Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Napoleona kari

Indekss Napoleona kari

Imperators armijai piešķir simboliskos ērgļus, 1804. gada 5. decembris Austerlicas kauja Napoleona kari bija globālu karu sērija pēc Franču revolūcijas Napoleona vadībā starp Franciju un tās sabiedrotajiem pret vairākām citu valstu koalīcijām.

21 attiecības: Apvienotā Karaliste, Austerlicas kauja, Ķekavas kauja (1812), Burbonu restaurācija, Franču revolūcija, Francija, Iecavas kauja, Imperators, Itālija, Koalīcija, Krievu—turku karš (1806—1812), Latīņamerika, Mežotnes kauja (1812), Nacionālisms, Napoleons Bonaparts, Spānija, Svētā Romas impērija, Trafalgaras kauja, Vaterlo kauja, Vācija, 1812. gada karš.

Apvienotā Karaliste

Apvienotā Karaliste (izrunā), arī Lielbritānija (Great Britain), oficiāli kopš 1922.

Jaunums!!: Napoleona kari un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »

Austerlicas kauja

Austerlicas kauja, pazīstama arī kā Trīs imperatoru kauja, notika.

Jaunums!!: Napoleona kari un Austerlicas kauja · Redzēt vairāk »

Ķekavas kauja (1812)

1812.

Jaunums!!: Napoleona kari un Ķekavas kauja (1812) · Redzēt vairāk »

Burbonu restaurācija

Karalistes ģerbonis no 1814. līdz 1830. gadam 1814. gada 4. jūnija konstitūcija Burbonu restaurācija attiecas uz Francijas karalistes vēstures posmu no 1814.

Jaunums!!: Napoleona kari un Burbonu restaurācija · Redzēt vairāk »

Franču revolūcija

Bastīlijas ieņemšana, 1789 Tiljerī pils ieņemšana, 1792 Franču revolūcija bija revolucionāru notikumu periods Francijas vēsturē no 1789.

Jaunums!!: Napoleona kari un Franču revolūcija · Redzēt vairāk »

Francija

Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.

Jaunums!!: Napoleona kari un Francija · Redzēt vairāk »

Iecavas kauja

Iecavas kauja bija Krievijas impērijas armijas aizstāvēšanās operācija 1812. gada kara laikā pret Napoleona Lielās armijas Prūšu korpusa uzbrukumu Rīgas virzienā.

Jaunums!!: Napoleona kari un Iecavas kauja · Redzēt vairāk »

Imperators

Imperators (no lat. Imperator — pavēlnieks; it. Imperatore, fr. Empereur, angl. Emperor, kr. Император) ir impērijā valdoša monarha tituls.

Jaunums!!: Napoleona kari un Imperators · Redzēt vairāk »

Itālija

Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.

Jaunums!!: Napoleona kari un Itālija · Redzēt vairāk »

Koalīcija

bruņotu iebrukumu Irākas teritorijā. Koalīcija (— 'savienība'), pazīstama arī kā alianse, ir pagaidu militāra vai politiska savienība starp divām vai vairākām personām, politiskajām partijām un valstīm kopīgai rīcībai pret kādu citu valsti vai izveidotu indivīdu un politisko partiju grupu.

Jaunums!!: Napoleona kari un Koalīcija · Redzēt vairāk »

Krievu—turku karš (1806—1812)

Krievu-turku karš (1806—1812) bija viens no kariem, kas risinājās starp Osmaņu impēriju un Krievijas impēriju.

Jaunums!!: Napoleona kari un Krievu—turku karš (1806—1812) · Redzēt vairāk »

Latīņamerika

Latīņamerika (vai América Latina) ir Amerikas reģions, kurā dominējošās ir romāņu (latīņu) valodas spāņu, portugāļu un franču valodas.

Jaunums!!: Napoleona kari un Latīņamerika · Redzēt vairāk »

Mežotnes kauja (1812)

Mežotnes kauja bija Napoleona Lielās armijas Prūšu korpusa aizstāvēšanās operācija 1812. gada kara laikā pret Krievijas impērijas armijas uzbrukumu Rundāles virzienā.

Jaunums!!: Napoleona kari un Mežotnes kauja (1812) · Redzēt vairāk »

Nacionālisms

Nacionālisms ir etniski konservatīva politiska ideoloģija, kas pirmajā vietā stāda nācijas identitātes jēdzienu.

Jaunums!!: Napoleona kari un Nacionālisms · Redzēt vairāk »

Napoleons Bonaparts

Imperators Napoleons Napoleons Bonaparts, arī Franču imperators Napoleons I (dzimis Napoleons di Buonaparte (Napoleone di Buonaparte), miris), bija Francijas militārais un politiskais līderis.

Jaunums!!: Napoleona kari un Napoleons Bonaparts · Redzēt vairāk »

Spānija

Spānija (izrunā), oficiāli Spānijas Karaliste (Reino de España), ir valsts, kura atrodas Pireneju pussalā, Dienvidrietumeiropā.

Jaunums!!: Napoleona kari un Spānija · Redzēt vairāk »

Svētā Romas impērija

Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.

Jaunums!!: Napoleona kari un Svētā Romas impērija · Redzēt vairāk »

Trafalgaras kauja

Trafalgaras kauja bija jūras kauja starp Lielbritānijas Karaliskajiem Jūras spēkiem un Francijas un Spānijas jūras spēkiem Napoleona karu laikā.

Jaunums!!: Napoleona kari un Trafalgaras kauja · Redzēt vairāk »

Vaterlo kauja

"Vaterlo kauja" (V. Sadlers, pirms 1839). Vaterlo kauja notika netālu no Vaterlo starp Napoleona Bonaparta Pirmo Francijas impēriju un Septītās koalīcijas aliansi (Lielbritānija, Prūsija, Austrija un citas valstis), kuru vadīja alianses komandieri Velingtonas hercogs un ģenerālis fon Blihers.

Jaunums!!: Napoleona kari un Vaterlo kauja · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G8 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē trešā lielākā ekonomika2007. gada informācija. Salīdzinot ar citām valstīm: ASV: 13 807,550 Japāna: 4 381,576Vācija: 3 320,913Ķīna: 3 280,224 pēc IKP un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Napoleona kari un Vācija · Redzēt vairāk »

1812. gada karš

1812.

Jaunums!!: Napoleona kari un 1812. gada karš · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »