Ātrāk nekā pārlūku!
18 attiecības: Boļeslavs III Greizmutis, Brandenburga, Brandenburga-Prūsija, Brandenburgas markgrāfiste, Gņezno, Lubušas vojevodiste, Magdeburga, Odera, Pjastu dinastija, Polija, Polijas valdnieku uzskaitījums, Prūsijas Karaliste, Rietumpomožes vojevodiste, Vācija, Vācijas Impērija, Vācu ordeņa valsts, Veimāras Republika, Ziemeļu krusta kari.
Boļeslavs III Greizmutis
Boļeslavs III Greizmutis (dzimis, miris) bija Pjastu dinastijas Polijas lielkņazs no 1106.
Jaunums!!: Neimarka un Boļeslavs III Greizmutis · Redzēt vairāk »
Brandenburga
Brandenburga ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm.
Jaunums!!: Neimarka un Brandenburga · Redzēt vairāk »
Brandenburga-Prūsija
Brandenburgas markgrāfistes ģerbonis Prūsijas hercogistes ģerbonis Brandenburga-Prūsija ir vēsturnieku izmantots nosaukums, lai apzīmētu Brandenburgas markgrāfistes un Prūsijas hercogistes personālūniju laikā no 1618.
Jaunums!!: Neimarka un Brandenburga-Prūsija · Redzēt vairāk »
Brandenburgas markgrāfiste
Ģerbonis Brandenburgas markgrāfiste (vācu: Markgrafschaft Brandenburg) bija valsts Svētās Romas impērijas sastāvā no 1157.
Jaunums!!: Neimarka un Brandenburgas markgrāfiste · Redzēt vairāk »
Gņezno
Gņezno, vēsturiskais vācu nosaukums Gnēzene ir pilsēta Polijas centrālajā daļā, Lielpolijas vojevodistē.
Jaunums!!: Neimarka un Gņezno · Redzēt vairāk »
Lubušas vojevodiste
Lubušas vojevodiste (Województwo lubuskie) ir Polijas vojevodiste valsts rietumos.
Jaunums!!: Neimarka un Lubušas vojevodiste · Redzēt vairāk »
Magdeburga
Magdeburga ir pilsēta Vācijas centrālajā daļā pie Elbas upes, Saksija-Anhaltes federālās zemes galvaspilsēta.
Jaunums!!: Neimarka un Magdeburga · Redzēt vairāk »
Odera
Odera, Odra (poļu un čehu — Odra, vācu — Oder) ir upe Eiropā, Polijas otrā lielākā upe.
Jaunums!!: Neimarka un Odera · Redzēt vairāk »
Pjastu dinastija
Pjastu ģerbonis Pjasti ir poļu pirmā valdnieku dinastija.
Jaunums!!: Neimarka un Pjastu dinastija · Redzēt vairāk »
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Neimarka un Polija · Redzēt vairāk »
Polijas valdnieku uzskaitījums
Polijas valdnieki bija augstākās varas turētāji (kņazi, lielkņazi, karaļi) Polijas valsts teritorijā kopš tās izveides 10. gadsimtā.
Jaunums!!: Neimarka un Polijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Prūsijas Karaliste
Prūsijas teritorija impērijas laikā Prūsijas ģerbonis Prūsijas Karaliste bija viena no vācu valstīm Centrāleiropā Jaunajos laikos, pastāvēja no 1701.
Jaunums!!: Neimarka un Prūsijas Karaliste · Redzēt vairāk »
Rietumpomožes vojevodiste
Rietumpomožes vojevodiste ir Polijas vojevodiste valsts ziemeļrietumos pie Baltijas jūras.
Jaunums!!: Neimarka un Rietumpomožes vojevodiste · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Neimarka un Vācija · Redzēt vairāk »
Vācijas Impērija
Vācijas Impērija (vācu: Deutsches Reich) jeb Vācijas Ķeizarvalsts (vācu: Deutsches Kaiserreich) tika nodibināta 1871.
Jaunums!!: Neimarka un Vācijas Impērija · Redzēt vairāk »
Vācu ordeņa valsts
Vācu ordeņa valsts bija krustnešu valsts, kuru izveidoja Vācu ordenis 13.
Jaunums!!: Neimarka un Vācu ordeņa valsts · Redzēt vairāk »
Veimāras Republika
Veimāras Republika (oficiāli valsti turpināja dēvēt par Deutsches Reich jeb "Vācijas Impēriju") bija periods Vācijas vēsturē no 1919.
Jaunums!!: Neimarka un Veimāras Republika · Redzēt vairāk »
Ziemeļu krusta kari
Eiropas karte Ziemeļu krusta karu sākumā (ap 1180). Vācu ordeņa iekarotās zemes pirms sakāves 1410. gadā Ziemeļu krusta kari ir historiogrāfijā lietots kopējs apzīmējums militārajām misijām Ziemeļeiropas zemēs 12.—14.
Jaunums!!: Neimarka un Ziemeļu krusta kari · Redzēt vairāk »
