Ātrāk nekā pārlūku!
20 attiecības: Belgoroda, Jersika (valsts), Kristietība, Kumāni, Mstislavs I Vladimirovičs (Lielais), Mstislavs Mstislavičs, Novgorodas kņazi, Pagānisms, Pleskavas kņazi, Polockas kņaziste, Sakala, Smoļenskas kņazi, Tālava, Ugaunija, Veļikijnovgoroda, Vladimiras-Suzdaļas kņazi, Vladimirs Mstislavičs, Vladimirs Svjatoslavičs, 1179. gads, 1180. gads.
Belgoroda
Belgoroda ir pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabala administratīvais centrs.
Jaunums!!: Mstislavs Rostislavičs (Drosmīgais) un Belgoroda · Redzēt vairāk »
Jersika (valsts)
Jersika bija seno latgaļu valstisks veidojums ar pārvaldes centru Jersikas pilī.
Jaunums!!: Mstislavs Rostislavičs (Drosmīgais) un Jersika (valsts) · Redzēt vairāk »
Kristietība
Kristietība (Khristos) ir monoteiska reliģija, kas balstās uz Jēzus Kristus dzīvi un mācību, kāda tā aprakstīta Jaunajā Derībā.
Jaunums!!: Mstislavs Rostislavičs (Drosmīgais) un Kristietība · Redzēt vairāk »
Kumāni
Kumāni jeb polovcieši, saukti arī par kipčakiem, bija tjurkvalodīga stepju klejotāju cilšu apvienība 11.—13.
Jaunums!!: Mstislavs Rostislavičs (Drosmīgais) un Kumāni · Redzēt vairāk »
Mstislavs I Vladimirovičs (Lielais)
Mstislavs Vladimirovičs (vikingu sāgās: Haralds, 1076-1132) jeb Mstislavs Vladimirovičs Lielais bija Kijivas lielkņazs no 1125.
Jaunums!!: Mstislavs Rostislavičs (Drosmīgais) un Mstislavs I Vladimirovičs (Lielais) · Redzēt vairāk »
Mstislavs Mstislavičs
Mstislavs Mstislavičs "Veiksmīgais" (dzimis pirms 1176. gada, miris 1228. gadā) bija Novgorodas kņazs (1210—1215, 1216-1218), vēlāk Galīcijas kņazs (1219, 1221-1226).
Jaunums!!: Mstislavs Rostislavičs (Drosmīgais) un Mstislavs Mstislavičs · Redzēt vairāk »
Novgorodas kņazi
Novgorodas ģerbonis. Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Novgorodas kņazu saraksts (862–1480) ietver sevī visu Novgorodas kņazu uzskaitījumu no teiksmainā vikingu ķēniņa Rurika līdz Maskavas lielkņazam Ivanam III, kas iznīcināja Novgorodas republikas neatkarību un pievienoja to Maskavijas lielkņazistei.
Jaunums!!: Mstislavs Rostislavičs (Drosmīgais) un Novgorodas kņazi · Redzēt vairāk »
Pagānisms
Stonhendžas megalīti tiek saistīti ar pagānu rituāliem Pagānisms jeb pagānība (no — 'lauku') ir termins, kuru 4.
Jaunums!!: Mstislavs Rostislavičs (Drosmīgais) un Pagānisms · Redzēt vairāk »
Pleskavas kņazi
Pleskavas kņazistes senais ģerbonis (no A. Meijerberga albuma, 1661). Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Pleskavas kņazs bija Pleskavas zemes karavadoņa tituls, kas nebija mantojams, jo šajā amatā iecēla — sākotnēji Kijivas lielkņazs savus radiniekus, vēlāk Pleskavas veče, bet Pleskavas republikas periodā — Maskavas lielkņazs.
Jaunums!!: Mstislavs Rostislavičs (Drosmīgais) un Pleskavas kņazi · Redzēt vairāk »
Polockas kņaziste
Polockas kņaziste bija austrumslāvu viduslaiku valsts ar galvaspilsētu Polockā, kas izveidojās uz kriviču cilšu savienības bāzes 10. gadsimta otrajā pusē.
