8 attiecības: Alofons, Defise, Fonēma, Fonētika, Fonoloģija, Fons, Morfoloģija (valodniecība), Zilbes intonācija.
Alofons
Alofons ir kādas fonēmas pozicionāls variants, piemēram, latviešu valodā ir fonēmas pozicionāls variants pirms velārajiem un.
Jaunums!!: Morfēma un Alofons · Redzēt vairāk »
Defise
Defise (cēlies no — ‘dalīšana’) jeb savienojuma zīme ir pieturzīme, tā ir svītriņa, kas īsāka par domuzīmi.
Jaunums!!: Morfēma un Defise · Redzēt vairāk »
Fonēma
Fonēma ir valodas fonoloģiskās sistēmas mazākā vienība.
Jaunums!!: Morfēma un Fonēma · Redzēt vairāk »
Fonētika
Fonētika (no grieķu vārda φωνή - "skaņa" vai "balss") ir zinātnes nozare, kas pēta cilvēka runas skaņas.
Jaunums!!: Morfēma un Fonētika · Redzēt vairāk »
Fonoloģija
Fonoloģija (φωνή phōnē, "skaņa" un λόγος lógos, "mācība") ir valodniecības apakšnozare, kas pēta "valodas skanisko elementu funkcijas un skaņu attieksmju modeļus." Fonētika apskata valodas skaņas jeb fonus no nosacīti objektīva skatpunkta — to artikulārās (t. i., pēc runas orgānu iesaistības) un akustiskās iezīmes.
Jaunums!!: Morfēma un Fonoloģija · Redzēt vairāk »
Fons
Fons (no (fōnḗ) — 'balss', 'skaņa') ir mazākā valodas fonētiskā vienība.
Jaunums!!: Morfēma un Fons · Redzēt vairāk »
Morfoloģija (valodniecība)
Morfoloģija (no (morphē) — 'veids') ir valodniecības apakšnozare, gramatikas daļa, kas pēta vārda struktūru (morfēmisko sastāvu), vārdformu, vārda gramatisko nozīmju veidošanu un izteikšanu, vārdformu paradigmas un vārdšķiras.
Jaunums!!: Morfēma un Morfoloģija (valodniecība) · Redzēt vairāk »
Zilbes intonācija
Zilbes intonācija ir prosodiska parādība, kuras noteicošie radītāji ir pamattonis, intensitāte un kvantitāte (garums), to izmanto garās zilbēs un tā kalpo semantiskai un gramatiskai diferencēšanai.
Jaunums!!: Morfēma un Zilbes intonācija · Redzēt vairāk »