Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Napoleons Bonaparts

Indekss Napoleons Bonaparts

Imperators Napoleons Napoleons Bonaparts, arī Franču imperators Napoleons I (dzimis Napoleons di Buonaparte (Napoleone di Buonaparte), miris), bija Francijas militārais un politiskais līderis.

36 attiecības: Ažaksjo, Austerlicas kauja, Austrijas Marija Luīze, Žozefīne de Boarnē, Čehija, Ēģipte, Beļģija, Elba (sala), Franču revolūcija, Francija, Francijas Pirmā impērija, Francijas Pirmā republika, Francijas valdnieku uzskaitījums, Itālija, Itālijas karaļu uzskaitījums, Kaļiņingradas apgabals, Kārlis V Hābsburgs, Konsulāts (Francija), Korsika, Krievija, Leipciga, Luijs XVIII, Napoleona kari, Napoleons II, Prūsija, Senās Romas imperatori, Svētās Helēnas Sala, Valsts apvērsums, Vaterlo kauja, Vācija, Viktors Emanuels II, 1804. gads, 1805. gads, 1812. gada karš, 1814. gads, 1815. gads.

Ažaksjo

Ažaksjo (izrunā) jeb Ajačju ir Korsikas reģiona un Dienvidkorsikas departamenta administratīvais centrs.

Jaunums!!: Napoleons Bonaparts un Ažaksjo · Redzēt vairāk »

Austerlicas kauja

Austerlicas kauja, pazīstama arī kā Trīs imperatoru kauja, notika.

Jaunums!!: Napoleons Bonaparts un Austerlicas kauja · Redzēt vairāk »

Austrijas Marija Luīze

Marija Luīze, pilnā vārdā Marija Ludovika Leopoldina Franciska Terēze Jozefa Lūcija fon Hābsburga-Lotringene (dzimusi, mirusi), bija Austrijas imperatora Franča II meita un Napoleona otrā sieva.

Jaunums!!: Napoleons Bonaparts un Austrijas Marija Luīze · Redzēt vairāk »

Žozefīne de Boarnē

Žozefīne de Boarnē (dzimusi kā Marī Roza Žozefa Tašē de Lapažerī, mirusi) bija Francijas militārā un politiskā līdera, imperatora Napoleona pirmā sieva un Francijas imperatore.

Jaunums!!: Napoleons Bonaparts un Žozefīne de Boarnē · Redzēt vairāk »

Čehija

Čehija, oficiāli Čehijas Republika (Česká republika, izrunā), ir valsts Centrāleiropā bez pieejas pie jūras.

Jaunums!!: Napoleons Bonaparts un Čehija · Redzēt vairāk »

Ēģipte

Ēģipte, oficiāli Ēģiptes Arābu Republika, ir valsts, kas aizņem Āfrikas kontinenta ziemeļaustrumu daļu, kā arī Sīnāja pussalu Vidējos Austrumos.

Jaunums!!: Napoleons Bonaparts un Ēģipte · Redzēt vairāk »

Beļģija

Beļģija ((izruna), (izruna)), oficiāli Beļģijas Karaliste (Koninkrijk België, Royaume de Belgique, Königreich Belgien), ir valsts Eiropas ziemeļrietumos.

Jaunums!!: Napoleons Bonaparts un Beļģija · Redzēt vairāk »

Elba (sala)

Elba ir Itālijai piederoša sala Tirēnu jūrā.

Jaunums!!: Napoleons Bonaparts un Elba (sala) · Redzēt vairāk »

Franču revolūcija

Bastīlijas ieņemšana, 1789 Tiljerī pils ieņemšana, 1792 Franču revolūcija bija revolucionāru notikumu periods Francijas vēsturē no 1789.

Jaunums!!: Napoleons Bonaparts un Franču revolūcija · Redzēt vairāk »

Francija

Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.

Jaunums!!: Napoleons Bonaparts un Francija · Redzēt vairāk »

Francijas Pirmā impērija

Francijas impērija 1811. gadā Francijas Pirmā impērija ir Francijas valsts Napoleona vadībā no 1804.

