Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Nikolajs Mollīns

Indekss Nikolajs Mollīns

Nikolajs Mollīns (ap 1550./1555. — 1625.) bija Rīgas grāmatu iespiedējs (1588-1625) reformācijas laikmetā, kurš iespieda grāmatas arī latviešu valodā.

26 attiecības: Antverpene, Dāvids Hilhens, Ebreju vēstures hronoloģija, Gustavs II Ādolfs, Hābsburgi, Hermanis Samsons, Jezuīti, Josefs Flāvijs, Kalendāra nemieri Rīgā, Latviešu valoda, Luterisms, Nīderlande, Nīderlandes Neatkarības karš, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Rīga, Rīgas Doma skola, Reformācija, Sigismunds III Vāsa, Varšava, Vecrīga, 1580. gads, 1594. gads Latvijā, 1600. gads, 1602. gads, 1612. gads, 1622. gads.

Antverpene

Antverpene ir Beļģijas pilsēta valsts ziemeļu daļā Šeldes upes grīvā, Flandrijā.

Jaunums!!: Nikolajs Mollīns un Antverpene · Redzēt vairāk »

Dāvids Hilhens

Dāvids Hilhens (1561-1610), latviski saukts arī par Dāvidu Iļķēnu, bija humānists, jurists un Romiešu tiesību zinātājs, Rīgas pilsētas sindiks (1589-1600), Polijas ķēniņa sekretārs un Vidzemes zemes tiesas notārs.

Jaunums!!: Nikolajs Mollīns un Dāvids Hilhens · Redzēt vairāk »

Ebreju vēstures hronoloģija

Ebreju vēstures hronoloģija apkopo svarīgākos ebreju vēstures notikumus no Toras laikiem līdz Izraēlas valsts izveidošanai.

Jaunums!!: Nikolajs Mollīns un Ebreju vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »

Gustavs II Ādolfs

Rīgas Doma vitrāža, 1885) Gustavs II Ādolfs (Gustav II Adolf; dzimis, miris) bija Zviedrijas karalis, Zviedrijas impērijas izveidotājs.

Jaunums!!: Nikolajs Mollīns un Gustavs II Ādolfs · Redzēt vairāk »

Hābsburgi

Hābsburgas pils tagadējā Ārgavas kantonā Šveicē (1642). Hābsburgi jeb Habsburgi ir viena no senākajām un plašākajām Eiropas karaliskajām dinastijām, kuru cilme meklējama Hābsburgas pilī tagadējās Šveices teritorijā.

Jaunums!!: Nikolajs Mollīns un Hābsburgi · Redzēt vairāk »

Hermanis Samsons

Hermanis Samsons (dzimis, miris) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs un teologs, Vidzemes superintendents, Rīgas Akadēmiskās ģimnāzijas profesors un daudzu grāmatu autors.

Jaunums!!: Nikolajs Mollīns un Hermanis Samsons · Redzēt vairāk »

Jezuīti

right Jēzus Sadraudzība, arī Jēzus biedrība (saīsinājums SJ), jeb Jezuītu ordenis ir Romas Katoļu Baznīcas regulārklēriķu ordenis, kas izveidojās 1534.

Jaunums!!: Nikolajs Mollīns un Jezuīti · Redzēt vairāk »

Josefs Flāvijs

Josefs Flāvijs (dzimis Josefs ben Matitjahu (Yosef ben Matityahu) 37. gadā, miris ap 100. gadu) bija pirmā gadsimta romiešu-ebreju zinātnieks, vēsturnieks, hagiogrāfs.

Jaunums!!: Nikolajs Mollīns un Josefs Flāvijs · Redzēt vairāk »

Kalendāra nemieri Rīgā

Kalendāra nemieri Rīgā bija Rīgas pilsētnieku sacelšanās 1584.-1589.

Jaunums!!: Nikolajs Mollīns un Kalendāra nemieri Rīgā · Redzēt vairāk »

Latviešu valoda

Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.

Jaunums!!: Nikolajs Mollīns un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »

Luterisms

Luterisms (arī luterānisms, luterticība) ir kristīgās mācības un ekleziālās organizācijas tradīcija, kas radusies 16. gadsimtā Mārtiņa Lutera aizsāktajā reformācijas procesā.

Jaunums!!: Nikolajs Mollīns un Luterisms · Redzēt vairāk »

Nīderlande

Nīderlande (izrunā) ir valsts Rietumeiropā, daļa no Nīderlandes Karalistes.

Jaunums!!: Nikolajs Mollīns un Nīderlande · Redzēt vairāk »

Nīderlandes Neatkarības karš

Nīderlandes Neatkarības karš ilga no 1568.

Jaunums!!: Nikolajs Mollīns un Nīderlandes Neatkarības karš · Redzēt vairāk »

Poļu—zviedru karš (1600—1629)

Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.

Jaunums!!: Nikolajs Mollīns un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Redzēt vairāk »

Rīga

Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Jaunums!!: Nikolajs Mollīns un Rīga · Redzēt vairāk »

Rīgas Doma skola

Johana Gotfrīda Herdera piemineklis pie Domskolas (1870. gada fotogrāfija) Rīgas Doma skola bija vecākā mācību iestāde Livonijas teritorijā.

Jaunums!!: Nikolajs Mollīns un Rīgas Doma skola · Redzēt vairāk »

Reformācija

Protestantu kustības atzaru izplatība Eiropā Polijas—Lietuvas kopvalstī 1573. gadā Protestantu reformācija bija 16.

Jaunums!!: Nikolajs Mollīns un Reformācija · Redzēt vairāk »

Sigismunds III Vāsa

Sigismunds III Vāsa (zviedru tradīcijā saukts vienkārši par Sigismundu; dzimis, miris) bija Vāsu dinastijas Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs no 1587.

Jaunums!!: Nikolajs Mollīns un Sigismunds III Vāsa · Redzēt vairāk »

Varšava

Varšava ir Polijas galvaspilsēta no 1596.

Jaunums!!: Nikolajs Mollīns un Varšava · Redzēt vairāk »

Vecrīga

Vecrīga, (apkaimes nosaukums Vecpilsēta) arī Iekšrīga, ir Rīgas pilsētas vissenākā daļa, kā arī apkaime, kuras robežas veido K. Valdemāra viela, Z. A. Meierovica bulvāris, Aspazijas bulvāris, 13. janvāra iela un 11. novembra krastmala.

Jaunums!!: Nikolajs Mollīns un Vecrīga · Redzēt vairāk »

1580. gads

1580.

Jaunums!!: Nikolajs Mollīns un 1580. gads · Redzēt vairāk »

1594. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1594.

Jaunums!!: Nikolajs Mollīns un 1594. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1600. gads

1600.

Jaunums!!: Nikolajs Mollīns un 1600. gads · Redzēt vairāk »

1602. gads

1602.

Jaunums!!: Nikolajs Mollīns un 1602. gads · Redzēt vairāk »

1612. gads

1612.

Jaunums!!: Nikolajs Mollīns un 1612. gads · Redzēt vairāk »

1622. gads

1622.

Jaunums!!: Nikolajs Mollīns un 1622. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Mollinus, Mollīna tipogrāfija, Mollīns, Molīns, N. Mollīns, Niklass Molleins, Nikolauss Mollīns.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »