Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Nītaures pils

Indekss Nītaures pils

Nītaures pils un baznīca kartē (Stokholmas kara arhīvs, 1701). Nītaures pils mūra paliekas mūsdienās. Nītaures pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums pie Mergupes.

25 attiecības: Cēsu vaivadija, Elizabete Petrovna, Gaujas koridors, Jamas Zapoļskas miera līgums, Johans Gotfrīds Arnts, Krievijas Impērija, Lielais Ziemeļu karš, Livonijas karš, Livonijas ordeņa landmaršali, Livonijas ordeņa mestri, Livonijas ordenis, Mālpils viduslaiku pils, Mergupe, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Polijas—Lietuvas ūnija, Ropažu viduslaiku pils, Septiņgadu karš, Siguldas komturi, Siguldas viduslaiku pils, Skujenes pils, Valters fon Nortekens, Vilhelms Georgs fon Fermors, Zaubes pils, Zviedru Vidzeme.

Cēsu vaivadija

Cēsu vaivadija (Województwo wendeńskie) bija neilgu laiku pastāvoša Livonijas Pārdaugavas hercogistes administratīva vienība pēc pārvaldes reformas 1598.

Jaunums!!: Nītaures pils un Cēsu vaivadija · Redzēt vairāk »

Elizabete Petrovna

Elizabete Petrovna Romanova (dzimusi, mirusi), valdīja Krievijas impērijā kā imperatore laikā no 1741.

Jaunums!!: Nītaures pils un Elizabete Petrovna · Redzēt vairāk »

Gaujas koridors

Gaujas koridors kā šķirtne starp Rīgas arhibīskapijas divām daļām 1534. gada kartē. Galvenās pilis Sigulda (''Segewold''), Cēsis (''Wenden'') un Valmiera (''Wolmar''). Gaujas koridors bija Livonijas ordeņa zemju josla Gaujas baseina vidustecē, pa kuru gāja Rīgas-Pleskavas tirdzniecības maģistrāles svarīgākie maršruti.

Jaunums!!: Nītaures pils un Gaujas koridors · Redzēt vairāk »

Jamas Zapoļskas miera līgums

Stefanam Batorijam. Centrā sarunu vidutājs pāvesta legāts Antonio Posevino (Jana Matejko glezna, 1872) Ar oranžu krāsu iezīmētas Krievijas ieņemtās zemes, no kurām tā atteicās pēc Jamzapoļskas miera līguma Jamas Zapoļskas miera līgums vai Jamzapoļskas miera līgums, arī Jamzapoļes (Zapoļes) miers bija starpvalstu līgums, kuru Livonijas kara (1558—1583) beigās apmēram 80 km uz dienvidaustrumiem no Pleskavas sādžā Kiverova Gora (Киверова Гора) 1582.

Jaunums!!: Nītaures pils un Jamas Zapoļskas miera līgums · Redzēt vairāk »

Johans Gotfrīds Arnts

Johans Gotfrīds Arnts (1713-1767) bija Baltijas vācu pedagogs un vēsturnieks.

Jaunums!!: Nītaures pils un Johans Gotfrīds Arnts · Redzēt vairāk »

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija Eirāzijas lielvalsts no 1721.

Jaunums!!: Nītaures pils un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »

Lielais Ziemeļu karš

Lielais Ziemeļu karš (1700-1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Nītaures pils un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »

Livonijas karš

Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija, vēlāk, Polijas-Lietuvas kopvalsts (1561—1575) un Dānijas un Zviedrijas karalistes (1561—1583).

Jaunums!!: Nītaures pils un Livonijas karš · Redzēt vairāk »

Livonijas ordeņa landmaršali

Livonijas ordeņa landmaršalu rezidences - Siguldas ordeņa pils drupas. Livonijas ordeņa landmaršalu tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar brūnu kontūru. Cēsu baznīcā. Livonijas ordeņa landmaršali (latīņu: marsalcus terrae, vācu: landmarschalk) bija Livonijas ordeņa mestru pirmie vietnieki, karaspēka pārziņi un karaspēka komandieri mestra prombūtnē, kuru rezidence no 1432.

Jaunums!!: Nītaures pils un Livonijas ordeņa landmaršali · Redzēt vairāk »

Livonijas ordeņa mestri

Vācu ordeņa virsmestrs un ordeņa brālis (Michala Elviro Andrioli zīmējums, 1895). Livonijas ordeņa mestru tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar dzeltenu kontūru. Livonijas ordeņa mestri bija Livonijas Ordeņa virspavēlnieki, līdz 1526.

Jaunums!!: Nītaures pils un Livonijas ordeņa mestri · Redzēt vairāk »

Livonijas ordenis

Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa atzars Livonijā, kas izveidojās pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.

