26 attiecības: Antverpene, Dāvids Hilhens, Ebreju vēstures hronoloģija, Gustavs II Ādolfs, Hābsburgi, Hermanis Samsons, Jezuīti, Josefs Flāvijs, Kalendāra nemieri Rīgā, Latviešu valoda, Luterisms, Nīderlande, Nīderlandes Neatkarības karš, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Rīga, Rīgas Doma skola, Reformācija, Sigismunds III Vāsa, Varšava, Vecrīga, 1580. gads, 1594. gads Latvijā, 1600. gads, 1602. gads, 1612. gads, 1622. gads.
Antverpene
Antverpene ir Beļģijas pilsēta valsts ziemeļu daļā Šeldes upes grīvā, Flandrijā.
Jaunums!!: Nikolajs Mollīns un Antverpene · Redzēt vairāk »
Dāvids Hilhens
Dāvids Hilhens (1561-1610), latviski saukts arī par Dāvidu Iļķēnu, bija humānists, jurists un Romiešu tiesību zinātājs, Rīgas pilsētas sindiks (1589-1600), Polijas ķēniņa sekretārs un Vidzemes zemes tiesas notārs.
Jaunums!!: Nikolajs Mollīns un Dāvids Hilhens · Redzēt vairāk »
Ebreju vēstures hronoloģija
Ebreju vēstures hronoloģija apkopo svarīgākos ebreju vēstures notikumus no Toras laikiem līdz Izraēlas valsts izveidošanai.
Jaunums!!: Nikolajs Mollīns un Ebreju vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »
Gustavs II Ādolfs
Rīgas Doma vitrāža, 1885) Gustavs II Ādolfs (Gustav II Adolf; dzimis, miris) bija Zviedrijas karalis, Zviedrijas impērijas izveidotājs.
Jaunums!!: Nikolajs Mollīns un Gustavs II Ādolfs · Redzēt vairāk »
Hābsburgi
Hābsburgas pils tagadējā Ārgavas kantonā Šveicē (1642). Hābsburgi jeb Habsburgi ir viena no senākajām un plašākajām Eiropas karaliskajām dinastijām, kuru cilme meklējama Hābsburgas pilī tagadējās Šveices teritorijā.
Jaunums!!: Nikolajs Mollīns un Hābsburgi · Redzēt vairāk »
Hermanis Samsons
Hermanis Samsons (dzimis, miris) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs un teologs, Vidzemes superintendents, Rīgas Akadēmiskās ģimnāzijas profesors un daudzu grāmatu autors.
Jaunums!!: Nikolajs Mollīns un Hermanis Samsons · Redzēt vairāk »
Jezuīti
right Jēzus Sadraudzība, arī Jēzus biedrība (saīsinājums SJ), jeb Jezuītu ordenis ir Romas Katoļu Baznīcas regulārklēriķu ordenis, kas izveidojās 1534.
Jaunums!!: Nikolajs Mollīns un Jezuīti · Redzēt vairāk »
Josefs Flāvijs
Josefs Flāvijs (dzimis Josefs ben Matitjahu (Yosef ben Matityahu) 37. gadā, miris ap 100. gadu) bija pirmā gadsimta romiešu-ebreju zinātnieks, vēsturnieks, hagiogrāfs.
Jaunums!!: Nikolajs Mollīns un Josefs Flāvijs · Redzēt vairāk »
Kalendāra nemieri Rīgā
Kalendāra nemieri Rīgā bija Rīgas pilsētnieku sacelšanās 1584.-1589.
Jaunums!!: Nikolajs Mollīns un Kalendāra nemieri Rīgā · Redzēt vairāk »
Latviešu valoda
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Jaunums!!: Nikolajs Mollīns un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »
Luterisms
Luterisms (arī luterānisms, luterticība) ir kristīgās mācības un ekleziālās organizācijas tradīcija, kas radusies 16. gadsimtā Mārtiņa Lutera aizsāktajā reformācijas procesā.
Jaunums!!: Nikolajs Mollīns un Luterisms · Redzēt vairāk »
Nīderlande
Nīderlande (izrunā) ir valsts Rietumeiropā, daļa no Nīderlandes Karalistes.
Jaunums!!: Nikolajs Mollīns un Nīderlande · Redzēt vairāk »
Nīderlandes Neatkarības karš
Nīderlandes Neatkarības karš ilga no 1568.
Jaunums!!: Nikolajs Mollīns un Nīderlandes Neatkarības karš · Redzēt vairāk »
Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: Nikolajs Mollīns un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Nikolajs Mollīns un Rīga · Redzēt vairāk »
Rīgas Doma skola
Johana Gotfrīda Herdera piemineklis pie Domskolas (1870. gada fotogrāfija) Rīgas Doma skola bija vecākā mācību iestāde Livonijas teritorijā.
Jaunums!!: Nikolajs Mollīns un Rīgas Doma skola · Redzēt vairāk »
Reformācija
Protestantu kustības atzaru izplatība Eiropā Polijas—Lietuvas kopvalstī 1573. gadā Protestantu reformācija bija 16.
Jaunums!!: Nikolajs Mollīns un Reformācija · Redzēt vairāk »
Sigismunds III Vāsa
Sigismunds III Vāsa (zviedru tradīcijā saukts vienkārši par Sigismundu; dzimis, miris) bija Vāsu dinastijas Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs no 1587.
Jaunums!!: Nikolajs Mollīns un Sigismunds III Vāsa · Redzēt vairāk »
Varšava
Varšava ir Polijas galvaspilsēta no 1596.
Jaunums!!: Nikolajs Mollīns un Varšava · Redzēt vairāk »
Vecrīga
Vecrīga, (apkaimes nosaukums Vecpilsēta) arī Iekšrīga, ir Rīgas pilsētas vissenākā daļa, kā arī apkaime, kuras robežas veido K. Valdemāra viela, Z. A. Meierovica bulvāris, Aspazijas bulvāris, 13. janvāra iela un 11. novembra krastmala.
Jaunums!!: Nikolajs Mollīns un Vecrīga · Redzēt vairāk »
1580. gads
1580.
Jaunums!!: Nikolajs Mollīns un 1580. gads · Redzēt vairāk »
1594. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1594.
Jaunums!!: Nikolajs Mollīns un 1594. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1600. gads
1600.
Jaunums!!: Nikolajs Mollīns un 1600. gads · Redzēt vairāk »
1602. gads
1602.
Jaunums!!: Nikolajs Mollīns un 1602. gads · Redzēt vairāk »
1612. gads
1612.
Jaunums!!: Nikolajs Mollīns un 1612. gads · Redzēt vairāk »
1622. gads
1622.
Jaunums!!: Nikolajs Mollīns un 1622. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Mollinus, Mollīna tipogrāfija, Mollīns, Molīns, N. Mollīns, Niklass Molleins, Nikolauss Mollīns.