns un Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs · Redzēt vairāk »
Lāčpurni
Lāčpurni (Morchella) ir Latvijā samērā reti sastopamu ēdamo sēņu ģints, kura 21.
Jaunums!!: Skaistais lāčpurns un Lāčpurni · Redzēt vairāk »
Mikrometrs
Mikrometrs jeb mikrons ir metra miljonā daļa.
Jaunums!!: Skaistais lāčpurns un Mikrometrs · Redzēt vairāk »
MycoBank
MycoBank ir tiešsaistes datu bāze, kas apkopo un dokumentē jaunus mikoloģiskos sugu nosaukumus un to kombinācijas, reizēm apvienojumā ar to aprakstiem un ilustrācijām.
Jaunums!!: Skaistais lāčpurns un MycoBank · Redzēt vairāk »
Parastais lāčpurns
Parastais lāčpurns (Morchella esculenta, agrāk arī Phallus esculentus) ir Latvijā vidēji bieža lāčpurnu dzimtas sēne, kuras augļķermeņi pēc apstrādes ir ēdami.
Jaunums!!: Skaistais lāčpurns un Parastais lāčpurns · Redzēt vairāk »
Saprotrofi
Cikls starp heterotrofiem un autotrofiem organismiem Porcelāna tintene ir tipisks saprofīta paraugs Parastās celmenes rizomorfas uz koksnes Saprotrofi (— puve, τροφή — pārtika) ir organismi (baktērijas un sēnes), kas noārda organismu mirušās vai pūstošās atliekas, pārvēršot tās neorganiskos un vienkāršos organiskos savienojumos.
Jaunums!!: Skaistais lāčpurns un Saprotrofi · Redzēt vairāk »
Sēņošana
Sēņotāja grozs ar ēdamām sēnēm Sēņošana ir savvaļas sēņu augļķermeņu ievākšana, parasti pārtikas vajadzībām.
Jaunums!!: Skaistais lāčpurns un Sēņošana · Redzēt vairāk »
Sēņu kulinārija
Sēņu ragū ar rīsiem Cepta lielā dižsardzene ar mērci Sēņu kulinārija (— "virtuves") ir sēņu ēdienu pagatavošanas māksla, kā pavārmākslas sastāvdaļa.
Jaunums!!: Skaistais lāčpurns un Sēņu kulinārija · Redzēt vairāk »
Sēnes
Sēnes (fungi, mycota) ir atsevišķa organismu grupa jeb valsts.
Jaunums!!: Skaistais lāčpurns un Sēnes · Redzēt vairāk »
Smailais lāčpurns
Smailais lāčpurns (Morchella conica) ir Latvijā vidēji reta lāčpurnu ģints sēne, kuras augļķermeņi pēc apstrādes ir ēdami.
Jaunums!!: Skaistais lāčpurns un Smailais lāčpurns · Redzēt vairāk »
Sporas
askos mikroskopā Dārza atmatenes bazīdijsporas uz bazīdijām Parastās aļņpapardes (''Asplenium scolopendrium'') sporangiju kopas ar sporām lapu apakšpusē Nereti sporām ir īpatnēja virsma, kas palīdz atšķirt dažādas sugas. Trifeļu dzimtas sēnes ''Tuber oregonense'' sporas Sporas ir īpašas šūnas, kas nodrošina daudzu organismu vairošanos vai izdzīvošanu.
Jaunums!!: Skaistais lāčpurns un Sporas · Redzēt vairāk »
Svins
Svins ir ķīmiskais elements ar simbolu Pb un atomskaitli 82.
Jaunums!!: Skaistais lāčpurns un Svins · Redzēt vairāk »
Turcija
Turcija, oficiālais nosaukums Turcijas Republika (Türkiye Cumhuriyeti), ir Eirāzijas valsts, kura atrodas Mazāzijas pussalā, Dienvidrietumāzijā, un Trāķijā, Dienvideiropas Balkānu reģionā.
Jaunums!!: Skaistais lāčpurns un Turcija · Redzēt vairāk »
Umami
Umami (no — 'patīkama garša') ir viena no piecām cilvēka pamatgaršām.
Jaunums!!: Skaistais lāčpurns un Umami · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Skaistais lāčpurns un Vācija · Redzēt vairāk »
Ziemeļamerika
Ziemeļamerika ir trešais lielākais kontinents pēc platības un ceturtais lielākais — pēc iedzīvotāju skaita.
Jaunums!!: Skaistais lāčpurns un Ziemeļamerika · Redzēt vairāk »
