Ātrāk nekā pārlūku!
12 attiecības: Hangils, Igauņu valoda, Japāņu valoda, Japāņu valodas romanizācija, Korejiešu valoda, Labializācija, Lībiešu valoda, Patskanis, Starptautiskais fonētiskais alfabēts, Tjurku valodas, Turku valoda, Vepsu valoda.
Hangils
Vārds "hangils" korejiešu valodā. Klāt pierakstīti latīņu alfabēta burti, ko katrs no simboliem apzīmē Hangils (Hangeul/Han'gŭl) vai čosongils (조선글, Chosŏn'gŭl) ir alfabētiska sistēma, ko kopš 15.
Jaunums!!: Nenoapaļots augsta mēles pacēluma pakaļējās rindas patskanis un Hangils · Redzēt vairāk »
Igauņu valoda
Igauņu valoda (eesti keel) ir urāliešu valodu saimes somugru atzara valoda.
Jaunums!!: Nenoapaļots augsta mēles pacēluma pakaļējās rindas patskanis un Igauņu valoda · Redzēt vairāk »
Japāņu valoda
Japāņu valoda (日本語, nihongo) ir valoda, ko galvenokārt lieto japāņi, un faktiskā Japānas valsts valoda.
Jaunums!!: Nenoapaļots augsta mēles pacēluma pakaļējās rindas patskanis un Japāņu valoda · Redzēt vairāk »
Japāņu valodas romanizācija
Japāņu valodas romanizācija (japāniski saukta par - latviski izrunā kā "rōmadži" un kas nozīmē "latīņu burti") ir latīņu alfabēta lietošana, lai rakstītu japāņu valodā, kas parasti tiek rakstīta logogrāfiskās rakstu zīmēs, no ķīniešu valodas aizgūtās zīmēs (kanji) un sillabiskos skriptos (kana).
Jaunums!!: Nenoapaļots augsta mēles pacēluma pakaļējās rindas patskanis un Japāņu valodas romanizācija · Redzēt vairāk »
Korejiešu valoda
Korejiešu valoda (한국어, hangugeo; 조선말, chosŏnmal) ir oficiālā valoda Korejas Republikā (Dienvidkorejā) un Korejas TDR (Ziemeļkorejā).
Jaunums!!: Nenoapaļots augsta mēles pacēluma pakaļējās rindas patskanis un Korejiešu valoda · Redzēt vairāk »
Labializācija
Labializācija, labializēšana, noapaļotība jeb noapaļošana valodniecībā ir īpašība, kas var piemist patskaņiem, vai arī darbība, kas tiek veikta šo patskaņu realizācijas procesā, kas izpaužas kā lūpu savilkšana "taurītē".
Jaunums!!: Nenoapaļots augsta mēles pacēluma pakaļējās rindas patskanis un Labializācija · Redzēt vairāk »
Lībiešu valoda
Lībiešu valoda jeb līvu valoda (līvõ kēļ) ir gandrīz izzudusi urāliešu saimes Baltijas somu valodu grupas valoda, viena no divām Latvijas teritorijā autohtonām valodām un vienīgā valoda līdzās latviešu valodai, kas Latvijas teritorijā netiek uzskatīta par svešvalodu no juridiska skata punkta.
Jaunums!!: Nenoapaļots augsta mēles pacēluma pakaļējās rindas patskanis un Lībiešu valoda · Redzēt vairāk »
Patskanis
Mutes dobuma rentgenuzņēmumi patskaņu izrunas laikā Patskanis fonētikā ir skaņas veids, kura artikulācijā gaisa straumes ceļā nav būtisku šķēršļu, tātad, izrunas laikā gaiss plūst brīvi caur mutes dobumu.
Jaunums!!: Nenoapaļots augsta mēles pacēluma pakaļējās rindas patskanis un Patskanis · Redzēt vairāk »
Starptautiskais fonētiskais alfabēts
Starptautiskais fonētiskais alfabēts (IPA) ir fonētiskās transkribēšanas sistēma, kas radīta uz latīņu alfabēta pamata un kuru Starptautiskā fonētiskā asociācija akceptējusi kā runāto valodu skaņu standartizētu attēlojumu.
Jaunums!!: Nenoapaļots augsta mēles pacēluma pakaļējās rindas patskanis un Starptautiskais fonētiskais alfabēts · Redzēt vairāk »
Tjurku valodas
Valstis un autonomas teritorijas, kurās tjurku valodām ir oficiālas valodas statuss Tjurku valodu grupa aptver vairākas valodas, ko prot ~130 miljoni cilvēku pasaulē (tjurki).
Jaunums!!: Nenoapaļots augsta mēles pacēluma pakaļējās rindas patskanis un Tjurku valodas · Redzēt vairāk »
Turku valoda
Turku valoda (turku: Türkçe) ir valoda, ko prot vairāk nekā 63 miljoni cilvēku, (ap 50 miljoniem tā ir dzimtā valoda), kas padara to par lielāko tjurku valodu pēc pratēju skaita.
Jaunums!!: Nenoapaļots augsta mēles pacēluma pakaļējās rindas patskanis un Turku valoda · Redzēt vairāk »
Vepsu valoda
Vepsu valoda (vepsän kelʹ) ir somugru saimes valoda, kurā galvenokārt runā vepsi, kuri dzīvo nelielās grupās Ļeņingradas un Vologdas apgabalā, kā arī Karēlijas Republikā.
Jaunums!!: Nenoapaļots augsta mēles pacēluma pakaļējās rindas patskanis un Vepsu valoda · Redzēt vairāk »
