62 attiecības: Aļģirds, Anna I, Arhitekts, Ķēstutis, Baznīca (celtne), Bīronu dzimta, Driksa, Eižens Laube, Ernsts Johans Bīrons, Ferdinands Ketlers, Frančesko Bartolomeo Rastrelli, Francijas valdnieku uzskaitījums, Gothards Ketlers, Grobiņas pils, Ingrija, Jelgava, Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija, Jelgavas komturi, Jelgavas pamiers, Kārlis Ulmanis, Ketleru dzimta, Krāsns, Krievijas Impērija, Kurzemes guberņa, Kurzemes un Zemgales hercogi, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Latvijas brīvības cīņas, Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945), Latvijas Piļu un muižu asociācija, Latvijas Republikas Ministru kabinets, Latvijas Universitāte, LBTU Informācijas tehnoloģiju fakultāte, LBTU Lauksaimniecības fakultāte, LBTU Pārtikas tehnoloģijas fakultāte, Lielais Ziemeļu karš, Lielupe, Lietuvas valsts vadītāji, Livonijas ordenis, Luijs XVIII, Mītavas pils uzcelšana, Mežotne, Napoleons Bonaparts, Otrais pasaules karš, Otrais Ziemeļu karš, Pāvels Bermonts, Pils, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija, ..., Rundāles pils muzejs, Sanktpēterburga, Velve, Zemgaļi, 1451. gads, 1621. gads, 1622. gads, 1625. gads, 1658. gads, 1660. gads, 1718. gads, 1722. gads. Izvērst indekss (12 vairāk) »
Aļģirds
Aļģirds, arī Oļģerts (Olgerth; dzimis ap 1296. gadu, miris 1377. gada maija beigās) bija Lietuvas dižkunigaitijas valdnieks kopā ar savu brāli Ķēstuti laikā no 1345.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Aļģirds · Redzēt vairāk »
Anna I
Anna I, parasti Anna Joanovna jeb Anna Ivanovna (dzimusi, mirusi) bija Kurzemes un Zemgales hercogiene (1711—1730) un Krievijas Impērijas ķeizariene (1730—1740).
Jaunums!!: Jelgavas pils un Anna I · Redzēt vairāk »
Arhitekts
Arhitekts pie rasējamā dēļa. 1893. gada kokgriezums Arhitekts (no grieķu valodas αρχι; arhi — «galvenais» un τέκτονασ; tektonas — «būvnieks») ir persona, kas profesionāli strādā ar arhitektūru saistītās jomās.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Arhitekts · Redzēt vairāk »
Ķēstutis
Ķēstutis, agrāk arī Ķeistūts (Kynstutte) bija Lietuvas dižkunigaiša Ģedimina dēls (dzimis 1297. gadā, miris). No 1341.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Ķēstutis · Redzēt vairāk »
Baznīca (celtne)
Rīgas Svētā Pētera baznīca. Baznīca (no senkrievu: божница — 'dievnīca') ir celtne, kuras galvenais mērķis ir kalpot par vietu, kur sanākt kopā kristiešu draudzei.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Baznīca (celtne) · Redzēt vairāk »
Bīronu dzimta
hercogs Kārlis. Kurzemes un Zemgales hercogu Bīronu ģerbonis. Bīronu dzimta ir vācbaltiešu muižnieku dzimta, no kuras nākuši divi Bīronu dinastijas hercogi Kurzemes un Zemgales hercogistes tronī.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Bīronu dzimta · Redzēt vairāk »
Driksa
Driksa (pa labi) kā Lielupes atteka. Jelgavā Driksa jeb Driksna ir Lielupes atteka Jelgavas teritorijā, kas aptek Pasta salu un Pils salu, uz kuras atrodas Jelgavas pils.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Driksa · Redzēt vairāk »
Eižens Laube
Eižens Laube (dzimis Rīgā, miris Portlendā) bija vācbaltu cilmes latviešu arhitekts un arhitektūras profesors, kurš pamatā darbojās tautiskā romantisma stilā.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Eižens Laube · Redzēt vairāk »
Ernsts Johans Bīrons
Ernsts Johans Bīrons (dzimis, miris) bija baltiešu muižnieks, grāfs, pirmais Kurzemes un Zemgales hercogs no Bīronu dinastijas un Krievijas Impērijas reģents (no līdz).
Jaunums!!: Jelgavas pils un Ernsts Johans Bīrons · Redzēt vairāk »
Ferdinands Ketlers
Ferdinands Ketlers (dzimis 1655, miris 1737. gada 4. maijs) bija pēdējais Ketleru nama pārstāvis, kas ar pārtraukumiem no 1711.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Ferdinands Ketlers · Redzēt vairāk »
Frančesko Bartolomeo Rastrelli
Bartolomeo Frančesko (Frančesko Bartolomeo) Rastrelli (1700. gads Parīze — 1771. gada 29. aprīlis Sanktpēterburga) bija itāļu izcelsmes Krievijas Impērijas galma arhitekts ķeizarienes Annas un Elizabetes valdīšanas laikā.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Frančesko Bartolomeo Rastrelli · Redzēt vairāk »
Francijas valdnieku uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Francijas valdnieki (karaļi un imperatori), kuri Francijas teritoriju pārvaldījuši no 987.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Francijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Gothards Ketlers
Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Gothards Ketlers · Redzēt vairāk »
Grobiņas pils
Grobiņas pils, kad tajā uzturējās hercogs Jēkabs (Šturns, 1661). Grobiņas pilsdrupas pirms Pirmā pasaules kara. Grobiņas pilsdrupas mūsdienās. Grobiņas pilsdrupas atrodas Grobiņas pilsētas centrā, Ālandes labajā krastā.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Grobiņas pils · Redzēt vairāk »
Ingrija
Zviedru Ingrija ar 17. gadsimtā pievienotajām Krievijas teritorijām (''Nuv. Ingermanland''). Bijusī Ingermanlandes hercogiste Krievijas impērijas kartē (1745). Ingrijas, Igaunijas, Letijas, Karēlijas, Nīlandes un Tavastijas provinces 1742. gadā izdotajā Somu jūras līča reģiona kartē. Kartes apakšā attēloti galvenie reģiona cietokšņi, iekaitot Pēterburgu un Kronštati Ingrijā. Ingrija ir vēsturisks reģions Krievijas Federācijas ziemeļrietumos, kas lielā mērā sakrīt ar mūsdienu Ļeņingradas apgabala un Sanktpēterburgas teritoriju.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Ingrija · Redzēt vairāk »
Jelgava
Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Jelgava · Redzēt vairāk »
Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija
Jelgavas mākslas un novadpētniecības muzeja ēka) Severīna Jensena projektētā ģimnāzijas ēka Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija jeb Academia Petrina (no latīņu valodas — 'Pētera akadēmija', no 1795. gada Jelgavas akadēmija) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas augstākā mācību iestāde jeb akadēmija, kas darbojās no 1775.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija · Redzēt vairāk »
Jelgavas komturi
Bauskas fogteja, Dobeles un Jelgavas komturejas (''Komth:Mitau'') karte. Jelgavas komturi bija Livonijas ordeņa pavēlnieki Jelgavas komturejas teritorijā 1272.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Jelgavas komturi · Redzēt vairāk »
Jelgavas pamiers
Jelgavas pilsētas un cietokšņa plāns (no Zviedrijas kara arhīva 17. gs.). Jelgavas pamiers (poļu: Rozejm w Mitawie, zviedru: Stilleståndet i Mitaw) bija pagaidu izlīgums starp karojošajām pusēm Poļu-zviedru kara (1600-1629) trešā posma (1620—1622) noslēgumā.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Jelgavas pamiers · Redzēt vairāk »
Kārlis Ulmanis
Kārlis Augusts Vilhelms Ulmanis (dzimis, miris) politiķis, viens no Latvijas valsts izveidotājiem, pirmais Latvijas Pagaidu valdības vadītājs un vairākkārtējs Latvijas Ministru prezidents.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Kārlis Ulmanis · Redzēt vairāk »
Ketleru dzimta
Hercogu Ketleru dzimtas ģerbonis ar katla kāsi kā Ketleru ("katlnieku") dzimtas seno simbolu. hercogs Kārlis. Ketleru dzimta ir dižciltīga vācu dzimta no Vestfālenes.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Ketleru dzimta · Redzēt vairāk »
Krāsns
Pompejos Krāsns ir ierīce, kuru kurinot, iegūst siltuma enerģiju.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Krāsns · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Kurzemes guberņa
Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Kurzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogi
Nosacīts Ketleru dzimtas ģerbonis (katra dzimtas locekļa lietotais ģerbonis atšķīrās pēc dzimtai kopīgo objektu vai krāsu izvietojuma) Bīronu dzimtas ģerbonis Kurzemes un Zemgales hercogi, oficiāli Kurzemes un Zemgales hercogi Livonijā ( — Ar Dieva žēlastību Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogs), īsāk Kurzemes hercogi, bija valdnieki Kurzemes un Zemgales hercogistē (1562—1795).
Jaunums!!: Jelgavas pils un Kurzemes un Zemgales hercogi · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste
Piltenes apgabala (jērs un krusts) simboliem vidū. Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste bija 1812.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste · Redzēt vairāk »
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (LBTU), iepriekš Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU), ir biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, kas īsteno pētniecību un studiju programmas biozinātnēs, inženierzinātnēs un sociālajās zinātnēs.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte · Redzēt vairāk »
Latvijas brīvības cīņas
Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »
Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)
Sarkanās armijas uzbrukums 1943.—1944. gadā Latvijas okupācijas hronoloģija 1944.—1945.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) · Redzēt vairāk »
Latvijas Piļu un muižu asociācija
Latvijas Piļu un muižu asociācija dibināta 2000.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Latvijas Piļu un muižu asociācija · Redzēt vairāk »
Latvijas Republikas Ministru kabinets
Ministru kabineta logotips Latvijas Republikas Ministru kabinets ir Latvijas valsts valdība jeb valsts augstākā izpildvara.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Latvijas Republikas Ministru kabinets · Redzēt vairāk »
Latvijas Universitāte
Latvijas Universitāte (LU) ir Latvijas Republikas akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kurā kopš 1919.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Latvijas Universitāte · Redzēt vairāk »
LBTU Informācijas tehnoloģiju fakultāte
LBTU Informācijas tehnoloģiju fakultāte (LBTU ITF) bija 2001.
Jaunums!!: Jelgavas pils un LBTU Informācijas tehnoloģiju fakultāte · Redzēt vairāk »
LBTU Lauksaimniecības fakultāte
LBTU Lauksaimniecības fakultāte bija vecākā no Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (agrākās Latvijas Lauksaimniecības universitātes) fakultālēm, kas dibināta 1919.
Jaunums!!: Jelgavas pils un LBTU Lauksaimniecības fakultāte · Redzēt vairāk »
LBTU Pārtikas tehnoloģijas fakultāte
LBTU Pārtikas tehnoloģijas fakultāte (LBTU PTF) bija 1948.
Jaunums!!: Jelgavas pils un LBTU Pārtikas tehnoloģijas fakultāte · Redzēt vairāk »
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Lielupe
Lielupe ir lielākā Zemgales upe, caurteces ziņā otra lielākā Latvijas upe (aiz Daugavas).
Jaunums!!: Jelgavas pils un Lielupe · Redzēt vairāk »
Lietuvas valsts vadītāji
Lietuvas prezidenta standarts. Lietuvas valsts vadītāji dažādos vēstures posmos tika dēvēti par kunigaišiem, dižkunigaišiem, lielkņaziem, karaļiem un prezidentiem.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Lietuvas valsts vadītāji · Redzēt vairāk »
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »
Luijs XVIII
Luijs XVIII (dzimis, miris)) jeb Ludviķis XVIII bija Burbonu dinastijas Francijas un Navarras karalis laikā no 1814. līdz 1824. gadam, izņemot simts dienas 1815. gadā, kad Napoleons īslaicīgi atjaunoja savu varu Parīzē. Trimdas laikā ar Krievijas Impērijas ķeizaru Pāvila I un Aleksandra I atbalstu divas reizes ilgstoši uzturējās Jelgavas pilī (1798-1801 un 1804-1807).
Jaunums!!: Jelgavas pils un Luijs XVIII · Redzēt vairāk »
Mītavas pils uzcelšana
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Livonijas ordeņa karaspēks devās no Rīgas karagājienā gar Lielupi. Mītavas pils uzcelšana notika zemgaļu sacelšanās laikā 1265.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Mītavas pils uzcelšana · Redzēt vairāk »
Mežotne
Mežotne ir vidējciems Bauskas novada Mežotnes pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Mežotne · Redzēt vairāk »
Napoleons Bonaparts
Imperators Napoleons Napoleons Bonaparts, arī Franču imperators Napoleons I (dzimis Napoleons di Buonaparte (Napoleone di Buonaparte), miris), bija Francijas militārais un politiskais līderis.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Napoleons Bonaparts · Redzēt vairāk »
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Otrais Ziemeļu karš
Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Otrais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Pāvels Bermonts
Pāvels Bermonts-Avalovs (dzimis Tbilisi, miris, pēc citiem datiem 1966. vai 1974. gadā Ņujorkā) bija krievu militārpersona, monarhists un Krievijas impērijas nedalāmības piekritējs.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Pāvels Bermonts · Redzēt vairāk »
Pils
Kurzemes un Zemgales hercogu galvenā rezidence no 1578. līdz 1795. gadam Pils ir grezna, monumentāla celtne, kas parasti bijusi monarhu vai valsts vadītāja rezidence.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Pils · Redzēt vairāk »
Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Redzēt vairāk »
Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija
Karoga vektorizētā versija Bermonts ar saviem virsniekiem un pareizticīgo priesteriem 1919. gada vasarā Šlageteram, atbilstoši 1919. gada 6. oktobra līgumam starp Vācu leģionu un Krievijas Rietumu Brīvprātīgo armijas virspavēlnieku (Bermontu-Avalovu) Vienas markas pagaidu maiņas zīme (averss, Jelgava, 1919. gada 10. oktobris) Vienas markas kaseszīme (reverss, Jelgava, 1919. gada 10. oktobris) Rietumu Brīvprātīgo armija, vāciski saukta arī par Krievijas Rietumu armiju jeb Rietumkrievijas Atbrīvošanas armiju, kā arī saukti par Bermontiešiem, bija Pāvela Bermonta-Avalova komandētā un Rīdigera fon der Golca atbalstītā krievu un vācu algotņu armija, kas Brīvības cīņu laikā 1919.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija · Redzēt vairāk »
Rundāles pils muzejs
Rundāles pils muzejs ir Latvijas valsts muzejs, kas atrodas Rundāles pilī.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Rundāles pils muzejs · Redzēt vairāk »
Sanktpēterburga
Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Sanktpēterburga · Redzēt vairāk »
Velve
Parīzē Velve ir arkveida griestu konstrukcija telpas vai tās daļas pārsegšanai.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Velve · Redzēt vairāk »
Zemgaļi
Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Zemgaļi · Redzēt vairāk »
1451. gads
1451.
Jaunums!!: Jelgavas pils un 1451. gads · Redzēt vairāk »
1621. gads
1621.
Jaunums!!: Jelgavas pils un 1621. gads · Redzēt vairāk »
1622. gads
1622.
Jaunums!!: Jelgavas pils un 1622. gads · Redzēt vairāk »
1625. gads
1625.
Jaunums!!: Jelgavas pils un 1625. gads · Redzēt vairāk »
1658. gads
1658.
Jaunums!!: Jelgavas pils un 1658. gads · Redzēt vairāk »
1660. gads
1660.
Jaunums!!: Jelgavas pils un 1660. gads · Redzēt vairāk »
1718. gads
1718.
Jaunums!!: Jelgavas pils un 1718. gads · Redzēt vairāk »
1722. gads
1722.
Jaunums!!: Jelgavas pils un 1722. gads · Redzēt vairāk »