Jaunums!!: Nītaures pils un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »

Mālpils viduslaiku pils

Lemburgas pils un baznīcas plāns 17. gadsimtā (no Zviedrijas kara arhīva). Sānskats uz daļēji nopostīto Lemburgas pili 17. gadsimtā (no Zviedrijas kara arhīva). Mālpils viduslaiku pils jeb Lemburgas pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums Mergupes labajā krastā Mālpilī pie senā Siguldas-Lielvārdes ceļa.

Jaunums!!: Nītaures pils un Mālpils viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Mergupe

Mergupe (arī Merga, Mērgupe, augštecē Būnēnu strauts) ir Lielās Juglas kreisā satekupe Amatas, Siguldas, Mālpils un Ogres novados.

Jaunums!!: Nītaures pils un Mergupe · Redzēt vairāk »

Pārdaugavas Livonijas hercogiste

Pārdaugavas Livonijas hercogiste, arī Livonijas hercogiste jeb Vidzemes hercogiste bija autonoma hercogiste 16.-17.

Jaunums!!: Nītaures pils un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »

Poļu—zviedru karš (1600—1629)

Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijās.

Jaunums!!: Nītaures pils un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Redzēt vairāk »

Polijas—Lietuvas ūnija

Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospoļita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla monarhija Centrālaustrumeiropā no 1569.

Jaunums!!: Nītaures pils un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »

Ropažu viduslaiku pils

Ropažu viduslaiku pilsdrupas pilskalnā pie Lielās Juglas upes (18. gs. zīmējums) Ropažu pilsdrupas mūsdienās Ropažu viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums Ropažos pie Lielās Juglas upes uz senā kara ceļa, kas no Salaspils veda uz Siguldas pili.

Jaunums!!: Nītaures pils un Ropažu viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Septiņgadu karš

Austrijas-Francijas-Krievijas un Prūsijas-Lielbritānijas-Hanoveres koalīcijas pirms kara sākuma 1756. gadā. Krievijas impērijas uzbrukums Prūsijai cauri formāli neitrālās Kurzemes hercogistes un Polijas-Lietuvas teritorijai (1757-1759). Septiņgadu karš (Vācijā to dažreiz sauc arī par Trešo Silēzijas karu) notika starp 1756.

Jaunums!!: Nītaures pils un Septiņgadu karš · Redzēt vairāk »

Siguldas komturi

Siguldas komturu rezidence - Siguldas ordeņa pils mūsdienās. Siguldas ordeņa pils 19. gadsimta beigās. Siguldas komturi bija Zobenbrāļu ordeņa un Livonijas ordeņa pārvaldnieki vecajā Siguldas ordeņa pilī laikā no 1231.

Jaunums!!: Nītaures pils un Siguldas komturi · Redzēt vairāk »

Siguldas viduslaiku pils

Siguldas pilsdrupas 2004. gadā. Siguldas viduslaiku pils ir viduslaiku pils Siguldā, Gaujas senlejas kreisajā krastā, pilsētas ziemeļaustrumu daļā.

Jaunums!!: Nītaures pils un Siguldas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Skujenes pils

Skujenes pils un baznīca 17. gadsimta kartē. Skujenes pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums Skujenē pie Piebalgas-Nītaures ceļa, kur tas šķērso Amatas upi.

Jaunums!!: Nītaures pils un Skujenes pils · Redzēt vairāk »

Valters fon Nortekens

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Rābenavas Nordeku (''Nordeck zur Rabenau'') dzimtas ģerbonis (no "Johann Siebmachers Wappenbuch"). Valters fon Nortekens (vai Valters no Nordekas (latīņu: Gualterus von Nordeck, Waltherus à Nordecke) bija Livonijas ordeņa mestrs 1270. - 1273. gadā.

Jaunums!!: Nītaures pils un Valters fon Nortekens · Redzēt vairāk »

Vilhelms Georgs fon Fermors

Grāfs Vilhelms Georgs fon Fermors 1765. gada gleznā Vilhelms Georgs fon Fermors (1702-1771) bija skotu un vācbaltu cilmes Krievijas impērijas ģenerālis.

Jaunums!!: Nītaures pils un Vilhelms Georgs fon Fermors · Redzēt vairāk »

Zaubes pils

Zaubes pilsdrupas pie lielceļa un tiltiņš pāri Dzirnavupei 18. gadsimtā. Zaubes pils jeb Jirgenburgas pils, līdz 1932.

Jaunums!!: Nītaures pils un Zaubes pils · Redzēt vairāk »

Zviedru Vidzeme

Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.

Jaunums!!: Nītaures pils un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Nītaures viduslaiku pils.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »