Ātrāk nekā pārlūku!
80 attiecības: Aprīlis, Atmosfēra, Atmosfēras fronte, Atmosfēras spiediens, Augstiene, Augusts, Aukstā fronte, Ņižņijnovgorodas apgabals, Āfrika, Brīvās krišanas paātrinājums, Decembris, Dienvidu puslode, Egles, Eiropa, Ekvators, Elektriskais lauks, Elektriskais lādiņš, Februāris, Gaiss, Gubu lietusmākoņi, Gubu vidējie mākoņi, Gubumākoņi, Himalaji, Inversija (meteoroloģija), Ivanovas apgabals, Japāna, Jūnijs, Jūra, Jonosfēra, Kalns, Kinētiskā enerģija, Konvekcija, Kordiljeri, Krievija, Krusa, Latvija, Latvijas klimats, Lēkts, Ledus, Lidmašīna, Lielie gubumākoņi, Liepa, Lietus, Lietusgāze, Litrs, Lodveida zibens, Maijs, Maskavas apgabals, Mākoņi, Mežs, ..., Nokrišņi, Novembris, Okeāns, Paātrinājums, Pilsēta, Plakanie gubumākoņi, Plūdi, Priedes, Rasas punkts, Reljefs, Saule, Sekunde, Septembris, Siltums, Skaņa, Stratosfēra, Tambovas apgabals, Temperatūra, Troposfēra, Upe, Vasara, Vējš, Vētra, Virpuļviesulis, Zeme, Zibens, Ziemeļamerika, Ziemeļu puslode, 1961. gads, 2009. gada 16. jūlija negaiss Latvijā. Izvērst indekss (30 vairāk) »
Aprīlis
Aprīlis pēc Gregora kalendāra ir gada ceturtais mēnesis.
Jaunums!!: Negaiss un Aprīlis · Redzēt vairāk »
Atmosfēra
Jupitera aktīvo atmosfēru. Atmosfēra (atmós — 'tvaiks' un, sphaîra — 'lode') ir gāzveida apvalks, ko debess ķermeņi savas gravitācijas dēļ notur ap sevi.
Jaunums!!: Negaiss un Atmosfēra · Redzēt vairāk »
Atmosfēras fronte
Atmosfēras fronte ir robeža starp divu atšķirīgu gaisa masu veidiem — siltā un aukstā gaisa masu pārejas zona troposfērā, kurā parasti ir arī nokrišņi.
Jaunums!!: Negaiss un Atmosfēras fronte · Redzēt vairāk »
Atmosfēras spiediens
15 gadu vidējais atmosfēras spiediens jūras līmenī (augšā vasaras, apakšā ziemas atmosfēras spiediens) Atmosfēras spiediens ir Zemes atmosfēras hidrostatiskais spiediens, kas rodas, Zemes gravitācijas dēļ gaisam pievelkoties pie Zemes virsmas.
Jaunums!!: Negaiss un Atmosfēras spiediens · Redzēt vairāk »
Augstiene
Augstiene Augstiene ir līdzenuma daļa ar absolūto augstumu 200 līdz 500 m virs jūras līmeņa un viļņotu virsmu.
Jaunums!!: Negaiss un Augstiene · Redzēt vairāk »
Augusts
Anša Cīruļa 1928. gada spalvas zīmējumu sērijas „Gada laiki” darbs „Rudzu jeb suņu mēnesis” Augusts ir gada astotais mēnesis, un viens no septiņiem mēnešiem, kuram ir 31 diena.
Jaunums!!: Negaiss un Augusts · Redzēt vairāk »
Aukstā fronte
Aukstā fronte Aukstā fronte — aukstās gaisa masas ienākšana kādā teritorijā siltās masas vietā.
Jaunums!!: Negaiss un Aukstā fronte · Redzēt vairāk »
Ņižņijnovgorodas apgabals
Ņižņijnovgorodas apgabals ir Krievijas federācijas subjekts valsts Eiropas daļas centrā.
Jaunums!!: Negaiss un Ņižņijnovgorodas apgabals · Redzēt vairāk »
Āfrika
Āfrika ir otrs lielākais kontinents pasaulē aiz Eirāzijas gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita.
Jaunums!!: Negaiss un Āfrika · Redzēt vairāk »
Brīvās krišanas paātrinājums
Brīvās krišanas paātrinājums ir paātrinājums, ar kādu ķermenis krīt uz Zemes vai kāda cita debess ķermeņa virsmu.
