Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Neimegena

Indekss Neimegena

Neimegena ir pilsēta Nīderlandes austrumos netālu no Vācijas robežas pie Reinas attekas Vālas.

43 attiecības: Centrāleiropas laiks, Centrāleiropas vasaras laiks, Edijs van Halens, Franki, Frīdrihs II Hoenštaufens, Gelderlande, Heinrihs VI, Helikopters, Kārlis Lielais, Nīderlande, Nīderlandes administratīvais iedalījums, Otrais pasaules karš, Pasta indekss, Reina, Sabiedrotie (Otrais pasaules karš), Senā Roma, Tanks, Trajāns, Valstu uzskaitījumi, Vācija, Vāla, Vīne, 103. gads, 1165. gads, 1197. gads, 1230. gads, 1247. gads, 1521. gads, 1585. gads, 1597. gads, 1678. gads, 1679. gads, 1898. gads, 1923. gads, 1940. gads, 1944. gads, 1953. gads, 1955. gads, 1981. gads, 1989. gads, 22. februāris, 23. februāris, 69. gads.

Centrāleiropas laiks

Centrāleiropas laiks (Central European Time - CET) ir viens no nosaukumiem laika zonai, kura ir 1 stundu priekšā UTC ar laika nobīdi UTC+1.

Jaunums!!: Neimegena un Centrāleiropas laiks · Redzēt vairāk »

Centrāleiropas vasaras laiks

Centrāleiropas vasaras laiks (Central European Summer Time - CEST) ir viens no nosaukumiem vasaras laikam, izmantojot UTC+1 laika zonu.

Jaunums!!: Neimegena un Centrāleiropas vasaras laiks · Redzēt vairāk »

Edijs van Halens

Edvards Lodevijks van Halens (Edward Lodewijk van Halen, dzimis Nijmēgenā, miris 2020. gada 6. oktobrī Santamonikā) bija nīderlandiešu izcelsmes amerikāņu ģitārists, komponists un producents, plašāk pazīstams kā Edijs van Halens (Eddie Van Halen).

Jaunums!!: Neimegena un Edijs van Halens · Redzēt vairāk »

Franki

Franki (vai gens Francorum) ir rietumģermāņu cilšu apvienība, kas izveidojās 3. gadsimta vidū un kurai bija nozīmīga loma Eiropas vēsturē no 5.

Jaunums!!: Neimegena un Franki · Redzēt vairāk »

Frīdrihs II Hoenštaufens

Frīdrihs II Hoenštaufens (dzimis Ezi pie Ankonas, miris Fjorentīno pilī pie Lučeras) bija viens no ietekmīgākajiem 13.

Jaunums!!: Neimegena un Frīdrihs II Hoenštaufens · Redzēt vairāk »

Gelderlande

Gelderlande ir viena no Nīderlandes 12 provincēm.

Jaunums!!: Neimegena un Gelderlande · Redzēt vairāk »

Heinrihs VI

Heinrihs VI (dzimis 1165. gada novembrī, miris) bija Svētās Romas impērijas imperatora Frīdriha I otrais dēls.

Jaunums!!: Neimegena un Heinrihs VI · Redzēt vairāk »

Helikopters

Voroņežā 2014. gadā Marsa helikopters ''Ingenuity (2020). Helikopters (helix — ‘spirāle’ un, pteron — ‘spārns’) ir par gaisu smagāks lidaparāts, kuram nepieciešamais cēlējspēks tiek iegūts ar rotējošu propelleru, kuru griež ar dzinēja palīdzību.

Jaunums!!: Neimegena un Helikopters · Redzēt vairāk »

Kārlis Lielais

Kārlis Lielais (dzimis, miris) bija franku karalis, Karolingu dinastijas pārstāvis.

Jaunums!!: Neimegena un Kārlis Lielais · Redzēt vairāk »

Nīderlande

Nīderlande (izrunā) ir valsts Rietumeiropā, daļa no Nīderlandes Karalistes.

Jaunums!!: Neimegena un Nīderlande · Redzēt vairāk »

Nīderlandes administratīvais iedalījums

Nīderlandes novietojums Nīderlandes administratīvo iedalījumu veido 12 provinces.

Jaunums!!: Neimegena un Nīderlandes administratīvais iedalījums · Redzēt vairāk »

Otrais pasaules karš

Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.

Jaunums!!: Neimegena un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Pasta indekss

Vieta, kur ierakstīt pasta indeksu, un ciparu paraugs, kā pareizi rakstīt skaitļus, uz Krievijas vēstulēm. Pasta indekss ir burtu un/vai ciparu kopa, kuru pievieno pasta adresei, lai atvieglotu vēstuļu šķirošanu un nosūtīšanu adresātam.

Jaunums!!: Neimegena un Pasta indekss · Redzēt vairāk »

Reina

Reina ir upe Eiropā, Vācijas lielākā upe.

Jaunums!!: Neimegena un Reina · Redzēt vairāk »

Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)

Sabiedroto un Ass valstis Otrā pasaules kara laikā. 1943. gada Sabiedroto propagandas plakāts Sabiedrotie Otrā pasaules kara laikā bija valstis, kas pakāpeniski izveidoja militāru aliansi, lai stātos pretī Ass valstīm.

Jaunums!!: Neimegena un Sabiedrotie (Otrais pasaules karš) · Redzēt vairāk »

Senā Roma

Bizantijas impērija Senā Roma bija Seno laiku valsts, kas radās aptuveni 10.

Jaunums!!: Neimegena un Senā Roma · Redzēt vairāk »

Tanks

Tanks T-55 Tanks (no  — 'tvertne, tilpne') ir ar bruņām klāta kāpurķēžu kaujas mašīna, kas paredzēta ienaidnieka zemes spēku iznīcināšanai tiešā tēmējumā.

Jaunums!!: Neimegena un Tanks · Redzēt vairāk »

Trajāns

Marks Ulpijs Nerva Trajāns (Marcus Ulpius Nerva Traianus, dzimis, miris) bija Romas impērijas imperators no 98.

Jaunums!!: Neimegena un Trajāns · Redzēt vairāk »

Valstu uzskaitījumi

Vīna produkcija 2005.

Jaunums!!: Neimegena un Valstu uzskaitījumi · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Neimegena un Vācija · Redzēt vairāk »

Vāla

Vāla ir Reinas grīvas galvenā atteka, caur kuru uz Ziemeļjūru noplūst 65% no Reinas ūdeņiem.

Jaunums!!: Neimegena un Vāla · Redzēt vairāk »

Vīne

Vīne (Wien) ir Austrijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.

Jaunums!!: Neimegena un Vīne · Redzēt vairāk »

103. gads

103.

Jaunums!!: Neimegena un 103. gads · Redzēt vairāk »

1165. gads

1165.

Jaunums!!: Neimegena un 1165. gads · Redzēt vairāk »

1197. gads

1197.

Jaunums!!: Neimegena un 1197. gads · Redzēt vairāk »

1230. gads

1230.

Jaunums!!: Neimegena un 1230. gads · Redzēt vairāk »

1247. gads

1247.

Jaunums!!: Neimegena un 1247. gads · Redzēt vairāk »

1521. gads

1521.

Jaunums!!: Neimegena un 1521. gads · Redzēt vairāk »

1585. gads

1585.

Jaunums!!: Neimegena un 1585. gads · Redzēt vairāk »

1597. gads

1597.

Jaunums!!: Neimegena un 1597. gads · Redzēt vairāk »

1678. gads

1678.

Jaunums!!: Neimegena un 1678. gads · Redzēt vairāk »

1679. gads

1679.

Jaunums!!: Neimegena un 1679. gads · Redzēt vairāk »

1898. gads

1898.

Jaunums!!: Neimegena un 1898. gads · Redzēt vairāk »

1923. gads

1923.

Jaunums!!: Neimegena un 1923. gads · Redzēt vairāk »

1940. gads

1940.

Jaunums!!: Neimegena un 1940. gads · Redzēt vairāk »

1944. gads

1944.

Jaunums!!: Neimegena un 1944. gads · Redzēt vairāk »

1953. gads

1953.

Jaunums!!: Neimegena un 1953. gads · Redzēt vairāk »

1955. gads

1955.

Jaunums!!: Neimegena un 1955. gads · Redzēt vairāk »

1981. gads

1981.

Jaunums!!: Neimegena un 1981. gads · Redzēt vairāk »

1989. gads

1989.

Jaunums!!: Neimegena un 1989. gads · Redzēt vairāk »

22. februāris

22.

Jaunums!!: Neimegena un 22. februāris · Redzēt vairāk »

23. februāris

23.

Jaunums!!: Neimegena un 23. februāris · Redzēt vairāk »

69. gads

69.

Jaunums!!: Neimegena un 69. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Nijmegen, Nijmegena, Nijmegene, Nijmēgena.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »