Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Neimaijere II

Indekss Neimaijere II

Neimaijere II vai vienkārši Neimaijere (bez kārtas skaitļa, Neumayer-Station) bija Vācijas vissezonas polārstacija Antarktīdā.

13 attiecības: Alfreda Vēgenera institūts, Antarktīda, Atkas līcis, Ēkstrema šelfa ledājs, Bonna, Firns, Georgfonneimaijere, Karalienes Modas Zeme, Neimaijere III, Polārstacija, Princeses Martas krasts, Tērauds, Vācija.

Alfreda Vēgenera institūts

Alfreda Vēgenera institūts (AWI) ir Vācijas pētnieciskā institūcija, kas pārrauga un koordinē polāros un jūras pētījumus.

Jaunums!!: Neimaijere II un Alfreda Vēgenera institūts · Redzēt vairāk »

Antarktīda

Antarktīda (no, antarktikos — ‘pretējs Arktikai’) ir kontinents, kas ieskauj Zemes Dienvidpolu, un atrodas Antarktikā.

Jaunums!!: Neimaijere II un Antarktīda · Redzēt vairāk »

Atkas līcis

Atkas līcis ir dabīgs ledus līcis, ledus osta pie Ēkstrema šelfa ledāja austrumu frontes uz ziemeļiem no Halvfarrigena grēdas veidotās pussalas.

Jaunums!!: Neimaijere II un Atkas līcis · Redzēt vairāk »

Ēkstrema šelfa ledājs

Ēkstrema šelfa ledājs ir šelfa ledājs Princeses Martas krastā Karalienes Modas Zemē Antarktīdā.

Jaunums!!: Neimaijere II un Ēkstrema šelfa ledājs · Redzēt vairāk »

Bonna

Bonna ir pilsēta Vācijas rietumos, Ziemeļreinas-Vestfālenes dienvidos, Reinas upes krastos ap 20 kilometru augšup no Ķelnes.

Jaunums!!: Neimaijere II un Bonna · Redzēt vairāk »

Firns

Dažādu sniega, firna un ledus slāņu šķērsgriezums Firns (no senaugšvācu: firni — ‘pērnais, vecais’) ir blīvi sagulējies, graudains un daļēji pārkristalizējies, parasti vairākgadīgs, sniegs.

Jaunums!!: Neimaijere II un Firns · Redzēt vairāk »

Georgfonneimaijere

Georgfonneimaijere bija Vācijas vissezonas polārstacija Antarktīdā.

Jaunums!!: Neimaijere II un Georgfonneimaijere · Redzēt vairāk »

Karalienes Modas Zeme

Karalienes Modas Zeme ir Norvēģijas aizjūras teritorija Antarktikā, ko ierobežo 20° rietumu un 44°38' austrumu garumi.

Jaunums!!: Neimaijere II un Karalienes Modas Zeme · Redzēt vairāk »

Neimaijere III

Neimaijere III ir Vācijas vissezonas polārstacija Antarktīdā.

Jaunums!!: Neimaijere II un Neimaijere III · Redzēt vairāk »

Polārstacija

Mariocukelli stacija Rosa jūras piekrastē. Polārstacija ir zinātniski pētniecisks komplekss Arktikā vai Antarktikā, kas veic sistemātiskus meteoroloģiskus, aeroloģiskus, ģeomagnētiskus, glacioloģiskus, bioloģiskus, medicīniskus un citus novērojumus un paredzēts autonomas darbības nodrošināšanai zināmā laika periodā.

Jaunums!!: Neimaijere II un Polārstacija · Redzēt vairāk »

Princeses Martas krasts

Princeses Martas krasts ir Austrumantarktīdas piekrastes daļa Karalienes Modas Zemē Hokona VII jūras un Lazareva jūras krastā.

Jaunums!!: Neimaijere II un Princeses Martas krasts · Redzēt vairāk »

Tērauds

250px Tērauds ir dzelzs sakausējums ar labām tehnoloģiskām īpašībām un pietiekošu plastiskumu, kas ļauj izgatavot jebkuras formas un izmēru konstrukcijas, kā arī pielietot dažādas tehnoloģiskās apstrādes metodes: liešanu, velmēšanu, kalšanu, metināšanu, griešanu u.tml.

Jaunums!!: Neimaijere II un Tērauds · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G8 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē trešā lielākā ekonomika2007. gada informācija. Salīdzinot ar citām valstīm: ASV: 13 807,550 Japāna: 4 381,576Vācija: 3 320,913Ķīna: 3 280,224 pēc IKP un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Neimaijere II un Vācija · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Neumayer-Station II.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »