Ātrāk nekā pārlūku!
20 attiecības: Agripa (krāteris), Apriņķojuma periods, Apsīda, Dienvidpols, Ekvators, Hiparhs (krāteris), Jezuīti, Johanness Hevēlijs, Leņķiskais ātrums, Masa, Mēness, Neapbruņota acs, Orbīta, Orbītas ekscentricitāte, Ptolemajs (krāteris), Rotācijas periods, Starptautiskā Astronomijas savienība, Tvaiku jūra, Zeme, Ziemeļpols.
Agripa (krāteris)
Agripa ir triecienkrāteris Mēness redzamajā pusē.
Jaunums!!: Mēness redzamā puse un Agripa (krāteris) · Redzēt vairāk »
Apriņķojuma periods
Apriņķojuma periods, arī orbitālais periods ir laika posms, kurā debess ķermenis veic pilnu apriņķojumu ap centrālo ķermeni attiecībā pret noteiktu atskaites punktu.
Jaunums!!: Mēness redzamā puse un Apriņķojuma periods · Redzēt vairāk »
Apsīda
Astronomijā apsīda ir astronomiskā objekta orbītas vistālākais vai vistuvākais punkts, attiecībā pret centrālo ķermeni.
Jaunums!!: Mēness redzamā puse un Apsīda · Redzēt vairāk »
Dienvidpols
Dienvidpols ir vistālāk dienvidos esošais Zemes punkts.
Jaunums!!: Mēness redzamā puse un Dienvidpols · Redzēt vairāk »
Ekvators
Pasaules karte ar ekvatoru kā sarkanu līniju. Ekvators ir iedomāta līnija apkārt Zemeslodei, kas atrodas vienādā attālumā no Ziemeļpola un Dienvidpola.
Jaunums!!: Mēness redzamā puse un Ekvators · Redzēt vairāk »
Hiparhs (krāteris)
Hiparhs ir triecienkrāteris Mēness redzamajā pusē.
Jaunums!!: Mēness redzamā puse un Hiparhs (krāteris) · Redzēt vairāk »
Jezuīti
right Jēzus Sadraudzība, arī Jēzus biedrība (saīsinājums SJ), jeb Jezuītu ordenis ir Romas Katoļu Baznīcas regulārklēriķu ordenis, kas izveidojās 1534.
Jaunums!!: Mēness redzamā puse un Jezuīti · Redzēt vairāk »
Johanness Hevēlijs
Johanness (Jans) Hevēlijs (dzimis, miris) bija Žečpospolitas pilsētā Dancigā dzimis un lielāko mūža daļu dzīvojošs astronoms, kā arī Dancigas birģermeistars.
Jaunums!!: Mēness redzamā puse un Johanness Hevēlijs · Redzēt vairāk »
Leņķiskais ātrums
Leņķiskais ātrums ir leņķa mainīšanās ātrums.
Jaunums!!: Mēness redzamā puse un Leņķiskais ātrums · Redzēt vairāk »
Masa
Masas pamatmērvienība ir kilograms. Attēlā redzams kilograma etalona datormodelis (blakus novietotais lineāls graduēts collās) Masa ir matērijas daudzums, ko satur ķermenis, vai matērijas īpašība, kas vienāda ar priekšmeta pretestību izmaiņām tā kustības ātrumā vai virzienā (pretestība paātrinājumam jeb inerce).
Jaunums!!: Mēness redzamā puse un Masa · Redzēt vairāk »
Mēness
Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness astronomiskais simbols ir ☾. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas kontrastu, atmosfēras kontrastu un ēnas kontrastu. Mēness virsma no Zemes ir labi saskatāma, bet, nokļūstot uz Mēness, Zemes virsma ir saskatāma sliktāk, jo traucē atmosfēra un mākoņi. Tiesa, no Zemes var saskatīt tikai vienu Mēness pusi (librāciju dēļ ilgstošākā laika periodā var redzēt vairāk kā 50% Mēness virsmas), otra puse ir vienmēr vērsta projām no Zemes, un to var apskatīt tikai ar kosmisko aparātu starpniecību. Dažreiz Mēness neredzamo pusi dēvē par Mēness tumšo pusi — tas ir pilnīgi nepareizi, jo Saule, Mēnesim rotējot, apspīd visu tā virsmu. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.
Jaunums!!: Mēness redzamā puse un Mēness · Redzēt vairāk »
Neapbruņota acs
Neabruņota acs. Neapbruņota acs ir tēlaina izteiksme, kas attiecas uz cilvēka skatīšanās uztveri bez jebkādiem palīglīdzekļiem, piemēram, bez teleskopa, binokļa, mikroskopa, lupas un citiem.
Jaunums!!: Mēness redzamā puse un Neapbruņota acs · Redzēt vairāk »
Orbīta
Orbīta ir debess ķermeņa trajektorija kosmiskajā telpā.
Jaunums!!: Mēness redzamā puse un Orbīta · Redzēt vairāk »
Orbītas ekscentricitāte
Orbītu piemēri ar dažādām ekscentricitātēm Orbītas ekscentricitāte ir orbītas formu raksturojošs parametrs.
Jaunums!!: Mēness redzamā puse un Orbītas ekscentricitāte · Redzēt vairāk »
Ptolemajs (krāteris)
Ptolemajs ir triecienkrāteris Mēness redzamajā pusē.
Jaunums!!: Mēness redzamā puse un Ptolemajs (krāteris) · Redzēt vairāk »
Rotācijas periods
Rotācijas periods ir laika intervāls, kurā planēta vai cits debess ķermenis veic vienu apgriezienu ap asi attiecībā pret zvaigznēm.
Jaunums!!: Mēness redzamā puse un Rotācijas periods · Redzēt vairāk »
Starptautiskā Astronomijas savienība
Starptautiskās Astronomijas savienības logo. Attēlotas visas 74 Starptautiskās Astronomijas savienības valstis (2015. gada decembris) Starptautiskā Astronomijas savienība — visas pasaules astronomisko organizāciju apvienība.
Jaunums!!: Mēness redzamā puse un Starptautiskā Astronomijas savienība · Redzēt vairāk »
Tvaiku jūra
Tvaiku jūra jeb Mare Vaporum ir Mēness jūra Mēness redzamajā pusē.
Jaunums!!: Mēness redzamā puse un Tvaiku jūra · Redzēt vairāk »
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Jaunums!!: Mēness redzamā puse un Zeme · Redzēt vairāk »
Ziemeļpols
Ziemeļpols ir vistālāk ziemeļos esošais Zemes punkts (vieta, kurā planētas iedomātā griešanās ass krusto Ziemeļu puslodes virsmu).
Jaunums!!: Mēness redzamā puse un Ziemeļpols · Redzēt vairāk »