Jaunums!!: Negaiss un Brīvās krišanas paātrinājums · Redzēt vairāk »
Decembris
Decembris pēc Gregora kalendāra ir gada divpadsmitais mēnesis.
Jaunums!!: Negaiss un Decembris · Redzēt vairāk »
Dienvidu puslode
Dienvidu puslode Dienvidu puslode ir puse no jebkura debesu ķermeņa virsmas, kas atrodas dienvidos no ekvatora.
Jaunums!!: Negaiss un Dienvidu puslode · Redzēt vairāk »
Egles
Egles (Picea) ir priežu dzimtas ģints, kurā apvienotas 35 skuju koku sugas.
Jaunums!!: Negaiss un Egles · Redzēt vairāk »
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Jaunums!!: Negaiss un Eiropa · Redzēt vairāk »
Ekvators
Pasaules karte ar ekvatoru kā sarkanu līniju. Ekvators ir iedomāta līnija apkārt Zemeslodei, kas atrodas vienādā attālumā no Ziemeļpola un Dienvidpola.
Jaunums!!: Negaiss un Ekvators · Redzēt vairāk »
Elektriskais lauks
Elektriskais lauks ir lauks, kas pastāv ap jebkuru elektriski lādētu ķermeni vai lādiņu, un Kulona likumu var interpretēt šādi: viens no lādiņiem, piemēram q_2.
Jaunums!!: Negaiss un Elektriskais lauks · Redzēt vairāk »
Elektriskais lādiņš
Elektriskais lādiņš ir fizikāls lielums, kas nosaka elektromagnētisko mijiedarbību intensitāti, fizikā to apzīmē ar q \ un tā mērvienība ir kulons (C).
Jaunums!!: Negaiss un Elektriskais lādiņš · Redzēt vairāk »
Februāris
Februāris (no — tīrīt, par godu seno romiešu attīrīšanās rituālam Februa) ir gada otrais mēnesis.
Jaunums!!: Negaiss un Februāris · Redzēt vairāk »
Gaiss
Gaiss ir dažādu gāzu maisījums, kas veido Zemes atmosfēru.
Jaunums!!: Negaiss un Gaiss · Redzēt vairāk »
Gubu lietusmākoņi
Gubu lietusmākoņi Gubu lietusmākoņi Cumulonimbus (Cb) ir balti mākoņi ar tumšu, dažreiz zilganu pamatu, kuri izskatās kā lieli kalni, kas pacēlušies augstu gaisā.
Jaunums!!: Negaiss un Gubu lietusmākoņi · Redzēt vairāk »
Gubu vidējie mākoņi
Gubu vidējie mākoņi Gubu vidējie mākoņi Cumulus mediocris (Cu med) ir neliela izmēra kaudzes veida mākoņi ar plakanu pamatu un baltām virsotnēm, kuras pēc izskata līdzinās puķu kāpostiem.
Jaunums!!: Negaiss un Gubu vidējie mākoņi · Redzēt vairāk »
Gubumākoņi
Gubumākoņi Gubumākoņi, cumulus (Cu) ir pa visām debesīm izmētāti atsevišķi mākoņi ar stingru, bieži vien pelēku pamatu.
Jaunums!!: Negaiss un Gubumākoņi · Redzēt vairāk »
Himalaji
Himalaji (Himālayaḥ — ‘sniegu valstība’) ir augstākā kalnu sistēma uz Zemes.
Jaunums!!: Negaiss un Himalaji · Redzēt vairāk »
Inversija (meteoroloģija)
Inversijas rezultātā radusies dūmaka Skotijā. Inversija ir anomālas kaut kāda parametra izmaiņas atmosfērā atkarībā no augstuma.
Jaunums!!: Negaiss un Inversija (meteoroloģija) · Redzēt vairāk »
Ivanovas apgabals
Ivanovas apgabals ir viens no Krievijas apgabaliem.
Jaunums!!: Negaiss un Ivanovas apgabals · Redzēt vairāk »
Japāna
Japāna (Nihon vai Nippon, oficiāli 日本国; Nihon/Nippon-koku) ir salu valsts Austrumāzijā, kas atrodas Klusā okeāna rietumos.
Jaunums!!: Negaiss un Japāna · Redzēt vairāk »
Jūnijs
Jūnijs ir gada sestais mēnesis.
Jaunums!!: Negaiss un Jūnijs · Redzēt vairāk »
Jūra
300px Jūra ir liela sālsūdens ūdenstilpe, kas saistīta ar okeānu, ko parasti no okeāna vairāk vai mazāk atdala sauszeme un kas no tā atšķiras ar ūdens īpašībām, dzīvajiem organismiem, straumēm.
