Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Mujānu pils

Indekss Mujānu pils

Mujānu pils, muižas un dzirnavu plāns 17. gs. Mujānu pilsdrupas ar Balto torni 20. gs. sākumā Mujānu pils (dēvēta arī par Moyan, Maian, Mojahn) bija Rīgas arhibīskapijas vasaļa pils 15.-16.

19 attiecības: Aksels Ūksenšerna, Gustavs II Ādolfs, Ikskili, Jamas Zapoļskas miera līgums, Jumara, Kocēnu pagasts, Lielais Ziemeļu karš, Limbaži, Livonijas ordenis, Meki, Mengdeni, Mujāni, Mujānu pils, Patkuli, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Rīgas arhibīskapija, Rozeni, Valmiera, Zviedru Vidzeme.

Aksels Ūksenšerna

Aksels Ūksenšerna jeb Oksenšerna (dzimis, miris) bija izglītots un ietekmīgs Zviedrijas lielvalsts darbinieks un diplomāts.

Jaunums!!: Mujānu pils un Aksels Ūksenšerna · Redzēt vairāk »

Gustavs II Ādolfs

Rīgas Doma vitrāža, 1885) Gustavs II Ādolfs (Gustav II Adolf; dzimis, miris) bija Zviedrijas karalis, Zviedrijas impērijas izveidotājs.

Jaunums!!: Mujānu pils un Gustavs II Ādolfs · Redzēt vairāk »

Ikskili

Baronu Ikskilu ģerbonis Fon Ikskili jeb Ikšķili ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 13.

Jaunums!!: Mujānu pils un Ikskili · Redzēt vairāk »

Jamas Zapoļskas miera līgums

Stefanam Batorijam. Centrā sarunu vidutājs pāvesta legāts Antonio Posevino (Jana Matejko glezna, 1872) Ar oranžu krāsu iezīmētas Krievijas ieņemtās zemes, no kurām tā atteicās pēc Jamzapoļskas miera līguma Jamas Zapoļskas miera līgums vai Jamzapoļskas miera līgums, arī Jamzapoļes (Zapoļes) miers bija starpvalstu līgums, kuru Livonijas kara (1558—1583) beigās apmēram 80 km uz dienvidaustrumiem no Pleskavas sādžā Kiverova Gora (Киверова Гора) 1582.

Jaunums!!: Mujānu pils un Jamas Zapoļskas miera līgums · Redzēt vairāk »

Jumara

Jumara (arī Jumāra, Imara, Imera) ir Gaujas labā krasta pieteka Valmieras novadā.

Jaunums!!: Mujānu pils un Jumara · Redzēt vairāk »

Kocēnu pagasts

Kocēnu pagasts ir viena no Valmieras novada administratīvajām teritorijām Gaujas labajā krastā.

Jaunums!!: Mujānu pils un Kocēnu pagasts · Redzēt vairāk »

Lielais Ziemeļu karš

Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Mujānu pils un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »

Limbaži

Limbaži ir pilsēta Vidzemē, Limbažu novada centrs.

Jaunums!!: Mujānu pils un Limbaži · Redzēt vairāk »

Livonijas ordenis

Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.

Jaunums!!: Mujānu pils un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »

Meki

Fon Meku dzimtas ģerbonis. Fon Meku dzimta ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļoja Livonijā 16.

Jaunums!!: Mujānu pils un Meki · Redzēt vairāk »

Mengdeni

Grāfu Mengdenu dzimtas ģerbonis. Rīgas Doma baznīcā. Mengdeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 15.

Jaunums!!: Mujānu pils un Mengdeni · Redzēt vairāk »

Mujāni

Mujāni ir ciems Valmieras novada Kocēnu pagastā.

Jaunums!!: Mujānu pils un Mujāni · Redzēt vairāk »

Mujānu pils

Mujānu pils, muižas un dzirnavu plāns 17. gs. Mujānu pilsdrupas ar Balto torni 20. gs. sākumā Mujānu pils (dēvēta arī par Moyan, Maian, Mojahn) bija Rīgas arhibīskapijas vasaļa pils 15.-16.

Jaunums!!: Mujānu pils un Mujānu pils · Redzēt vairāk »

Patkuli

Patkulu dzimtas ģerbonis. Fon Patkuli ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 14.

Jaunums!!: Mujānu pils un Patkuli · Redzēt vairāk »

Poļu—zviedru karš (1600—1629)

Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.

Jaunums!!: Mujānu pils un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Redzēt vairāk »

Rīgas arhibīskapija

Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.

Jaunums!!: Mujānu pils un Rīgas arhibīskapija · Redzēt vairāk »

Rozeni

Fon Rozenu dzimtas ģerbonis Fon Rozeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 13.

Jaunums!!: Mujānu pils un Rozeni · Redzēt vairāk »

Valmiera

Valmiera ir pilsēta Vidzemes centrālajā daļā, Valmieras novada administratīvais centrs, viena no desmit Latvijas valstspilsētām.

Jaunums!!: Mujānu pils un Valmiera · Redzēt vairāk »

Zviedru Vidzeme

Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.

Jaunums!!: Mujānu pils un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Mujānu muiža, Mujānu pilsmuiža, Mujānu viduslaiku pils.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »