Ātrāk nekā pārlūku!
20 attiecības: Anglija, Apvienotā Karaliste, Astronoms, Džons Adamss (zinātnieks), Despoina (pavadonis), Francija, Galateja (pavadonis), Johans Gotfrīds Galle, Kilometrs, Matemātiķis, Ogleklis, Orbīta, Planētas gredzens, Saturns (planēta), Silikāti, Starpplanētu zonde, Tritons (pavadonis), Vācija, Viljams Lasels, Voyager 2.
Anglija
Anglija (England) ir zeme, kas ir Apvienotās Karalistes sastāvdaļa.
Jaunums!!: Neptūna gredzeni un Anglija · Redzēt vairāk »
Apvienotā Karaliste
Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.
Jaunums!!: Neptūna gredzeni un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »
Astronoms
Astronoms" Astronoms ir zinātnieks, kas specializējies astronomijā.
Jaunums!!: Neptūna gredzeni un Astronoms · Redzēt vairāk »
Džons Adamss (zinātnieks)
Džons Kūčs Adamss (dzimis, miris) bija kornvoliešu izcelsmes britu matemātiķis un astronoms.
Jaunums!!: Neptūna gredzeni un Džons Adamss (zinātnieks) · Redzēt vairāk »
Despoina (pavadonis)
Despoina, arī Neptūns V, ir Neptūna pavadonis.
Jaunums!!: Neptūna gredzeni un Despoina (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Jaunums!!: Neptūna gredzeni un Francija · Redzēt vairāk »
Galateja (pavadonis)
Galateja, arī Neptūns VI, ir Neptūna pavadonis.
Jaunums!!: Neptūna gredzeni un Galateja (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Johans Gotfrīds Galle
Johans Gotfrīds Galle (dzimis, miris) – bija vācu astronoms.
Jaunums!!: Neptūna gredzeni un Johans Gotfrīds Galle · Redzēt vairāk »
Kilometrs
Kilometrs (saīsinājumā km) ir SI sistēmas garuma atvasinātā mērvienība.
Jaunums!!: Neptūna gredzeni un Kilometrs · Redzēt vairāk »
Matemātiķis
Leonards Eilers ir viens no dižākajiem matemātiķiem vēsturēMatemātiķis ir persona, kurai matemātikā ir plašas zināšanas, un kura tās izmanto savā darbā, parasti risinot dažādas matemātiskas problēmas.
Jaunums!!: Neptūna gredzeni un Matemātiķis · Redzēt vairāk »
Ogleklis
Ogleklis ir ķīmiskais elements ar simbolu C un atomskaitli 6.
Jaunums!!: Neptūna gredzeni un Ogleklis · Redzēt vairāk »
Orbīta
Orbīta ir debess ķermeņa trajektorija kosmiskajā telpā.
Jaunums!!: Neptūna gredzeni un Orbīta · Redzēt vairāk »
Planētas gredzens
Habla teleskopu Planētas gredzens ir dažādu sīku daļiņu kopums, kurš riņķo ap planētu tās ekvatora plaknē.
Jaunums!!: Neptūna gredzeni un Planētas gredzens · Redzēt vairāk »
Saturns (planēta)
Saturns, viena no milzu planētām, ir Saules sistēmas sestā planēta no Saules.
Jaunums!!: Neptūna gredzeni un Saturns (planēta) · Redzēt vairāk »
Silikāti
Silikāti (— 'krams') ir silīcijskābes sāļi, kuru anjons ir SiO44−.
Jaunums!!: Neptūna gredzeni un Silikāti · Redzēt vairāk »
Starpplanētu zonde
Starpplanētu zonde Voyager Starpplanētu zonde, automātiskā starpplanētu stacija jeb kosmiskā zonde — automātisks kosmiskais aparāts, kas paredzēts lidojumam starpplanētu telpā, visbiežāk - uz citas planētas apkaimi, bet mērķis tam var būt arī Mēness, asteroīds vai komēta.
Jaunums!!: Neptūna gredzeni un Starpplanētu zonde · Redzēt vairāk »
Tritons (pavadonis)
Tritons ir lielākais Neptūna pavadonis, kuru atklāja angļu astronoms Viljams Lasels 1846.
Jaunums!!: Neptūna gredzeni un Tritons (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Neptūna gredzeni un Vācija · Redzēt vairāk »
Viljams Lasels
Viljams Lasels (dzimis, miris) bija angļu tirgotājs un astronoms.
Jaunums!!: Neptūna gredzeni un Viljams Lasels · Redzēt vairāk »
Voyager 2
Voyager 2 ir starpplanētu zonde, kas bija paredzēta Saules sistēmas ārējo planētu pētīšanai, viens no diviem Voyager programmas aparātiem.
Jaunums!!: Neptūna gredzeni un Voyager 2 · Redzēt vairāk »