Jaunums!!: Mstislavs Rostislavičs (Drosmīgais) un Polockas kņaziste · Redzēt vairāk »
Sakala
Senās Igaunijas zemes pirms XIII gs. Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Dienvidigaunijas dialekti mūsdienās. Sakaliešu valodas substrāts saglabājies kā Mulgi dialekts. Sakala bija seno igauņu zeme, kas 13.
Jaunums!!: Mstislavs Rostislavičs (Drosmīgais) un Sakala · Redzēt vairāk »
Smoļenskas kņazi
Smoļenskas ģerbonis. Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Smoļenskas kņazs bija valdnieka tituls Smoļenskas kņazistē no 1010.
Jaunums!!: Mstislavs Rostislavičs (Drosmīgais) un Smoļenskas kņazi · Redzēt vairāk »
Tālava
Tālava bija seno letgaļu jeb letu zeme mūsdienu Ziemeļlatgales un Ziemeļvidzemes teritorijās.
Jaunums!!: Mstislavs Rostislavičs (Drosmīgais) un Tālava · Redzēt vairāk »
Ugaunija
Senās Igaunijas zemes pirms XIII gs. Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Ugaunija jeb Ugandi līdz 13.
Jaunums!!: Mstislavs Rostislavičs (Drosmīgais) un Ugaunija · Redzēt vairāk »
Veļikijnovgoroda
Veļikijnovgoroda (— ‘Dižā Novgoroda’), līdz 1999.
Jaunums!!: Mstislavs Rostislavičs (Drosmīgais) un Veļikijnovgoroda · Redzēt vairāk »
Vladimiras-Suzdaļas kņazi
Kijivas Krievzemes kņazistes 11. gadsimtā. Vladimiras-Suzdaļas lielkņaziste izveidojās no Rostovas-Suzdaļas kņazistes (kartē - ''Rostov-Suzdal''). Vladimiras-Suzdaļas kņazi, vēlāk Vladimiras lielkņazi bija Vladimiras-Suzdaļas kņazistes (krievu:Владимиро-Суздальское княжество) valdnieki, kas pārņēma Kijivas lielkņazu dominējošo stāvokli krievu zemēs 12.
Jaunums!!: Mstislavs Rostislavičs (Drosmīgais) un Vladimiras-Suzdaļas kņazi · Redzēt vairāk »
Vladimirs Mstislavičs
Vladimirs Mstislavičs jeb Valdemārs (dzimis pirms 1178. gada, miris pēc 1226. gada) bija Pleskavas kņazs no Rurikoviču dinastijas.
Jaunums!!: Mstislavs Rostislavičs (Drosmīgais) un Vladimirs Mstislavičs · Redzēt vairāk »
Vladimirs Svjatoslavičs
Lielkņazs Vladimirs izvēlas ticību (Eginks, 1822.) Vladimira kristīšana Hersonesas bazilikā Krimā (V.Vasņecova freska Kijivas Sv.Vladimira katedrālē, 1890). Novgorodā (1862). Vladimirs Svjatoslavičs (senkrievu: Володимѣръ Свѧтославичь,,,; dzimis ap 960. gadu, miris) bija Kijivas lielkņazs, kurš 988.
Jaunums!!: Mstislavs Rostislavičs (Drosmīgais) un Vladimirs Svjatoslavičs · Redzēt vairāk »
1179. gads
1179.
Jaunums!!: Mstislavs Rostislavičs (Drosmīgais) un 1179. gads · Redzēt vairāk »
1180. gads
1180.
Jaunums!!: Mstislavs Rostislavičs (Drosmīgais) un 1180. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Mstislav Rostislavich, Mstislavs Drošsirdīgais, Mstislavs I Drosmīgais, Mstislavs Rostislavičs, Mstislavs Rostislavičs Drosmīgais, Rostislavich, Rostislavičs.