Jaunums!!: Napoleons Bonaparts un Francijas Pirmā impērija · Redzēt vairāk »

Francijas Pirmā republika

Karogs, 1790-1794 Karogs, 1794-1804 Francija, 1792 Republikas teritorija 1801. gadā Nacionālā gvarde dodas uz fronti, 1792. septembris Francijas Pirmā republika, oficiāli Franču republika (franču: République française), ir vēsturnieku dots nosaukums republikānisko režīmu varas posmam (Nacionālais konvents, Direktorija, Konsulāts), kas pastāvēja revolucionārajā Francijā starp 1792.

Jaunums!!: Napoleons Bonaparts un Francijas Pirmā republika · Redzēt vairāk »

Francijas valdnieku uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoto Francijas valdnieki (karaļi un imperatori), kuri Francijas teritoriju pārvaldījuši no 987.

Jaunums!!: Napoleons Bonaparts un Francijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Itālija

Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.

Jaunums!!: Napoleons Bonaparts un Itālija · Redzēt vairāk »

Itālijas karaļu uzskaitījums

Itālijas karaliste Svētās Romas impērijas sastāvā ap 1000. gadu Šajā uzskaitījumā apkopoti Itālijas karaļi.

Jaunums!!: Napoleons Bonaparts un Itālijas karaļu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Kaļiņingradas apgabals

Kaļiņingradas apgabals ir Krievijas Federācijas subjekts pie Baltijas jūras starp Poliju dienvidos un Lietuvu ziemeļos un austrumos.

Jaunums!!: Napoleons Bonaparts un Kaļiņingradas apgabals · Redzēt vairāk »

Kārlis V Hābsburgs

Kārlis V, Spānijā — Karloss I (dzimis Ģentē, miris San Heronimo de Justē (San Jerónimo de Yuste) Estremadūrā), bija Svētās Romas impērijas imperators (1519—1556), pirmais apvienotās Spānijas karalis (1519—1556), Hābsburgu dinastijas pārstāvis.

Jaunums!!: Napoleons Bonaparts un Kārlis V Hābsburgs · Redzēt vairāk »

Konsulāts (Francija)

VIII gada konstitūcija Napoleons 1803. gadā Angļu karikatūra par Amjēnas mieru "Pirmais skūpsts 10 gadu laikā" ASV pārdotā Luiziānas teritorija Konsulāts ir apzīmējums Francijas Pirmās republikas pastāvēšanas pēdējām posmam no 1799.

Jaunums!!: Napoleons Bonaparts un Konsulāts (Francija) · Redzēt vairāk »

Korsika

Korsikas karogs Korsika (korsikāņu un) ir pēc platības ir ceturtā lielākā sala Vidusjūrā (pēc Sicīlijas, Sardīnijas, un Kipras), kas pieder Francijai.

Jaunums!!: Napoleons Bonaparts un Korsika · Redzēt vairāk »

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Jaunums!!: Napoleons Bonaparts un Krievija · Redzēt vairāk »

Leipciga

Leipciga ir pilsēta Vācijas austrumdaļā, pie Veise Elsteres.

Jaunums!!: Napoleons Bonaparts un Leipciga · Redzēt vairāk »

Luijs XVIII

Luijs XVIII (dzimis, miris)) jeb Ludviķis XVIII bija Burbonu dinastijas Francijas un Navarras karalis laikā no 1814. līdz 1824. gadam, izņemot simts dienas 1815. gadā, kad Napoleons īslaicīgi atjaunoja savu varu Parīzē. Trimdas laikā ar Krievijas impērijas ķeizaru Pāvila I un Aleksandra I atbalstu divas reizes ilgstoši uzturējās Jelgavas pilī (1798-1801 un 1804-1807).

Jaunums!!: Napoleons Bonaparts un Luijs XVIII · Redzēt vairāk »

Napoleona kari

Imperators armijai piešķir simboliskos ērgļus, 1804. gada 5. decembris Austerlicas kauja Napoleona kari bija globālu karu sērija pēc Franču revolūcijas Napoleona vadībā starp Franciju un tās sabiedrotajiem pret vairākām citu valstu koalīcijām.

Jaunums!!: Napoleons Bonaparts un Napoleona kari · Redzēt vairāk »

Napoleons II

Napoleons Fransuā Šarls Žozefs Bonaparts, biežāk pazīstams kā Napoleons II (dzimis, miris), bija Francijas imperatora Napoleona I un Austrijas princeses Marijas Luīzes dēls, Francijas impērijas troņmantinieks.

Jaunums!!: Napoleons Bonaparts un Napoleons II · Redzēt vairāk »

Prūsija

Prūsijas un Mazovijas karte 14. gadsimtā (Abrahams Ortēlijs, ''Theatrum Orbis Terrarum''.) Malborkas apriņķa ģerbonī. Prūsijas karaliste Vācijas impērijas sastāvā (iekrāsota tumši zilā krāsā). Prūsija (prūšu: Prūsa) bija zeme, kas ar dažādiem nosaukumiem Centrāleiropas ziemeļos pie Baltijas jūras pastāvēja no viduslaikiem līdz Otrajam pasaules karam.

Jaunums!!: Napoleons Bonaparts un Prūsija · Redzēt vairāk »

Senās Romas imperatori

veksils. Senās Romas imperatori jeb Senās Romas ķeizari bija Senās Romas valdnieki no 27.

Jaunums!!: Napoleons Bonaparts un Senās Romas imperatori · Redzēt vairāk »

Svētās Helēnas Sala

Svētās Helēnas Sala ir vulkāniskas izcelsmes sala Atlantijas okeāna dienvidos.

Jaunums!!: Napoleons Bonaparts un Svētās Helēnas Sala · Redzēt vairāk »

Valsts apvērsums

Valsts apvērsums jeb pučs ir pēkšņa valdības, varas maiņa valstī, kas nav savienojama ar demokrātisku pārvaldes sistēmu.

Jaunums!!: Napoleons Bonaparts un Valsts apvērsums · Redzēt vairāk »

Vaterlo kauja

"Vaterlo kauja" (V. Sadlers, pirms 1839). Vaterlo kauja notika netālu no Vaterlo starp Napoleona Bonaparta Pirmo Francijas impēriju un Septītās koalīcijas aliansi (Lielbritānija, Prūsija, Austrija un citas valstis), kuru vadīja alianses komandieri Velingtonas hercogs un ģenerālis fon Blihers.

Jaunums!!: Napoleons Bonaparts un Vaterlo kauja · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G8 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē trešā lielākā ekonomika2007. gada informācija. Salīdzinot ar citām valstīm: ASV: 13 807,550 Japāna: 4 381,576Vācija: 3 320,913Ķīna: 3 280,224 pēc IKP un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Napoleons Bonaparts un Vācija · Redzēt vairāk »

Viktors Emanuels II

Viktors Emanuels II (dzimis, miris) bija Sardīnijas karalis no 1849.

Jaunums!!: Napoleons Bonaparts un Viktors Emanuels II · Redzēt vairāk »

1804. gads

1804.

Jaunums!!: Napoleons Bonaparts un 1804. gads · Redzēt vairāk »

1805. gads

1805.

Jaunums!!: Napoleons Bonaparts un 1805. gads · Redzēt vairāk »

1812. gada karš

1812.

Jaunums!!: Napoleons Bonaparts un 1812. gada karš · Redzēt vairāk »

1814. gads

1814.

Jaunums!!: Napoleons Bonaparts un 1814. gads · Redzēt vairāk »

1815. gads

1815.

Jaunums!!: Napoleons Bonaparts un 1815. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Bonaparts Napoleons, Napoleon, Napoleons, Napoleons Bonaparte, Napoleons I.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »