21 attiecības: Apollons, Astroloģija, Astronomija, Deja, Dzeja, Himna, Klīo, Komēdija, Liroepika, Māksla, Mūzika, Melpomene, Mnēmosine, Muzejs, Polihimnija, Sengrieķu mitoloģija, Talija, Traģēdija, Vēsture, Zevs, Zinātne.
Apollons
Apollons (Apóllōn) ir viens no divpadsmit Olimpa dieviem, mākslas aizbildnis sengrieķu mitoloģijā. Viņš ir Zeva un Lēto dēls, Artemīdas dvīņubrālis. Apollons ir pār daiļajām mākslām valdošo mūzu aizgādnis, dziedātāju un dzejnieku patrons. Sākotnēji ganāmpulku aizgādnis, pamazām viņš arvien vairāk kļuva par gaismas dievu, saules dievu. Vēlāk viņu sāka uzskatīt par izceļotāju un jaundibināto grieķu koloniju aizstāvi un pēc tam arī par mākslas, dzejas un mūzikas aizgādni. Romiešu mitoloģijā Apollona analogs ir Fēbs, dažreiz tiek saukts arī par Apollonu.
Jaunums!!: Mūzas un Apollons · Redzēt vairāk »
Astroloģija
Kokgriezums no ''Andrea Alcato'' grāmatas ''Emblematum Liber'', ap 1531. gadu Astroloģija (— 'zvaigzne' + logos — 'mācība') vairākās kultūrās ir tradīcija, mācība un māksla par cilvēku likteņa un notikumu pareģošanu pēc debess spīdekļu stāvokļa.
Jaunums!!: Mūzas un Astroloģija · Redzēt vairāk »
Astronomija
Krabja miglāja attēls Astronomija ((astros) — 'zvaigzne' un νόμος (nomos) — 'likums') ir zinātne par Visumu un tajā sastopamo matērijas formu (atsevišķu debess ķermeņu, to sistēmu un citu veidojumu) uzbūvi, izvietojumu, kustību un attīstību.
Jaunums!!: Mūzas un Astronomija · Redzēt vairāk »
Deja
valsi Almaka klubā Londonā (19. gs. karikatūra). Deja ir cilvēka prieka, dvēseles stāvokļa izpausme ar ķermenisko formu palīdzību.
Jaunums!!: Mūzas un Deja · Redzēt vairāk »
Dzeja
Dzeja jeb poēzija (poiēsis — 'radīšana') ir daiļliteratūras veids, parasti rakstīta saistītā valodā, un tai raksturīgs dalījums rindās, valodas ritmiskums, subjektīvu pārdzīvojumu paudums, biežs un daudzveidīgs mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu un retorisko figūru izmantojums.
Jaunums!!: Mūzas un Dzeja · Redzēt vairāk »
Himna
Himna ir svinīga dziesma, mākslas darbs, kas ar īpašiem izteiksmes līdzekļiem pauž slavinājumu, pacilātību.
Jaunums!!: Mūzas un Himna · Redzēt vairāk »
Klīo
Klio Pjēra Miņjāra 1689. gada gleznā Klīo, arī Klio un Kleio ir viena no deviņām mūzām sengrieķu mitoloģijā.
Jaunums!!: Mūzas un Klīo · Redzēt vairāk »
Komēdija
Komēdija ir luga, kurā attēloti konflikti un raksturi, kas izraisa smieklus.
Jaunums!!: Mūzas un Komēdija · Redzēt vairāk »
Liroepika
Liroepika ir daiļliteratūras veids, dzejas formā sarakstīti darbi, kuros apvienojas epikas jeb prozas un lirikas jeb dzejas, un dažreiz arī dramaturģijas, iezīmes: tā rakstīta saistītā valodā un ir vēstījoša, sižetiska.
Jaunums!!: Mūzas un Liroepika · Redzēt vairāk »
Māksla
Par mākslu tiek runāts saistībā ar dažādām cilvēka rīcības formām saistībā ar dažādu tādu materiālu un nemateriālu lietu radīšanu, kam piemīt kaut kāda vērtība attiecībā uz mentālajām spējām (psihi jeb prātu), maņām un emocijām.
Jaunums!!: Mūzas un Māksla · Redzēt vairāk »
Mūzika
La nots Mūzika (mousikḗ — ‘mūzu māksla’) ir mākslas veids, kurā ir ar ausi uztvertas, īpaši izveidotas vai nejauši radušās priekšmetu vai parādību izraisītas gaisa svārstības, kas ar asociāciju, analoģiju un sinestēziju palīdzību iedarbojas uz cilvēka psiholoģisko stāvokli kā intelektuāli vai emocionāli stimulējošs, organizējošs, terapeitisks vai sakrāls līdzeklis.
Jaunums!!: Mūzas un Mūzika · Redzēt vairāk »
Melpomene
Melpomene sengrieķu mitoloģijā ir viena no deviņām mūzām, traģēdijas aizbildne; skatuves mākslas simbols.
Jaunums!!: Mūzas un Melpomene · Redzēt vairāk »
Mnēmosine
Mnēmosine (grieķu Mνημοσύνη) sengrieķu mitoloģijā bija atmiņas dieviete, Urāna un Gajas meita.
Jaunums!!: Mūzas un Mnēmosine · Redzēt vairāk »
Muzejs
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs Muzejs ( — ‘mūzu templis’) ir vieta vai ēka, kur glabā un izstāda kultūrai nozīmīgus objektus.
Jaunums!!: Mūzas un Muzejs · Redzēt vairāk »
Polihimnija
Polihimnija grieķu mitoloģijā ir dieviete, svēto himnu mūza.
Jaunums!!: Mūzas un Polihimnija · Redzēt vairāk »
Sengrieķu mitoloģija
Grieķijas trīsvienība un triju Zemes valstību sadalījums: Zevs (debesis), Poseidons (iūras un okeāni) un Aīds (pazeme). Teosi (nelieli dievi) ir šīs trīsvienības bērni Zeva atveidojums Sengrieķu mitoloģija ir mītu un leģendu kopums par dieviem, varoņiem un rituāliem Senajā Grieķijā.
Jaunums!!: Mūzas un Sengrieķu mitoloģija · Redzēt vairāk »
Talija
Talija ir viena no deviņām mūzām, Zeva un Mnēmosines meitām.
Jaunums!!: Mūzas un Talija · Redzēt vairāk »
Traģēdija
Traģēdija ir luga, kuras pamatā nesamierināms konflikts ar neuzvaramu pretinieku (likteni, dievu vai dieviem, morāles normām, pārdabiskiem spēkiem u.tml.), kas varonim sagādā traģiskas ciešanas vai liek iet bojā.
Jaunums!!: Mūzas un Traģēdija · Redzēt vairāk »
Vēsture
Vēsture ir zinātne, kas pēta cilvēku sabiedrības attīstību un šīs attīstības posmus no tālas pagātnes līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Mūzas un Vēsture · Redzēt vairāk »
Zevs
Zeva statuja (Olimpija) Zevs (grieķu Ζεύς; radniecīgi vārdi ir sanskrita Dyaus, senvācu Ziu un latīņu Jupiter - no Diovis pater) sengrieķu mitoloģijā ir dievu valdnieks, kā arī debesu un pērkona dievs.
Jaunums!!: Mūzas un Zevs · Redzēt vairāk »
Zinātne
supravadītāja Zinātne ir cilvēka darbības nozare, kuras mērķis ir iegūt zināšanas.
Jaunums!!: Mūzas un Zinātne · Redzēt vairāk »