Jaunums!!: Negaiss un Jūra · Redzēt vairāk »
Jonosfēra
Jonosfēra (jons +, sphaira — 'lode') ir Zemes atmosfēras daļa, kurā ir paaugstināts jonizētu gāzes molekulu un brīvo elektronu skaits.
Jaunums!!: Negaiss un Jonosfēra · Redzēt vairāk »
Kalns
Irānā Kalns ir reljefa forma, kas paceļas augstu virs tuvākās apkārtnes.
Jaunums!!: Negaiss un Kalns · Redzēt vairāk »
Kinētiskā enerģija
Amerikāņu kalniņos, vagoniņam slīdot augšup, kinētiskā enerģija samazinās, bet slīdot lejup — palielinās. Kinētiskā enerģija ir enerģija, kas piemīt ķermeņiem, kas atrodas kustībā.
Jaunums!!: Negaiss un Kinētiskā enerģija · Redzēt vairāk »
Konvekcija
Konvekcija (— 'sanešana, piegāde') ir siltuma izplatīšanās šķidrumā vai gāzē, pārvietojoties vides molekulām.
Jaunums!!: Negaiss un Konvekcija · Redzēt vairāk »
Kordiljeri
Kordiljeri no kosmosa Kordiljeri ir garākā kalnu sistēma pasaulē, kas stiepjas no 66° ziemeļu platuma Aļaskā līdz 56° dienvidu platumam Ugunszemē vairāk kā kilometru garumā.
Jaunums!!: Negaiss un Kordiljeri · Redzēt vairāk »
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Jaunums!!: Negaiss un Krievija · Redzēt vairāk »
Krusa
Liels krusas grauds, kura diametrs ir 13,3 cm Krusa ir cietu nokrišņu veids, parasti novērojama vasarā, izkrīt no gubu lietusmākoņiem kopā ar lietu.
Jaunums!!: Negaiss un Krusa · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Negaiss un Latvija · Redzēt vairāk »
Latvijas klimats
2006. gada 29. janvāris. 2008. gada 11. maijs. Lorupes grava. 1998. gada 11. oktobris. Latvijas klimatu lielā mērā nosaka tās teritorijas atrašanās mērenajā klimata joslā Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē.
Jaunums!!: Negaiss un Latvijas klimats · Redzēt vairāk »
Lēkts
Ņujorkā. Lēkts astronomijā ir brīdis, kad debess spīdeklis parādās uz matemātiskā horizonta.
Jaunums!!: Negaiss un Lēkts · Redzēt vairāk »
Ledus
235px Ledus ir cieši sablīvētu ūdens kristāliņu kopums.
Jaunums!!: Negaiss un Ledus · Redzēt vairāk »
Lidmašīna
''PZL-104M Wilga 2000'' ''Air India'' ''Boeing 747'' pasažieru lidmašīna Lidmašīna ir par gaisu smagāks aerodinamiskas formas gaisa kuģis ar nekustīgiem spārniem, kura kustībai nepieciešamā vilkme tiek radīta ar reaktīvā dzinēja vai propelleru palīdzību (gaisa kuģus ar kustīgiem spārniem sauc par ornitopteriem).
Jaunums!!: Negaiss un Lidmašīna · Redzēt vairāk »
Lielie gubumākoņi
Lielie gubumākoņi Lielie gubumākoņi Cumulus congestus (Cu cong) ir spēcīgi vertikāli attīstīti mākoņi.
Jaunums!!: Negaiss un Lielie gubumākoņi · Redzēt vairāk »
Liepa
Liepa var būt.
Jaunums!!: Negaiss un Liepa · Redzēt vairāk »
Lietus
Lietus. Lietus ir viena no dabas visizplatītākajām parādībām, kas veido laikapstākļus.
Jaunums!!: Negaiss un Lietus · Redzēt vairāk »
Lietusgāze
Lietusgāze Lietusgāze ir ļoti stiprs lietus, kas parasti ilgst neilgu laiku, bet izkrīt diezgan daudz nokrišņu.
Jaunums!!: Negaiss un Lietusgāze · Redzēt vairāk »
Litrs
Kuba ar 10 cm garu malu tilpums ir 1 litrs Litrs ir tilpuma mērvienība, ko apzīmē ar "L" vai "l".
Jaunums!!: Negaiss un Litrs · Redzēt vairāk »
Lodveida zibens
1901. gadā attēlots lodveida zibens Lodveida zibens ir spīdošs, lodveida formas atmosfērā sastopama elektriska dabas parādība, kas dažu desmitu sekunžu vai dažu minūšu laikā izlādējas.
