Ātrāk nekā pārlūku!
14 attiecības: Amerīcijs, Amfotēriskums, Anrī Bekerels, Atomskaitlis, Dubna (Krievija), Izotops, Japāna, Kalcijs, Metāli, Moskovijs, Pussabrukšanas periods, Radioaktivitāte, Starptautiskā teorētiskās un praktiskās ķīmijas savienība, The New York Times.
Amerīcijs
Amerīcijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Am un atomskaitli 95.
Jaunums!!: Nihonijs un Amerīcijs · Redzēt vairāk »
Amfotēriskums
Amfotēriskums jeb amfoteritāte (— 'abējāds") ir vielu spēja būt gan elektronu pāru donoriem, gan akceptoriem.
Jaunums!!: Nihonijs un Amfotēriskums · Redzēt vairāk »
Anrī Bekerels
Antuāns Anrī Bekerels (dzimis, miris) bija franču fiziķis.
Jaunums!!: Nihonijs un Anrī Bekerels · Redzēt vairāk »
Atomskaitlis
Atomskaitlis ir vienāds ar protonu skaitu atoma kodolā.
Jaunums!!: Nihonijs un Atomskaitlis · Redzēt vairāk »
Dubna (Krievija)
Dubna ir pilsēta Maskavas apgabalā, Krievijā.
Jaunums!!: Nihonijs un Dubna (Krievija) · Redzēt vairāk »
Izotops
Ūdeņraža izotopu atomu uzbūve Izotopi (no grieķu ισος — vienāds, un τόπος — vieta) ir atomi, kuru kodolos ir vienāds skaits protonu, bet dažāds skaits neitronu.
Jaunums!!: Nihonijs un Izotops · Redzēt vairāk »
Japāna
Japāna (Nihon vai Nippon, oficiāli 日本国; Nihon/Nippon-koku) ir salu valsts Austrumāzijā, kas atrodas Klusā okeāna rietumos.
Jaunums!!: Nihonijs un Japāna · Redzēt vairāk »
Kalcijs
Kalcijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ca un atomskaitli 20.
Jaunums!!: Nihonijs un Kalcijs · Redzēt vairāk »
Metāli
Nokaitēts metāls Metāli ((métallon) — ‘raktuves’) ir tādu elementu veidotās vienkāršās vielas vai to sakausējumi, kam piemīt metāliskas īpašības (salīdzinoši laba siltumvadītspēja un elektrovadītspēja, metālisks spīdums, plastiskums u.c.). Metāliem raksturīgs īpaša veida kristālrežģis, kurā liela daļa vērtības elektronu ir visiem atomiem kopīgi un var brīvi pārvietoties.
Jaunums!!: Nihonijs un Metāli · Redzēt vairāk »
Moskovijs
Moskovijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Mc un atomskaitli 115.
Jaunums!!: Nihonijs un Moskovijs · Redzēt vairāk »
Pussabrukšanas periods
Radioaktīvās sabrukšanas simulācija, sākotnēji ņemot četrus vai 400 atomus. Skaitlis augšā ir pagājušo pussabrukšanas periodu skaits. Jo vairāk atomu, jo labāk darbojas lielā skaita likums. Pussabrukšanas periods ir laiks, kurā kādu nestabilu, eksponenciāli sadalošos objektu skaits samazinās divas reizes jeb laiks, kurā nestabila objekta sabrukšanas varbūtība ir 1/2.
Jaunums!!: Nihonijs un Pussabrukšanas periods · Redzēt vairāk »
Radioaktivitāte
Radioaktivitāte (no — 'izstarot' un activus — 'aktīvs, darbīgs') — dažu atomu kodolu spēja pašiem no sevis sabrukt, veidojot jaunus, atšķirīgus kodolus (vai arī mainās kodola iekšējā enerģija).
Jaunums!!: Nihonijs un Radioaktivitāte · Redzēt vairāk »
Starptautiskā teorētiskās un praktiskās ķīmijas savienība
Starptautiskā teorētiskās un praktiskās ķīmijas savienība jeb IUPAC (no) ir starptautiska nevalstiska organizācija, kas apvieno dažādu valstu ķīmiķus.
Jaunums!!: Nihonijs un Starptautiskā teorētiskās un praktiskās ķīmijas savienība · Redzēt vairāk »
The New York Times
The New York Times ir Ņujorkas dienas laikraksts, kas nepārtraukti iznāk kopš 1851.
Jaunums!!: Nihonijs un The New York Times · Redzēt vairāk »
