Ātrāk nekā pārlūku!
33 attiecības: Anabaptisms, Bīskapija, Hanzas savienība, Heinrihs Brīnings, Kārlis Lielais, Minsteres latviešu ģimnāzija, Minsteres Universitāte, Nanotehnoloģija, Poliginija, Prūsija, Reformācija, Trīsdesmitgadu karš, Vācija, Vestfālenes miera līgums, Viduslaiki, Ziemeļreina-Vestfālene, 1534. gads, 1648. gads, 1780. gads, 1802. gads, 1811. gads, 1877. gads, 1885. gads, 1905. gads, 1945. gads, 1956. gads, 1957. gads, 1963. gads, 1969. gads, 1970. gads, 1980. gads, 1998. gads, 793. gads.
Anabaptisms
Anabaptisms ( — ‘atkārtoti’, — ‘baptisms’) ir 16.
Jaunums!!: Minstere un Anabaptisms · Redzēt vairāk »
Bīskapija
Bīskapija ir reliģiski administratīvi teritoriāla vienība kristietībā, bīskapa pārvaldes apgabals.
Jaunums!!: Minstere un Bīskapija · Redzēt vairāk »
Hanzas savienība
Hanzas dibināšana Hamburgā (1241). Hanzas savienība, arī Hanza (vai dudesche Hanse) bija viduslaiku vācu zemju tirgotāju un pilsētu tīkls, kas pakāpeniski pārvērtās par starptautisku Baltijas jūras un Ziemeļjūras baseina zemju pilsētu politisku savienību ar aptuveni 300 pilsētām, kuras mērķis bija nodrošināt savstarpējo interešu aizsardzību un veicināt pārjūras tirdzniecību Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Minstere un Hanzas savienība · Redzēt vairāk »
Heinrihs Brīnings
Heinrihs Brīnings (vācu -; dzimis, miris) bija Veimāras Republikas laika Vācijas reihskanclers no 1930.
Jaunums!!: Minstere un Heinrihs Brīnings · Redzēt vairāk »
Kārlis Lielais
Kārlis Lielais (dzimis, miris) bija franku karalis, Karolingu dinastijas pārstāvis.
Jaunums!!: Minstere un Kārlis Lielais · Redzēt vairāk »
Minsteres latviešu ģimnāzija
Ģimnāzijas ēka, tagad Latviešu centrs-Minstere Minsteres latviešu ģimnāzija (arī MLĢ) bija skola Vācijā un vienīgā akreditētā latviešu mācību iestāde ārpus Latvijas.
Jaunums!!: Minstere un Minsteres latviešu ģimnāzija · Redzēt vairāk »
Minsteres Universitāte
Vestfālenes Vilhelma Universitāte Minsterē (WWU Münster) ir valsts universitāte Minsterē, Vācijā.
Jaunums!!: Minstere un Minsteres Universitāte · Redzēt vairāk »
Nanotehnoloģija
zobrati. Nanotehnoloģija jeb nanozinātne (no (nânos) — 'punduris') ir tehnoloģijas un zinātnes nozare, kurā tiek pētītas struktūras, kuru izmēri ir salīdzināmi ar atomu un molekulu izmēriem, tas ir, to izmēri ir mērāmi nanometros (10-9 m; miljardā daļa no metra).
Jaunums!!: Minstere un Nanotehnoloģija · Redzēt vairāk »
Poliginija
Poliginija ((polygynia), no πολύ- (poly-) — 'daudz' un γυνή (gyne) — 'sieva, sieviete') jeb daudzsievība ir laulības paveids, kur vīrietim vienlaikus ir vairākas sievas.
Jaunums!!: Minstere un Poliginija · Redzēt vairāk »
Prūsija
Prūsijas un Mazovijas karte 14. gadsimtā (Abrahams Ortēlijs, ''Theatrum Orbis Terrarum''.) Malborkas apriņķa ģerbonī. Prūsijas Karaliste Vācijas impērijas sastāvā (iekrāsota tumši zilā krāsā). Prūsija (prūšu: Prūsa) bija zeme, kas ar dažādiem nosaukumiem Centrāleiropas ziemeļos pie Baltijas jūras pastāvēja no viduslaikiem līdz Otrajam pasaules karam.
Jaunums!!: Minstere un Prūsija · Redzēt vairāk »
Reformācija
Protestantu kustības atzaru izplatība Eiropā Polijas—Lietuvas kopvalstī 1573. gadā Protestantu reformācija bija 16.
Jaunums!!: Minstere un Reformācija · Redzēt vairāk »
Trīsdesmitgadu karš
Trīsdesmitgadu karš (1618—1648) bija karš Eiropā par ietekmes sadali starp diviem nesamierināmiem kristīgās ticības novirzieniem — katolicismu un protestantismu.
Jaunums!!: Minstere un Trīsdesmitgadu karš · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Minstere un Vācija · Redzēt vairāk »
Vestfālenes miera līgums
Spānijas un Nīderlandes līguma parakstīšana Minsteres rātsnamā 1648. gada 15. maijā. Osnabrikas miera līguma parakstu lapa ar Svētās Romas impērijas un Zviedrijas karalistes pārstāvu parakstiem un zīmogiem. Ar terminu Vestfālenes miera līgums saprot trīs 1648.
Jaunums!!: Minstere un Vestfālenes miera līgums · Redzēt vairāk »
Viduslaiki
Krusts bija viens no izplatītākajiem simboliem viduslaiku sabiedrībā Viduslaiki bija Eiropas vēstures laika periods starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem, no 5.
Jaunums!!: Minstere un Viduslaiki · Redzēt vairāk »
Ziemeļreina-Vestfālene
Ziemeļreina-Vestfālene ir Vācijas federālā zeme Vācijas rietumos.
Jaunums!!: Minstere un Ziemeļreina-Vestfālene · Redzēt vairāk »
1534. gads
1534.
Jaunums!!: Minstere un 1534. gads · Redzēt vairāk »
1648. gads
1648 bija garais gads, kas sākās trešdienā.
Jaunums!!: Minstere un 1648. gads · Redzēt vairāk »
1780. gads
1780.
Jaunums!!: Minstere un 1780. gads · Redzēt vairāk »
1802. gads
1802.
Jaunums!!: Minstere un 1802. gads · Redzēt vairāk »
1811. gads
1811.
Jaunums!!: Minstere un 1811. gads · Redzēt vairāk »
1877. gads
1877.
Jaunums!!: Minstere un 1877. gads · Redzēt vairāk »
1885. gads
1885.
Jaunums!!: Minstere un 1885. gads · Redzēt vairāk »
1905. gads
1905.
Jaunums!!: Minstere un 1905. gads · Redzēt vairāk »
1945. gads
1945.
Jaunums!!: Minstere un 1945. gads · Redzēt vairāk »
1956. gads
1956.
Jaunums!!: Minstere un 1956. gads · Redzēt vairāk »
1957. gads
1957.
Jaunums!!: Minstere un 1957. gads · Redzēt vairāk »
1963. gads
1963.
Jaunums!!: Minstere un 1963. gads · Redzēt vairāk »
1969. gads
1969.
Jaunums!!: Minstere un 1969. gads · Redzēt vairāk »
1970. gads
1970.
Jaunums!!: Minstere un 1970. gads · Redzēt vairāk »
1980. gads
1980.
Jaunums!!: Minstere un 1980. gads · Redzēt vairāk »
1998. gads
1998.
Jaunums!!: Minstere un 1998. gads · Redzēt vairāk »
793. gads
793.
Jaunums!!: Minstere un 793. gads · Redzēt vairāk »