Jaunums!!: Negaiss un Lodveida zibens · Redzēt vairāk »
Maijs
Anša Cīruļa 1928. gada spalvas zīmējumu sērijas „Gada laiki” darbs „Sējas jeb lapu mēnesis” Maijs (par godu Senās Romas dievietei Maijai) ir gada piektais mēnesis un viens no septiņiem mēnešiem, kuram ir 31 diena.
Jaunums!!: Negaiss un Maijs · Redzēt vairāk »
Maskavas apgabals
Maskavas apgabals ir Krievijas federācijas subjekts tās Eiropas daļas centrā.
Jaunums!!: Negaiss un Maskavas apgabals · Redzēt vairāk »
Mākoņi
'''Cumulonimbus capillatus incus''' - D mākoņu grupa. Virs mākoņiem Mākoņi Mākoņi ir atmosfēras ūdens tvaiku kondensēto produktu sakopojums sīkos ūdens pilienos vai ledus kristālos lielā daudzumā.
Jaunums!!: Negaiss un Mākoņi · Redzēt vairāk »
Mežs
Mežs ir ekosistēma salīdzinoši plašā teritorijā, kurā dominējošā augu forma ir koki.
Jaunums!!: Negaiss un Mežs · Redzēt vairāk »
Nokrišņi
Lietus Nokrišņi ir termins meteoroloģijā, kas ietver jebkura veida atmosfērā esošo ūdens tvaiku kondensātu, kas sasniedz zemes virsmu.
Jaunums!!: Negaiss un Nokrišņi · Redzēt vairāk »
Novembris
Novembris (no — 'deviņi') ir gada vienpadsmitais mēnesis.
Jaunums!!: Negaiss un Novembris · Redzēt vairāk »
Okeāns
Zeme - tumšzilā krāsā okeāni un jūras Okeāni (no, Ōkeanós) ir vislielākās ūdenstilpes uz Zemes.
Jaunums!!: Negaiss un Okeāns · Redzēt vairāk »
Paātrinājums
Paātrinājums ir ķermeņa ātruma izmaiņa laika vienībā. Paātrinājums ir ķermeņa ātruma maiņas temps.
Jaunums!!: Negaiss un Paātrinājums · Redzēt vairāk »
Pilsēta
Frankfurte pie Mainas Vācijas rietumdaļā. Pilsēta ir apdzīvota vieta ar ievērojamu iedzīvotāju skaitu, rūpniecisku, tirdzniecības, kultūras un administratīva vai politiska centra nozīmi.
Jaunums!!: Negaiss un Pilsēta · Redzēt vairāk »
Plakanie gubumākoņi
Cu hum mākoņi ar Cu cong mākoņiem pie horizonta Plakanie gubumākoņi ((Cu hum)) ir pa visām debesīm izmētāti gubumākoņi ar diezgan stingru pamatu, bet tie ir ļoti maz attīstīti vertikālā virzienā.
Jaunums!!: Negaiss un Plakanie gubumākoņi · Redzēt vairāk »
Plūdi
viesuļvētras "Katrīna" 2005. gadā Plūdi ir sauszemes applūšana ar ūdeni.
Jaunums!!: Negaiss un Plūdi · Redzēt vairāk »
Priedes
Priedes (Pinus) ir priežu dzimtas (Pinaceae) ģints.
Jaunums!!: Negaiss un Priedes · Redzēt vairāk »
Rasas punkts
Rasas punkta atkarība no gaisa temperatūras un relatīvā mitruma Rasas punkts ir temperatūra, līdz kurai jāatdziest gaisam, lai tajā esošais mitrums kļūtu piesātināts un sāktos gaisa mitruma kondensācija (rasas izkrišana).
Jaunums!!: Negaiss un Rasas punkts · Redzēt vairāk »
Reljefs
Pasaules reljefa karte Reljefs (no) ir sauszemes, jūru un okeānu dibenu virsmas nelīdzenumu kopums, kuri ir dažādi pēc izmēra, izcelsmes, vecuma un attīstības vēstures.
Jaunums!!: Negaiss un Reljefs · Redzēt vairāk »
Saule
Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.
Jaunums!!: Negaiss un Saule · Redzēt vairāk »
Sekunde
Punkts iedegas vienu reizi sekundē Sekunde (simbols: s, dažreiz sek.) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) laika pamatmērvienība.
Jaunums!!: Negaiss un Sekunde · Redzēt vairāk »
Septembris
Septembris (— no — 'septiņi') ir gada devītais mēnesis.
Jaunums!!: Negaiss un Septembris · Redzēt vairāk »
Siltums
Siltums fizikā ir termiskās enerģijas pāreja starp diviem ķermeņiem, kas ir dažādās temperatūrās.
Jaunums!!: Negaiss un Siltums · Redzēt vairāk »
Skaņa
Maijvabole kustina savus spārnus vidēji 45 reizes sekundē. Tās dūkšanas frekvence ir aptuveni 45 Hz Bite kustina spārnus vidēji 200 reizes sekundē. Tās skanēšanas frekvence ir aptuveni 200 Hz Ods kustina spārnus vidēji 5000 reizes sekundē. Tā sīkšanas frekvence ir aptuveni 5000Hz Skaņa ir mehāniskās enerģijas pārvietošanās elastīgā vielā svārstību veidā.
Jaunums!!: Negaiss un Skaņa · Redzēt vairāk »
Stratosfēra
Stratosfēra ir Zemes atmosfēras slānis 11 līdz 50 km augstumā.
Jaunums!!: Negaiss un Stratosfēra · Redzēt vairāk »
Tambovas apgabals
Tambovas apgabals ir viens no Krievijas apgabaliem.
Jaunums!!: Negaiss un Tambovas apgabals · Redzēt vairāk »
Temperatūra
Lielākā temperatūrā molekulas svārstību amplitūda palielinās Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.
Jaunums!!: Negaiss un Temperatūra · Redzēt vairāk »
Troposfēra
Zemes troposfēra pa lidmašīnas logu. Troposfēra ir zemākais un vislabāk izpētītais Zemes atmosfēras slānis, kura vidējais augstums ir 11 km (8—10 km virs polārajiem apgabaliem, 10—12 km mērenajos platumos un 16—18 km virs tropu rajoniem).
Jaunums!!: Negaiss un Troposfēra · Redzēt vairāk »
Upe
Daugava pie Sandarišķiem, Daugavas loki, 1999. gada jūnijs Upe ir pa Zemes virsmu plūstoša ievērojama izmēra ūdenstece, kurai ir izteikta gultne.
Jaunums!!: Negaiss un Upe · Redzēt vairāk »
Vasara
Lauks vasarā Vasara ir gadalaiks mērenajā joslā starp pavasari un rudeni.
Jaunums!!: Negaiss un Vasara · Redzēt vairāk »
Vējš
Pasaules lokālo vēju sistēma Pieter Kluyver (1816–1900) Vējš ir liela mēroga Zemes atmosfēras gāzu kustība jeb plūsma.
Jaunums!!: Negaiss un Vējš · Redzēt vairāk »
Vētra
Vētra ir ļoti stiprs vējš, kura summārais ātrums 10 minūšu laikā parasti sasniedz vismaz 24 m/s, bet vēja ātrums brāzmās var sasniegt 50 un pat 100 m/s lielu ātrumu.
Jaunums!!: Negaiss un Vētra · Redzēt vairāk »
Virpuļviesulis
Tornādo pie Oklahomas. Virpuļviesulis, tornādo jeb virpuļvētra ir gaisa masu spēcīga virpuļveida kustība ap izteiktu vertikālu asi.
Jaunums!!: Negaiss un Virpuļviesulis · Redzēt vairāk »
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Jaunums!!: Negaiss un Zeme · Redzēt vairāk »
Zibens
Zibens Arlingtonā (ASV) Zibens ir elektriskā izlāde starp mākoņiem vai starp mākoņiem un zemi negaisa, bet retāk stipra sniegputeņa vai vulkāna izvirduma laikā.
Jaunums!!: Negaiss un Zibens · Redzēt vairāk »
Ziemeļamerika
Ziemeļamerika ir trešais lielākais kontinents pēc platības un ceturtais lielākais — pēc iedzīvotāju skaita.
Jaunums!!: Negaiss un Ziemeļamerika · Redzēt vairāk »
Ziemeļu puslode
Ziemeļu puslode Ziemeļu puslode ir puse no Zemes virsmas, kas atrodas ziemeļos no ekvatora.
Jaunums!!: Negaiss un Ziemeļu puslode · Redzēt vairāk »
1961. gads
1961.
Jaunums!!: Negaiss un 1961. gads · Redzēt vairāk »
2009. gada 16. jūlija negaiss Latvijā
2009.
Jaunums!!: Negaiss un 2009. gada 16. jūlija negaiss Latvijā · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Negaisa mākonis, Negaisa mākoņi, Pērkona negaiss, Ziemas pērkons.
