Ātrāk nekā pārlūku!
44 attiecības: Aņikita Repņins, Anīkšči, Štakelbergi, Ādams Lēvenhaupts, Boriss Šeremetjevs, Daugavas kauja, Ferdinands Ketlers, Frīdrihs Vilhelms Ketlers, Gdaņska, Gregora kalendārs, Ingrija, Jūlija kalendārs, Jelgavas novads, Johans Kristofs Broce, Kauja pie Omuļiem, Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens, Krievijas cariste, Kurzemes gubernatoru uzskaitījums, Kurzemes landtāgs, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Latvija, Lielais Ziemeļu karš, Lielupe, Mūrmuiža (Vilces pagasts), Mežotnes pagasts, Narva, Pēteris I, Polijas—Lietuvas ūnija, Polocka, Potsdama, Prūsijas hercogiste, Rūdolfs Fēlikss Bauers, Saksija, Sapjehas, Svēte, Tartu, Valka, Vidzeme, Vilces pagasts, Vshova, Zemgale, Zviedrijas vēsturiskās zemes un provinces, 16. jūlijs, 1705. gads.
Aņikita Repņins
Aņikita Repņins (1668—1726) bija Krievijas armijas feldmaršals, viens no tuvākajiem cara Pētera Lielā līdzgaitniekiem.
Jaunums!!: Mūrmuižas kauja un Aņikita Repņins · Redzēt vairāk »
Anīkšči
Anīkšči ir pilsēta Lietuvas ziemeļaustrumos, 33 kilometrus uz rietumiem no Utenas.
Jaunums!!: Mūrmuižas kauja un Anīkšči · Redzēt vairāk »
Štakelbergi
Baronu Štakelbergu no Halinapas (''a.d.H. Halinap und Eken-Angern'') dzimtas ģerbonis. Baronu Štakelbergu no Tomeles (''a.d.H. Thomel'') dzimtas ģerbonis. Grāfa Otto Magnusa fon Štakelberga dzimtas ģerbonis. Fon Štakelbergi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā bija zināma kopš 14.
Jaunums!!: Mūrmuižas kauja un Štakelbergi · Redzēt vairāk »
Ādams Lēvenhaupts
Ādams Ludvigs Lēvenhaupts (1659–1719) bija zviedru ģenerālis un politiķis.
Jaunums!!: Mūrmuižas kauja un Ādams Lēvenhaupts · Redzēt vairāk »
Boriss Šeremetjevs
Boriss Šeremetjevs (1652—1719), dažkārt zināms kā Roberts Šeremetjevs, bija Krievijas caristes diplomāts un karavadonis Lielā Ziemeļu kara laikā.
Jaunums!!: Mūrmuižas kauja un Boriss Šeremetjevs · Redzēt vairāk »
Daugavas kauja
Daugavas kauja pie Rīgas starp sakšiem un zviedriem. Daugavas kauja, arī Spilves kauja bija otrā lielākā kauja pēc Narvas kaujas Lielajā Ziemeļu kara sākumā starp apvienoto Saksijas kūrfirstistes (9000 vīru) un Krievijas caristes (4 000 vīru) karaspēkiem pret Zviedrijas 7000 vīru karaspēku.
Jaunums!!: Mūrmuižas kauja un Daugavas kauja · Redzēt vairāk »
Ferdinands Ketlers
Ferdinands Ketlers (dzimis 1655, miris 1737. gada 4. maijs) bija pēdējais Ketleru nama pārstāvis, kas ar pārtraukumiem no 1711.
Jaunums!!: Mūrmuižas kauja un Ferdinands Ketlers · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Vilhelms Ketlers
Frīdrihs III Vilhelms Ketlers (dzimis, miris) bija Kurzemes hercogs no līdz.
Jaunums!!: Mūrmuižas kauja un Frīdrihs Vilhelms Ketlers · Redzēt vairāk »
Gdaņska
Gdaņska (Gdańsk, kašūbu: Gduńsk) ir pilsēta Polijas ziemeļos netālu no Vislas ietekas Baltijas jūrā, Pomožes vojevodistes centrs.
Jaunums!!: Mūrmuižas kauja un Gdaņska · Redzēt vairāk »
Gregora kalendārs
Gregora kalendārs, arī Gregoriskais kalendārs jeb t.s. jaunais stils, ir laika skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis.
Jaunums!!: Mūrmuižas kauja un Gregora kalendārs · Redzēt vairāk »
Ingrija
Zviedru Ingrija ar 17. gadsimtā pievienotajām Krievijas teritorijām (''Nuv. Ingermanland''). Bijusī Ingermanlandes hercogiste Krievijas impērijas kartē (1745). Ingrijas, Igaunijas, Letijas, Karēlijas, Nīlandes un Tavastijas provinces 1742. gadā izdotajā Somu jūras līča reģiona kartē. Kartes apakšā attēloti galvenie reģiona cietokšņi, iekaitot Pēterburgu un Kronštati Ingrijā. Ingrija ir vēsturisks reģions Krievijas Federācijas ziemeļrietumos, kas lielā mērā sakrīt ar mūsdienu Ļeņingradas apgabala un Sanktpēterburgas teritoriju.
Jaunums!!: Mūrmuižas kauja un Ingrija · Redzēt vairāk »
Jūlija kalendārs
Jūlija kalendārs bija reformēts romiešu kalendārs, kuru 45. gadā p.m.ē. ieviesa Jūlijs Cēzars (709. gadā ab urbe condita).
Jaunums!!: Mūrmuižas kauja un Jūlija kalendārs · Redzēt vairāk »
Jelgavas novads
Jelgavas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Mūrmuižas kauja un Jelgavas novads · Redzēt vairāk »
Johans Kristofs Broce
Johans Kristofs Broce Johans Kristofs Broce ( —) bija Apgaismības laikmeta darbinieks, mākslinieks, gleznotājs, etnogrāfs, vēsturnieks, kas darbojās 19.
Jaunums!!: Mūrmuižas kauja un Johans Kristofs Broce · Redzēt vairāk »
Kauja pie Omuļiem
Kauja pie Omuļiem bija viena no lielajām kaujām starp zviedru un krievu karaspēku Lielā Ziemeļu kara pirmajā periodā.
Jaunums!!: Mūrmuižas kauja un Kauja pie Omuļiem · Redzēt vairāk »
Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens
Kārlis XII (dzimis, miris) bija Pfalcu-Cveibrikenu (av Pfalz-Zweibrücken) dinastijas Zviedrijas karalis no 1697.
Jaunums!!: Mūrmuižas kauja un Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens · Redzēt vairāk »
Krievijas cariste
Krievijas cariste bija valsts (1547–1721) tagadējās Krievijas Federācijas Eiropas, vēlāk arī Sibīrijas daļā.
Jaunums!!: Mūrmuižas kauja un Krievijas cariste · Redzēt vairāk »
Kurzemes gubernatoru uzskaitījums
19. gadsimtā Kurzemes hercogu Jelgavas pils pārtapa par Kurzemes gubernatoru rezidenci. Kurzemes gubernatori bija Zviedrijas, vēlāk Krievijas impērijas valdnieku iecelti Kurzemes, Zemgales un Sēlijas pārvaldnieki no 18.
Jaunums!!: Mūrmuižas kauja un Kurzemes gubernatoru uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Kurzemes landtāgs
Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcā. Kurzemes guberņas landtāgi sanāca Kurzemes Bruņnieku namā Jelgavā. Kurzemes landtāgs bija Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas augstāko kārtu pārstāvju jeb "zemes sūtņu" regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz Latvijas Republikas dibināšanai.
Jaunums!!: Mūrmuižas kauja un Kurzemes landtāgs · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Jaunums!!: Mūrmuižas kauja un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Mūrmuižas kauja un Latvija · Redzēt vairāk »
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Mūrmuižas kauja un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Lielupe
Lielupe ir lielākā Zemgales upe, caurteces ziņā otra lielākā Latvijas upe (aiz Daugavas).
Jaunums!!: Mūrmuižas kauja un Lielupe · Redzēt vairāk »
Mūrmuiža (Vilces pagasts)
Mūrmuiža (agrāk arī Mūri, Mūrumuiža, Mūru dzirnavas) ir apdzīvota vieta Jelgavas novada Vilces pagastā.
Jaunums!!: Mūrmuižas kauja un Mūrmuiža (Vilces pagasts) · Redzēt vairāk »
Mežotnes pagasts
Mežotnes pagasts ir viena no Bauskas novada administratīvajām teritorijām, Lielupes labajā krastā.
Jaunums!!: Mūrmuižas kauja un Mežotnes pagasts · Redzēt vairāk »
Narva
Narva ir Igaunijas robežpilsēta pie Krievijas robežas.
Jaunums!!: Mūrmuižas kauja un Narva · Redzēt vairāk »
Pēteris I
Pēteris I Romanovs (dzimis, miris; dēvēts arī par Pēteri Lielo — Пётр I Великий) bija Krievijas caristes cars no 1682.
Jaunums!!: Mūrmuižas kauja un Pēteris I · Redzēt vairāk »
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Jaunums!!: Mūrmuižas kauja un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »
Polocka
Polocka jeb Polacka (vai Полацак) ir senākā Baltkrievijas pilsēta Daugavas vidustecē, 232 km no galvaspilsētas Minskas un 175 km no Daugavpils (Latvija).
Jaunums!!: Mūrmuižas kauja un Polocka · Redzēt vairāk »
Potsdama
Potsdama (izruna) ir Vācijas pilsēta, Brandenburgas federālās zemes administratīvais centrs.
Jaunums!!: Mūrmuižas kauja un Potsdama · Redzēt vairāk »
Prūsijas hercogiste
Prūsijas hercogistes ģerbonis Prūsijas hercogistes un Karaļa Prūsijas teritorija 1576. gadā (K. Henneberga zīmēta karte). Prūsijas hercogistes (svītrotā krāsā) un Karaļa Prūsijas teritorijas līdz 18. gadsimta sākumam. Prūsijas hercogiste bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vasaļvalsts Prūsijas teritorijā laikā no 1525.
Jaunums!!: Mūrmuižas kauja un Prūsijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Rūdolfs Fēlikss Bauers
Rūdolfs Fēlikss Bauers pēc Poltavas kaujas. Rūdolfs Fēlikss Bauers (Rudolph Felix Bauer; 1667—1717), pēc pāriešanas krievu dienestā Rodions Hristianovičs Baurs, arī Kristiāns Fēlikss Bauers bija zviedru, pēc tam krievu virsnieks Lielā Ziemeļu kara laikā.
Jaunums!!: Mūrmuižas kauja un Rūdolfs Fēlikss Bauers · Redzēt vairāk »
Saksija
Saksijas brīvvalsts ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm, kas atrodas valsts austrumos.
Jaunums!!: Mūrmuižas kauja un Saksija · Redzēt vairāk »
Sapjehas
Kņazu Sapjehu dzimtas ģerbonis. Sapjehas jeb Sapegas bija Lietuvas lielkņazistes dižciltīgo dzimta.
Jaunums!!: Mūrmuižas kauja un Sapjehas · Redzēt vairāk »
Svēte
Svēte var būt.
Jaunums!!: Mūrmuižas kauja un Svēte · Redzēt vairāk »
Tartu
Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.
Jaunums!!: Mūrmuižas kauja un Tartu · Redzēt vairāk »
Valka
Valka ir pilsēta Ziemeļvidzemē, Valkas novada administratīvais centrs Latvijā.
Jaunums!!: Mūrmuižas kauja un Valka · Redzēt vairāk »
Vidzeme
Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Mūrmuižas kauja un Vidzeme · Redzēt vairāk »
Vilces pagasts
Vilces pagasts ir viena no Jelgavas novada administratīvajām teritorijām tā dienvidrietumos.
Jaunums!!: Mūrmuižas kauja un Vilces pagasts · Redzēt vairāk »
Vshova
Vshova, vēsturiski arī Frauštate ir pilsēta Polijas rietumos, Lubušas vojevodistē.
Jaunums!!: Mūrmuižas kauja un Vshova · Redzēt vairāk »
Zemgale
Zemgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas agrāk bija cieši saistīta ar Kurzemes un Sēlijas zemēm, tādēļ to robežas ir izplūdušas.
Jaunums!!: Mūrmuižas kauja un Zemgale · Redzēt vairāk »
Zviedrijas vēsturiskās zemes un provinces
Zviedrijas provinces ar ģerboņiem (Ēriks Dālbergs, 1667. gada zīmējums) Pēterim I. Labajā pusē redzami arī Zviedru Igaunijas un Zviedru Vidzemes ģerboņi Zviedrijas vēsturiskās zemes un provinces ir četras kultūrvēsturiskās zemes (Svēlande, Jētalande, Norlande un Estelande) un aizjūras provinces bijušās Zviedrijas lielvalsts teritorijā, kas pēc 1634.
Jaunums!!: Mūrmuižas kauja un Zviedrijas vēsturiskās zemes un provinces · Redzēt vairāk »
16. jūlijs
16.
Jaunums!!: Mūrmuižas kauja un 16. jūlijs · Redzēt vairāk »
1705. gads
1705.
Jaunums!!: Mūrmuižas kauja un 1705. gads · Redzēt vairāk »
