Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Sermuļu dzimta

Indekss Sermuļu dzimta

Sermuļu dzimtas jeb caunu dzimtas (Mustelidae) dzīvnieki pieder pie plēsēju kārtas suņveidīgo apakškārtas (Caniformia).

69 attiecības: Ala, Alnis, Amerikas āpsis, Amerikas ūdele, Amerikas ūdri, Auss, Ūdri, Īsspalvainie ūdri, Āfrikas svītrainā zebiekste, Āpši, Āzijas īsnagu ūdrs, Brazīlijas dižūdrs, Caunas, Cūkāpši, Dezoksiribonukleīnskābe, Diena, Dzīvnieki, Dzemde, Dziedzeris, Dzimta (bioloģija), Eirāzijas āpši, Eirāzijas ūdri, Embrijs, Fauna, Gaļa, Gads, Grauzēji, Grizoni, Kaķveidīgie, Kalāns, Kauls, Kāja, Kilograms, Klimats, Koks, Latvija, Lāči, Lāsumainais sesks, Mangustu dzimta, Mājas sesks, Mājdzīvnieki, Meža cauna, Medusāpsis, Melnkāju sesks, Metrs, Patagonijas zebiekste, Peles, Plēsēji, Raibkakla ūdrs, Saldūdens, ..., Sermuļi, Sermuļu apakšdzimta, Sermuļu virsdzimta, Seskāpši, Skunksi, Suņveidīgie, Suga, Surikats, Svītrainie seski, Taira, Talsi, Tinis, Vēžveidīgie, Zebiekste, Zeme, Zobi, 19. gadsimts, 1973. gads, 1974. gads. Izvērst indekss (19 vairāk) »

Ala

Gūtmaņa ala Siguldā Acsibi ala Ala ir dabiski veidojies dobums pazemē, kurā var iekļūt cilvēks.

Jaunums!!: Sermuļu dzimta un Ala · Redzēt vairāk »

Alnis

Alnis (Alces alces) ir liela auguma dzīvnieks, kas pieder pārnadžu kārtas (Ruminantia) briežu dzimtai (Cervidae).

Jaunums!!: Sermuļu dzimta un Alnis · Redzēt vairāk »

Amerikas āpsis

Amerikas āpsis jeb Ziemeļamerikas āpsis (Taxidea taxus) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga Amerikas āpšu ģintī (Taxidea).

Jaunums!!: Sermuļu dzimta un Amerikas āpsis · Redzēt vairāk »

Amerikas ūdele

Amerikas ūdele, arī nercs (Neovison vison) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, un tā ir vienīgā mūsdienās dzīvojošā suga ūdeļu ģintī (Neovison).

Jaunums!!: Sermuļu dzimta un Amerikas ūdele · Redzēt vairāk »

Amerikas ūdri

Amerikas ūdri (Lontra) ir viena no sermuļu dzimtas (Mustelidae) ģintīm, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Sermuļu dzimta un Amerikas ūdri · Redzēt vairāk »

Auss

Auss ir dzirdes un līdzsvara pāra orgāns, kas uztver skaņu un ķermeņa stāvokļa izmaiņas.

Jaunums!!: Sermuļu dzimta un Auss · Redzēt vairāk »

Ūdri

Ūdri jeb ūdru apakšdzimta (Lutrinae) ir viena no sermuļu dzimtas (Mustelidae) apakšdzimtām, kas apvieno 13 mūsdienās dzīvojošas ūdru sugas un kas iedalītas 7 ģintīs.

Jaunums!!: Sermuļu dzimta un Ūdri · Redzēt vairāk »

Īsspalvainie ūdri

Īsspalvainie ūdri (Lutrogale) ir viena no sermuļu dzimtas (Mustelidae) ģintīm.

Jaunums!!: Sermuļu dzimta un Īsspalvainie ūdri · Redzēt vairāk »

Āfrikas svītrainā zebiekste

Āfrikas svītrainā zebiekste (Poecilogale albinucha) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, un tā ir vienīgā suga Āfrikas svītraino zebiekstu ģintī (Poecilogale).

Jaunums!!: Sermuļu dzimta un Āfrikas svītrainā zebiekste · Redzēt vairāk »

Āpši

Par āpšiem sauc sermuļu dzimtas (Mustelidae) trīs dažādu apakšdzimtu dzīvniekus.

Jaunums!!: Sermuļu dzimta un Āpši · Redzēt vairāk »

Āzijas īsnagu ūdrs

Āzijas īsnagu ūdrs (Amblonyx cinereus) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas ir vienīgā suga īsnagu ūdru ģintī (Amblonyx).

Jaunums!!: Sermuļu dzimta un Āzijas īsnagu ūdrs · Redzēt vairāk »

Brazīlijas dižūdrs

Brazīlijas dižūdrs (Pteronura brasiliensis) ir gan ūdenī, gan uz sauszemes dzīvojošs sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kura dabiskais izplatības areāls ir Dienvidamerikas centrālā un ziemeļu daļa.

Jaunums!!: Sermuļu dzimta un Brazīlijas dižūdrs · Redzēt vairāk »

Caunas

Caunas (Martes) ir neliela auguma plēsīgi dzīvnieki, kas veido vienu no sermuļu dzimtas (Mustelidae) ģintīm.

Jaunums!!: Sermuļu dzimta un Caunas · Redzēt vairāk »

Cūkāpši

Cūkāpši (Arctonyx) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) Eirāzijas āpšu apakšdzimtas (Melinae) plēsēju ģints, kurā ir 3 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Sermuļu dzimta un Cūkāpši · Redzēt vairāk »

Dezoksiribonukleīnskābe

DNS fragments. DNS sastāv no divām savītām spirālēm Dezoksiribonukleīnskābe (DNS) ir viena no nukleīnskābēm.

Jaunums!!: Sermuļu dzimta un Dezoksiribonukleīnskābe · Redzēt vairāk »

Diena

terminatoru. Ziemeļu piepolārā zona ir vienmēr apspīdēta (polārā diena), bet dienvidu polārā zona vienmēr aptumšota (polārā nakts) Diena ir diennakts gaišais periods, t.i. laika posms no saullēkta līdz saulrietam.

Jaunums!!: Sermuļu dzimta un Diena · Redzēt vairāk »

Dzīvnieki

Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem.

Jaunums!!: Sermuļu dzimta un Dzīvnieki · Redzēt vairāk »

Dzemde

Viljama Hantera zīmējums, kurā detalizēti attēlots embrijs sievietes dzemdē. Dzemde ir sievietes reproduktīvās sistēmas orgāns, kurā tiek uzņemta apaugļota olšūna, kas vēlāk attīstās par embriju.

Jaunums!!: Sermuļu dzimta un Dzemde · Redzēt vairāk »

Dziedzeris

Cilvēka zemžokļa siekalu dziedzeri Dziedzeris ir orgāns, kas izstrādā un izdala (sekretē) dažādas īpašas vielas.

Jaunums!!: Sermuļu dzimta un Dziedzeris · Redzēt vairāk »

Dzimta (bioloģija)

Dzimta ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.

Jaunums!!: Sermuļu dzimta un Dzimta (bioloģija) · Redzēt vairāk »

Eirāzijas āpši

Eirāzijas āpši (Meles) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) Eirāzijas āpšu apakšdzimtas (Melinae) plēsēju ģints, kurā ir 3 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Sermuļu dzimta un Eirāzijas āpši · Redzēt vairāk »

Eirāzijas ūdri

Eirāzijas ūdri (Lutra) ir viena no sermuļu dzimtas (Mustelidae) ģintīm, kas apvieno 3 sugas.

Jaunums!!: Sermuļu dzimta un Eirāzijas ūdri · Redzēt vairāk »

Embrijs

Mēnesi vecs cilvēka embrijs ārpusdzemdes grūtniecības laikā Embrijs ( — ‘dīglis’) ir dzīva organisma attīstības stadija, sākot ar zigotu un beidzot ar piedzimšanu vai izšķilšanos no olas (ziedaugiem — izdīgšanu no sēklas).

Jaunums!!: Sermuļu dzimta un Embrijs · Redzēt vairāk »

Fauna

Vienkārša salas faunas shēma - visas tās dzīvnieku sugas uzsvērtas kastē. Fauna ir dzīvnieku valsts, kādā konkrētā reģionā vai laikā.

Jaunums!!: Sermuļu dzimta un Fauna · Redzēt vairāk »

Gaļa

Gaļas produkti Klusā daba'', Klods Monē (1864). Gaļa ir dzīvnieku (parasti siltasiņu) muskuļaudi un taukaudi, ko izmanto pārtikā.

Jaunums!!: Sermuļu dzimta un Gaļa · Redzēt vairāk »

Gads

Gads ir laika mērvienība.

Jaunums!!: Sermuļu dzimta un Gads · Redzēt vairāk »

Grauzēji

Grauzēji (Rodentia) ir zīdītāju klases (Mammalia) dzīvnieku kārta.

Jaunums!!: Sermuļu dzimta un Grauzēji · Redzēt vairāk »

Grizoni

Grizoni jeb Dienvidamerikas tiņi (Galictis) ir viena no sermuļu dzimtas (Mustelidae) ģintīm, kas apvieno divas sugas.

Jaunums!!: Sermuļu dzimta un Grizoni · Redzēt vairāk »

Kaķveidīgie

Kaķveidīgie, kaķveidīgo apakškārtas (Feliformia) dzīvnieki pieder pie plēsēju kārtas (Carnivora).

Jaunums!!: Sermuļu dzimta un Kaķveidīgie · Redzēt vairāk »

Kalāns

Kalāns jeb Klusā okeāna jūrasūdrs, arī Pacifika jūrasūdrs (Enhydra lutris) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) jūrā dzīvojošs plēsējs, kas ir vienīgā suga kalānu ģintī (Enhydra).

Jaunums!!: Sermuļu dzimta un Kalāns · Redzēt vairāk »

Kauls

''Humerus'' — augšdelma kauls (labās rokas) Kauli ir izturīgi, pietiekoši elastīgi saistaudi, kas pilda balsta funkcijas.

Jaunums!!: Sermuļu dzimta un Kauls · Redzēt vairāk »

Kāja

Kukaiņa kājas diagramma. Kājas ir dzīvnieku un cilvēka ķermeņa daļas, kas nodrošina pārvietošanos.

Jaunums!!: Sermuļu dzimta un Kāja · Redzēt vairāk »

Kilograms

collās) Kilograms (simbols: kg) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) masas pamatmērvienība, kas ir vienāds ar cilindrisku etalonu, kas izgatavots no irīdija-platīna sakausējuma, un atrodas Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā (Bureau international des poids et mesures).

Jaunums!!: Sermuļu dzimta un Kilograms · Redzēt vairāk »

Klimats

ASV). Klimats ir noteiktai vietai vai teritorijai raksturīgs ilggadējs laikapstākļu režīms.

Jaunums!!: Sermuļu dzimta un Klimats · Redzēt vairāk »

Koks

Vecs ozols Koki ir daudzgadīgi augi ar vienu galveno stumbru.

Jaunums!!: Sermuļu dzimta un Koks · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Sermuļu dzimta un Latvija · Redzēt vairāk »

Lāči

Lāči (Ursus) ir viena no lāču dzimtas (Ursidae) ģintīm.

Jaunums!!: Sermuļu dzimta un Lāči · Redzēt vairāk »

Lāsumainais sesks

Lāsumainais sesks (Vormela peregusna) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, un tā ir vienīgā suga lāsumaino sesku ģintī (Vormela).

Jaunums!!: Sermuļu dzimta un Lāsumainais sesks · Redzēt vairāk »

Mangustu dzimta

Mangustu dzimtas (Herpestidae) dzīvnieki ir plēsēju kārtas (Carnivora) kaķveidīgie (Feliformia) zīdītāji.

Jaunums!!: Sermuļu dzimta un Mangustu dzimta · Redzēt vairāk »

Mājas sesks

Mājas sesks (Mustela putorius furo) jeb fretka (no) ir meža seska domesticēta pasuga.

Jaunums!!: Sermuļu dzimta un Mājas sesks · Redzēt vairāk »

Mājdzīvnieki

Mājdzīvnieki ir dzīvnieki, kurus ir pieradinājis cilvēks, sniedzot pajumti un pārtiku.

Jaunums!!: Sermuļu dzimta un Mājdzīvnieki · Redzēt vairāk »

Meža cauna

Meža cauna jeb Eiropas meža cauna (Martes martes) ir vidēja auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder caunu ģintij (Martes).

Jaunums!!: Sermuļu dzimta un Meža cauna · Redzēt vairāk »

Medusāpsis

Medusāpsis (Mellivora capensis) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, vienīgā suga medusāpšu ģintī (Mellivora).

Jaunums!!: Sermuļu dzimta un Medusāpsis · Redzēt vairāk »

Melnkāju sesks

Melnkāju sesks jeb Amerikas sesks (Mustela nigripes) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.

Jaunums!!: Sermuļu dzimta un Melnkāju sesks · Redzēt vairāk »

Metrs

No 1889. līdz 1960. gada metrs bija vienāds ar stieņa garumu, kas bija izgatavots no platīna un irīdija sakausējuma, un atradās Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā Metrs (simbols: m) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) garuma pamatmērvienība, kas ir vienāda ar attālumu, ko gaisma veic vakuumā sekundēs.

Jaunums!!: Sermuļu dzimta un Metrs · Redzēt vairāk »

Patagonijas zebiekste

Patagonijas zebiekste (Lyncodon patagonicus) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, un tā ir vienīgā suga Patagonijas zebiekstu ģintī (Lyncodon).

Jaunums!!: Sermuļu dzimta un Patagonijas zebiekste · Redzēt vairāk »

Peles

Peles, peļu ģints (Mus) ir mazi grauzēju kārtas (Rodentia) dzīvnieki, kas pieder peļu dzimtas (Muridae) Vecās pasaules peļu apakšdzimtai (Murinae).

Jaunums!!: Sermuļu dzimta un Peles · Redzēt vairāk »

Plēsēji

Plēsēji (Carnivora, no carn — 'gaļa' un vorāre — 'rīt, ātri ēst') ir zīdītāju kārta, kuras lielākā pārstāvju daļa ir gaļēdāji.

Jaunums!!: Sermuļu dzimta un Plēsēji · Redzēt vairāk »

Raibkakla ūdrs

Raibkakla ūdrs (Hydrictis maculicollis) ir gan ūdenī, gan uz sauszemes dzīvojošs sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga raibkakla ūdru ģintī (Hydrictis).

Jaunums!!: Sermuļu dzimta un Raibkakla ūdrs · Redzēt vairāk »

Saldūdens

Baikālā atrodas ap 20% atkusušā virszemes saldūdens Saldūdens ir ūdens, kur izšķīdušo sāļu saturs ir mazāks nekā 0,05%.

Jaunums!!: Sermuļu dzimta un Saldūdens · Redzēt vairāk »

Sermuļi

Sermuļi jeb zebiekstes (Mustela) ir lielākā sermuļu dzimtas (Mustelidae) ģints, kas apvieno 17 sugas. Sermuļu ģints apvieno dažādas zebiekstu sugas, no kurām tikai vienu sauc vienkārši zebiekste (Mustela nivalis). Ģintī ir viena ūdeļu suga Eiropas ūdele (Mustela lutreola), viena sermuļa suga sermulis (Mustela erminea), viena kolonoku suga Sibīrijas kolonoks (Mustela sibirica) un trīs sesku sugas: meža sesks (Mustela putorius), melnkāju sesks (Mustela nigripes) un stepes sesks (Mustela eversmannii).

Jaunums!!: Sermuļu dzimta un Sermuļi · Redzēt vairāk »

Sermuļu apakšdzimta

Sermuļu apakšdzimta (Mustelinae) ir viena no sermuļu dzimtas (Mustelidae) apakšdzimtām un pieder pie suņveidīgo apakškārtas (Caniformia).

Jaunums!!: Sermuļu dzimta un Sermuļu apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Sermuļu virsdzimta

Sermuļu virsdzimta (Musteloidea) ir viena no suņveidīgo apakškārtas (Caniformia) plēsēju virsdzimtām, kas apvieno 4 dzimtas.

Jaunums!!: Sermuļu dzimta un Sermuļu virsdzimta · Redzēt vairāk »

Seskāpši

Seskāpši jeb caunāpši (Melogale) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) Eirāzijas āpšu apakšdzimtas (Melinae) plēsēju ģints, kurā ir 4 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Sermuļu dzimta un Seskāpši · Redzēt vairāk »

Skunksi

Skunksi, skunksu dzimtas (Mephitidae) dzīvnieki pieder pie plēsēju kārtas suņveidīgo apakškārtas (Caniformia).

Jaunums!!: Sermuļu dzimta un Skunksi · Redzēt vairāk »

Suņveidīgie

Suņveidīgo apakškārta (Caniformia) ir viena no divām plēsēju apakškārtām.

Jaunums!!: Sermuļu dzimta un Suņveidīgie · Redzēt vairāk »

Suga

Suga: mājas zirgs Suga (no  — 'radinieks, radniecība, veids' vai — 'dzimums, cilts') ir taksonomijas vienība, kurā apvieno visus dzīvnieku, putnu, augu, sēņu, ķērpju u.c. īpatņus ar vienādām pazīmēm.

Jaunums!!: Sermuļu dzimta un Suga · Redzēt vairāk »

Surikats

Surikats (Suricata suricatta) ir mangustu dzimtas (Herpestidae) kaķveidīgais zīdītājs, kas ir vienīgā suga surikatu ģintī (Suricata).

Jaunums!!: Sermuļu dzimta un Surikats · Redzēt vairāk »

Svītrainie seski

Svītrainie seski (Ictonyx) ir viena no sermuļu dzimtas (Mustelidae) ģintīm, kas apvieno divas sugas.

Jaunums!!: Sermuļu dzimta un Svītrainie seski · Redzēt vairāk »

Taira

Taira (Eira barbara) ir vidēji liels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga tairu ģintī (Eira).

Jaunums!!: Sermuļu dzimta un Taira · Redzēt vairāk »

Talsi

Talsi ir pilsēta Kurzemes ziemeļu daļā, Talsu novada centrs.

Jaunums!!: Sermuļu dzimta un Talsi · Redzēt vairāk »

Tinis

Tinis jeb āmrija (Gulo gulo) ir liels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga tiņu ģintī (Gulo).

Jaunums!!: Sermuļu dzimta un Tinis · Redzēt vairāk »

Vēžveidīgie

Vēžveidīgie (Crustacea) ir posmkāju tipa apakštips.

Jaunums!!: Sermuļu dzimta un Vēžveidīgie · Redzēt vairāk »

Zebiekste

Zebiekste (Mustela nivalis) ir vismazākais sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.

Jaunums!!: Sermuļu dzimta un Zebiekste · Redzēt vairāk »

Zeme

Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.

Jaunums!!: Sermuļu dzimta un Zeme · Redzēt vairāk »

Zobi

Zobu priekšpuse Zobi ir cieti veidojumi mutes dobumā vairākumam mugurkaulnieku.

Jaunums!!: Sermuļu dzimta un Zobi · Redzēt vairāk »

19. gadsimts

19.

Jaunums!!: Sermuļu dzimta un 19. gadsimts · Redzēt vairāk »

1973. gads

1973.

Jaunums!!: Sermuļu dzimta un 1973. gads · Redzēt vairāk »

1974. gads

1974.

Jaunums!!: Sermuļu dzimta un 1974. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Caunu dzimta, Mustelidae.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »