Ātrāk nekā pārlūku!
33 attiecības: Apriņķojuma periods, Apsīda, Dabiskais pavadonis, Despoina (pavadonis), Diena, Galateja (pavadonis), Halimēde (pavadonis), Kilograms, Kilometrs, Lāomedeja (pavadonis), Lārisa (pavadonis), Masa, Mēness, Najāda (pavadonis), Nēso (pavadonis), Neptūns (planēta), Nereīda (pavadonis), Orbīta, Orbītas lielā pusass, Perturbācija, Planēta, Protejs (pavadonis), Psamate (pavadonis), Redzamais spožums, Riņķa līnija, S/2004 N 1, Sao (pavadonis), Saules sistēma, Talasa (pavadonis), Tritons (pavadonis), Viljams Lasels, Voyager 2, Zeme.
Apriņķojuma periods
Apriņķojuma periods, arī orbitālais periods ir laika posms, kurā debess ķermenis veic pilnu apriņķojumu ap centrālo ķermeni attiecībā pret noteiktu atskaites punktu.
Jaunums!!: Neptūna pavadoņi un Apriņķojuma periods · Redzēt vairāk »
Apsīda
Astronomijā apsīda ir astronomiskā objekta orbītas vistālākais vai vistuvākais punkts, attiecībā pret centrālo ķermeni.
Jaunums!!: Neptūna pavadoņi un Apsīda · Redzēt vairāk »
Dabiskais pavadonis
Zeme un tās dabiskais pavadonis Mēness Dabiskais pavadonis ir dabīgi veidojies astronomisks objekts, kas riņko pa orbītu ap kādu konkrētu planētu, lai gan arī pašas planētas var uzskatīt par centrālā ķermeņa (zvaigznes) pavadoņiem.
Jaunums!!: Neptūna pavadoņi un Dabiskais pavadonis · Redzēt vairāk »
Despoina (pavadonis)
Despoina, arī Neptūns V, ir Neptūna pavadonis.
Jaunums!!: Neptūna pavadoņi un Despoina (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Diena
terminatoru. Ziemeļu piepolārā zona ir vienmēr apspīdēta (polārā diena), bet dienvidu polārā zona vienmēr aptumšota (polārā nakts) Diena ir diennakts gaišais periods, t.i. laika posms no saullēkta līdz saulrietam.
Jaunums!!: Neptūna pavadoņi un Diena · Redzēt vairāk »
Galateja (pavadonis)
Galateja, arī Neptūns VI, ir Neptūna pavadonis.
Jaunums!!: Neptūna pavadoņi un Galateja (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Halimēde (pavadonis)
Halimēde, arī Neptūns IX, ir Neptūna pavadonis.
Jaunums!!: Neptūna pavadoņi un Halimēde (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Kilograms
collās) Kilograms (simbols: kg) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) masas pamatmērvienība, kas ir vienāds ar cilindrisku etalonu, kas izgatavots no irīdija-platīna sakausējuma, un atrodas Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā (Bureau international des poids et mesures).
Jaunums!!: Neptūna pavadoņi un Kilograms · Redzēt vairāk »
Kilometrs
Kilometrs (saīsinājumā km) ir SI sistēmas garuma atvasinātā mērvienība.
Jaunums!!: Neptūna pavadoņi un Kilometrs · Redzēt vairāk »
Lāomedeja (pavadonis)
Lāomedeja, arī Neptūns XII, ir Neptūna pavadonis.
Jaunums!!: Neptūna pavadoņi un Lāomedeja (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Lārisa (pavadonis)
Lārisa ir piektais tuvākais Neptūna pavadonis.
Jaunums!!: Neptūna pavadoņi un Lārisa (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Masa
Masas pamatmērvienība ir kilograms. Attēlā redzams kilograma etalona datormodelis (blakus novietotais lineāls graduēts collās) Masa ir matērijas daudzums, ko satur ķermenis, vai matērijas īpašība, kas vienāda ar priekšmeta pretestību izmaiņām tā kustības ātrumā vai virzienā (pretestība paātrinājumam jeb inerce).
Jaunums!!: Neptūna pavadoņi un Masa · Redzēt vairāk »
Mēness
Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness astronomiskais simbols ir ☾. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas kontrastu, atmosfēras kontrastu un ēnas kontrastu. Mēness virsma no Zemes ir labi saskatāma, bet, nokļūstot uz Mēness, Zemes virsma ir saskatāma sliktāk, jo traucē atmosfēra un mākoņi. Tiesa, no Zemes var saskatīt tikai vienu Mēness pusi (librāciju dēļ ilgstošākā laika periodā var redzēt vairāk kā 50% Mēness virsmas), otra puse ir vienmēr vērsta projām no Zemes, un to var apskatīt tikai ar kosmisko aparātu starpniecību. Dažreiz Mēness neredzamo pusi dēvē par Mēness tumšo pusi — tas ir pilnīgi nepareizi, jo Saule, Mēnesim rotējot, apspīd visu tā virsmu. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.
Jaunums!!: Neptūna pavadoņi un Mēness · Redzēt vairāk »
Najāda (pavadonis)
Najāda, arī Neptūns III, ir Neptūnam tuvāk esošais pavadonis.
Jaunums!!: Neptūna pavadoņi un Najāda (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Nēso (pavadonis)
Nēso, arī Neptūns XIII, ir Neptūna pavadonis.
Jaunums!!: Neptūna pavadoņi un Nēso (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Neptūns (planēta)
Neptūns ir viena no Saules sistēmas milzu planētām un astotā planēta no Saules.
Jaunums!!: Neptūna pavadoņi un Neptūns (planēta) · Redzēt vairāk »
Nereīda (pavadonis)
Nereīda (gr. Νηρηΐδα) ir trešais pēc lieluma Neptūna pavadonis (ap 340 km diametrā).
Jaunums!!: Neptūna pavadoņi un Nereīda (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Orbīta
Orbīta ir debess ķermeņa trajektorija kosmiskajā telpā.
Jaunums!!: Neptūna pavadoņi un Orbīta · Redzēt vairāk »
Orbītas lielā pusass
Orbītas lielā pusass ir puse no debess ķermeņa eliptiskās orbītas garākās (lielās) ass, vidējais attālums no debess ķermeņa līdz centrālajam ķermenim, ap kuru tas riņķo.
Jaunums!!: Neptūna pavadoņi un Orbītas lielā pusass · Redzēt vairāk »
Perturbācija
Perturbācija astronomijā ir debess ķermeņa novirze no teorētiski izrēķinātās trajektorijas cita debess ķermeņa pievilkšanas spēka iedarbībā.
Jaunums!!: Neptūna pavadoņi un Perturbācija · Redzēt vairāk »
Planēta
Planēta (planētes asteres — "klejojošā zvaigzne", arī πλανῆται, "klejotāji") pēc Starptautiskās Astronomijas savienības (IAU) definīcijas ir debess ķermenis, kurš atrodas orbītā ap zvaigzni vai zvaigžņu miglāju, tajā nenotiek kodolreakcijas, kā arī planētas masas izraisītās gravitācijas dēļ tā ir ieguvusi lodveida (gandrīz apaļu) hidrostatiski līdzsvarotu formu un tās orbītas tuvumā nav citu planētām līdzīgu debess ķermeņu.
Jaunums!!: Neptūna pavadoņi un Planēta · Redzēt vairāk »
Protejs (pavadonis)
Protejs jeb Neptūns VIII ir otrais lielākais Neptūna pavadonis.
Jaunums!!: Neptūna pavadoņi un Protejs (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Psamate (pavadonis)
Psamate, arī Neptūns X, ir Neptūna pavadonis.
Jaunums!!: Neptūna pavadoņi un Psamate (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Redzamais spožums
Redzamais spožums raksturo apgaismojumu, kurš no debess ķermeņa (parasti zvaigznes) nonāk vietā, kur atrodas novērotājs.
Jaunums!!: Neptūna pavadoņi un Redzamais spožums · Redzēt vairāk »
Riņķa līnija
Riņķa līnija Riņķa līnija ir visu to plaknes punktu kopa, kuri atrodas vienādā attālumā no kāda fiksēta plaknes punkta.
Jaunums!!: Neptūna pavadoņi un Riņķa līnija · Redzēt vairāk »
S/2004 N 1
S/2004 N 1 ir neliels Neptūna pavadonis.
Jaunums!!: Neptūna pavadoņi un S/2004 N 1 · Redzēt vairāk »
Sao (pavadonis)
Sao, arī Neptūns XI, ir Neptūna pavadonis.
Jaunums!!: Neptūna pavadoņi un Sao (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Saules sistēma
Saules sistēma ir Saule un ap to riņķojošo debess ķermeņu kopums — astoņas planētas, kas veido planētu sistēmas, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, pundurplanētas un Saules sistēmas mazie ķermeņi, piemēram, komētas un asteroīdi.
Jaunums!!: Neptūna pavadoņi un Saules sistēma · Redzēt vairāk »
Talasa (pavadonis)
Talasa, arī Neptūns IV, ir Neptūna pavadonis.
Jaunums!!: Neptūna pavadoņi un Talasa (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Tritons (pavadonis)
Tritons ir lielākais Neptūna pavadonis, kuru atklāja angļu astronoms Viljams Lasels 1846.
Jaunums!!: Neptūna pavadoņi un Tritons (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Viljams Lasels
Viljams Lasels (dzimis, miris) bija angļu tirgotājs un astronoms.
Jaunums!!: Neptūna pavadoņi un Viljams Lasels · Redzēt vairāk »
Voyager 2
Voyager 2 ir starpplanētu zonde, kas bija paredzēta Saules sistēmas ārējo planētu pētīšanai, viens no diviem Voyager programmas aparātiem.
Jaunums!!: Neptūna pavadoņi un Voyager 2 · Redzēt vairāk »
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Jaunums!!: Neptūna pavadoņi un Zeme · Redzēt vairāk »
