Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Marina Nikišenko

Indekss Marina Nikišenko

Marina Nikišenko, pirmslaulību uzvārds Margijeva (dzimusi), ir Moldovas vieglatlēte, vesera metēja, starptautiskās klases sporta meistare.

44 attiecības: Amsterdama, Apvienotā Karaliste, Šeņdžeņa, Ķīna, Bangkoka, Barselona, Belgrada, Berlīne, Brazīlija, Debrecena, Dienvidkoreja, Grieķija, Ingušija, Kišiņeva, Londona, Moldova, Muskuļi, Nīderlande, Osetīni, Pekina, Riodežaneiro, Saloniki, Serbija, Spānija, Stanozolols, Taizeme, Tegu, Ungārija, Vācija, Vesera mešana, Vieglatlētika, Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs, Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs, Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs, Vladikaukāza, Zalina Petrivskaja, Ziemeļosetija-Alānija, 2009. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā, 2010. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā, 2011. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā, 2012. gada vasaras olimpiskās spēles, 2015. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā, 2016. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā, 2017. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā.

Amsterdama

Amsterdama ir pilsēta un municipalitāte Nīderlandes centrālajā daļā, pie Amstelas upes ietekas Eiselmērā.

Jaunums!!: Marina Nikišenko un Amsterdama · Redzēt vairāk »

Apvienotā Karaliste

Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.

Jaunums!!: Marina Nikišenko un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »

Šeņdžeņa

Šeņdžeņa ir prefektūras līmeņa pilsēta Ķīnas dienvidos, Guandunas provincē, Pērļu upes deltā.

Jaunums!!: Marina Nikišenko un Šeņdžeņa · Redzēt vairāk »

Ķīna

Ķīnas Tautas Republika (ĶTR), vienkāršoti Ķīna, ir sociālistiska valsts Austrumāzijā.

Jaunums!!: Marina Nikišenko un Ķīna · Redzēt vairāk »

Bangkoka

Bangkoka (Krung Thep) ir pilsēta Taizemes centrālajā daļā pie Čaoprejas upes netālu no Taizemes līča.

Jaunums!!: Marina Nikišenko un Bangkoka · Redzēt vairāk »

Barselona

Barselona (izrunā:;, izrunā) ir pilsēta Spānijas ziemeļaustrumos Vidusjūras krastā.

Jaunums!!: Marina Nikišenko un Barselona · Redzēt vairāk »

Belgrada

Belgrada ir Serbijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.

Jaunums!!: Marina Nikišenko un Belgrada · Redzēt vairāk »

Berlīne

Berlīne (izrunā) ir Vācijas galvaspilsēta, kā arī atsevišķa federālā zeme.

Jaunums!!: Marina Nikišenko un Berlīne · Redzēt vairāk »

Brazīlija

Brazīlija, oficiāli Brazīlijas Federatīvā Republika (República Federativa do Brasil), ir valsts Dienvidamerikā, kas aizņem 47% no kontinenta.

Jaunums!!: Marina Nikišenko un Brazīlija · Redzēt vairāk »

Debrecena

Debrecena ir pilsēta Ungārijas dienvidos, Ālfelda (Lielā Ungārijas līdzenuma) vidū.

Jaunums!!: Marina Nikišenko un Debrecena · Redzēt vairāk »

Dienvidkoreja

Korejas Republika (Daehan Minguk), neoficiāli saukta arī Dienvidkoreja, ir prezidentāla republika Āzijas austrumos, Korejas pussalas dienvidu daļā.

Jaunums!!: Marina Nikišenko un Dienvidkoreja · Redzēt vairāk »

Grieķija

Grieķija, oficiāli Grieķijas Republika, ir valsts Dienvideiropā, Balkānu pussalas dienvidos.

Jaunums!!: Marina Nikišenko un Grieķija · Redzēt vairāk »

Ingušija

Ingušijas Republika (ingušu: Гӏалгӏай Мохк, Ğalğaj Moxk) ir viena no Krievijas Federācijas republikām Ziemeļkaukāzā.

Jaunums!!: Marina Nikišenko un Ingušija · Redzēt vairāk »

Kišiņeva

Kišiņeva ir Moldovas galvaspilsēta.

Jaunums!!: Marina Nikišenko un Kišiņeva · Redzēt vairāk »

Londona

Londona ir Apvienotās Karalistes galvaspilsēta pie Temzas upes Anglijas dienvidaustrumos.

Jaunums!!: Marina Nikišenko un Londona · Redzēt vairāk »

Moldova

Moldova, oficiāli Moldovas Republika, ir valsts Austrumeiropā.

Jaunums!!: Marina Nikišenko un Moldova · Redzēt vairāk »

Muskuļi

Muskuļi (no — 'pelīte') ir specializēti, sarauties spējīgi ķermeņa audi.

Jaunums!!: Marina Nikišenko un Muskuļi · Redzēt vairāk »

Nīderlande

Nīderlande (izrunā) ir valsts Rietumeiropā, daļa no Nīderlandes Karalistes.

Jaunums!!: Marina Nikišenko un Nīderlande · Redzēt vairāk »

Osetīni

Vēsturiskā Alānija ap 11.gs. ar mūsdienu Ziemeļosetijas un Dienvidosetijas robežām Osetīni ir ap 700 000 cilvēku liela irāņu tauta, kas galvenokārt dzīvo Kaukāza kalnos, Krievijas Federācijas autonomajā Ziemeļosetijas-Alānijas republikā un no Gruzijas neatkarību pasludinājušajā Dienvidosetijā.

Jaunums!!: Marina Nikišenko un Osetīni · Redzēt vairāk »

Pekina

Pekina jeb Beidzjina ((Běijīng Shì)) ir pilsēta Ķīnas ziemeļos.

Jaunums!!: Marina Nikišenko un Pekina · Redzēt vairāk »

Riodežaneiro

Riodežaneiro, saukta arī par Rio, kā arī "brīnumaino pilsētu" (A Cidade Maravilhosa), ir pilsēta Brazīlijas dienvidos, pie Atlantijas okeāna Gvanabaras līča (Baía da Guanabara).

Jaunums!!: Marina Nikišenko un Riodežaneiro · Redzēt vairāk »

Saloniki

Saloniki ir otra lielākā pilsēta Grieķijā.

Jaunums!!: Marina Nikišenko un Saloniki · Redzēt vairāk »

Serbija

Serbija ir valsts Balkānu reģionā, Eiropā.

Jaunums!!: Marina Nikišenko un Serbija · Redzēt vairāk »

Spānija

Spānija (izrunā), oficiāli Spānijas Karaliste (Reino de España), ir valsts, kura atrodas Pireneju pussalā, Dienvidrietumeiropā.

Jaunums!!: Marina Nikišenko un Spānija · Redzēt vairāk »

Stanozolols

Stanozolols ir anaboliskais steroīds — dihidrotestosterona atvasinājums, kam 2.

Jaunums!!: Marina Nikišenko un Stanozolols · Redzēt vairāk »

Taizeme

Taizemes Karaliste ir valsts Āzijas dienvidos.

Jaunums!!: Marina Nikišenko un Taizeme · Redzēt vairāk »

Tegu

Tegu (대구, 大邱, Daegu) ir pilsēta Dienvidkorejā.

Jaunums!!: Marina Nikišenko un Tegu · Redzēt vairāk »

Ungārija

Ungārija ir valsts Centrāleiropas vidienē bez pieejas pie jūras.

Jaunums!!: Marina Nikišenko un Ungārija · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Marina Nikišenko un Vācija · Redzēt vairāk »

Vesera mešana

Skotijā Vesera mešana videoierakstā — 2015. gada Universiāde Vesera mešana ir vieglatlētikas mešanas disciplīna, kurā pēc iespējas tālāk jāaizmet smaga metāla lode, kam piestiprināta ķēde un rokturis.

Jaunums!!: Marina Nikišenko un Vesera mešana · Redzēt vairāk »

Vieglatlētika

Vieglatlētikas stadiona shēma Vieglatlētika ir sporta veids, kurā apvienotas vairākas skriešanas, lēkšanas, soļošanas un mešanas disciplīnas.

Jaunums!!: Marina Nikišenko un Vieglatlētika · Redzēt vairāk »

Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs

Vieglatlētikā 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs tika sadalīti 47 medaļu komplekti.

Jaunums!!: Marina Nikišenko un Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs · Redzēt vairāk »

Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs

Vieglatlētikā 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs tika sadalīti 47 medaļu komplekti.

Jaunums!!: Marina Nikišenko un Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs · Redzēt vairāk »

Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs

Vieglatlētikā sacensības notika no 12.

Jaunums!!: Marina Nikišenko un Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs · Redzēt vairāk »

Vladikaukāza

Vladikaukāza vai Dzedžikeu ir pilsēta Ziemeļkaukāzā, Krievijas Federācijas dienvidos, Ziemeļosetijas-Alānijas galvaspilsēta.

Jaunums!!: Marina Nikišenko un Vladikaukāza · Redzēt vairāk »

Zalina Petrivskaja

Zalina Petrivskaja, pirmslaulību uzvārds Margijeva; dzimusi) ir Moldovas vieglatlēte, vesera metēja, starptautiskās klases sporta meistare.

Jaunums!!: Marina Nikišenko un Zalina Petrivskaja · Redzēt vairāk »

Ziemeļosetija-Alānija

Ziemeļosetija-Alānija ir viena no Krievijas Federācijas republikām Ziemeļkaukāzā.

Jaunums!!: Marina Nikišenko un Ziemeļosetija-Alānija · Redzēt vairāk »

2009. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā

2009.

Jaunums!!: Marina Nikišenko un 2009. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā · Redzēt vairāk »

2010. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā

2010.

Jaunums!!: Marina Nikišenko un 2010. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā · Redzēt vairāk »

2011. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā

2011.

Jaunums!!: Marina Nikišenko un 2011. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā · Redzēt vairāk »

2012. gada vasaras olimpiskās spēles

2012.

Jaunums!!: Marina Nikišenko un 2012. gada vasaras olimpiskās spēles · Redzēt vairāk »

2015. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā

2015.

Jaunums!!: Marina Nikišenko un 2015. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā · Redzēt vairāk »

2016. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā

2016.

Jaunums!!: Marina Nikišenko un 2016. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā · Redzēt vairāk »

2017. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā

2017.

Jaunums!!: Marina Nikišenko un 2017. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Marina Margijeva, Marina Nichișenco, Nichișenco, Nikišenko.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »