Ātrāk nekā pārlūku!
33 attiecības: Arheoloģija, Ābrams Feldhūns, Barkavas pagasts, Dinaburgas pils, Dundagas pils, Dzelzs laikmets, Indriķa hronika, Jānis Apals, Latvieši, Latvijas Universitāte, Latvijas Zinātņu akadēmija, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenie locekļi, Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa, Livonijas hronika, Lokstenes viduslaiku pils, Mārtiņsala, Monreāla, Oliņkalns, Piltenes viduslaiku pils, Rēzeknes apriņķis, Rēzeknes pilskalns, Sabiles pilskalns, Turku, Valdis Bisenieks, Vēsturnieks, Vecākā atskaņu hronika, Viduslaiki, 12. gadsimts, 16. gadsimts, 1956. gads, 1984. gads, 1997. gads, 9. gadsimts.
Arheoloģija
Pompejos 19. gadsimta beigās Arheoloģija ((arhaīos) — ‘sens’; (-logiā) — ‘mācība’) ir vēstures zinātnes nozare, kas pēta vēsturi, izmantojot lietiskos vēstures avotus — arheoloģiskos pieminekļus (senlietas, senās celtnes, apbedījumus).
Jaunums!!: Ēvalds Mugurēvičs un Arheoloģija · Redzēt vairāk »
Ābrams Feldhūns
Ābrams Feldhūns (1915—2009) bija Latvijas ebreju izcelsmes valodnieks un tulkotājs.
Jaunums!!: Ēvalds Mugurēvičs un Ābrams Feldhūns · Redzēt vairāk »
Barkavas pagasts
Barkavas pagasts ir viena no Madonas novada administratīvajām teritorijām tā dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Ēvalds Mugurēvičs un Barkavas pagasts · Redzēt vairāk »
Dinaburgas pils
Dinaburgas pils plāns 16. gadsimtā ar pils pamatiem (''Schloss''), priekšpili (''Vorburg'') un pilsētu (kreisajā pusē). Vilhelms Neimanis, 1890. Vecdaugavpils rekonstrukcijas variants. Dinaburgas pils jeb Vecdaugavpils (Alt-Dünaburg) bija 1275.
Jaunums!!: Ēvalds Mugurēvičs un Dinaburgas pils · Redzēt vairāk »
Dundagas pils
Dundagas pils 1827. gadā. Dundagas pils mūsdienās. Dundagas pils iekšpagalms. Dundagas pils ir viduslaiku pils Dundagā, ko cēlis Rīgas domkapituls 13.
Jaunums!!: Ēvalds Mugurēvičs un Dundagas pils · Redzēt vairāk »
Dzelzs laikmets
Arheoloģijā par dzelzs laikmetu sauc cilvēces attīstības stadiju, kad cilvēki iemācījās apstrādāt dzelzi un izgatavot no tās ieročus un darbarīkus.
Jaunums!!: Ēvalds Mugurēvičs un Dzelzs laikmets · Redzēt vairāk »
Indriķa hronika
Indriķa Livonijas hronikas manuskripta lapa. Indriķa Livonijas hronika (latīniski: Heinrici Cronicon Lyvoniae) ir Latvijas un Igaunijas vēstures pirmavots.
Jaunums!!: Ēvalds Mugurēvičs un Indriķa hronika · Redzēt vairāk »
Jānis Apals
Jānis Apals (1930—2011) bija latviešu vēsturnieks un arheologs.
Jaunums!!: Ēvalds Mugurēvičs un Jānis Apals · Redzēt vairāk »
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Jaunums!!: Ēvalds Mugurēvičs un Latvieši · Redzēt vairāk »
Latvijas Universitāte
Latvijas Universitāte (LU) ir Latvijas Republikas akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kurā kopš 1919.
Jaunums!!: Ēvalds Mugurēvičs un Latvijas Universitāte · Redzēt vairāk »
Latvijas Zinātņu akadēmija
Latvijas Zinātņu akadēmija, abreviatūra LZA (līdz 1990. gadam — Latvijas PSR Zinātņu akadēmija), ir 1946.
Jaunums!!: Ēvalds Mugurēvičs un Latvijas Zinātņu akadēmija · Redzēt vairāk »
Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenie locekļi
Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenie locekļi jeb akadēmiķi ir daļa no Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) locekļiem, kurus ievēl LZA pilnsapulce.
Jaunums!!: Ēvalds Mugurēvičs un Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenie locekļi · Redzēt vairāk »
Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa
Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa ir Latvijas Zinātņu akadēmijas augstākais apbalvojums, kas tiek piešķirts Latvijas un ārzemju zinātniekiem par izciliem sasniegumiem.
Jaunums!!: Ēvalds Mugurēvičs un Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa · Redzēt vairāk »
Livonijas hronika
Livonijas hronikas ir apvienojošs nosaukums šādām piecām hronikām.
Jaunums!!: Ēvalds Mugurēvičs un Livonijas hronika · Redzēt vairāk »
Lokstenes viduslaiku pils
Lokstenes pils ziemeļaustrumu mūra paliekas 20. gs. sākumā Lokstenes pilskalns ar Gersikas villu 20. gs. sākumā Oliņkalns (pa kreisi), Lokstenes pilskalns (vidū, tālumā) un Sēlpils pilskalns (pa labi) 1866. gada attēlā Lokstenes viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas vasaļu nocietināta muižas pils Daugavas labajā stāvkrastā pie Pļaviņām, iepretī Livonijas ordeņa Sēlpils cietoksnim.
Jaunums!!: Ēvalds Mugurēvičs un Lokstenes viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Mārtiņsala
Mārtiņsala, senāk Baznīcas sala jeb Holma ir bijusī sala Daugavas lejtecē, senās ārējās deltas rajonā, augšpus Doles salai, kur sazarojās Ceļa Daugava un Sausā Daugava.
Jaunums!!: Ēvalds Mugurēvičs un Mārtiņsala · Redzēt vairāk »
Monreāla
Monreāla ir pilsēta Kanādas dienvidaustrumos pie Otavas ietekas Sentlorensā (Sv. Labrenča upē).
Jaunums!!: Ēvalds Mugurēvičs un Monreāla · Redzēt vairāk »
Oliņkalns
Daugava starp Oliņkalnu (kreisajā pusē) un Sēlpili (labajā pusē). V. Z. Štafenhāgena gravīra, 1866. Oliņkalns ir pilskalns Aizkraukles novada Klintaines pagastā.
Jaunums!!: Ēvalds Mugurēvičs un Oliņkalns · Redzēt vairāk »
Piltenes viduslaiku pils
Piltenes pilsdrupas un baznīca mūsdienās. Piltenes bīskapa pils plāns pirms 1309. (Bernhard Schmid, 1942). Piltenes pilsdrupas 18. gadsimtā (no Pauluči albuma). Piltenes pilsdrupu un pilsētas plāns (ap 1830). Piltenes viduslaiku pils bija Kurzemes bīskapa pils Piltenē pie Ventas upes laikā no 14.
Jaunums!!: Ēvalds Mugurēvičs un Piltenes viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Rēzeknes apriņķis
Rēzeknes apriņķis bija administratīva vienība Inflantijas vaivadijas (1629—1772, kā Rēzeknes trakts), Polockas guberņas (1776—1796), Baltkrievijas guberņas (1796—1802), Vitebskas guberņas (1802—1917), Vidzemes guberņas (1918), LSPR (1919—1920), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940—1949) sastāvā.
Jaunums!!: Ēvalds Mugurēvičs un Rēzeknes apriņķis · Redzēt vairāk »
Rēzeknes pilskalns
Rēzeknes pilsdrupas ir Livonijas ordeņa pils paliekas Rēzeknes pilsētas centrā.
Jaunums!!: Ēvalds Mugurēvičs un Rēzeknes pilskalns · Redzēt vairāk »
Sabiles pilskalns
Sabiles pilskalns atrodas Talsu novadā, Sabiles pilsētas robežās.
Jaunums!!: Ēvalds Mugurēvičs un Sabiles pilskalns · Redzēt vairāk »
Turku
Turku jeb Obu ir pilsēta Somijas dienvidrietumos pie Auras upes ietekas Baltijas jūrā.
Jaunums!!: Ēvalds Mugurēvičs un Turku · Redzēt vairāk »
Valdis Bisenieks
Valdis Bisenieks (dzimis, miris) bija latviešu valodnieks, tulkotājs, atdzejotājs un dzejnieks.
Jaunums!!: Ēvalds Mugurēvičs un Valdis Bisenieks · Redzēt vairāk »
Vēsturnieks
Sengrieķu vēsturnieks Hērodots tiek uzskatīts par “vēstures tēvu” Vēsturnieks ir vēstures speciālists, kas nodarbojas ar vēstures izpēti, kā arī ar tās mācīšanu citiem.
Jaunums!!: Ēvalds Mugurēvičs un Vēsturnieks · Redzēt vairāk »
Vecākā atskaņu hronika
Livonijas (vecākās) atskaņu hronikas titullapa (Leo Meijera izdevums, 1876). Vecākā atskaņu hronika, saukta arī par Rīmju hroniku ir otra senākā Livonijas hronika (sacerēta 1290—1296, vissenākā ir Indriķa hronika) par Krusta kariem Latvijā.
Jaunums!!: Ēvalds Mugurēvičs un Vecākā atskaņu hronika · Redzēt vairāk »
Viduslaiki
Krusts bija viens no izplatītākajiem simboliem viduslaiku sabiedrībā Viduslaiki bija Eiropas vēstures laika periods starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem, no 5.
Jaunums!!: Ēvalds Mugurēvičs un Viduslaiki · Redzēt vairāk »
12. gadsimts
12.
Jaunums!!: Ēvalds Mugurēvičs un 12. gadsimts · Redzēt vairāk »
16. gadsimts
16.
Jaunums!!: Ēvalds Mugurēvičs un 16. gadsimts · Redzēt vairāk »
1956. gads
1956.
Jaunums!!: Ēvalds Mugurēvičs un 1956. gads · Redzēt vairāk »
1984. gads
1984.
Jaunums!!: Ēvalds Mugurēvičs un 1984. gads · Redzēt vairāk »
1997. gads
1997.
Jaunums!!: Ēvalds Mugurēvičs un 1997. gads · Redzēt vairāk »
9. gadsimts
9.
Jaunums!!: Ēvalds Mugurēvičs un 9. gadsimts · Redzēt vairāk »
